Naftas cenas aprīļa pirmajās dienās vēl kāpa, bet mēneša beigās jau bija zemākā līmenī nekā sākumā, savukārt 4.maijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada novembra. Slānekļa naftas ražošanas izmaksu samazinājumi ASV ar nežēlīgu precizitāti kauj nost visas OPEC un citu naftas eksportētāju cerības uz cenu kāpumu. Brent barela cena ir atgriezusies zem 50 dolāriem par barelu. Savukārt naftas patēriņa pieaugums šogad bremzējas, pirmo reizi kopš 2011.gada, par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme paātrinās. Ekonomikas pieaugums ne vienmēr nozīmē dabas resursu patēriņa palielināšanos. Aprīlī samazinājās arī metālu cenas, atgriežoties gada sākumā līmenī, kas galvenokārt saistīts ar Ķīnas valdības dvēseles svārstībām starp kredītu burbuļa mazināšanu un ekonomikas pieauguma uzturēšanu, šobrīd par labu pirmajam mērķim. Par metālu cenu ietekmi tik acīmredzami nevēsta lieli cipari ceļmalās, bet arī tā ir nozīmīga. Pēc kāpuma pērnā gada nogalē samazinājušās arī starptautiski tirgojamo piena produktu cenas, tām bija jūtama ietekme uz patērētāju izmaksām pēdējā pusgada laikā, veicinot lēcienveidīgu svaigpiena cenu pieaugumu.
Pārtikas cenu gada inflācija augstāko punktu sasniedza janvārī: 6.8%, aprīlī tā noplaka līdz 5.5%. Transporta degvielu gada inflācija ir samazinājusies no 18.8% martā līdz 11.5% aprīlī. Mājokļos patērētās enerģijas (g.k. elektrība un gāze) cenas no gada deflācijas zonas iznāca tikai martā, jo gāzes cenās naftas cenu kritums ir redzams pēc ilgāka laika.
Iepriekš teiktais nenozīmē, ka inflācija atgriezīsies pie iepriekšējos gados jau ierastās nulles atzīmes. Preču gada inflācija jau sākusi samazināties, no 3.5% martā līdz 3.2% aprīlī. Turpretim pakalpojumu inflācija aprīlī sasniedza augstāko punktu kopš 2009.gada augusta jeb apaļus četrus procentus, mēneša laikā palielinoties par veselu procentpunktu. Darbaspēka izmaksu kāpums paātrināsies, taču tā ietekme uz kopējo cenu līmeni izpaudīsies daudz plūstošāki nekā izejvielu cenu svārstības. Ja tiks apstiprināta inflāciju palielinošā nodokļu reforma, tā radīs jaunu izcilni cenu indeksa grafikā, taču varam sevi mierināt, ka citu nodokļu izmaiņas savukārt palielinās naudas daudzumu Latvijas iedzīvotāju kabatās, ar uzviju kompensējot akcīzes nodokļa ietekmi.
