Uz Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatu jūs izturējāt konkursu, turklāt, kā minēja nozares pārstāvji, – caurspīdīgu. Pirms tam 10 gadus strādājāt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Kāpēc piedalījāties konkursā, turklāt nozarē, kuru par sievišķīgu ir grūti nosaukt?
Savu darba dzīvi sāku PTAC kā vecākā eksperte individuālo aizsardzības līdzekļu jomā. Vēlāk vadīju patēriņa preču uzraudzības daļu, kam sekoja tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļa. Savukārt pēdējā gadā vadīju departamentu, kura pārziņā ir nepārtikas preču uzraudzības daļas, bīstamo iekārtu un metroloģijas uzraudzība. Viena no manām atbildības jomām ir bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība ne tikai tirgū, bet arī būvlaukumos.
BVKB bija viens no sadarbības partneriem. Nozare nebija sveša, bija zināmas aktuālās problēmas. Kad publicēja amata konkursa sludinājumu, pie sevis nodomāju, ka ir uzkrāta milzīga pieredze uzraudzībā, un nolēmu, ka vajag pamēģināt, jo ir skaidra vīzija, kurā virzienā birojam vajadzētu virzīties.
2006. gadā biznesa augstskolā "Turība" esat ieguvusi ekonomista kvalifikāciju, bet 2008. gadā – maģistra grādu visaptverošajā kvalitātes vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Pašlaik studējat RTU doktorantūrā. Kas ir tas, kas jūs interesē būvniecībā?
Būvniecība kopumā mani interesē, jo tā tiešā veidā ir sabiedrības spogulis – caur to mēs redzam, kā aug un mainās sabiedrības izpratne par arhitektūru, publisko un privāto telpu, dzīves kvalitāti kopumā.
Lielākā daļa manas profesionālās karjeras ir bijusi saistīta ar būvizstrādājumiem kā vienu no drošas būves elementiem. Pašlaik studēju RTU doktorantūrā un strādāju pie promocijas darba, kas saistīts ar uzraudzības problēmām un to stratēģiskajiem risinājumiem.
Būvniecība ir process, kas iesaista sevī daudzas puses, un izcils rezultāts ir iespējams tikai harmoniskā kompetentu partneru sadarbībā. Šajā mainīgajā vidē ir iespējams sasniegt labus rezultātus, tikai apgūstot jaunas zināšanas un nepārtraukti pilnveidojoties praksē.
Kuras ir jūsu darba prioritātes? Stājoties amatā, teicāt, ka galvenais būs pilnveidot būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti un nodrošināt uz riska analīzes principiem balstītu uzraudzību.
Gribētu, lai no klasiskas uzraudzības iestādes BVKB kļūtu par kompetences, attīstības centru. Manuprāt, uzraudzības mērķis ir palīdzēt saprast būvniecības problēmas, nepilnības. Lielu uzmanību pievēršam analītiskajam darbam. Tikai izejot no cēloņu un seku analīzes, varam saprast, kas nestrādā. Varbūt vaina ir regulējumā? Tad sniedzam ierosinājumus likumdošanas pilnveidošanai. Varbūt nozarei ir vajadzīgs atbalsts un nepieciešams skaidrot, vienkāršot, atbalstīt procesu? Tad organizējam apmācības, konferences, treniņus.
Patlaban ir veikta ēku uzraudzības rezultātu analīze, ir pabeigts pētījums saistībā ar ekspluatācijas kontroli, par kuru informēsim novembra vidū. Paralēli sākam pārskatīt un pilnveidot ēku uzraudzības kritērijus attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas kontroli, definēsim uzraudzības kritērijus un diskutēsim ar nozares profesionāļiem. Šī diskusija ir svarīga, lai padarītu uzraudzības procesu caurspīdīgu un nebūtu pārsteiguma momentu pārbaužu gaitā.
BVKB mērķis ir, atbalstot un izglītojot nozari, celt būvniecības kvalitāti, lielu uzmanību pievēršot tieši preventīvajiem pasākumiem.
Aktuāls jautājums ir būvniecības procesu digitalizācija – gada sākumā pārņēmām būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Tuvākajā laikā būs būtiskas izmaiņas BIS uzturēšanā, sāksim īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu. Pirmais nopietnais solis ir e-saskaņošanas ieviešana līdz nākamā gada vidum. Aktīvi virzāmies uz priekšu, un šajā procesā būtiska loma ir sadarbībai starp visām iesaistītajām pusēm, viedokļu un priekšlikumu paušanai, lai rezultātā radītu efektīvu sistēmu.
Ko no tā iegūs nozare, lietotāji?
Tas ļaus samazināt administratīvo slogu, padarīt procesu caurspīdīgu – absolūti skaidru lietotājam. BIS sistēma ir domāta ne tikai nozarei, bet visiem, kuri plāno kaut ko būvēt vai pārbūvēt. Būs skaidrs, kādā stadijā šobrīd ir iesniegtie dokumenti, piemēram, vai projekti tiek saskaņoti ar inženierkomunikāciju turētājiem. Tāpat BIS nākotnē būs efektīvs instruments ēku uzraudzībā.
Digitalizācija ļaus arī samazināt laiku būvniecības saskaņošanas procesam, jo visa informācija būs elektroniski vienā vietā un vienlaicīgi ar to varēs darboties visas iesaistītās puses.
BIS parādīs, kādā stāvoklī ir konkrētas ēkas, kādi apsekojumi ir veikti, vai ir kādi remontdarbi. Tas ļautu efektīvāk izmantot BVKB ekspertu resursus, lai vairāk varētu apmeklēt objektus, kas ir riska grupā un par kuriem mēs neko nezinām.
Iepriekšējais BVKB vadītājs sūdzējās par slikto sadarbību ar Rīgas domes Īpašuma departamentu. Vai tā ir, ka galvaspilsētas pašvaldībā publisko ēku ekspluatācijas problēmas nevis risina, bet krāmē čupā?
Būvniecības procesa digitalizācijas jautājumā pašlaik sadarbība ir laba, Rīgas dome iesaistās tehniskās specifikācijas izstrādē, sniedz savus priekšlikumus. Visas ēkas, kurām pievēršam lielāku uzmanību, bērnudārzi, skolas, jau pieder noteiktām pašvaldībām, un šādu objektu īpatsvars Rīgā ir krietni liels. Tāpēc šādus secinājumus šobrīd neizdarītu.
Ik pa laikam notiek diskusijas, kā valstij uzturēt īpašumus, un izskan viedoklis, ka vajadzētu vienu institūciju, kas atbild par visām valsts būvēm. Piemēram, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" koncernā ir meitassabiedrība SIA "Latloto nams" (100%), kas veic arī mātessabiedrības īpašumā esošā un nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu. Ko jūs par to domājat?
Mainot īpašumtiesības, ēkas ekspluatācijas situācija pēc būtības nemainās. Vienmēr ir jāsaprot, vai būves īpašniekam ir skaidrs, kādas darbības jāveic, lai uzturētu ēku atbilstošā stāvoklī. Piemēram, ja mums ir automašīna, zinām, ko ar to darīt, – reizi gadā izejam tehnisko apskati, zinām, kādas ir problēmas un kam pievērst uzmanību. Šobrīd ir jāskatās, vai pašreizējais regulējums sniedz skaidru informāciju par to, ko no būves īpašnieka sagaidām, kādas darbības un cik bieži viņam vajadzētu veikt, lai uzturētu ēku atbilstošā stāvoklī. Neapšaubāmi, finanšu resursu pieejamība arī ir svarīga.
Vadošus amatus valsts pārvaldē esat ieņēmusi vairāk nekā desmit gadus, pēdējais bija PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores amats. Vai varētu teikt, ka jūsu piemērs rāda, ka valsts pārvaldē ir iespējams veidot veiksmīgu karjeru?
Manuprāt, karjera nav tikai virzība no amata uz amatu un amata nosaukums nav veiksmes rādītājs. Nereti tas vienkārši nāk komplektā ar jaunu pienākumu apjomu un darbu ar komandu.
Zinu un patiesi cienu daudzus izcilus ekspertus, kuri cenšas izzināt visu iespējamo par savu ekspertīzes jomu un vienā amatā darbojas divdesmit gadus, nostiprinot savas zināšanas un pieredzi. Arī to var saukt par veiksmīgu karjeru.
Vai ir kāds lēmums, ko esat pieņēmusi un kas ir būtiski izmainījis dzīvi? Varbūt tas ir lēmums pāriet no privātā biznesa uz darbu PTAC?
Mans moto: "Nākotne ir atkarīga tikai no mums." Ne tikai personības, bet arī kopumā, valsts līmenī. Ja redzam sevī spēku un vēlmi mainīt lietas, tad, strādājot valsts pārvaldē, esam tie, kas var mainīt visu sistēmu, parādīt, ka var citādi. Ka valsts iestāde var būt progresīva, ka tā var būt tendēta nevis uz procesu, bet uz rezultātu.
Patlaban plānots veikt reformas valsts pārvaldē – tā esot uzblīdusi, pārlieku birokrātiska. Normatīvo aktu Latvijā ir krietni vairāk nekā citviet. Vai to esat sajutusi?
Kopā ar Ekonomikas ministriju pārskatām pašreizējo regulējumu, lai atteiktos no nevajadzīgām saskaņošanas prasībām.
Arī Būvniecības likumā ir lietas, kuras būtu nepieciešams pilnveidot, svarīgi noteikt skaidru atbildību. Kad "visi atbild par visu", rezultātā neatbild neviens.
Bet ir jāsaprot būtiska lieta: varam uztaisīt 100 un vienu normatīvo aktu, bet, ja to neviens neievēro, nav nekādas jēgas. Nekad neizveidosim sistēmu, ka katrā būvlaukumā atbildīgai personai būs kāds uzraugs, kas skatīsies līdzi un, ja nu kas, sitīs pa pirkstiem. Tā nebūs. Jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem un rīcību. Un ir divas iespējas, kā to iedzīvināt.
Varam bērnus no skolas sola audzināt, sakot, ka jebkurai darbībai vai bezdarbībai ir sekas. Un otra lieta – veidot sistēmu, kas nodrošina to, ka tad, ja speciālists rīkojas pretlikumīgi, viņam trūkst zināšanu vai negrib tās papildināt, viņam tiek liegta iespēja veikt noteiktus uzdevumus.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
Vēlos iemācīties zīmēt. Apbrīnoju cilvēkus, kuri spēj vizualizēt savas idejas uz papīra vai datorgrafikā. Manuprāt, tas attīsta arī cilvēka iekšējo kultūru – ja teikumu datorā mēs varam uzrakstīt un izdzēst, tad uzvilkta līnija ir līnija. Manuprāt, zīmēšana un glezniecība ir kā meditācija, kas disciplinē prātu un ķermeni.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā? Kā atpūšaties?
Brīvo laiku vienmēr pavadu ar ģimeni – mēs mīlam garas pastaigas, kino, lasām kopā arī grāmatas. Pati nodarbojos ar veikbordu. Tas ir sports, kas prasa augstu fizisko sagatavotību un absolūtu koncentrēšanos. Tas ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm un darbiem, un darbā vienmēr atgriežos atjaunojusies un pozitīvā noskaņojumā.
