Tikai pati Latvijas valsts un tās tauta var risināt ar tiesiskumu vai tā trūkumu saistītās problēmas, nevis kāds no ārpuses - uzrunā saka V. Zatlers, atbildot uz ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas pausto satraukumu par tiesisko principu ievērošanu Latvijā. Risināt vispār var, bet atrisināt gan nespēj.
"Jebkuras bažas [..] ir Latvijas valdības un tautas kompetencē, nevis kādam tās jārisina no ārpuses." Minētās bažas noteikti ir valdības kompetencē, taču bažas gan nav lielums, ko būtu iespējams risināt. Vēl jo vairāk - no ārpuses. Risināt un arī beidzot atrisināt, prezidenta kungs, vajadzētu problēmas, kuras sagādā, piemēram, tiesiskuma nerespektēšana visaugstākajā līmenī. Tautai tiešām varētu būt bažas šajā sakarā, un Beilija to droši vien atceras arī saistībā ar valdošo politikāņu "atsaucību" sabiedrības lemšanai par būtisku notikumu tiesiskuma sakarā - referendumu par drošības iestādes regulējošo likumdošanu.
V.Zatlers ir pārliecināts, ka vēstnieces gaidāmā runa būs "akadēmiska" un tajā viņa skars tiesiskumu globālā, ne konkrētā kontekstā. Tātad "akadēmiska" nozīmē šabloniska un nenozīmīga, un šādā runā teiktais neatbilst realitātei, acīmredzot domā prezidents.
"Skatoties uz pasauli kopumā, šī tēma ir aktuāla," atzina prezidents. Pēc viņa teiktā, pasaulē daudz kur tiesiskuma princips tiek pārkāpts, ir valstis, kurās pie varas ilglaicīgi ir vai tiecas atrasties vienas ģimenes cilvēki. Kā piemēru prezidents minēja Klintonu ģimeni ASV. Pavisam slikti teikts, prezidenta kungs! Tautas vārdiem sakot, tā dažkārt rīkojas cilvēks, kurš publiskā vietā samaitājis gaisu, taču, lai novērstu uzmanību no sevis, nosodoši lūkojas uz apkārtējiem. Tiek dots tāds kā mājiens uz bijušā ASV prezidenta ģimenes pusi. Taču kāpēc gan atturējās to pašu pateikt par pašreizējā ASV vadītāja ģimeni? Un ko gan Zatlers teiks, ja nākamajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Klintone? Te nu gan būtu iemesls bažām.
Pēc visā tā V.Zatlers saka, ka arī pēc iekļaušanās transatlantiskajās struktūrās ārpolitiskā situācija mainās, tāpēc Latvijai jāapzinās, "kādi ir mūsu kaimiņi un kādi sabiedrotie". Tātad, pēc visa spriežot, sabiedrotie ir mainījušies un Belijas runas temats: "Par kopīgo vērtību saglabāšanu", ir kļuvis kļūdains. Ja tomēr nav kļūdains, tad par ko gan Valsts prezidents tā satraucies?
Kā vēl vienu atslēgas vārdu V.Zatlers minēja "atbildību". Par savu atbildību viņš nosauca "ne tikai darīt valstiski atbildīgus darbus, bet arī skaidrot tos citiem, lai radītu uzticību valsts institūcijām". Te nu vietā ir palūgt prezidentam paskaidrot, cik valstiski atbildīgi ir pateikt visu to, ko kungs šoreiz pateicis, pie reizes uzlejot šmuces spaini valsts nozīmīgākajam sabiedrotajam. Lai gan šādu skaidrojumu saņemt nav īpašu cerību, tomēr nevarētu teikt, ka prezidents nebūtu devis atbildes uz būtiskiem jautājumiem.
