Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: Eiropas kopiena
ES vienotās valūtas atveide latviešu valodā:
Valsts valodas centrs (VVC) presei izplatītajā paziņojumā vēstīja, ka visām ES dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004.gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos ES vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tostarp Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2* , kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem.
Tomēr, kā skaidro VVC, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli – atsaucoties uz Latvijas sabiedrības jau gandrīz 15 gadus ikdienā plaši lietoto Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu "eiro", kas arī pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu ES jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos (tiesību aktos, finanšu dokumentos) vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins "eiro".
Euro tāpat kā citvalodu tehniskie termini latviešu valodas tekstā
Laikrakstos, žurnālos, internetā publicētajos materiālos lasītājs ikdienā varbūt arī nepievērš uzmanību tam, ka ir kādi vārdi, kas tekstā vai nu likti pēdiņās, vai slīpināti (datorrakstā lietots Italic).
LV portāls Valsts valodas centram lūdza papildu skaidrojumu par "eiro" un "euro" lietošanu, minot piemērus, kur tehniskos terminus latviešu valodā raksta slīprakstā.
Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš kā tehniska teksta piemērus min mūzikas terminus - latviešu valodā crescendo un adagio rakstām tā, kā tos raksta itāļu valodā, un teikumā tie būtu jāslīpina. Viņaprāt, tā nav gramatikas, drīzāk norunas lieta, lai izceltu, ka tie nav mūsu, bet citas valodas vārdi. Tātad labi piemēri izpratnei ir mūzikas termini.
Taču var lūkot arī terminus citās jomās, piemēram, tiesību zinātnē. Franču valodas terminu "acquis communautaire", ko lieto, runājot par Eiropas Savienības tiesību mantojumu, arī tekstā vienmēr slīpina. Protams, mums pastāv iespēja aprakstīt, ka tas ir ES tiesību mantojums, bet visbiežāk tekstā lieto tieši šo terminu.
Publiskā telpa - ar izņēmumu
Saeimas Budžeta komisijā, apspriežot likumprojektu par eiro, diskusijās skanēja gan euro aizstāvības, gan pēlēju argumenti. Galvenais arguments par labu diviem termina variantiem visbiežāk tika minēts tas, ka vārdu "eiro" gan patlaban lietojam, gan turpmāk lietosim sarunvalodā.
VVC izklāsts par valūtas nosaukuma lietojamību latviešu valodā iezīmē nosacīti plašākas robežas. Proti, "eiro" lietosim ikdienā, kā arī publiskajā telpā.
"Valsts valodas likums eiro dēļ nav jāgroza."
Kā jāsaprot publiskā telpa? Vai tā ir arī publikācija plašsaziņas līdzekļos? Šoziem ar eiro nosaukuma atveidi publikācijās bija novērojams žurnālistu apjukums: tika lietots gan Eiro ieviešanas kārtības likums, gan Euro ieviešanas kārtības likums. Arī tekstā vietumis piesaukts euro, citviet - eiro. Tas bija vienlīdz mulsinoši arī lasītājiem.
M.Baltiņš norāda: jēdziens "literārā sarunvaloda" faktiski ietver gandrīz visu. Terminam noteiktais obligātais lietojums nozīmē tikai to, ka euro slīprakstā jāraksta tur, kur to prasa likums, tiesību akts, norma, kurā būtu jānodrošina nepārprotamība, bet visos citos gadījumos neviens nevar iespaidot mūsu pašu rakstību.
Taču arī likums un citi normatīvie akti atrodas, tiek lietoti, izklāstīti publiskajā telpā.
Kā skaidro M.Baltiņš, ja par normatīvajiem aktiem jārunā atstāstījumā, tad arī jāraksta, piemēram, tiesību akti par eiro ieviešanu. Ja jānorāda tieši, tad likuma nosaukums tiek citēts tāds, kāds tas ir: Euro ieviešanas kārtības likums, un euro tad ir jāraksta slīprakstā.
Valsts valodas likuma 23.panta 1.daļa nosaka: oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. M.Baltiņš atzīst, ka euro lietošanas obligātuma noteikšanai tikai normatīvajos aktos ir specifisks izņēmums, ar ko mēs ejam šādu, "mums varbūt ne gluži pieņemamu, bet tomēr varbūt ne galēji nepareizu ceļu". Līdz ar to vajadzības grozīt Valsts valodas likumu, kas attiektos tikai uz latviešu literārās valodas normām, nav nepieciešams. "Tas, ka mēs adagio rakstām ar g, bet izrunājam ar dž (adadžo), nav mūsu valodas normas. Tāpat, piemēram, ja kādā izteicienā lietojam tête à tête, uz e liekam jumtiņu, tāpēc ka franči tā dara, taču tam jau nav nekāda sakara ar latviešu valodu," piebilst valodas speciālists.
Uz cenu zīmes: EUR, euro, eiro vai €
Diskusijās un semināros, kur piedalījušies tirdzniecības un patērētāju tiesību speciālisti, runājot par cenu atspoguļošanas noteikumiem un uz cenu zīmēm norādāmo informāciju, pamanāms tas, ka salīdzināšanai ar summu latos (Ls vai LVL) pie blakus liktās norādes "summas eiro" visbiežāk ir pilns valūtas nosaukums, nereti ar lielajiem burtiem EURO.
Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 1.pielikumā uzskaitīti saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā. Starp tradicionālajiem saīsinājumiem, kurus parasti lieto tekstā, nosaukts arī lata saīsinājums Ls. Par eiro pagaidām šajos noteikumos nekas nav teikts.
Saīsinājumi uzrakstos uz cenu zīmēm nav Valsts valodas centra kompetencē. M.Baltiņš bilst, ka, viņaprāt, nekāda nelaime nebūtu, ja mēs lietotu simbolu €, jo tas būtu visneitrālākais un arī visīsākais.
Pēc nacionālās valūtas koda var atpazīt valsti. Latvijas valūtas ārējais kods jeb ISO kods ir LVL, eiro valūtai – EUR. Ja rakstīts LVL, tad tā ir Latvijas nauda, nevis Lietuvas lits (LTL), Libērijas dolārs (LRD) vai Libānas mārciņa (LBP).
Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā (Eiropas Komisijas uzturētajā tīmekļa vietnē) noteikumos par naudas vienību attēlošanu norādīts, ka tekstiem, kas paredzēti automātiskai publicēšanai tiešsaistē, ieteicams nelietot euro simbolu (tā vietā lietot ISO kodu "EUR").
M.Baltiņš zina teikt, ka valūtu saīsinājumu, kodu, simbolu lietojumā Eiropas Savienībā nav konsekvences. Piemēram, Lielbritānijas mārciņas starptautiskais kods ir GBP, taču iekšzemē bieži lieto mārciņas zīmi £.
Un arī lata saīsinājums Ls ir paredzēts lietošanai iekšzemē.
Valūtas ārējais kods iekšzemē svarīgs tad, ja norādāmas vairākas valūtas, kā tas ir valūtu sarakstos, maiņas punktos.
Eirozona un citi darinājumi
Latviešu valodā pieejamajos tekstos sastopami dažādi vārdu savienojumi ar "eiro". VVC ieteikums ir lietot vārdu "eirozona", nevis apzīmējumu divos vārdos "eiro zona".
Saistībā ar eirozonas paplašināšanu parādās apzīmējumi, kurus pat korektori nezina, kā pareizi rakstīt – likt pēdiņās vai slīpināt, piemēram, eiro klubs. M.Baltiņš uzskata, ka katru metaforu nevajadzētu slīpināt, jo tādi salīdzinājumi tiek radīti ik pa brīdim.
Vai nepieciešamas vadlīnijas?
Jāpiebilst, ka, iespējams, pārliecinošākais un uzskatāms arguments par eiro lietošanu publiskajā telpā ir interneta vietne eiro.lv (nevis, kā varētu bīties, ja būtu euro.lv)
Gatavojoties eiro ieviešanai, vairākās jomās tiek izstrādātas vadlīnijas (nodokļos, grāmatvedībā, pašvaldību darbam u.c.), kurās ar piemēriem skaidroti Euro likuma ieviešanas kārtības noteikumi. Vai būtu nepieciešamas vadlīnijas arī vārda "eiro" (euro) lietošanai latviešu valodā? Galvenais ir skaidrs – normatīvajos aktos lieto euro, citur – eiro. Tomēr ir arī situācijas, kad noteiktība atvieglotu dzīvi, piemēram, saīsinājumu (koda) vai simbola (€) lietošanā.
"Arī līdz šim lietojam citvalodu vārdus latviešu tekstos."
Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone piekrīt, ka noteiktība daudzās situācijās viestu vienveidību. Tomēr pamatlietas šajā jomā nosaka Eiropas Savienības tiesību akti - EK Regula 974/98 par euro ieviešanu, no kuriem izriet, ka normatīvajos aktos lietojam euro, savukārt sadzīvē drīkst lietot eiro. Uz naudaszīmes ir rakstīts euro, un, lai izvairītos no juridiskām problēmām un pretrunām, tiesiskajos instrumentos lieto precīzu un faktam – nosaukumam uz banknotes – atbilstošu nosaukumu euro. Savukārt ikdienā, mediju darbā un informatīvajos materiālos pierasts lietot "eiro", un tā tas būs arī turpmāk. Ar jau pieminētajiem valūtu simboliem un kodiem nevajadzētu būt problēmām, jo jau šobrīd arī citām valūtām ir gan kodi, gan simboli, ko lieto arī Latvijā, un izmaiņas šajā kārtībā pēc eiro ieviešanas nav paredzētas.
D.Kalsone piebilst, ka šo jautājumu ir izklāstījuši arī Valsts valodas centra eksperti. Tādēļ pagaidām atsevišķas vadlīnijas, kas regulētu termina "eiro" (euro) lietošanu latviešu valodā, nav plānots izstrādāt.
Eiropa norādījusi, Latvijas iepriekšējās valdības lēmušas
Eiropas Padome jau Regulā (EK) Nr.1103/97 (1997.gada 17.jūnijs) par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu paudusi uzskatu, ka vienotās valūtas nosaukumam jābūt vienādam visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ņemot vērā dažādu alfabētu pastāvēšanu.
Finanšu ministrija 2005.gada 20.decembra informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā" informēja toreizējo valdību, ka 2004.gada 27.augustā ECB vēstulē Eiropas Padomes prezidentam ekonomikas un finanšu lietās par ES vienotās valūtas nosaukuma rakstību jauno dalībvalstu valodās norādījusi, ka četras jaunās dalībvalstis vienotās valūtas nosaukuma apzīmēšanai lieto nevis "euro", bet citu versiju:
Pēc ECB domām, saskaņā ar Padomes 1998.gada 3.maija Regulu 974/98 par eiro ieviešanu ES vienotās valūtas nosaukums ir "euro".
Jāpiebilst, ka arī Latvijā ES vienotās valūtas atveides nosacījumi nav radušies ne vakar, ne aizvakar, tātad ne šoziem, kad apspriests un 31.janvārī pieņemts Euro ieviešanas kārtības likums.
Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.564 "Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā" noteica, ka ES vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā - eiro. Ar 2007.gada 18.decembra grozījumiem noteikumi ir papildināti, nosakot, ka "tiesību aktos lietojams Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums "euro", vārdu euro rakstot slīprakstā".
1TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, kuru izmanto EMS dalībvalstu centrālās bankas kopā ar ECB, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu euro maksājumu sistēmas raitu darbību. TARGET2 piedalās arī atsevišķas ārpus eirozonas dalībvalstu centrālās bankas. Galvenā TARGET2 priekšrocība – vienota tehniskā platforma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visās TARGET2 pievienojušajās valstīs. Sistēma TARGET2-Latvija dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru eiro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot noguldījumus Latvijas Bankā. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 eiro maksājumus reālajā laikā veiks vairāk nekā 1000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Izmantojot sistēmu, sasniedzamas vairāk nekā 50 000 finanšu iestādes. Avots: MK 2012.gada 19.septembra rīkojums Nr.441 „Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu”
