Nozaru ministrijas, nespējot vienoties par ietekmi koncernā, var zaudēt iespēju izveidot AFI kā nozīmīgu instrumentu tautsaimniecības attīstības veicināšanai, tādēļ ir nepieciešama izšķiršanās, kas dos Latvijai iespēju izveidot savu, valsts mēroga attīstības finanšu institūciju ar būtisku resursu apjomu, kā arī specifisku profesionālo pieredzi, turklāt ietaupot finansējumu, kas pašreiz tiek tērēts finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai trīs atsevišķās institūcijās.
Lēmums par AFI izveides nepieciešamību tika pieņemts MK jau 2009. gada decembrī, kad tika lemts par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku. Kopš 2009. gada decembra ar mainīgām sekmēm ir virzīts turpmākais AFI izveides process. Jau 2013. gada 2. aprīlī pēc ilgstošām diskusijām valdībā tika pieņemts lēmums par AFI kapitāla daļu turētāju noteikt Finanšu ministriju (FM).
AFI ir viens no posmiem kopējā Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.- 2020.gadam atbalsta sniegšanas sistēmā, īstenojot visas finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmas vienā institūcijā.
Ir izstrādāts detalizēts plāns, kas paredz turpmākās darbības, kas nepieciešamas AFI izveidei. Pašreiz, paredzot apvienošanas darbības veikt ļoti īsos termiņos, ir iespējams izveidot apvienotu AFI un uzsākt tās darbību, īstenojot finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmas, kuras ir paredzēts līdzfinansēt no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2014.-2020.gadam pieejamā finansējuma. Turpmāk novilcinot FM piedāvāto lēmumu institūciju apvienošanai, var nepietikt laika savlaicīgai finanšu instrumentu programmu īstenošanas uzsākšanai.
Pašreizējā valsts atbalsta un attīstības programmu ieviešanas sistēma, īstenojot finanšu instrumentu programmas ar līdzīgu atbalsta saņēmēju mērķa auditoriju, līdzīgiem atbalsta instrumentiem trīs dažādās institūcijās, ir sadrumstalota. Atsevišķām nozaru ministrijām, īstenojot finanšu instrumentu programmas nozaru ministriju kompetences jomās, kapitālsabiedrībās, kurās atšķirīgi kapitāldaļu turētāji, netiek ievērotas kopējās, valsts mēroga intereses resursu efektīvā izlietošanā, novēršot atbalsta programmu ar līdzīgiem tautsaimniecības attīstības mērķiem pārklāšanos. Papildus tam, ar apvienotas AFI izveidi tiktu ietaupīti finanšu resursi, turpmāk līdzīgas programmu administrēšanas funkcijas finansējot nevis trīs dažādās institūcijās, bet gan vienuviet.
AFI ir institūcija, kura sniegs atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls) dažādām atbalsta saņēmēju grupām- komersantiem, kā arī komersantiem lauksaimniecības jomā, daudzdzīvokļu māju īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, ģimenēm ar bērniem, lai atvieglotu nosacījumus mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Lai valsts atbalsta un attīstības programmu izstrādē un institūciju apvienošanā pārstāvētu iesaistīto nozaru mērķus, pašreiz FM ir noteikta par apvienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju, vienotās attīstības finanšu institūcijas padomē darbojas pārstāvji arī no Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas. Jau šobrīd AFI valdē ir pārstāvētas tās kapitālsabiedrības, kuras ir plānots apvienot vienotā attīstības finanšu institūciju koncernā – attīstības finanšu institūcijas valdē darbojas pārstāvji no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra", valsts akciju sabiedrības "Latvijas attīstības finanšu institūcijas Altum", valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds".
Būtisks attīstības finanšu institūcijas darbības mērķis ir saistīts ar jaunu valsts atbalsta un attīstības finanšu instrumentu programmu izstrādi, lai tās uzsāktu īstenot pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra", valsts akciju sabiedrības "Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum", valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" apvienošanas.
Apvienojot attīstības finanšu institūcijas koncernā trīs kapitālsabiedrības, valstij būs pieejams tautsaimniecības attīstības instruments ar kopējo īstenojamo atbalsta programmu vērtību 700 miljoni eiro apmērā. Pie šāda būtiska koncentrēta resursu apjoma tiek stiprināta kopējā attīstības finanšu institūcijas spēja piesaistīt ārējos resursus, lai šādus resursus novirzītu Latvijas tautsaimniecības attīstībai (tajā skaitā mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, inovāciju attīstībai, enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, finansējot energoefektivitāti paaugstinošus projektus publiskajā un privātajā sektorā, lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, Latvijas iedzīvotāju atbalstam noteiktās politikas jomās, piemēram, demogrāfijas atbalsta pasākumu finansēšanai).
Attīstības finanšu institūcijai analogas institūcijas darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, šādu attīstības finanšu institūciju pozitīvais darbības piemērs ir atrodams Somijā (Finnvera), Francijā (Bpifrance), Austrijā (AWS), Ungārijā (MFB), Vācijā (KfW).
Jauno valsts atbalsta un attīstības finanšu instrumentu programmas tiek izstrādātas sadarbībā ar tautsaimniecības nozares pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Programmas pirms to īstenošanas tiek izskatītas valsts atbalsta programmu koordinācijas konsultatīvajā padomē.
Tāpēc ļoti ceru, ka trīs "dievietes" jau šajā otrdienā tomēr spēs vienoties par valstīji tik svarīgo jautājumu, lai, apvienojot kompetences, zināšanas un resursus, varētu nodrošināt turpmāko tautsaimniecības attīstību, nevis nemitīgi strīdēties par politisko ietekmi.
