NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
16. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
1
1
1
1

Taps Latvijas Nacionālā enciklopēdija – valsts pašcieņas simbols

Tiek plānots, ka sākotnēji Nacionālā enciklopēdija būtu jāveido digitālā formātā, tādējādi nodrošinot informācijas pieejamību ikvienam interesentam pasaulē.

FOTO: SXC, LV portāla kolāža

Latvijas simtgade ir kļuvusi par atskaites punktu, kas liek pārdomāt un atgādina, kādi sevi cienošai sabiedrībai un valstij nozīmīgi un nepieciešami kultūras projekti vēl nav īstenoti. Uzmanības centrā ir ne tikai kultūras infrastruktūras objekti - laikmetīgās mākslas muzejs, Daugavas stadiona rekonstrukcija Dziesmu un Deju svētku vajadzībām u.c., bet arī Latvijas Nacionālā enciklopēdija.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas tā arī nav izdevies radīt universālu uzziņas līdzekli, kura šķirkļi aptvertu plašu tēmu loku gan telpas, gan laika griezumā un būtu balstīti uz jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem. Šāds izdevums ir nepieciešams ne tikai akadēmiskajai videi, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Ideja par enciklopēdijas izdošanu gaisā virmo vairāk nekā 20 gadus, un ūdeņi ir sakustējušies, lai pēc dažiem gadiem pie lasītājiem nonāktu Latvijas Nacionālā enciklopēdija.

Šāda rakstura izdevumi mums jau ir, bet informācija ir novecojusi un tajās rodama nodeva to tapšanas laikam. 1927.gadā dienas gaismu piedzīvoja pirmais "Latviešu konversācijas vārdnīcas" sējums, savukārt pēdējais – 21.sējums iznāca īsi pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā, apstājoties pie šķirkļa "Tjepolo". Tāpat starpkaru periodā iznāca arī citi enciklopēdiska rakstura darbi, veltīti konkrētām tēmām. Savukārt padomju gados par enciklopēdiska rakstura izdevumu izdošanu gādāja Galvenā enciklopēdiju redakcija un laika posmā no 1981. līdz 1988.gadam izdeva "Latvijas padomju enciklopēdiju".

Šī gada sākumā atvēršanas svētkus piedzīvoja četros sējumos iznākušais akadēmisko rakstu krājums "Latvieši un Latvija". Tas ir vienīgais apjomīgākais izdevums par latviešiem un Latvijas valsts vēsturi kopš neatkarības atjaunošanas, tomēr tā nav enciklopēdija.

Nacionālās enciklopēdijas veidošana ir valstisks pasākums

Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību atzīmēts, ka šīs valdības laikā tiks uzsākts darbs pie Nacionālās enciklopēdijas izveides. Pārraudzību pār šo valstisko pasākumu – Latvijas Nacionālās enciklopēdijas veidošanu - uzņēmusies Kultūras ministrija (KM), kura enciklopēdijas izveidi uzskata par sevišķi svarīgu un nepieciešamu notikumu Latvijas kultūrā. To arī apliecina šī projekta iekļaušana kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija".

"Nacionālā enciklopēdija pieder pie ikvienas valsts pašapziņu un pašcieņu apliecinošiem simboliem."

KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile par enciklopēdijas nepieciešamību izsakās: "Nacionālā enciklopēdija pieder pie ikvienas valsts pašapziņu un pašcieņu apliecinošiem simboliem – tā ir sabiedrībai nepieciešama drošticama informācijas bāze, kas nodrošina koncentrētas zināšanas par savu valsti, tās vēsturi, kultūru, dabu, tautsaimniecību un citām jomām."

Pagaidu aprēķini liecina, ka 7 gadu periodam enciklopēdijas redakcijas izveidei un darbības nodrošināšanai būs nepieciešami 2,12 miljoni eiro.

Darbs pie enciklopēdijas izveides iekustējies

Līdz šim darbs pie enciklopēdijas izveidošanas ir virzījies lēni un praktiska rakstura darbi nav uzsākti. Pagājušajā gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika izveidota darba grupa, kura analizēja situāciju enciklopēdiju izdošanā Latvijā un izteica būtiskus ierosinājumus Nacionālās enciklopēdijas radīšanas priekšnoteikumu izstrādei un nepieciešamajiem priekšdarbiem.

Šobrīd projekta iniciatora lomu ir uzņēmusies Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Tiek plānots, ka enciklopēdijas redakcija atradīsies jaunajā bibliotēkas ēkā, kur tai būs tuvākā piekļuve zināšanu resursiem. Pašlaik gan Nacionālajai bibliotēkai enciklopēdijas projekta īstenošanai nekāds papildu finansējums nav ticis piešķirts. Pie esošajiem resursiem LNB ir aprēķinājusi, ka var atļauties algot projekta vadītāju, kurš virzīs tālāk enciklopēdijas projekta īstenošanu. Ir noslēdzies konkurss uz projekta vadītāja amatu, un LNB cer, ka līdz vasaras beigām projekta vadītājs jau sāks darbu.

Kultūrvēsturiskā projekta vadītājam darbs būs izaicinājumu pilns un atbildīgs. Viens no projekta vadītāja pirmajiem pienākumiem būs izveidot komandu – atrast galveno redaktoru un redkolēģiju, apzināt satura veidotājus. LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš norāda, ka šobrīd vēl ir pāragri runāt par enciklopēdijas saturisko vīziju, piemēram, sējumu skaitu. Vīzijas izstrāde arī būs viens no projekta vadītāja pienākumiem. U.Zariņš atzīmē, ka projekta tālākā virzība ir atkarīga no pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

Enciklopēdijas veidotājiem būs jāizšķiras, kāda rakstura izdevumu veidot – universālo jeb vispārīgo ar lielu reģionālās enciklopēdijas īpatsvaru vai reģionālo ar universālās enciklopēdijas iezīmēm. Tāpat būs jāvienojas par enciklopēdijas apjomu un zinātnisko ietilpību, informācijas plašumu un tās proporcionālu sadali nozaru tematikas ietvaros.

"Šobrīd grūti prognozēt, vai enciklopēdija iznāks līdz 2018.gadam."

Šobrīd tiek plānots, ka pirmā būtu jāveido digitālā enciklopēdija, un nākotnē atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem varētu sākt domāt par tās izdošanu grāmatas formātā. Elektroniskai enciklopēdijai ir vairākas priekšrocības – tā ir pieejamāka lielākam interesentu lokam un, nākot klāt jaunai informācijai par šķirkļos ietvertajām tēmām, to ir viegli papildināt. LZA darba grupa ir rekomendējusi nodrošināt bez maksas pieeju digitālajai enciklopēdijai.

Ar globālā tīmekļa straujo attīstību pēdējos gados būtiski ir mainījušies cilvēku informācijas meklēšanas paradumi – priekšroka tiek dota, piemēram, wikipedia.org u.tml. vietnēm, nevis uzziņu literatūrai grāmatu formātā. Ņemot vērā šo apstākli, digitālās enciklopēdijas versijas izveide būtu lietderīga un nodrošinātu informācijas pieejamību ikvienam interesentam pasaulē.

Vai paspēs līdz 2018.gadam?

Šogad februārī notikušajā Nacionālās kultūras padomes sēdē kultūras ministre Dace Melbārde atzīmēja, ka Latvijas Nacionālās enciklopēdijas projekts ir nacionālais pasūtījums valsts simtgadei. Darbs pie Nacionālās enciklopēdijas izveides prasīs vairākus gadus, un šis ir pēdējais brīdis, lai ķertos pie praktiskiem darbiem. LNB pārstāvis Uldis Zariņš šobrīd gan neņemas prognozēt, vai līdz 2018.gadam izdosies enciklopēdiju sagatavot lasītājiem pieejamā formātā.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas darba grupas priekšlikumos un komentāros par Latvijas Nacionālās enciklopēdijas projekta attīstību atzīmēts, ka enciklopēdijas izdošanu nevajadzētu saistīt ar Latvijas dibināšanas 100.gadskārtas rīkošanas pasākumiem, tādējādi izvairoties no deklaratīva politiskā konjunktūrisma pašā enciklopēdijas radīšanas darba organizācijā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU