Šeit atsaucos uz ažiotāžu, kas sacelta ap faktu, ka valsts pārvaldes organizācijas piedalījās sarunu festivālā "Lampa". Jezga sākās ar KNAB adresētu tvītu: "Vai neparādās interešu konflikts, ja valsts pārvaldes iestādes piedalās pasākumā, ko apmaksā uzņēmēji. Konkrēti runa ir par "Lampu"." Uz to KNAB atbildēja, ka tiks uzsākta situācijas izvērtēšana.
Tādas organizācijas, kuru pamatuzdevums ir sekot līdzi labai pārvaldībai un amatpersonu godprātībai, Latvijā ir vairākas, taču visplašāk pazīstama ir nevalstiskā organizācija "Sabiedrība par atklātību – Delna", KNAB un Valsts kontrole. Divām no iepriekš nosauktajām organizācijām ir kas kopīgs – tās piedalījās sarunu festivālā "Lampa" (www.festivalslampa.lv ). Taču tas, ka trešā tajā nepiedalījās, diemžēl nenozīmē, ka tā pēc būtības nav saistīta ar šo festivālu. Vēl vairāk – par tās saistību ar sarunu festivālu "Lampa" ir pat vairāk dzirdams publiskajā telpā nekā par citām divām, lai gan tās, ierodoties uz pasākumu un dažādos formātos aktīvi diskutējot, informēja sabiedrību par korupcijas riskiem, par atklātu lēmumu pieņemšanas procesu un citām būtiskām lietām, par kurām sabiedrību būtu jāinformē arī KNAB, ko arī nosaka KNAB likums. Un šīs organizācijas, iespējams, izdarīja daudz vairāk nekā KNAB, kas uzsāks izmeklēšanu par to, vai amatpersonu dalībā festivālā nav saskatāms interešu konflikts.
Pretēji šim, lai izglītotu sabiedrību tiesību un ētikas jomā, KNAB jau otro gadu izvēlas nepiedalīties šajā sarunu festivālā. Tā vietā, spriežot pēc pēdējā nedēļā notiekošā, KNAB to neignorē, bet gan izvēlas noraudzīties no malas un kritizēt to valsts pārvaldes, amatpersonu un politiķu daļu, kas izvēlas būt atvērti un tuvāki sabiedrībai.
Valsts pārvaldes pamatnostādnēs ir nostiprināta valdības apņemšanās veidot atvērtu valsts pārvaldi, jo tikai atvērta, saprotama un viegli pieejama valsts pārvalde rada sabiedrības atbalstu tās darbībai un pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat par pilsoniskā dialoga nozīmīgumu runā visā pasaulē (Open Government Initiative, Access to rights & civil dialogue for all u.c.), un eksperti ir apliecinājuši, ka vairs nestrādā tikai vecās metodes (konferences, forumi, preses paziņojumi), ar kuru palīdzību sarunāties ar sabiedrību.
Festivāls "Lampa" ir tikai viena no metodēm, kā savest kopā valsts pārvaldi, politiskos spēkus, nevalstisko sektoru, biznesa pārstāvjus, medijus un pilsonisko sabiedrību, lai kopīgi diskutētu un rastu idejas, kā risināt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.
Tā vietā, lai KNAB arī izmantotu šo izdevību, lai satiktu iedzīvotājus un skaidrotu tiem korupcijas riskus un kā no tiem izvairīties, notiek pretējais. Lai gan ir skaidrs, ka politiķu un valsts pārvaldes pārstāvju dalība sarunu festivālā "Lampa" nav interešu konflikts, jo konkrētai situācijai nav piemērojama neviena likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" norma, tas ir signāls, ka KNAB un daļai sabiedrības pastāv neizpratne par sabiedrības līdzdalību un pilsonisko dialogu un tā nozīmīgumu. Ja būtu piemērojamas iepriekš minētā likuma normas šādiem gadījumiem, tad KNAB vajadzētu vērtēt politiķu un ierēdņu dalību ikvienā konferencē, kuru sponsori ir uzņēmēji vai konkrētas organizācijas. Tās ir ikdienišķas sadarbības formas, un tādas notiek regulāri.
Pat Latvijas Valsts prezidents piedalās neskaitāmos uzņēmēju vai uzņēmēju organizāciju rīkotos pasākumos, tai skaitā arī Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" un ASV vēstniecības rīkotajā "Balva Cilvēka izaugsmei" ceremonijā (www.cilvekaizaugsme.lv), kuru finansē ietekmīgi uzņēmēji un kur piedalās dažādu uzņēmumu pārstāvji. Un turpat bija sabiedrības pārstāvji, kuriem pat bija iespēja aprunāties ar prezidentu. Tieši kā festivālā "Lampa". Tāpat rodas jautājums, ko KNAB saka vai pareizāk - kur skatās "Dinamo Rīga" spēļu laikā? Tur VIP (very important persons) ložās nereti ietekmīgiem uzņēmējiem blakus sēž politiķi un augsta ranga amatpersonas. Jautājums – par ko viņi tobrīd, skatoties spēli, runā?
Man kā "Latvijas Pilsoniskās alianses" pārstāvei rodas jautājums par mūsu organizācijas un arī citu organizāciju rīkotajiem pasākumiem – vai pastāv risks, ka tos arī sāks izmeklēt? Dažādos pasākumos apzināti tiek savestas kopā nevalstiskās organizācijas, biznesa sektors, valsts pārvalde un pilsoniskā sabiedrība. Un atzīstam, ka mūsu pasākumu atbalstītāji nereti ir uzņēmēji, ieguldot savas zināšanas, resursus - gan finanšu, gan cilvēku. Vai arī šajos pasākumos turpmāk tiks meklēts interešu konflikts? Ir tāds termins "korporatīvi sociāli atbildīgs uzņēmums". Kā ir ar šo?
Ažiotāža ap "Lampu" kalpo kā laba KNAB publicitātes aktivitāte - KNAB ielēca braucošā vilcienā – izmantoja iespēju "piekabināties" notikumam, kuru apmeklēja aptuveni 9000 cilvēku un, visticamāk, vairāki tūkstoši sekoja līdzi festivāla aktivitātēm tiešsaistē. Tas kļuva par veiksmīgu sabiedrisko attiecību triku – kļūt populāram kāda pasākuma ietvaros, tajā neieguldot savus laika un zināšanu resursus.
Bet ko nu tikai par KNAB runāsim?! Tas, par ko nediskutē saistībā ar konkrēto situāciju, ir KNAB izmeklēšanas uzsākšanas cēlonis. Kā to apstiprina pats KNAB, izmeklēšana tikusi uzsākta, atsaucoties uz ierakstu sociālajā tīklā "Twitter". Un interesants ir fakts, ka avots, kas vērš KNAB uzmanību par iespējamo interešu konfliktu, ir bijusī "Reformu partijas" biedre, kas tomēr nav uzskatāma par politiski neitrālu personu.
Nobeigumā piebildīšu, ka nekad nebiju domājusi, ka reālās situācijas kontekstā apgalvošu, ka pagaidām ir jāpriecājas, ka nav pieņemts lobēšanas likums. Jo tad KNAB būtu ne tikai jāvērtē interešu konflikts, amatpersonām piedaloties sarunu festivālā, bet arī rūpīgi jāseko līdzi, vai gadījumā kāds iedzīvotājs vai uzņēmējs nav paspējis šajā visā pasākumu virknējumā nolobēt kāda likuma grozījumus savās interesēs.
