NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
2

Lietuvā līdz eiro ieviešanai mazāk nekā 100 dienu

Visas Lietuvas eiro un centu monētas, tāpat kā litus, rotās Lietuvas ģerboņa figūra Vītis - bruņinieks auļojoša zirga mugurā.

No nākamā gada 1.janvāra Lietuva kļūs par 19.Eiropas Savienības eirozonas valsti. Kā sokas ar pāreju, kāds ir iedzīvotāju noskaņojums un ko par to visu domā Lietuvas iedzīvotāji?

Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes lēmumā konstatēts, ka Lietuva ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un konverģences prasības eiro ieviešanai, tādēļ Lietuvai no 2015.gada 1.janvāra tiek atļauts īstenot 2004.gada līgumā par iestāšanos Eiropas Savienībā paredzētās saistības ieviest Eiropas vienoto valūtu. Šā gada 4.jūnijā Lietuvas gatavību pievienoties eirozonai apliecināja Eiropas Komisija, un 16.jūnijā par to rezolūciju pieņēma Eiropas Parlaments. Visas rezolūcijas, apstiprinājumi un lēmumi ir saņemti un pieņemti.

Eiro pretinieku un piekritēju argumenti

Savukārt Lietuvas parlaments līdz novembrim pieņems visus nepieciešamos likumu grozījumus, visos valdības lēmumos un citos oficiālajos dokumentos vārdu ,,lits" aizstājot ar ,,euro".

Lietuva Eiropas kopīgajai valūtas telpai gribēja pievienoties jau 2007.gadā, bet pietrūka tikai procentpunkta desmitās daļas līdz noteiktajam inflācijas līmeņa kritērijam, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem eirozonas paplašināšanā. Lietuvā tajā laikā bija dzirdami paziņojumi, ka tā kļūs par pirmo Baltijas valsti, kas ieviesīs eiro, un nav ko gaidīt Latviju un Igauniju. Neiznāca, palika pēdējā.

Tiek lēsts, ka Lietuvai eiro ieviešana izmaksāšot no 0,175 līdz 0,261 miljardam eiro. Valūtas maiņas kurss: EUR 1 - LTL 3,4528. Ar šādu kursu lits jau 12 gadus piesaistīts eiro. Litu maiņas noteikumi un termiņi ir līdzīgi, kā bija Latvijā.

Eiro ieviešanai visus šos gadus ir bijuši savi atbalstītāji un pretinieki, kuru argumenti ne vienmēr bijuši pamatoti un racionāli. Eiro ieviešanas atbalstītāji uzskaitīja ieguvumus: investīciju pieaugums, plašākas eksporta iespējas, atkritīs izdevumi valūtas maiņai. Savukārt viens no argumentiem "pret" bija un ir tīri emocionāls: lits ir sava naudiņa, bet eiro - tāla, nezināma, sveša. Vai atteikšanās no savas valūtas neapdraud nacionālo identitāti?

Viens no nopietnākiem biediem - cenas celsies! Psihologs Ģedimins Navaitis saka - Lietuvas sabiedrība mīlot pati sevi baidīt, jo eiro mēs lietojot jau sen, tikai zem segvārda ,,lits".

Aptaujās arvien pieaugošs eiro atbalstītāju skaits

Šis gads Lietuvā ir bijis bagāts ar iedzīvotāju aptaujām par eiro ieviešanu. Gada sākumā 20.janvārī žurnāls ,,Veidas" publicēja aptaujas rezultātus, saskaņā ar kuriem tikai 21% iedzīvotāju atbalstīja eiro ieviešanu, 37% domāja, ka tas vispār nav vajadzīgs; aprīlī eiro atbalstītāju skaits jau bija lielāks. Vēlākās aptaujas rāda arvien pieaugošu eiro atbalstītāju skaitu.

,,Swedbank" 16.septembrī publicēja apskatu par to, cik lielā mērā lietuvieši interesējas par eiro ieviešanu, kā arī par valsts iedzīvotāju un uzņēmēju gatavību sākt izmantot jauno valūtu. Izrādās, eiro izmantošanai esot sākuši gatavoties 82% iedzīvotāju, un biznesa sektorā tam gatavojoties pat deviņi no katriem 10 uzņēmumiem. Pieaugusi iedzīvotāju informētība par eiro: 66% respondentu uzskata, ka ir pietiekami labi informēti (februārī tādu bija 42%), 86% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzīst, ka viņi ir pietiekami informēti (februārī – 62%). Lietuvas uzņēmumu eiro gatavības indekss šā gada augustā bija 55 indeksa punkti; Latvijā šis indekss attiecīgajā laikposmā bija 54, tātad līdzīgs.

"Lietuvas parlaments līdz novembrim pieņems visus nepieciešamos likumu grozījumus."

Minētās bankas Biznesa apkalpošanas dienesta vadītājs Daiņus Vilčinsks uzskata, ka Lietuvas uzņēmumi atkārto Latvijas komersantu praksi: ,,Izskatās, ka uzņēmumi iet Latvijas komercsabiedrību ceļu: īsto gatavošanos uzsāks tikai gada pēdējā ceturksnī. Svarīgākos darbus atstājot uz eiro ieviešanas priekšvakaru, uzņēmumi riskē sadurties ar grūtībām un, iespējams, arī ar lielākiem izdevumiem. Programmētāji, kasu apkalpes un citu pakalpojumu sniedzēji gada beigās būs stipri aizņemti, un tad var gadīties, ka tie nespēs atjaunot visu klientu sistēmas." Bankas pārstāvis arī brīdina uzņēmējus, lai mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi būtu apgādāti ar pietiekamu daudzumu skaidrās naudas.

Pirmā pa eiro ceļu aizgāja Igaunija, tad Latvija. Lietuvas atbildīgās iestādes uzmanīgi sekoja eiro ieviešanas gaitai Latvijā, pārņēma pieredzi, un jādomā, ka arī mācījās, bet vai izmācījās – to redzēsim pēc Jaunā gada.

"Riņķa danči" ap cenām

Šā gada sākumā Lietuvas plašsaziņas līdzekļi diezgan intensīvi interesējās, kā Latvijas iedzīvotāji pieņem eiro. Diezgan daudz bija biedējošu rakstu, ka pēc eiro ieviešanas neapturami kāpušas cenas. Daži žurnālisti ziņoja, ka latvieši straumēm dodoties uz Lietuvas pierobežas veikaliem un veikaliņiem pēc lētākas pārtikas. Nez vai latviešu pircēju Lietuvas pierobežā ir tikpat daudz kā lietuviešu pircēju Polijas pierobežas tirdzniecības uzņēmumos, kur cenas ievērojami zemākas nekā Lietuvā?

Septembra sākumā Lietuvas Republikas Statistikas departaments publicēja 100 preču un pakalpojumu cenu izmaiņas augustā: piemēram, kafijas cena kāpusi par 14,6%, apelsīnu - par 9,8%, autogāze - par 8,1%, toties lētāki kļuvuši vairāki dārzeņi (taču jau rudens!). Statistiķi cenu pieaugumu vairāk gan skaidro ar tirdzniecības centru iepriekšējām atlaidēm un pēc tam to atgriešanos ,,savā vietā", ar cenas izmaiņām importa tirgos un sezonalitāti, bet ne ar gaidāmo eiro ieviešanu.

,,Gaidāmo eiro ieviešanas ietekmi uz cenu kāpumu vai pazemināšanos ir grūti novērtēt: nepieciešamas dziļas analīzes, bet Statistikas departaments nespēj ātri šo uzdevumu veikt," skaidro departamenta ģenerāldirektora vietnieks Jons Markeļāvičs. Cenu pieaugums šogad esot bijis mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Vienas nedēļas laikā no 22. līdz 31.augustam 17 uzraudzības iestādes tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos veica 625 pārbaudes. Atklāti 64 pārkāpumi, lielākoties par to, ka preču, pakalpojumu cenas nebija norādītas abās valūtās; 31% pārkāpumu saistīts ar nepareizi noapaļotām cenām. Piemēram, kafejnīcā picas cena norādīta 8,5 liti, bet eiro - 2,5, kaut gan vajadzēja būt 2,45 eiro. Frizētava savu pakalpojumu 15 litu vērtībā, pārrēķinot eiro, norāda piecu eiro apmērā, bet vajadzētu būt 4,34 eiro. Pārkāpēji tiek sodīti ar simboliskām, gandrīz vai jocīgām soda naudām. Šīs pārbaudes rezultātā 25 uzņēmumi brīdināti, sešiem nāksies samaksāt soda naudu līdz 25 litiem (nedaudz vairāk kā septiņi eiro).

Vainīgo uzņēmumu vārdi netiek atklāti. Starp tiem esot viens komersants, kas parakstījis labas biznesa prakses memorandu un uzņēmies saistības neizmantot eiro ieviešanu cenu celšanā. Nākamā līdzīgā pārbaude būšot tuvākajā laikā. Tirgotāji un uzņēmēji, kuri cenu ,,pavilka uz augšu" pirms 22.augusta, kad cenas bija jāsāk norādīt abās valūtas, var uzelpot. Uzraudzības institūcijas neuzņemšoties vērtēt cenu dinamiku un sodīšot tikai tad, ja patērētājs pierādītu, ka cena paaugstināta, un uzņēmējs nespētu šo cenas pieaugumu pamatot. Pēc visa minētā būtu gandrīz vai jātic - pārejot uz cenām eiro, tās necelsies vairāk par 0,2-0,3%, kā deklarējusi valdība.

Pēc Statistikas departamenta ziņojuma preses izdevumus un internetu pārpludināja patērētāju komentāri: ja ticētu statistikai, tad jau nevarētu ticēt savām acīm; notiek miglas pūšana; jāsecina, ka eiro aritmētika visiem nav pa spēkam; varbūt tomēr vajadzētu atzīt, ka cenas pieaugs utt. Kontrolējošās organizācijas secina, ka patlaban patērētāji esot īpaši aktīvi, un tās katru dienu saņemot sūdzības par cenu ,noapaļošanas dīvainībām.

"Eiro ieviešanai Lietuvā visus šos gadus ir bijuši savi atbalstītāji un pretinieki."

Valdība pieņēma lēmumu no šā gada 1.oktobra paaugstināt minimālo mēnešalgu par aptuveni 10 eiro – šķiet, tālab, lai atlīdzība jaunajā valūtā izskatītos glītāk (no 1.oktobra - 1035 liti jeb 300 eiro).

,,Swedbank" analītiķi brīdina, ka janvāra sākumā var rasties grūtības ar valūtas maiņu, jo patlaban Lietuvā ir vairāk nekā 10 miljardu litu skaidrās naudas. Iedzīvotāji tiek mudināti pārcelt skaidro naudu savos kontos, kur liti pēc 1.janvāra tiks pārrēķināti eiro, bet pagaidām tikai 17% iedzīvotāju cenšas neuzkrāt lielākas skaidrās naudas summas (rādītājs no bankas 16.septembra ziņojuma). Valūtu apmaiņas termiņi un noteikumi Lietuvā ir līdzīgi tiem, kā bija Latvijā.

Avīze ,,Lietuvos rytas" 26.jūlijā publicēja interviju ar Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ,,Mego" un "Latalko" īpašnieku Viktoru Karbanovu, kas eiro ieviešanas procesu Latvijā raksturo šerpi: ,,Par to procesu varu pateikt tikai vienu vārdu – katastrofa." V.Karbanovs skaidroja - Latvijas Banka, atļaujot veikalos (jāsaprot, ka gada sākumā) izdot naudas atlikumu ne tikai eiro, bet arī latos, visu esot vēl vairāk sajaukusi: ,,Mūsu kasieres nav nekādi prātnieki un matemātiķi. Tās ir no darba biržas atsūtītas meitenes un padzīvojuši sievišķi."

Prātīgi esot rīkojušies tie provinces tirgotāji, kas savus veikalus uz laiku slēguši, kaut gan tas nesis zaudējumus. Nevarot pieļaut, ka tirdzniecības centri, veikali un kafejnīcas kļūtu par valūtas maiņas vietām. Lietuvas provincē par veikalu slēgšanu izskan līdzīgas domas.

Uzņēmējs neslēpj, ka konkurenti no Lietuvas - ,,Iki", ,,Maxima" tirdzniecības ķēžu pārstāvji - bieži virinot viņa kompānijas durvis, konsultējoties. ,,Ja nemācīsities no mūsu kļūdām, man atliek tikai izteikt savu līdzjūtību Lietuvas kolēģiem," ,,Lietuvas rytas" teica V.Karbanovs.

Savukārt advokātu biroja SORAINEN klienti, kuri darbojas Baltijas valstīs un ir jau pārgājuši no kronas (2011.g.) un lata ( 2014.g.) uz eiro, ievērojamas neērtības neesot jutuši, taču nopietna un savlaicīga sagatavošanās šim procesam esot nepieciešama.

Bet pats galvenais, kas vēl jāpasaka, - 2015.gada 1.janvārī vairs nebūs Baltijas valstu valūtas robežas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU