Pēc Eirobarometra aptaujas, 2015.gada janvārī 68% respondentu eiro ieviešanu vērtē pozitīvi, skeptiķu skaits sarucis no 30% decembrī līdz 26% janvārī. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešana esot notikusi sekmīgi.
Lietuvas lita bēres un muzejs
Jaunās valūtas ieviešana noritēja vienlaikus ar lita "atvadu" pasākumiem. Jaunā gada un jaunās valūtas pirmajā dienā grupa entuziastu svinīgi apbedīja Lietuvas nacionālo valūtu litu: aiz butaforiskā zārka sekoja bēru procesija ar ziediem un vainagiem, ar zīmētām asarām uz sejām. Bija atvadu runas, kurās tika atzīmēts lita sākums un nopelni. Vēlāk zārku sadedzināja un pelnus izbārstīja Neres upē. ,,Man lits bija Lietuvas vēsture," laikrakstam ,,Vakario žinios " atzinās lita bēru rīkotājs Dans Babensks.
Lietuvas Bankas Naudas muzejā Viļņā no miljona Lietuvas viena centu monētām tika uzbūvēta piramīda, un Šauļu universitātes bibliotēkā tagad ierīkota Centa auditorija, kurā aplūkojamas simtiem tūkstošu iedzīvotāju dāvinātas centu un metāla litu monētas. Centu auditorijā sienas un griesti nolīmēti ar centiem, no centiem un litiem izveidota liela Lietuvas karte, un, ja kāds grib iejusties monētu karaļa lomā, var iesēsties krāšņā monētu krēslā.
Divdesmit piecos Lietuvas neatkarības gados bija izkalts aptuveni pusotra miljarda monētu, 2014.gada decembrī apgrozībā bija 1,3 miljardi.
Līdz šā gada 30.jūnijam litu banknotes un monētas varēs mainīt uz eiro 343 banku nodaļās, no 1.jūlija jau tikai litu banknotes - 89 banku nodaļās. Līdz 1.februārim litus uz eiro varēja samainīt Lietuvas Pasta nodaļās un Kredītu ūnijās, kas bija sevišķi izdevīgi lauku iedzīvotājiem. Eksperti lēš un iedzīvotāju aptaujas liecina, ka daļa monētu (arī banknošu) paliks pie iedzīvotājiem kā atmiņa un suvenīrs.
Janvāra vidū Lietuvas televīzijas ziņu raidījumā kāda zīlniece stāstīja, ka pie viņas itin bieži vēršoties ļaudis ar lūgumiem, lai atklājot paslēptās naudas vietas, jo paši esot tās aizmirsuši. Vīrieši vairāk norādot iespējamās slēptuves garāžās un pagrabos, sievietes - virtuvēs un dārzos. Zīlniece, protams, neatklāja cik veiksmīgs ir viņas atklāšanas darbs. Tā ka mūsu pēctečiem paliek iespējas atrast paslēpto naudu.
Vienlaikus ar jaunās valūtas ieviešanu Lietuvā parādījās arī viltotas eiro banknotes. Visvairāk viltotās naudas atklāja Kauņā, Kauņas rajonā un Jonavā. Kamēr apgrozībā bija lits, tikmēr tā viltojumus izgatavoja Lietuvā, tagad, kā uzskata Lietuvas tiesībsargājošās organizācijas, viltojumi tiek ievesti no ārvalstīm. Ārzemniekiem litu viltojumus neatmaksājās izgatavot, jo tādu naudu lietoja tikai trīs miljoni cilvēku, bet tagad taču cits vēriens - 19 valstu eirozona!
Iedzīvotājiem nepateiktais vai viņu nesaprastais
Lietuvas Policijas ģenerālkomisārs Renāts Požela atzīst, ka viltojumu problēma ir, bet viltoto banknošu daudzums, kas ienāk Lietuvas tirgū, ir niecīgs un nekādus nopietnus draudus neradot. Visbiežāk tiekot viltotas 20 un 50 eiro naudaszīmes. Pēc pusgada, kad iedzīvotāji pieradīs pie jaunās naudas, apkrāpt ar viltojumu būs grūtāk. Jāatzīst, ka plašsaziņas līdzekļos pagājušā gada pēdējos mēnešos un gada sākumā tika izsmeļoši skaidrots, kā atšķirt viltojumu no īstās naudas.
Tirdzniecības ķēdes ,,Office Day" veikalos var nopirkt naudas pārbaudīšanas ierīces; vislētākā esot flomāsters, ar kuru varot noteikt naudaszīmes ķīmisko sastāvu, pārliecināties, vai tā izgatavota no speciāla papīra. Īstā nauda ir taisīta no papīra, kas nesatur celulozi, tādēļ uz tā īpašā flomāstera pēdas nepaliek. Eksperta skatījumā flomāsterus masveidā nevajadzētu lietot, jo tie, iespējams, kaitē naudaszīmēm, taču atsevišķos gadījumos šāds marķieris var būt visai noderīgs. Minēto flomāsteri varot nopirkt par 2,4 eiro, taču tas nespējot pārbaudīt banknotes ūdenszīmes, atzīst ,,Office Day" menedžere Viktorija Masaitīte. Sertificēti detektori, kas pārbauda magnētiskās, ultravioletās un infrasarkanās krāsu īpašības, maksā krietni dārgāk – no 90 līdz 140 eiro.
Simts eiro ir krietna daļa no lietuvieša pensijas. Ja nu cilvēks tiek pie tāda viltojuma, neviena valsts iestāde vai banka to nemainīs pret īstu naudu. Zaudējumi netiks kompensēti. Paši vainīgi. Vai pirms eiro ieviešanas viss nepieciešamais iedzīvotājiem tika izskaidrots? Vai pareizi saprasts?
"Jaunās valūtas ieviešanu pavadīja lita „atvadu” pasākumi."
Politiķi un baņķieri stāstīja, ka eiro ieviešana cilvēkiem neko nemaksāšot. Pasta nodaļās, komercbankās un Lietuvas Bankā, mainot litus skaidrā naudā uz eiro, maksa patiešām netiek ņemta, bet, ja kāds iedzīvotājs atsaucās uz Lietuvas Bankas aicinājumu decembra beigās noguldīt komercbanku bankomātos litus, lai janvārī varētu izņemt jau eiro, tam nācās vilties. Izņemot no bankomāta savus ietaupījumus, nācās secināt, ka tie sarukuši par 0,2-0,8% (kā nu kurā bankā). Lietuvas Banku asociācijas vadītājs Stasis Krops rādās pārsteigts par jautājumu, kādēļ bankas ņem komisijas naudu par skaidras naudas izdošanu no bankomātiem, ja reklāmās par to iepriekš nekas nebija teikts. Pēc viņa vārdiem, bankas neesot nekādas labdarības organizācijas: ,,Bija solīts, ka litus mainīs uz eiro bez maksas. Tā arī ir, bet naudas izņemšana no konta maksāja un maksās."
Kāpēc banku kasieres maina naudu bez maksas, bet bankomāts par maksu? Izrādās, ka iedzīvotāji kārtējo reizi kaut ko nebija sapratuši. Kur nu parastam cilvēkam izprast banku gudrības! Šajā saistībā varētu minēt Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēža Broņa Bradauska ieteikumu: vairāk domāt ar savu galvu un mazāk ticēt reklāmām. Šajā gadījumā labais padoms nokavējies. Nez vai zviedru bankas klientiem savās zemēs riskētu nepateikt visu līdz galam...
Prognozētās cenu revolūcijas nebija
Lietuvas parlamentā tika iesniegts likumprojekts, kas paredzēja uzglabāt no apgrozības izņemtos litus (neskaidrā eirozonas nākotne), bet tas līdz apspriešanai nenonāca, jo tika atzīsts par nekonstitucionālu un Eiro ieviešanas likumam pretrunīgu. Juristi atgādināja, ka Lietuvas Republikas Eiro ieviešanas likumā noteikts, ka Lietuvas Banka no apgrozības izņemtās banknotes un monētas iznīcina.
Likumprojekta autors Petrs Gražulis bija paredzējis, ka Lietuvas Banka glabās nacionālo valūtu litu līdz 2019.gadam. P.Gražulis esot izanalizējis finanšu ekspertu ziņojumus, ka eirozona varot iznīkt jau 2020.gadā. Piemēram, Kipra nacionālās valūtas krājumus esot saglabājusi, ja nu nākotnē tos ievajadzētos. Tā kā likumprojekts noraidīts, nacionālās valūtas banknotes tiks sasmalcinātas, monētas - deformētas un pārdotas ārvalstīm kā metāllūžņi, izņemot tās banknotes un monētas, kas paliks kā piemiņa par nacionālo valūtu.
"Vienlaikus ar jaunās valūtas ieviešanu parādījās arī viltotas eiro banknotes."
Cenu revolūcija, no kā baidījās iedzīvotāji, nav novērojama. Lietuvas Republikas Statistikas departamenta 100 preču patēriņa preču un pakalpojumu groza cenu novērojums rāda, ka šā gada janvārī mazumtirdzniecības un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar pērnā decembra cenām atsevišķās pozīcijās ir pieaugušas (49 preču un pakalpojumu pozīcijās), atsevišķās kritušās (34), bet 17 palikušas bez izmaiņām.
Vislielākās izmaiņas novērotas dārzeņu un augļu preču grupā: sīpolu cenas cēlušās gandrīz par 7%, kartupeļi kļuvuši lētāki par 9,8%, apelsīni kļuvuši dārgāki par 5,8%, par 9,5% kritusies dīzeļdegvielas cena; benzīnu janvārī varēja nopirkt jau par 11% lētāk nekā decembrī. No pakalpojumiem dārgāki kļuvuši frizieru pakalpojumi (no 4,3 līdz 5,7%), ievērojami kāpušas biļešu cenas uz vakara seansiem kinoteātros (gandrīz 6%). Tātad kādas preču un pakalpojumu grupas cenas auga, citas kritās, un kopējais cenu līmenis, varētu teikt, palicis stabils. Par to liecina šā gada janvāra 0,1% inflācijas līmenis. Līdzīgs rādītājs tiek prognozēts arī februārī. Pērn decembrī inflācijas līmenis bija 0,2 procenti.
Pirkšanas paradumi atgriezušies, Lietuvas Bankai darba mazāk
Lietuvā 1.martā notika pašvaldību vēlēšanas. Tiesībsargājošās iestādes saņēmušas diezgan daudz sūdzību par vēlētāju balsu pirkšanu, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā. Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, cenas par balsi esot pieaugušas gandrīz trīs reizes: pircēji solījuši pat 15 eiro! Nez vai šajā cenu pieaugumā varētu vainot eiro ieviešanu.
Kā liecina tirdzniecības ķēdes ,,Maxima" janvāra beigās sniegtā informācija, lietuviešu iepirkšanās paradumi gada pirmā mēneša otrajā pusē jau kļuvuši iepriekšējie. Tirgotāji pārdošanas apjomu kritumu par 4,8% janvāra sākumā skaidro daļēji ar to, ka divu valūtu lietojums pirmajās divās janvāra nedēļās bija viesis iedzīvotājos apjukumu. Pašā gada sākumā daudzi iedzīvotāji lietoja produktus ar ilgu uzglabāšanas termiņu, tātad decembra beigās nopirktus produktus, bet mēneša otrajā pusē pirkšana norisinājās jau aktīvāk. Janvāra beigās realizācijas kritums bija nepilni trīs procenti.
Lietuvai ieviešot eiro, Baltijas valstis investoru acīs kļūs par vienotu ekonomisku reģionu ar kopējo iedzīvotāju skaitu virs sešiem miljoniem. Gaidāms, ka vienotā valūta veicinās un atvieglos preču un pakalpojumu eksportu un importu. Daži ekonomisti skeptiķi gan uzskata, ka Lietuvas pievilcība investoru acīs esot lētais darbaspēks, bet tas jau pēc pesimistu domām. Laba lieta, ka eiro ieviešanas rezultātā ceļojot vairs nav vajadzīga lita konvertācija, nav vajadzīgi arī divi konti - litos un eiro.
Tagad, pēc 2015.gada 1.janvāra, Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdēs ekonomisko lēmumu pieņemšanā piedalīsies jau visas trīs Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva. Jācer, ka triju mazu valstu kopīga balss būs vairāk dzirdama nekā vienas. B.Bradausks tomēr ir skeptisks: ,,Esam ECB valdes locekļi. Formāli mums ir balsstiesības, bet tur jau sēž Vācija, Lielbritānija, Francija. Un starp šīm valstīm Lietuva. Vai varam ticēt, ka mūsu balss nebūs tikai simboliska?"
Eksperti uzskata, ka eiro ieviešana nozīmēs lielāku drošību ne tikai Lietuvai, bet visam reģionam kopumā, kas ģeopolitisko notikumu kontekstā šobrīd ir visai aktuāli.
No 1.janvāra, Lietuvai iekļaujoties eirozonā, trīs lielāko Lietuvā esošo komercbanku SEB, ,,Swedbank" un DNB uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka. Tādējādi iznāk, ka Lietuvas Bankai darba būs mazāk, bet vai būs mazāk darbinieku? Vai bankas darbinieki, kas tika pieņemti darbā saistībā ar eiro ieviešanu, tiks atlaisti? Uz šiem jautājumiem Lietuvas Banka tiešu atbildi nedod.
