Pirms dažiem gadiem nomira māte. Tika nokārtota mantojuma lieta un saņemta mantojuma apliecība, noteikti divi likumiskie mantinieki: es un māsa. Mātei piederēja īpašumi, vienā no tiem turpināja dzīvot viņas dzīvesbiedrs. Tiesiska pamata tur dzīvot un sevi deklarēt viņam nebija, jo ar māti nebija noslēgta laulība. Es neliedzu viņam turpināt tur mitināties. Māsa nolēma ne tikai ļaut viņam tur dzīvot, bet arī lika, lai viņš neielaiž mani mūsu kopīpašumā. Es sāku brīdināt šo dzīvesbiedru jeb trešo personu, lai atbrīvo īpašumu, uz ko viņš nereaģēja. Policijā tika rakstīts iesniegums par to, ka mani neielaiž īpašumā. Policija, izskatot manu iesniegumu, novirzīja tiesāties, jo nebija pamata uzsākt krimināllietu. Pirms pusotra gada iesniedzu prasības pieteikumu tiesā par trešās personas izlikšanu no sava kopīpašuma. Lai ierosinātu civillietu, man kā prasītājai tiesnesis uzdeva par pienākumu iztulkot un notariāli apliecināt dokumentus, papildus valsts nodevai apmaksāt dokumentu nogādāšanas pakalpojumu u. tml. Dokumenti bija jānogādā ASV galvaspilsētā, jo ASV ir māsas dzīvesvieta. Lietā es biju prasītājs, mātes dzīvesbiedrs – atbildētājs, māsa – uzaicināta trešā persona, jo ar viņu bija kopīpašums. Visus nosacījumus izpildīju. Tiesas sēdi nozīmēja tikai pēc pusotra gada. Sazinoties ar tiesneses sekretāri, saņēmu atbildi, ka tas vēl ir paātrinātā kārtībā. Kamēr gaidīju savu tiesas sēdi, mainījās apstākļi: māsa atdeva mātes dzīvesbiedram savu kopīpašuma daļu (1/2), tādēļ dzīvesbiedram tika mainīts statuss: viņš kļuva par manu kopīpašnieku māsas vietā. Darījuma (maiņas līgums) pamats ir stipri apšaubāms, bet tas ir cits jautājums. Tiesnesis nolēma civillietu izbeigt, jo ir zudis pamats lietas izskatīšanai. Es pazaudēju laiku un līdzekļus (juridisku pakalpojumu izmaksas u. tml.). Prasību vairs nevarēju uzturēt, bet atbildētājs bija priecīgs, ka viss izbeigts bez īpašām sekām. Man bija jāizpilda visi nosacījumi, lai manu prasības pieteikumu pieņemtu un tiktu ierosināta civillieta, bet, kamēr gaidīju tiesas sēdes dienu, mainījās vairāki apstākļi: ne manas vainas dēļ, bet speciāli, lai izvairītos no tiesāšanās. Kāda iespēja pastāv atgūt vismaz ieguldītos līdzekļus, ja tika nodrošināta nevis zvērināta advokāta, bet gan jurista palīdzība? Cik saprotu, ir jāiesniedz jauns pieteikums tiesā, jo jurista pakalpojumi ir atlīdzināmi citādi (ilgākā ceļā).
Civilprocesa likuma (CPL) 44. pants skaidri noteic, ka civilprocesa ietvaros var tikt atlīdzināti izdevumi tikai par zvērināta advokāta sniegtajiem pakalpojumiem likumā noteiktajā apmērā. Tas, kāpēc netiek atlīdzināti izdevumi par jurista pakalpojumiem, ir izskaidrots Satversmes tiesas 2014. gada 7. februāra spriedumā lietā Nr. 2013-04-01, kurā pausts, ka persona var izvēlēties: vai nu saņemt juridisko palīdzību no advokāta un līdz ar to gadījumā, ja lieta tiek izšķirta tai par labu, saņemt attiecīgo izdevumu atlīdzinājumu no otras puses, vai arī saņemt juridisko palīdzību no personas, kura nav advokāts CPL izpratnē, un tādējādi atteikties no iespējas saņemt šo izdevumu atlīdzinājumu. Ja persona izšķiras par otro variantu, tas nozīmē arī to, ka iespēja atgūt izdevumus par juridisko palīdzību tai nav izšķirīgais faktors un svarīgāki ir citi faktori, piemēram, uzticēšanās konkrētajam juridiskās palīdzības sniedzējam.
Vairāk par tiesāšanās izdevumiem varat uzzināt šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!