Ko valstij nozīmē sava nacionālā enciklopēdija?
Enciklopēdijai plašākā izpratnē ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, tā ir kulturāls faktors, valsts identitātes akadēmiskā izpausme. Latvijas nacionālā enciklopēdija parāda, kādas zināšanas latvieši, latviešu pētnieki, zinātnieki spēj radīt, sistematizēt un darīt pieejamas saviem līdzpilsoņiem. Taču enciklopēdijai nav tikai simbola loma, tai ir ļoti racionāla misija – sniegt sakārtotas un droši ticamas zināšanas.
Kāds būs topošās enciklopēdijas nosaukums, kam nāktos atspoguļot šī izdevuma raksturu? Ir izskanējušas vairākas versijas – "Nacionālā enciklopēdija", "Latvijas enciklopēdija", "Latviešu enciklopēdija". Pirmskara Latvijā šo misiju pildīja "Latviešu konversācijas vārdnīca", kuras izdošanu pārtrauca 1940.gads.
Šobrīd vēl nevaram pateikt, kādas būs galīgais nosaukums. Darba variants ir "Nacionālā enciklopēdija", un es nesaskatu iemeslu to mainīt, jo tas aptver būtiskāko. Ir skaidrs, ka enciklopēdija top un taps arī turpmāk latviešu valodā, tā tiek rakstīta no Latvijas pozīcijām, Latvijas perspektīvas. Tas arī izskaidro – kāpēc "Nacionālā enciklopēdija". Pats jēdziens "enciklopēdija" norāda uz to, ka šis izdevums ir mūsdienu cilvēkam svarīgāko zināšanu sistematizēts apkopojums.
Kāda ir enciklopēdijas koncepcija, saturiskā vīzija?
Šī būs universālā enciklopēdija. Tajā būs informācija gan par fiziku, ķīmiju, gan tuvām un tālām zemēm, gan dzīvnieku un augu sugām, gan vēsturiskiem notikumiem. Izdevums, protams, fokusēsies arī uz Latviju, taču tas nebūs tikai par Latviju. Manuprāt, nav vērts ieguldīt lielus resursus, izveidot redakciju, mobilizēt speciālistus, lai apkopotu materiālus tikai par Latviju vienu pašu. Latvijas sabiedrība ir pelnījusi pieeju daudz plašākām zināšanām, kādas spēj sniegt vienīgi universāla enciklopēdija.
Enciklopēdijas veidošana vienmēr ir saistīta ar prāviem izdevumiem, ko prasa redakcijas izveide, zinātnes, akadēmisko aprindu pārstāvju piesaistīšana. Ar kādiem resursiem varat rēķināties?
Pirmkārt, tas ir finansējuma jautājums. Patlaban no Kultūras ministrijas tas ir nodrošināts līdz 2018.gadam, kad, cerams, mēs sabiedrībai varēsim apliecināt, ka enciklopēdijas projekts ir sekmīgi sācies. Taču ir jārēķinās: ja vēlamies radīt patiešām kvalitatīvu, sistemātisku izdevumu, tam būs vajadzīgi pietiekami līdzekļi arī turpmāk.
Pagaidām esam tikai pašā procesa sākumā, un piešķirtais finansējums ļauj mums algot darbiniekus, veidot redakciju. Šobrīd, neskaitot mani, tajā būs vēl četri cilvēki – redaktori, kuri nodarbosies ar šķirkļu sarakstu veidošanu un šķirkļu apstrādi. Vēl zināma daļa finansējuma ļauj sākt darbu arī pie pašas šķirkļu rakstīšanas. Pirmie izmēģinājuma šķirkļi jau ir pasūtīti un saņemti. Un šogad tiks pasūtīti vēl citi. Šis darbs jau notiek pilnā sparā. Paralēli strādāsim pie šķirkļu veidošanas metodikas, jo kopš enciklopēdiju redakcijas likvidēšanas 90.gados, Latvijā šajā jomā ir bijis liels pārrāvums. Vienīgie materiāli, kas ir saglabājušies, nāk vēl no Latvijas padomju enciklopēdijas veidošanas laika.
Būtībā 2015.gads ir sagatavošanas gads, lai turpmāk enciklopēdijas veidošanā mēs varētu darboties jau ar pilnu jaudu. Lai to pilnībā nodrošinātu, enciklopēdijas redakcijai būtu nepieciešams vēl viens vai divi redaktori, un jo sevišķi – viens speciālists terminologs, literārais redaktors, kā arī attēlu redaktors, jo sagaidāms milzīgs darba apjoms ar fotoattēliem, kartēm, grafikiem gan virtuālajam, gan drukātajam enciklopēdijas variantam. Enciklopēdijas radīšanai gan ir nepieciešams vēl viens resurss – laiks. Šādu izdevumu nav iespējams izveidot ātri.
Vai, pieturoties pie patlaban aktuālā uzstādījuma – sagatavot enciklopēdiju uz Latvijas simtgadi 2018.gadā, nerodas bažas, ka steiga, ko prasītu iekļaušanās termiņā, kaitēs izdevuma kvalitātei?
Skaidrs, ka svarīgākais ir kvalitāte, nevis kvantitāte vai ātrums, kādā enciklopēdija tiek sagatavota. Neesmu liels jubileju atzīmēšanas piekritējs, un manu attieksmi pret manu valsti nemaina tas, cik gadu tai ir. Taču skaidrs, ka valsts simtgade ir sabiedrībai nozīmīgs datums, kuram pienākot enciklopēdijas veidošanā būs pagājuši jau trīs gadi. Tas nozīmē, ka mums jāparāda, ko pa šo laiku esam paveikuši. Un esmu pārliecināts, ka arī būs, ko parādīt.
Vēl nav skaidrības par tobrīd mūsu rīcībā esošo finansējumu, taču mēs būtu gandarīti, ja uz valsts simtgadi izdotos sagatavot Latvijai veltīto enciklopēdijas sējumu drukātā versijā un, iespējams, arī visas enciklopēdijas pirmo sējumu.
Svarīgs ir jautājums: cik dziļi ir paredzēts ielūkoties aplūkojamajās tēmās? Vai šajā ziņā ir iespējams definēt kādus principus?
Droši vien viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nav iespējams rast. Pirmkārt, ir skaidrs, ka jebkura enciklopēdija balstās hierarhiskos principos – sākumā ir būtiskākais, tad – mazāk nozīmīgais. Bieži vien, runājot par papīra enciklopēdijām, aplūkoto tēmu plašums ir atkarīgs no vietas, cik tam ir iespējams atvēlēt, no paredzētā sējumu skaita un apjoma. Te nonākam līdz jautājumam, kādā vidē būs pieejama jaunā enciklopēdija.
Jau ir skaidrs, ka vispirms tā būs virtuālā vide, taču ceram, ka enciklopēdiju izdosies laist klajā arī papīra formātā – kādus astoņus līdz desmit sējumus, ne vairāk. Tādā gadījumā ir skaidrs, ka sevišķi dziļi aplūkojamajās tēmās nevaram iet. Drukātā versija būs neliela enciklopēdija. Savukārt virtuālajā versijā, kad būs pabeigts darbs pie paša neatliekamākā, ar laiku varam iet plašumā un dziļumā.
Ja enciklopēdijā ir paredzēts aplūkot visplašāko tematiku, tad kā domājat nodrošināt tās izklāstu, zinot, ka Latvijā daudzās jomās, sevišķi attiecībā uz jaunajām zinātnes nozarēm, var nebūt ne nepieciešamās pieredzes, ne iestrādņu?
Jā, tas ir absolūti saprotams jautājums. Uzzinot par nodomu veidot universālo enciklopēdiju, daudzi man ir teikuši, ka tas ar Latvijā pieejamajiem zināšanu resursiem nav iespējams. Es tomēr domāju, ka mēs varam pierādīt, apliecināt sev, ka spējam uzrakstīt šķirkļus par visām svarīgākajām tēmām. Man nešķiet, ka Latvijā savās zināšanās esam tik nabadzīgi, ka neatradīsies cilvēks, kurš spēj uzrakstīt šķirkli, piemēram, par astrofiziku. Cita lieta, ka daudzas zinātņu nozares Latvijā tiešām nav attīstītas, taču šī enciklopēdija nebūs zinātnisku rakstu krājums, bet izdevums plašai sabiedrībai. Tam svarīgākās tēmas ir jāizskaidro konceptuāli un vienkārši uztveramā valodā. Tas nozīmē, ka autoriem viņu aplūkotajā tēmā ir jāorientējas lielākoties konceptuāli.
Kā enciklopēdiju veidošanas praksē vērtējama iespēja specifisku tēmu skaidrojumu vienkārši pārņemt no kāda cita enciklopēdiska izdevuma, kurā tas jau aplūkots?
Jā, tā mēdz darīt. Piemēram, Igaunijā tā ir rīkojušies, nopērkot tiesības pārpublicēt atsevišķus šķirkļus. Tomēr praksē izrādījās, ka tie ir jāpielāgo vietējiem apstākļiem. Es uzskatu, ka par šķirkļu pirkšanu tomēr jādomā kā par pašu pēdējo iespēju, kad visas citas ir izsmeltas. Šobrīd man šķiet, ka tas nebūs nepieciešams. Cita lieta, ka Latvijā autori ir pieraduši domāt tādās nacionālās kategorijās un baidās iziet ārpus tām, lai gan viņu kompetence to atļauj.
Cik perspektīvs ir privāti finansēts enciklopēdijas veidošanas projekts, kādu īsteno Igaunijā?
Sākotnēji šķita, ka ar to varēs labi nopelnīt, jo enciklopēdijai ir zināms prestižs sabiedrībā. Beigu beigās izrādījās, ka patiesībā tas ir stipri sarežģīts darbs, jāstrādā ar lielu autoru skaitu, šis process ir jāvada, tas aizņem daudz laika, un abonentu skaits krītas. Man ir radies iespaids, ka enciklopēdija kā privāts projekts ilgtermiņā nespēj uzturēt tam nepieciešamo vilkmi.
Sarežģījumus, šķiet, varētu radīt arī šķirkļi par vēsturi, piemēram, attiecībā uz tādām tēmām kā Latvijas okupācija un Kārļa Ulmaņa rīcība 1940.gadā. Iemesls – šādu tēmu atšķirīgās interpretācijas.
Enciklopēdijās no interpretācijām būtu jāizvairās, tomēr ir arī skaidrs, ka no tām ne vienmēr izdosies pilnībā izvairīties. Izņēmuma gadījumos, iespējams, ir jāsniedz šie dažādie viedokļi. Attiecībā tieši uz 1940.gadu Latvijas historiogrāfijā lielu domstarpību nav. Cita lieta – Ulmaņa loma, taču tās izskaidrojums nav enciklopēdijas uzdevums.
Neizbēgami nonāksiet arī pie šķirkļiem, kuri attiecas uz Latvijas gluži neseno vēsturi, tādām tēmām kā oligarhu darbība, valsts nozagšana, privatizācija un citi joprojām diezgan sensitīvi jautājumi, kuru izklāstā, iespējams, nāksies izlemt, piemēram, nosaukt vai nenosaukt konkrētu iesaistīto personu vārdus, partijas u.tml.
Enciklopēdijas veido uz zinātniskiem pamatiem un to sagatavošanā ir iesaistīts liels skaits cilvēku. Topošās enciklopēdijas veidošanas struktūra paredz to, ka pastāvēs Nacionālās enciklopēdijas padome, kurā būs pārstāvēti lielāko augstskolu vadītāji, atmiņas institūciju - lielāko muzeju un arhīvu - direktori, kultūras un izglītības ministri, Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs. Šī padome darbosies gan kā enciklopēdijas padomdevējs, gan atbalstītājs. Līdztekus pastāvēs enciklopēdijas redkolēģija, kurā darbosies 37 vai 38 dažādu nozaru speciālisti, sākot ar medicīnu un beidzot ar politoloģiju. Visi šo daudzo jomu pārstāvji enciklopēdijas darbībā dos ļoti būtisku pienesumu, vienlaikus arī palīdzot rast zinātnisku un objektīvu dažādu neviennozīmīgi interpretējamu notikumu vai personu novērtējumu. Enciklopēdijas uzdevums kopumā ir tiekties pēc iespējami lielākas objektivitātes aplūkojamo tēmu izklāstā.
Mūsdienās enciklopēdijas strauji noveco, jo nemitīgi klāt nāk arvien jauna informācija. Cik gatavi būsiet operatīvi reaģēt uz to?
Tāds būs redaktoru darbs - reaģēt uz aktuālajām izmaiņām, papildināt un veidot jaunus šķirkļus, ko virtuālajā vidē, kura būs enciklopēdijas pamats, varēs izdarīt salīdzinoši ātri. Tādējādi Latvijas nacionālā enciklopēdija ar laiku izveidosies par nozīmīgu, sistemātisku un uzticamu informācijas avotu, kur sev nepieciešamo varēs atrast katrs, sākot ar bērniem un skolēniem.
Vai virtuālā enciklopēdija būs par maksu? Kāda prakse šajā ziņā ir citās valstīs?
Vairumā gadījumu par maksu. Taču mans viedoklis ir, ka Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai jābūt pieejamai bez jebkādas maksas. Mēs esam ieinteresēti, lai Latvijas sabiedrība būtu labi informēta un nacionālajai enciklopēdijai vajadzētu to nodrošināt.
Enciklopēdijas veidošanā radītie un mobilizētie resursi paver iespējas izveidot dažādus blakusproduktus, bērnu enciklopēdijas, citus informatīvus izdevumus un tamlīdzīgi.
Jā, mēs noteikti strādāsim arī šajā virzienā. Uz Nacionālās enciklopēdijas paspārnē radītās un apkopotās datu bāzes, sadarbojoties ar dažādām institūcijām, neapšaubāmi būs iespējams radīt atsevišķus produktus specifiskām auditorijām, piemēram, bērniem, skolēniem, par mākslu, vēsturi, arhitektūru un tamlīdzīgi. Taču ir jāsaprot: lai izveidotu šādu plašu resursu, tam ir jāatvēl pietiekami līdzekļi un rezultāts nav tūlītējs.
Vai enciklopēdijas virtuālajā variantā būs arī interaktivitātes iespējas, sevišķi ņemot vērā, ka izdevuma perspektīvā auditorija ir jaunatne?
Protams, enciklopēdijai ir jābūt mūsdienīgai ne tikai saturiski, bet arī pēc formas; jāizmanto visas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, kas piesaista un ir ērtas lasītājam. Arī papīra versijai ir jābūt tādai, kuru ir prieks paņemt rokās.
Tā dēvētās čekas maisu izpētes komisijas veidošanas skandalozajā gaisotnē nevar nepajautāt – cik lielā mērā ir iespējams rēķināties, ka enciklopēdijas veidošanas darbs būs brīvs no nevēlamas politiska rakstura ietekmes un spiediena?
Pagaidām nekādu spiedienu neesmu izjutis. Nacionālajā bibliotēkā, kuras paspārnē strādā enciklopēdijas redakcija, ir ļoti patīkama un radoša atmosfēra. Enciklopēdijas veidošanas procesu pārrauga bibliotēkas direktors, taču viņš jautājumu risināšanā iesaistās tikai tad, kad tie nonāk līdz kādiem stratēģiskiem lēmumiem. Protams, mums ir sadarbība ar Kultūras ministriju, taču par to pagaidām varu teikt tikai to labāko, un jācer, ka tā tas arī turpināsies. Turklāt attiecībā uz enciklopēdijas veidošanu, tās saturu, būtu diezgan grūti īstenot kādas neadekvātas politiskas intereses, jo šī izdevuma veidošanā būs iesaistīti visai daudz cilvēku, darbosies saturu kontrolējoša sistēma.
Šajā procesā iesaistītajiem speciālistiem, protams, nav nekādas intereses sabojāt savu labo reputāciju, pakļaujoties kādam spiedienam no malas. Lielākas bažas man ir par to, ka kādā brīdī, lai kaut ko ietaupītu, var tikt pieņemts politisks lēmums pārtraukt enciklopēdijas darbu. Taču, cerams, ka tas vairs nav iespējams, jo šis process jau ir aizvirzījies diezgan tālu, tam ir skaidra vīzija, turklāt nākotnē enciklopēdija sola dažādus ieguvumus.
