VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. martā, 2016
Lasīšanai: 21 minūte
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Maksātnespēja
1
1

Kā savaldīt riskus, kad bankās ir tik daudz svešas naudas

LV portālam: PĒTERS PUTNIŅŠ, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs

Pēters Putniņš: “FKTK mērķis ir panākt, ka Latvijas bankas strādā ar caurskatāmām naudas plūsmām un ka tās saprot, ko dara.”

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Patlaban banku sektorā notiek nopietnas pārmaiņas – nerezidentu bankās sākušās ASV uzņēmumu pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, nozares uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - tikusi pie jauna vadītāja un pieckāršos analītiskā dienesta kapacitāti. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir unikāla situācija, ka ir tik daudz banku ar tik lieliem nerezidentu kontu atlikumiem. Šajā situācijā būtisks ir jautājums: vai naudas plūsmas spējam kontrolēt, vai tās saprotam, intervijā stāsta FKTK vadītājs PĒTERS PUTNIŅŠ.
īsumā
  • Pārmaiņas, kas notiek banku biznesā, īpaši ņemot vērā transakcijas, - te nav runas par regulējošo prasību izpildi, tās ir tektoniskās izmaiņas finanšu sektorā.
  • Starp visām Baltijas valstīm Latvijā ir unikāla situācija, ka ir tik daudz banku ar tik lieliem nerezidentu kontu atlikumiem.
  • Pēdējo gadu notikumi pierāda, ka situācija gan politikā, gan ārvalstīs, kuras ir iesaistītas pārskaitījumu biznesā, var mainīties ļoti ātri un krasi.
  • Latvijas finanšu sektora sakārtošana ir nacionālās drošības jautājums, jo tā ir lieta, kas Latviju var ietekmēt zināmos apstākļos.
  • Regulāras nerezidentu banku pārbaudes reizi divos trīs gados būs rutīnas sastāvdaļa.

Marta sākumā "Trasta komercbankai" nopietnu pārkāpumu dēļ anulēta licence, decembrī "Privatbank" tika uzlikts divu miljonu eiro sods par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Kredītiestāžu likumā un citu normatīvu neievērošanā. Žurnālistu vidū nedaudz ironiski izskan frāze: nez, kura banka būs nākamā? [Intervija notika 8.martā, bet 9.martā FKTK par pārkāpumiem piemēroja sodu AS "Baltic International Bank".]

Tā nav pareizi vaicāt, jo nav ne mērķa, ne uzdevuma kādu [banku] iznīcināt vai uzbrukt, vai sastādīt kādus sarakstus. Mērķis ir, lai Latvijā būtu veselīgs, caurspīdīgs un saprotams banku sektors. Lai būtu saprotams arī bizness, tā nākotnes plāni un stratēģijas to sasniegšanai. Pareizāk būtu jautāt: kā to Latvijā sasniegsim, kā uzlabosim situāciju ilgtermiņā, jo galējā rīcība – sodīt vai atņemt licenci – nav pašmērķis.

Bet banku industrija pie naudas atmazgāšanas novēršanas padziļināti strādājusi jau kopš 2013.gada beigām, tomēr esam nonākuši līdz tādai situācijai, kad aizrāda gan starptautiskas organizācijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), gan ir reālas problēmas vietējā tirgū. Vai tas nozīmē, ka līdz šim netika pietiekami daudz darīts nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanā?

Pirmais pagrieziena punkts bija 2000.gadu sākumā, laikā, kad Latvija saņēma pirmos signālus [noziedzīgu iegūtu līdzekļu atmazgāšanas jomā] – bija problēmas ar "VEF banku", "Multibanku". Tas bija pirmais lūzuma moments. Kopš šī laika ir bijusi pastiprināta rīcība [pret bankām]. Apmēram pirms pieciem gadiem nerezidentu banku segmentam tika piemērotas lielākas individuālās kapitāla pietiekamības prasības. Tieši tas pats attiecas arī uz likviditāti. Tāpēc šobrīd bankas, kuru darbība ar nerezidentiem klasificējas kā augsta riska bizness, ir ļoti labi kapitalizētas un ar labiem likviditātes rādītājiem.

Brīvprātīgi nerezidentu bankām ir 80–90% likviditāte. Tas nozīmē, ka baņķieri jau paši saprot, ka stresa situācijas, kas tiek iestrādātas stresa testos, var arī pienākt un tās tiek vērtētas kā diezgan reālas. Ar šādu likviditātes līmeni banka var veikt negaidītus norēķinus, turklāt ātri, jo ir pieejami likvīdie līdzekļi. 

Tās ir fundamentālas pārmaiņas banku darbībā, to nevar nenovērtēt. Tam ir bijusi arī ietekme uz rezidentu bankām izvirzītajām prasībām. Tāpēc šobrīd jau Eiropas līmenī Latvijas bankas ir ļoti labi kapitalizētas. Iemesls tam bija vēlme minimizēt nerezidentu banku risku.

Nākamais problēmu samilzums bankām bija 2013.–2014.gads. Varam novērot, ka starplaiki, atelpas brīži, kļūst arvien īsāki. Secinājums, kas ir jāizdara no pērnā un šī gada pieredzes – pārmaiņas, kas notiek banku biznesā, īpaši ņemot vērā transakcijas, - te nav runas par regulējošo prasību izpildi - ir tektoniskās izmaiņas finanšu sektorā. Jo transakciju biznesa nākotne ir iespējama tikai noteiktā formā – tam ir jābūt saprotamam, caurspīdīgam, pilnībā kontrolējamam no bankas puses. Kaut kādu anonīmu naudas līdzekļu pārvietošanas procesi ir izslēgti. Virzība ir gan uz to, ko jau uzskatām par svarīgu – klientu apkalpošanas politika (sauklis: Pazīsti sava klientu! ir spēkā joprojām), gan lielāks akcents uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārzināšanu. Joprojām svarīga ir klientu izpēte - kādā juridiskā formā viņš parādās vai kurš aiz kāda stāv ķēdītē. Taču tikpat svarīgi, ar ko bankai tagad ir jāstrādā, ir patiesais labuma guvējs ķēdītes galā. Visas prasības, kuras vēl būs nākotnē, lai identificētu patiesā labuma guvēju, būs tieši šajā jomā. Abstraktais klients un nezināmais patiesā labuma guvējs ir pagātne.

Ja runājam par naudas atmazgāšanas novēršanas praksi ASV, ar laiku tāda būs arī visā Eiropā, tāpēc šīs kontroles sistēmas, prakse, kā banka strādā, politikas lēmumu pieņemšanas ķēdes, ir regulāri jātestē.

Šo testu būtība ir vērsta uz to, lai regulators un banka varētu pārliecināties, ka tiešām banku valdes seko līdzi jaunajam regulējumam, jo viss mainās tik ātri un mainīsies vēl ātrāk, ka nav cita ceļa, kā nodrošināt pārliecības gūšanu. Banku iekšējie auditi to nespēj izdarīt. To spēj paveikt tikai neatkarīgi pārbaudītāji, kas ir profesionāļi savā jomā, jo tā ir šaura, specifiska lieta.

No Baltijas valstīm tieši Latvijai tiek pievērsta starptautiska uzmanība naudas atmazgāšanas problēmu jomā. Lietuvā un Igaunijā nekas līdzīgs nav izskanējis. Vai tāpēc, ka Latvijā ir vislielākais finanšu tirgus, visvairāk banku?

Tieši tā. Igaunijā un Lietuvā, ja ir problēmas, tad ļoti reti, jo gandrīz nav nerezidentu banku un apgrozījumi nav tādi kā Latvijā. Starp visām Baltijas valstīm Latvijā ir unikāla situācija, ka ir tik daudz banku ar tik lieliem nerezidentu kontu atlikumiem. Ir jāpaskaidro, ko nozīmē nerezidentu noguldījumi. Tie klasiskā formā nepastāv. Tas nebija nejauši, ka teicu – kontu atlikumi. Tāda ir šo naudas atlikumu būtība – tie nav noguldījumi ne uz trim, pat ne uz mēnesi. Tie kalpo kā sēklas nauda nākamai transakcijai.

Tā ir ātri izņemama nauda - Latvijas bankās ir 12,4 miljardi eiro nerezidentu noguldījumu (53,4% no visiem noguldījumiem).

Jā, tās lielākā daļā ir uz pieprasījumu un kalpo kā buferis, lai varētu veikt transakciju.

ASV Latvijas politiķiem aizrādījusi, ka cauri Latvijas finanšu sistēmai iziet 1% no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē un ka valstij jāspēj to kontrolēt. Cik liels šis apjoms ir naudas izteiksmē?

Noteiktu summu  nesaukšu, lai neradītu pārpratumus. Esam arī paši kopā ar organizāciju SWIFT [Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrība] šo situāciju pētījuši. Atkarībā no tā, ko iekļaujam aprēķina bāzē, gan procents, gan summas mainās. Vai skatāmies tikai naudu, kas iziet cauri tranzītā? Vai arī skaitām klāt iekšbankas darījumus? Vai vietējos darījumus starp Latvijas bankām? Līdz  ar to 1% varbūt ir absolutizēts un simbolisks skaitlis, kurš pie zināma aprēķina tā arī varētu būt.

Drīzāk gribētu teikt, ka uzmanību pievēršam tam, ka ASV dolāru apgrozījums Latvijā ir disproporcionāls saimnieciskajām spējām. Latvija [finanšu transakciju apjomā] ir turpat, kur Nīderlande. Tad, protams, ir jautājums, kā varam būt tik tuvu industriāli ļoti attīstītām valstīm, un tas rada jautājumus. Grūti saprast, kāpēc tā. Kad sākam skaidrot, tad nākamais jautājums ir par riskiem. Kā tos vadīt, ja ir tik daudz svešās naudas? Tad nonākam pie dažāda veida pārmetumiem, citreiz pamatotiem, citreiz – ne. 

Bet ir skaidrs, ka tā ir netipiska parādība, tāpēc tā ir tik kontraversāla.

Bet šai netipiskai parādībai jau nav nekādas tendences nākotnē mazināties.

Grūti pateikt. Drīzāk tieši pēdējo gadu notikumi pierāda, ka situācija gan politikā, gan ārvalstīs, kuras ir iesaistītas pārskaitījumu biznesā, var mainīties ļoti ātri un krasi. Bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds teica, ka pastāv bīstamība destabilizēt situāciju Latvijā, Austrumu valstīm izņemot šos līdzekļus no mūsu bankām. Bet gribētu teikt tā: bīstamība pastāv, bet citā rakursā. Ja runājam, ka tas ir Latvijas drošības jautājums, tad jārunā par pretēju tendenci – neviens neko izņemt negrasās, ir tendence uz pieaugumu. Tas nozīmē, ka no Austrumu valstīm, kur ir dažāda veida nestabilitāte, naudai ir tendence ienākt. Un nestabilitāte varētu rasties tajā brīdī, kad naudas plūsmas nekontrolējam, tās nesaprotam. Tad naudas pastiprināta klātbūtne, iespējams, rada kādas pārdomas.

Latvijas finanšu sektora sakārtošana ir nacionālās drošības jautājums, jo tas Latviju zināmos apstākļos var ietekmēt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka saprotam, kā kontrolējam augsta riska biznesu.

Partneri – uzraugošās finanšu iestādes ASV un korespondējošo banku pārstāvji -, saka: transakcijas, kuras nevaram izkontrolēt un nesaprotam, neapstrādājam. Varbūt pat daļā to transakciju, kuras netiek saprastas, nauda ir "tīra", taču līdzko ir šaubas – tā atturamies.

FKTK mērķis ir panākt, ka Latvijas bankas strādā ar caurskatāmām naudas plūsmām un ka tās saprot, ko dara. Visi lielie skandāli, kas laiku pa laikam ir dienas kārtībā, ir radušies tāpēc, ka bankas dara ko tādu, ko tās labākajā gadījumā nesaprot. Un tas ir labākajā gadījumā.

Vai tomēr nelegālās naudas atmazgāšana bankās nav to dzīšanās pēc lielākas peļņas? Pērn banku sektors strādāja ar 415,9 miljoniem eiro peļņu, kas ir par 34% vairāk nekā 2014.gadā. Nerezidentus apkalpojošās "Rietumu bankas" un "ABLV Bank" īpašnieki jau ilgstoši ir Latvijas miljonāru topa augšgalā. Turklāt, piemēram, "Trasta komercbankas" gadījumā noteikumu nepildīšana notika ilgākā laika posmā. Tātad, visticamāk, bankas zina, ko dara.

Tas būtu vēl bēdīgāk, tāpēc teicu – labākajā gadījumā varam pieņemt, ka banka ir tikusi izmantota. Bet, ja banka pati ir iesaistījusies tāda veida transakciju izstrādē un norēķinu shēmu zīmēšanā vai mums pastāv tādas aizdomas, tad tas ir daudz, daudz sliktāk. Tādā gadījumā nebūs vienkāršota pieeja no FKTK. Tā ir pilnīgi cita situācija, tad banka nostājas uz cita ceļa – tā ir ļaunprātīga bankas licences izmantošana.

Par motīviem, kāpēc tas tiek darīts. Visdrīzāk, tā ir vēlme nopelnīt. Bet tad bankām ir jāapzinās, ka peļņa notiek uz Latvijas valsts un kontrolējošo iestāžu prestiža rēķina. Katrs šāds gadījums ir reputācijas risks bankai, bet primāri no tā cieš Latvijas valsts un ticība mums kā partnerim un mūsu spējai īstenot kontroli finanšu jomā.

Šāda rīcība Latvijā nav pieļaujama. Ņemot vērā, kas notiek pasaulē, tolerances līmeņi ir krietni samazinājušies. Nekad – ne sodu, ne tolerances režīmā - neatgriezīsimies 2000.gadu sākumā.

"Privatbank" piemērotie sodi ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014.gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb tā sauktajā "Kroll" ziņojumā. Lasot šo ziņojumu, redzams, ka tur figurē arī "ABLV Bank" un Latvijas Pasta banka. Iepriekš FKTK informēja, ka bez "Privatbank" veic pārbaudes vēl divās Latvijas bankās. Vai tās ir minētās bankas?

Neminēšu šo banku nosaukumus, jo to nedrīkstu darīt. Varu tikai vispārīgi izteikties, ka šī gadījuma sakarā FKTK turpina izmeklēšanu. Ja aizdomas apstiprināsies, būs komisijas lēmumi, un tie būs publiski pieejami. Lēmumi būs zināmi ātrāk nekā šī gada pirmā pusgada beigās.

"Privatbank" gadījumu, kur banka bija iesaistīta Moldovas nodokļu maksātāju naudas apmēram miljarda dolāru pazušanā, FKTK izmeklēja piecus mēnešus. Vai tagad termiņš būs īsāks?

Jā, izmeklēšanas termiņi jau tagad ir īsāki. Patlaban ir sarežģīts posms FKTK dzīvē, jo vienlaikus ir veicami vairāki svarīgi uzdevumi. Nākamnedēļ ir noslēguma sarunas ar OECD. Vienlaikus trīs ASV uzņēmumi sāk pārbaudes 13 nerezidentu segmentā strādājošās Latvijas bankās.

Pašlaik notiek arī reforma FKTK daļā, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Pastiprināsim šīs daļas statusu, tas turpmāk būs departaments, kas sastāvēs no piecām daļām. Svarīgākais šajā departamentā būs analītiskais dienests, kas veiks informācijas apstrādi – gan to, ko iegūsim regulārajās pārbaudēs bankās, gan saņemot kādu signālu no žurnālistiem vai "Kroll" un citiem pētījumiem. Mūsu uzdevums ir reaģēt uz katru signālu un ātri to spēt atrisināt. Nevaram procesus vilkt mēnešiem, gadiem, lai ar tādu kā retrospektīvu skatu pēc tam teiktu: jā, kādreiz tas ir noticis.

Analītiskais dienests, ko pašreiz veidojam, būs struktūra, kas ātri apstrādās informāciju, identificēs pazīmes naudas plūsmā, kas liecina par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām un nodos tālāk informāciju apstrādei kolēģiem, kuri savukārt visu izpētīs un lems par administratīvās lietas ierosināšanu.  Analītiskajā jomā FKTK ir zaudējusi vislielāko laiku. Centīsimies šos procesus automatizēt, ir dažādi IT risinājumi, kā var izsekot naudas plūsmām un šādas shēmas saprast ātrāk.

Analītiskajā dienestā strādās arī daudz vairāk cilvēku.

Jā, darbinieki vasarā kopumā būs piecas reizes vairāk nekā bija decembrī. Bet tā nav ekstensīva augšana. Situācija uz gadu miju bija kļuvusi kritiska, tā prasīja lielāku izšķiršanos, kuru arī īstenojam. Jo nevaram paļauties tikai uz banku paškontroli, tā tomēr pilnībā nestrādā. Tas nozīmē, ka FKTK dienestam tomēr ir jāveic lielāka kontrole.

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Latvijā darbojas 26 bankas, tajā skaitā 10 ārvalstu filiāles. Ja ASV uzņēmumi kontroli veic 13 nerezidentu bankās, tad sanāk, ka pusē banku ir aizdomas par "pelēkas", kriminālas naudas plūsmām?

Tā gan nesakām. Neatkarīgo novērtējumu ASV uzņēmumi šogad veic pirmo reizi. Plāns ir tāds, ka pārbaudei būtu jānotiek reizi divos trīs gados. Regulējums mainās, un tam ir jāseko līdzi. Īpaši ASV noteiktajam standartam.

Tātad pēc pāris gadiem nerezidentu bankās pārbaudes būs atkal?

Jā, šīs pārbaudes nav kampaņas. Tas, ko FKTK dara, ir normāls ikdienas darbs. Prasības un standarti pieaug. Līdz ar to palielinās arī mūsu darba intensitāte. Spiediens uz bankām pieaug un nākotnē tikai palielināsies.  Šī pārbaude - tas nav tā, ka vienreiz visi ir saņēmušies, apskatās, kāds ir rezultāts, un ar to viss ir beidzies. Nebūt ne – tas ir tikai sākums. Regulāras pārbaudes reizi divos trīs gados būs rutīnas sastāvdaļa. Pirmkārt, pati banka iegūs vielu pārdomām – kas ir uzlabojams, kas ne – tas būs skats no malas. Pārbaužu rezultātiem būs klāt pievienoti ieteikumi, kas ir jāizdara. Labā prakse prasa, ka līdz nākamajam auditēšanas brīdim vai pat ātrāk visi aizrādījumi tiek novērsti.

Šo pārbaužu rezultāti būs zināmi arī regulatoram – FKTK, varēsim pārliecināties, kāda situācija ir bankās. Tas arī ir kapacitātes stiprināšanas jautājums – mums FKTK nav jāpieņem darbā vēl lielāks cilvēku skaits, varam piesaistīt ārējos speciālistus, izmantot šādas neatkarīgas pārbaudes rezultātus. Šo pārbaužu gaitā redzēsim, ka varbūt jāpapildina kāds normatīvais akts vai jāuzraksta no jauna. Paši iegūstam ne tikai priekšstatu par to, kāda situācija ir bankās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, bet arī iespēju uzlabot savu darbu un normatīvo regulējumu.

Noguldījumu garantiju fondā līdz pērnā gada beigām bija uzkrāti 116,8  miljoni eiro. Vai akciju sabiedrības "Trasta komercbanka" licences anulēšanas gadījumā vērojama naudas aizplūšana no bankām, vai cilvēki par to bažījas?

Mēs tādu tendenci nejūtam, dažās dienās šādu priekšstatu arī grūti iegūt. To redzēsim pēc kāda laika.

Ģeopolitisko apstākļu dēļ daudzi mani paziņas savus uzkrājumus tur Zviedrijā vai ASV. Vai šāda tendence ir jūtama? Varbūt tas nav no bailēm, bet zemām depozītu procentu likmēm?

Latvijā, tāpat kā citās Rietumu valstīs, ir problēma ar zemām depozītu likmēm, tās ir tuvu nullei. Īpaši lielas atšķirības nav. Manā rīcībā nav datu, ka būtu pastiprinājusies kāda noguldījumu plūsma uz ārzemēm. Drīzāk otrādi – rezidentu noguldījumi šogad ir pieauguši. Nav tikai tā, ka kāpj nerezidentu noguldījumi. Drīzāk jau pretēji. Un rezidentu noguldījumi savā būtībā ir arī īsti noguldījumi – termiņdepozīti. Latvijā ir brīva pakalpojumu un naudas kustība un katrs var izvēlēties, kur turēt savu naudu.

Populāras ir kļuvušas savstarpējo aizdevumu platformas. 2015.gada 1.pusgadā to kopējais kredītportfelis bija 422,4 miljoni eiro, kāpums par 19%, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu. Ir viedoklis, ka caur šīm platformām var aizplūst "pelēkā" nauda. Tās patlaban uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), bet Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi jaunu regulējumu. Iepriekš bija strīds starp FKTK un FM, kam šīs aizdevuma platformas ir jāuzrauga.

Strīda nebija, to varētu nosaukt par viedokļu apmaiņu, bet vispirms ir jāsagaida likumprojekts.

Bet vai FKTK būtu šīs platformas jāuzrauga?

FKTK neiebilst uzraudzīt šīs savstarpējo aizdevumu platformas, bet ir jāsaprot, ka visam ir savi izdevumi. Kad no privātpersonām tiek pieņemta nauda un tālāk tā tiek izlietota kredītiem, aizdevumiem, šis process ir uzraugāms. Šāda veida darbībai tiek piemērotas noteiktas prasības. Bet uzraudzība ir apmaksājama. Latvijā FKTK tiek uzturēta par tirgus dalībnieku līdzekļiem.

Ja likums tādu pienākumu uzliks, FKTK to arī darīs. Tirgus dalībniekiem ir jārēķinās ar divpakāpju maksājumiem – FKTK un Eiropas centrālai bankai (ECB).

Saeima pieņēmusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz bankām padziļināti pārbaudīt politiski nozīmīgu personu un ar tām saistīto personu finanses. FKTK izstrādājusi vadlīnijas, kurās skaidro, kā bankām identificēt šīs personas un kā īpaši monitorēt šīs transakcijas. Sākotnēji izskanēja, ka būs jākontrolē pusmiljons cilvēku.

Nav tik svarīgi, cik daudz cilvēku būs jākontrolē. Pašos pamatos, liekas, ka bija pārpratums. Tām personām, kas līdz šim jau bijušas nozīmīgas, klāt pievienojušies pašvaldību deputāti, citu līmeņu politiķi, paplašināts ar šīm personām saistīto cilvēku loks. Bankas saprot, ka risks ir jāvērtē individuāli. Kas attiecas uz ministriem, deputātiem, viņi ir jāvērtē paši par sevi, bet mazbērni, tālākie radinieki – tie nav jāliek zem palielināmā stikla. Piemēram, ja mazdēls ir students, viņam tiek prasīts norādīt, cik liela mēnesī būs stipendija. Atverot kontu, pārliecinoties par personas identitāti un dokumentus aizpildot, ar to arī pietiek.

Šāda prakse ir lielākajā daļā Skandināvijas valstu,  visām Latvijas bankām tagad  būs jāpārņem šī prakse.

Banku bankroti Latviju satricina ik pa laikam – "Latvijas Krājbankas" gadījums ar, iespējams, ļaunprātīgu naudas izkrāpšanu. Tādas lietas notiek arī citviet pasaulē. Vai no tā var izvairīties jeb tas jāuztver kā nenovēršamība?

Droši vien banku bankroti nav pilnībā novēršami. Viens veids ir, kad banka veic aizliegtas, nelikumīgas darbības, kas var beigties ar bankas bankrotu.

Otrs veids: tirgus dalībnieki, kas ilgstoši ignorē regulējošo iestāžu rīkojumus, tiek izolēti no tirgus. To, ka viens vai otrs gadījums nevar atkārtoties, tādas garantijas nevar dot neviens. FKTK jeb regulatora loma ir svarīga otrajā bankrotu veidā, kuru iespējams vairāk kontrolēt. Finanšu tirgi tad nepiedzīvo lielus satricinājumus. Nav jāsagaida brīdis, kad bankai vairs nav līdzekļu, pretlikumīgu rīcību dēļ tā ir izzagta – šādas situācijas nebūtu pieļaujamas. Tas tad ir FKTK darbs – iejaukties savlaicīgi. Ja gadījumā ir kāds tirgus dalībnieks, kas nespēj turpināt strādāt atbilstoši likumam, tad to laicīgi sakārtotā veidā izolē, licence tiek atsaukta,  un tas no tirgus izstājas. Šāds ceļš būtu pareizākais.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU