Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiro jau dēvē gan par eirikiem, gan jurīšiem, un savstarpējā saziņā mums nekas neliedz izpaust savu radošumu. Bet rakstītais vārds nav mutvārdu foklora, un rakstībā ir noteikti valodas likumi. Tikai saistībā ar „eiro” tie vēl nav precīzi formulēti tā, lai jebkuram cilvēkam būtu skaidrs, kad var rakstīt „eiro”, kad obligāti rakstām euro.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Dzīves pirmais mēnesis ar eiro jau rāda, ka, iespējams, nepaies ilgs laiks, kad savu ērtību labad cilvēks izstums eiro no rakstiskās saziņas. Un, iespējams, tomēr vēl nāksies zūdīties par to, ka nav bijis priekšraksta - tieši kad, kur ir rakstāms euro un tieši kad, kur lietojams eiro. Jo cilvēks instrukciju saprot un ievēro, bet, ja tādas nav, likumu pilda ar uzviju, lai izvairītos no nejaušām nepatikšanām. Valsts iestāžu informācijas plūsma jau pašreiz šajā ziņā rada mulsumu.
Pirms gada, kad vēl visi piesardzīgi būrās ap nākamās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā, cenšoties nekaitināt Briseli ar savu tiepību tādā "sīkā jautājumā", jo apsolītā pielaide eirozonai bija nenoteikta daudzu svarīgāku mērījumu (inflācija, tekošā konta deficīts, ārējais parāds) dēļ, Valsts valodas centrs (VVC) izplatīja paziņojumu, kad var lietot eiro, kad jāraksta euro un kāpēc tas ir tā.
"Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004.gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tostarp Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2, kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem.
Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu "eiro", kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos (tiesību aktos, finanšu dokumentos) vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins "eiro"."
Ja par ļoti daudzām lietām, pārejot uz jauno valūtu, bija detalizēti ceļveži un vadlīnijas (kā valūtas paralēli uz cenu zīmēm jāatspoguļo, kā jākonvertē un jānoapaļo, kad čekā jābūt norādītai summai eiro, kad bez tās var iztikt), tad eiro lietošanai latviešu valodā šāda ceļveža nebija un joprojām nav.
Tāpēc pirmie, kas uzdūrās problēmai un kas joprojām pastāv, bija personāla speciālisti ar darba līgumiem un jautājumu: kā valūtas nosaukums jāraksta darba līgumā? Sociālajos tīklos pavīdēja signāls – darba līgums ir tiesisks instruments, tāpēc tajā jāraksta euro. Un ja ne? Vai tas būs pārkāpums? Un kurš par to varētu sodīt?
Darba līgumi pēc eiro ieviešanas nebija jāpārslēdz, ja tajos noteiktā darba samaksa latos tika precīzi konvertēta eiro. Taču šogad tiek slēgti jauni līgumi ar jauniem darbiniekiem. Dokumentiem būtu jābūt arī rūpīgi sastādītiem. Taču, piemēram,
ja līgumā ir uzrakstīts, ka darba alga ir EUR 400,- (četri simti euro) un piemaksa EUR 150,- (simt piecdesmit Euro), jāsecina, ka dokumenta sastādītājs centies paturēt prātā, ka nedrīkst atkāpties no valūtas rakstības obligātās formas, vairs nepievēršot uzmanību pat vienotam stilam.
Valsts valodas centrs – par eiro un euro rakstību
Šogad janvārī Valsts valodas centrs mājaslapā (www.vvc.gov.lv) publicējis informāciju "Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?". Tajā norādīts, ka vēl joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā tad pareizi rakstīt: eiro vai euro, un kā lietot valūtas kodu EUR.
VVC atgādina, ka Eiropas vienotās valūtas nosaukums latviski ir eiro. Izklāstā arī paskaidrots: "Eiropas vienotās valūtas oriģinālnosaukums ir euro. Latvijā saskaņā ar 1998.gada 3.maija Padomes Regulu Nr.974/98 "Par euro ieviešanu" un Euro ieviešanas kārtības likumu valūtas nosaukums ir euro. Tiesību aktos, kur to nosaka likums, lietojams euro slīprakstā. Savukārt eiro ir valūtas latviskais nosaukums, kuru lietojam ikdienas saziņā un publiskajā telpā, arī oficiālos dokumentos."
Valodnieki arī iesaka valūtas pieraksta veidus:
Jaunums šajā informācijā ir tas, ka Valsts valodas centrs ir papildinājis iepriekšējos – pagājušogad vairākkārt sniegtajos - skaidrojumos izklāstīto viedokli ar jaunu norādi uz oficiāliem dokumentiem.
Redakcijas piezīme:
2014.gada 12.martā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi). Tādējādi valūtas pieraksta veidi ir sekojoši :
Eiroprojekts: regulā noteiktais attiecas arī uz līgumiem
LV portāls lūdza Finanšu ministrijas Eiroprojekta darbiniekiem viest skaidrību un atbildēt uz šādiem jautājumiem: 1. Kādos Latvijas tiesību aktos eiro obligāti ir rakstāms slīprakstā - euro?2. Vai citos dokumentos, piemēram, darba līgumā, arī ir jālieto likumā noteiktā/nosauktā valūtas nosaukuma forma un arī rakstāma tikai kā euro? Piemēram, ja darba līgumā atspoguļots, ka noteikta mēnešalga EUR 400,00 (četri simti eiro), vai tas ir nepareizi/nelikumīgi – paskaidrojumu iekavās rakstīt eiro, nevis euro? Vienlaikus lūdzām skaidrojumu par Eiropas regulu: ko tad tā īsti prasa – obligātu euro lietošanu (rakstīšanu) LR tiesību aktos un mūsu valsts pārņemtajos tiesību aktos un dokumentos vai arī visos Latvijā pastāvošajos un turpmāk radītajos civiltiesiskajos dokumentos (tostarp, piemēram, darba līgumos)?
Finanšu ministrijas Eiroprojekta vadītājas asistents Salvis Skladovs informēja: "Euro" vārda lietošanu nosaka Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) Nr.974/98 par euro ieviešanu, kas ir pamats vārda euro lietošanai visos tiesiskajos instrumentos. Regulas 1.panta b) punkts nosaka, ka tiesiskie instrumenti ir normatīvie akti, administratīvie akti, tiesu nolēmumi, līgumi, vienpusēji tiesiski akti, maksāšanas dokumenti, kas nav banknotes un monētas, kā arī citi instrumenti, kas rada tiesiskas sekas.
"Ja ir šaubas, ka līgumā ierakstīto kāds var nesaprast, neviens neliedz lietot starptautisko valūtas kodu – EUR."
Līdz ar to, atbildot uz Jūsu pirmo un otro jautājumu, vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā, ka latviešu valoda pieder pie Eiropas Savienības latīņu alfabēta valodu saimes grupas un, lai izvairītos no juridiskām pretrunām, tiesiskajos instrumentos (likumos, normatīvajos aktos, līgumos u.c. dokumentos) lieto Eiropas Savienības noteikto nosaukumu euro. Ņemot vērā, ka latviešu valodā tas ir svešvārds, tad to atbilstoši Valsts valodas centra prasībām lietosim kursīvā. Savukārt, vārds "eiro" ir valūtas latviskotais nosaukums, kuru turpinām izmantot ikdienā, medijos vai informatīvajos materiālos.
Ņemot vērā, ka atbilstoši regulai arī civiltiesiskie dokumenti (piemēram, darba līgums, pirkšanas – pārdošanas līgums) ir uzskatāmi par tiesiskiem instrumentiem, tad, norādot tajos summas vārdiem, jālieto oficiālais valūtas nosaukums – euro (kursīvā).
VVC direktors: nav nepareizi euro, un nav nepareizi "eiro"
Valsts valodas centra mājaslapā 28.janvārī publicētajā izklāstā par eiro lietošanu arī oficiālajos dokumentos tie nav nosaukti. Tāpēc LV portāls lūdza VVC direktoram Mārim Baltiņam izskaidrot, kas ir domāts ar oficiālajiem dokumentiem, jo Finanšu ministrijas Eiroprojekta pārstāvji informē, ka Eiropas regula attiecas uz tiesiskajiem instrumentiem, ietverot to skaitā arī līgumus.
M.Baltiņš norāda, ka Eiropas Savienības prasībā [par obligātu euro lietošanu], ko viņš joprojām uzskata par nekorektu, bija runa tikai par tiesību aktiem. Un tiesību akti šajā gadījumā ir šaurāks dokumentu loks, salīdzinot ar daudziem citiem. "Līdz ar to, piemēram, civiltiesiskā līgumā, ja es no jums kaut ko nopērku, varētu mierīgu prātu rakstīt eiro, un nekādu problēmu nebūtu. Un tas pats varētu attiekties uz darba līgumu, kurā nevaram uztiept, lai kāds rakstītu euro. Ja raksta euro, mēs nevaram teikt, ka tas ir nepareizi. Bet, ja rakstīs eiro, tā kā vajadzētu rakstīt, tad tas noteikti arī nevar tikt uzskatīts par aplamību," piebilst Valsts valodas centra vadītājs.
Komentējot Eiroprojekta nostāju, ka tiesiskie akti nozīmē normatīvos aktus, arī līgumus un citus dokumentus, tostarp darba līgumus, M.Baltiņš teic: "Es domāju, ka tas ir viņu viedoklis." Jo viņš savukārt neuzskata, ka jebkāda tiesa apšaubītu tāda darba līguma likumību, ja tajā būtu ierakstīts eiro, nevis euro. "Manuprāt, tā ir lieka prasība, kur Eiroprojekts interpretē to, kas viņiem nebūtu jāinterpretē. Bet nu tas ir mans viedoklis," piebilst valodnieks.
Jautāts, vai darba līgumu nevarētu pārprast kāds ārzemnieks, ja tajā nebūtu vis euro, bet eiro, M.Baltiņš norāda: ja darbinieks ir ārzemnieks, viņš varētu nesaprast arī citu ierakstīto. "Manuprāt, nekur nav rakstīts, ka Latvijā darba līgumi būtu jāraksta citās valodās. Ja darba līgums ir sastādīts valsts valodā un ir cilvēks, kas to nesaprot, tad darba devēja pienākums ir viņam izskaidrot līguma normas. Jo tikpat labi var pateikt, ka viņš nesaprot arī norādes par stundām, jo mēs tās nesaīsinām ar starptautisko h burtu."
Jautājumu par iespējamiem pārpratumiem VVC vadītājs novērtē kā "drusciņ demagoģiju": "Ja ir domas par to, ka līgumā ierakstīto kāds var nesaprast vai tikai rakstības dēļ var rasties pārpratumi, neviens jau neliedz lietot gan starptautisko valūtas kodu – EUR, gan € (epsilon) zīmi."
Valsts iestādēs nav konsekvences, bet preses relīzēs gan nav jālieto euro
M.Baltiņš vērš uzmanību arī uz to, ka eiro ieviešanas laikā visās preses relīzēs, arī Eiropas Centrālās bankas informatīvajos un Eiroprojekta sagatavotajos informatīvajos materiālos iedzīvotājiem konsekventi tika rakstīts "eiro". Pēc gadu mijas, kā novērojis LV portāls, situācija ir mainījusies.
Spriežot pēc valsts iestāžu informatīvajiem materiāliem, tagad daudz kas, kas uzrakstīts valsts iestādēs, ir oficiāli dokumenti. Piemēram, preses relīzes (PR). Kolīdz ir runa par naudas summām, ļoti bieži tiek rakstītis euro. Nevar apgalvot, ka tā raksta visas iestādes. Stoiciski izturas Latvijas Banka, kura informatīvajos materiālos raksta eiro. Arī Finanšu ministrija preses relīzēs saglabā pietāti pret latviešu valodu.Valsts ieņēmumu dienests, informējot par nodokļu maksāšanas termiņiem, piemēram, kapitāla nodokli, latus pārvērš eiro. Taču ir arī iestādes, kas jau pārgājušas uz euro arī informatīvajos materiālos. Līdz ar to valsts iestāžu informācijā attiecībā uz eiro rakstību tagad valda īsts ņigu-ņegu.
"Preses relīze nekad nebūs tiesību akts."
Taču, kā lasāms FM Eiroprojekta pārstāvja atbildē, "eiro" turpinām lietot arī informatīvajos materiālos. Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā teikts: preses relīze ir informācija presei.
Tātad vismaz šajā daļā skaidrība un noteiktība ir. Arī M.Baltiņš saka: rakstīt euro preses relīzē ir nepareizi, un tā nevajadzētu būt. Turklāt, ja jau Finanšu ministrija un Eiroprojekts raksta preses relīzēs "eiro", tad nav nekādas vajadzības, lai, piemēram, citas ministrijas rakstītu citādi. Tas skaidri un gaiši jāpasaka. Preses relīze nepārprotami nekad nebūs tiesību akts.
Kādas uz šo brīdi ir sekas valsts iestāžu rakstītajai informācijai? Tā ir domāta medijiem. Laikrakstu žurnālisti, pirms izmantot informāciju, visur minētos euro čakli pārraksta "eiro", ja piemirst, tad to izdara korektori. Vismaz mediji pagaidām ievēro eiro lietojumam noteikto.
Cents, nevis eirocents
Vēl nenoteiktība pastāv jaunās sīknaudas nosaukumā. Pa laikam mazā nomināla monētas tiek sauktas par eirocentiem.
Uz LV portāla jautājumu – vai drīkst lietot eiro valūtas sīknaudas saīsinājumu eirocents/eirocenti vai arī noteikti ir jālieto cents/centi? – Eiroprojekta pārstāvis S.Skladovs norādīja: tiesiskajos instrumentos lieto vārdu "cents" un to nesaīsina.
Valsts valodas centra norādēs par valūtas lietošanu skaidrots: eiro simtdaļa ir cents. Nav pamata lietot nosaukumu eirocents, ja vienlaicīgi netiek izmantota cita valūta. Ja vēlas šo vārdu saīsināt, tad lieto mazo burtu c bez punkta.
Kāpēc izskatās, ka nav skaidrības?
Kas attiecas uz euro un eiro lietošanu dažādās situācijās, jautājums ir, ja tā varētu teikt, procesā. Valsts valodas centrs pauž savu viedokli, FM pārstāvis atsaucas uz regulu. Bet regulai ir likuma spēks un ietvars. Vai vienmēr un visos, piemēram, uzņēmuma iekšējos dokumentos būtu jālieto euro, pārdomāti jālemj arī katram pašam. Jo svarīgi ir, lai rakstītais nebūtu pārprotams. Tikpat svarīgi, lai vieglu roku nerakstītu svešo vārdu tad, kad tas nudien nav nepieciešami.
Ļoti iespējams, ka pie jautājuma par dokumentu "tiesiskajām sekām" vēl nāksies atgriezties. Runājot par slīprakstu, automātiski domājam datorrakstu. Taču, piemēram, vai tad ir atcelta ar roku rakstītu līgumu forma? Un kā tad ir rakstāms euro – slīpināti, liekams pēdiņās vai ar viļņotu svītriņu pasvītrojot, kā savulaik to darīja mašīnrakstā? Un vēl jautājums: ja cilvēks uzrakstīs iesniegumu sociālajam dienestam un tajā būs norādījis kādu pabalsta summu, tad viņam to var atteikt tikai tāpēc, ka viņš nav pareizi atbilstoši regulai uzrakstījis valūtas nosaukumu? Vai arī, piemēram, tad, ja cilvēku par kādu pārkāpumu administratīvi sodīs un policija būs norādījusi, ka jāsamaksā EUR 10,00 (desmit eiro), viņš varēs šo sodu ignorēt?
Ir skaidri saprotams, ka noteiktība daudzās situācijās viestu ne tikai vienveidību, bet arī novērstu šaubas, kā īsti lietot Latvijas jauno valūtu rakstos, par ko joprojām tiek diskutēts.
