Elektroniski ir pieejami "Gundegas" dibinātāju un goda filistru* dzīves stāsti. Jūs esat šī izdevuma zinātniskā redaktore. Kas jums likās vissaistošākais, strādājot pie šī izdevuma? Kuras ir spilgtākās personības, kas veidojušas "Gundegas" vēsturi?
"Gundega" ir otrā vecākā studenšu korporācija Latvijā un Studenšu Prezidiju Konventā prezidējošā korporācija.
Publikācijas "Gundegas dibinātāju un goda filistru dzīves stāsti. Gundegu raksti" iecere radusies korporācijas "Gundega" 90 gadu jubilejas sakarā. Meitenes, gatavojoties kļūt par pilntiesīgām biedrēm, atsaucās rakstīt par "Gundegas" vēsturi, sniedzot ieguldījumu izpratnē par korporāciju. Publikācija papildināta ar pirmskara Latvijas "Gundegas" dibinātājas referātu, kas gan atsedz pirmos akadēmiskos centienus, gan arī dod neikdienišķu ieskatu par sievieti tā laika jurisprudences studijām. Izdevumā iekļautas trīs etīdes par studenšu korporāciju simboliem, raisot turpmāku domu padziļināti studēt par korporāciju vēsturi.
Ievadā Tērbatas universitātes docētājs Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns raksta: "Biogrāfiskā komunikācija ir svarīgs līdzeklis Latvijas iedzīvotāju šodienas zināšanu formēšanai par 20.gadsimta vēsturi un identitātēm." Biogrāfiskā darba veikšana ir arī "Gundegas" tradīcija. To uztic vēlētai amatpersonai – vēsturniecei –, kas akadēmiskā gada noslēgumā sniedz konkrētā akadēmiskajā gadā notikušā atspoguļojumu. Par tradīciju kļuvusi arī "Gundegas" vēstures akadēmiski zinātniska pētniecība, ko deviņdesmitajos gados sāka šā laika "Gundegas" Filistru biedrības valdes priekšsēdētāja Liena Bundule bakalaura darbā.
Ikviens dzīvesstāsts, ja tas ir fiksēts un ziņots citiem, veic mūsu latviešu sabiedrības sociālās atmiņas funkciju. Tieši tādēļ meitenes mudinājām savu izvēli izdarīt intuitīvi, izvairoties no priekšrokas došanas vien šķietami spilgtām personībām. Esam tikai izziņas sākumā.
Prieks bija zinātniski rediģēt meiteņu pētījumus, kuru priekšmets ir nevis abstrakcija, bet jaunu kvēles, dzīvesprieka un aizrautības pilnu meiteņu personības sociāli vēsturiskais spogulis, kas izvēršas likteņa līkločos un īstenībā vēlreiz un ar jaunām krāsām parāda Latvijas izcelsmi, kāda tā ir tagad. Ikvienai meitenei, kura pirmskara Latvijā bija vien no nedaudzajām akadēmiskās saimes loceklēm, dzīvesstāsts ir avots nacionālās pašapziņas un patriotisma stiprināšanai.
Savos pirmsākumos studenšu korporācijas bija viens no elementiem cīņā par sieviešu emancipāciju Latvijā. Kādā mērā jūs piekristu šim apgalvojumam? Vai šī misija ir mūsdienās jau noiets etaps?
Latvija ir celmlauze sievietes pilnvērtīgā dalībā publiskās, nacionālās lietās. Pirmās abu dzimumu vispārējās vēlēšanas, viena no pirmajām konstitūcijām, kurās ietvertas sievietes līdztiesība politikā; neierasti citiem, latviešu sievietes bija jau Tautas padomē, Satversmes sapulcē, pat pirmajā valdībā, piemēram, izglītības ministra biedre. Salīdzinoši laikā, kad latviešu meitenes vēlēja Satversmes sapulci, Lielbritānijā tikko panāca tiesības balsot vien trīsdesmit gadu vecumu pārkāpušām dāmām, kam pieder ēkas.
Studenšu korporācijas ir likumsakarīgs nākamais posms. Tas, ka meitenes veidojušas saviem priekšstatiem atbilstošas akadēmiskās mūža organizācijas, norāda uz atbildīgu attieksmi pret emancipācijas sniegtajām iespējām. Vienkāršākais risinājums būtu pieprasīt iekļaušanos esošajās studentu korporācijās, daudz sarežģītāk – piedāvāt savu risinājumu sievietes īpašai lomai akadēmiskā saimē.
Sievietes dzīvi nevar vērtēt kā cīņu; būtiska ir ne tikai brīvība, bet arī kārtība. Ne vien uzdrošināšanās, bet arī centība un paklausība ir tikumi. Savukārt, lai spriestu par "vēstures galu" sievietes emancipācijā, vispirms jāvērtē, cik brīvs cilvēks ir vispār. Mainījies ir vēsturiskais konteksts – šobrīd sievietes dalība politikā vai biznesā ir pašsaprotama, nevis ekskluzīva. Vienlaikus simboliskai mijiedarbībai nozīme ir mazāka – šaubos, vai mūsdienās meiteni, kas valkā vienīgi svārkus vai kleitas, bet nekad ne bikses, var dēvēt par pakļautu patriarhālai autoritātei.
Kāpēc pastāv tieši viena dzimuma korporācijas?
Protams, to nosaka vēsturiskais fons, kad studentu korporācijās bija tikai vīrieši.
Anglosakšu zemēs ir tiesisks jēdziens in loco parentis – juridiska fikcija, kur institūcijai, visbiežāk izglītības iestādei, piemīt vecāku vara un disciplīnas pienākums. Līdzīgu pozitīvu, labvēlīgu audzināšanas pienākumu pār jaunajām meitenēm, kuras ienāk akadēmiskajā pasaulē, uzņemas vecāko kursu kolēģes, kuras māca, rāda, sniedz iespējas, atbalstu vai padomu, veido un ceļ jauno personību. Likumsakarīgi, ka to veic tā paša dzimuma pārstāves.
Populāra ir Bismarka replika, ka nevajagot zināt, kā taisa politiku un desas. Šobrīd, kad politikas taisīšanas atklātums ir vērtība, vienalga jebkuras jaunās meitenes personības izaugsmē, pilnveidē vai audzināšanā ir lietas, kas ir privātas. Tā nav slepenība, drīzāk to varētu dēvēt par pieklājīgu kautrību un piedienību, no kā izriet organizācijas norišu slēgtums. Hermaņa Heses romānā "Stikla pērlīšu spēle" ir ģeniālais "feļetona laikmets", es runātu jau par "virsrakstu un 143-zīmju laikmetu": brīdī, kad internetā pierasta ir sievietes miesas un gara dienaskārtības visdažādākā eksponēšana sociālos tīklos, privātums un personiskums ir tikumiski svarīgas lietas. Cilvēka cieņa reizēm prasa šauru, mierīgu un tiešu, nevis virtuālu un galēji caurspīdīgu sabiedrību.
Studenšu korporācijām nav bijis jācīnās par sieviešu emancipāciju, jo Latvijas Republika dzimumu līdztiesību uzskatījusi par svarīgu valsts veidojošu elementu. Tomēr studenšu korporācijas ir sniegušas vērtīgu ieguldījumu sieviešu emancipācijas atbalstam, ar savu piemēru rādot, cik skaistu ieguldījumu var sniegt izglītota un sabiedriski aktīva būtne gan ģimenē, gan sabiedrībā, gan arī valstī kopumā. Pateicoties Studenšu Prezidiju Konventa korim, ko uzskata par pirmo Latvijas sieviešu kori, tagad Latvijā sieviešu kordziedāšana ir svarīga muzikālās dzīves sastāvdaļa, elitāra izcilība Zemes mērogā.
Vienlaikus jānorāda, ka arī citviet pastāv dzimumu šķirtība, piemēram, studenšu korporācijas ASV (sororities) krietni atšķiras no tāda paša nosaukuma organizācijām Eiropā, taču arī tajās ir tikai meitenes un arī tās ir slēgtas organizācijas: pirmā studenšu sieviešu korporācija bija "Daughters of Rebekah", kas dibināta 1851.gadā.
Sieviešu emancipācijas idejas ir aktuālas arī šobaltdien, jo līdzīgi kā ar citām tiesībām tā arī tiesības uz dzimumu līdztiesību atkarīgas no tiem, kam tās dotas līdz ar dzimšanu. Tikai tad, ja tās apzinās, izmanto un piepilda ar saturu, izzinot šo tiesību dotās iespējas, iespējams nodrošināt to ievērošanu un aizsardzību.
Korporācijas ir slēgtas, mūža organizācijas – savā ziņā arī slepenas. Vai un kāpēc ievērojat šo principu arī 21.gadsimtā?
Vārdam "slēgts" maldīgi piešķir citu nozīmi nekā iemesls, kādēļ šāds termins bijis iekļauts korporāciju statūtos. Vārds "slēgts" faktiski norādīja uz biedrības privāto, nevis publiski tiesisko raksturu, proti, garantēja to, kas šobrīd šķiet pašsaprotams, ka biedrības biedru griba ir biedru atlases mēraukla. Tāpat tas norādīja uz šobrīd pašsaprotamo atšķirību no publiski tiesiska rakstura organizācijām, proti, korporācijām nav pienākuma, izņemot likumā noteiktajos gadījumos, nodrošināt savā darbībā atklātumu. Vienlaikus iekšēji pret biedriem biedrībai jābūt tikpat caurskatāmai, kā ikvienai citai.
Tas, ka atšķirībā no citām biedrībām korporācijas uzsver internumu, citiem vārdiem sakot, personisku privātumu, saistīts vēl ar vairākiem apsvērumiem. Patvaldība Krievijas Impērijā korporāciju dibināšanas rītausmā jebkādā publiska biedrošanās izpausmē saskatīja iespējamo politisko darbību vai draudus režīmam, tādēļ, piemēram, nevainīga ārējā simbolika, kā deķeļi, bija jāsaskaņo pirms tās publiskas izmantošanas. Bažas par simbolikas iespējamām kaitīgām sekām nav nekas neparasts. Piemēram, 1889.gada 15.janvārī Parīzes ielās parīdījusies studentu cepure la faluche (saukta arī berete) – aizgūta no Boloņas Universitātes 800 gadu jubilejas svinībās 1888.gada jūnijā – izsauca lielu maiznieku pretestību un tam sekojošu Parīzes prefekta aizliegumu to nēsāt ārpus Latīņu kvartāla. Tas, ko sākumā noteica valsts varnešu bažas, šobrīd ieguvis patstāvīgu jēgu.
Privātums rada plašāku rīcības brīvību, kas ir sevišķā vērtē akadēmiskā saimē. Intīms privātums ir ģimenes modelim tuva nelielīšanās ar notikumiem, par kuriem nav pamata būt lepnai – meitenes kļūdas, sodi vai domstarpības paliek iekšienē, taču sasniegumi, panāktais un paveiktais ir publiskojams sabiedrībai.
Korporācijas ir lojālas Latvijas Republikai, tādēļ ievēro Latvijas Republikas Satversmes vērtības, arī tiesiskuma prasību. Slepeni savukārt ir tie veidojumi, kuru dalībnieki atšķirībā no patriotiskajiem buršiem1 apzinās savu mērķu prettiesiskumu.
Kopumā Latvijā ir 12 studenšu un 21 studentu korporācija. Kāda ir to loma
mūsdienās, vai tā ir mainījusies, salīdzinot ar lomu pirms Otrā pasaules kara?
Korporāciju loma un vieta akadēmiskajā saimē pirms PSRS okupācijas, kad
piespiedu kārtā pārtraukta to darbība, ievērojami atšķiras no aktuālās.
Pirmkārt, tas saistīts ar biedrošanās brīvības izpratnes izmaiņām. Zudušas no Krievijas Impērijas aizgūtās bailes biedrošanās sakarā, līdz ar to valsts noteiktie ierobežojumi ir salīdzinoši minimāli, kas savukārt vairojis biedrību skaitu.
Otrkārt, mainījusies augstskolu izpratne par studentu pārstāvību tās institūcijās un orgānos. Pārstāvība bijusi diversificētāka. Tas ļāvis korporācijām aktīvi līdzdarboties augstskolas pārvaldē. Šobrīd studentu pārstāvība augstskolās saistās ar juridisku personu, kas īsteno pašpārvaldi šaurākajā šī vārda nozīmē. Korporāciju loma pašpārvaldē ir neliela.
Tomēr arvien un vēl lielākā mērā korporācijas piedāvā kvalitatīvu un drošu sabiedriskās un saviesīgās akadēmiskās saimes pieredzi.
"Gundegas" sakarā jāmin, ka tādas tradīcijas kā literāro vakaru organizēšana bagātina klausītāju zināšanas un pieredzi akadēmiski zinātniskā diskusijā. Savukārt literārā vakara priekšlasījuma autore – un referāts ir obligāts nosacījums, lai kļūtu par pilntiesīgu gundegu, – gūst vērtīgu pieredzi akadēmiski zinātniska darba izstrādē un prezentēšanā. Ievērojot vidējās izglītības kvalitātes trūkumus un augstākās izglītības katastrofālo finansiālo situāciju, arvien biežāk saskaramies ar meitenēm, kam nepieciešams atbalsts izpratnes veidošanai par akadēmiski zinātnisko darbu, kas savukārt ir svarīgs priekšnoteikums veiksmīgākai studiju programmu apguvei augstskolā. Šo apsvērumu vadīta, "Gundega" 2012.gadā, atsaucoties Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa aicinājumam, publiski izteica gatavību pievienoties nodomu protokolam par sadarbību cīņai ar plaģiātu.
Drošības apsvērumi arī nav mazsvarīgi, jo sevišķi vecākiem, kas rūpējas par savu bērnu sekmību. Biedrošanās izpausmes korporācijās, kas ir tradīciju un mūža akadēmiskās organizācijas, ir paredzamas un drošas.
Cik svarīgs korporāciju biedriem ir patriotisms? Kādā veidā šīs korporāciju idejas var padarīt interesantas jauniešiem, kad daudzi dodas mācīties uz ārzemēm un vairs neatgriežas?
Dzīvesstāsti, kas iekļauti publikācijā "Gundegas dibinātāju un goda filistru dzīves stāsti. Gundegu raksti" rāda, ka dzīvesvietas maiņa nav obligāts priekšnosacījums izmaiņām cilvēka nacionālā pašapziņā un patriotismā.
Cik sen pati jau esat "Gundegas" biedre, un kas jūs pamudināja iesaistīties?
"Gundegas" gaitas sāktas kopš pirmā studiju gada 1997.gada nogalē Latvijas Universitātē, atsaucoties mammas studiju laika draudzenes un manas bērnības draugu mammu aicinājumam. 1999.gada vasarā Rundāles pils marmora zālē saņēmu krāsas, kas ļāva, jaunajam akadēmiskajam gadam sākoties, kļūt par pilntiesīgu biedri. Savukārt gadu pēc starptautisko un Eiropas tiesību maģistra grāda iegūšanas Rīgas Juridiskajā augstskolā 2004.gada rudenī kļuvu par filistri.
Kā var pievienoties korporācijai "Gundega"? Vai tiek uzņemta katra studente, vai ir vēl kādi vērtēšanas kritēriji?
Biedrošanās brīvības pamatā ir cilvēka vēlme apvienoties kopīga mērķa labad. Atlases kritērijs ir "Gundegas" mērķi. Izvērsti, ievērojot 1923. gada dibināšanas dokumentos minēto, tie publiski šobrīd deklarēti "Gundegas" Filistru biedrības statūtos. Proti – aicinātas ir augstskolas studentes, kas vēlas stiprināt patriotismu un nacionālo pašapziņu, īstenot latviešu tautas dzīvesziņu un kopt latviešu valodu, veicināt izcilību izglītībā, zinātnē, kultūrā un mākslā, kopt pienākuma apziņu, goda jūtas un apzinīgu sievišķību, augt par krietnām sabiedriskām darbiniecēm, veidot īstu draudzību gundegu starpā, veidot, praktizēt un kopt akadēmiskām mūža organizācijām raksturīgas tradīcijas. Visa sākums ir katra atsevišķa gundega, kurai ne vārdos, bet ar savu rīcību jāapliecina gatavība iedzīvināt minētos mērķus. Tā ir apņemšanās, kas saista līdz pat mūža galam.
Lai noskaidrotu apņemšanās īstumu, sākumā meiteni ielūdz vismaz uz diviem viesu vakariem, lai iepazītos. Ja rodas pārliecība par interešu saskanīgumu, studentei piecu akadēmisko semestru laikā dod iespēju apliecināt un arī pašai pārliecināties par vēlmi iedzīvināt "Gundegas" mērķus. Tikai tad meitene saņem krāsas un šādi ir aicināta kļūt par pilntiesīgu gundegu.
Lai gan Satversmē noteiktais pilngadības slieksnis (astoņpadsmit, nevis divdesmit viens, kā iepriekš) šobrīd katram pirmkursniekam – atšķirībā no 20.gadsimta sākuma – vairs neliedz kļūt par pilntiesīgu biedrības locekli, tomēr "Gundega" nav atteikusies no "pārdomu laika", kas pamatā radies pilngadības iestāšanās 21 gadu vecumā dēļ. Tādējādi sākotnējam juridiskajam šķērslim piešķirta patstāvīga nozīme.
Korporācijas parasti neiesaistās politikā. Kāpēc tāda nostādne? Kādās jomās korporācijas var iesaistīties?
Latvijas Republikas tiesiskā sistēma pieprasa biedrošanās brīvību ar politisku mērķi veikt partijā. Tā kā korporācijas nav partijas, likumsakarīgi, ka to mērķis nav partejiska darbība. Aplams gan ir ieskats par korporāciju norobežošanos no politikas, ignoranci par politiskajiem procesiem vai liegumu veikt politisko darbību. Tieši pretēji – Latvijas Republikā studentu un studenšu korporācijas gan pirms PSRS okupācijas, gan arī pēc neatkarības atgūšanas aktīvi līdzdarbojas valstiski svarīgu jautājumu risināšanā, izmantojot biedrībām raksturīgus līdzekļus. Tāpat studentu un studenšu korporāciju biedri nevairās piedalīties arī politiskajā darbībā, iesaistoties politiskajās partijās.
Priekšstats par buršu apolitiskumu daļēji skaidrojams ar vēstures mantojumu, nevis ar mūža akadēmisku organizāciju ideju. 20.gadsimta sākumā Latvijas tiesiskā sistēma faktiski jebkuru biedrošanās izpausmi uztvēra kā potenciāli politisku. Šāda attieksme bijusi Krievijas Impērijas ideoloģijas iespaidota. Kārlis Ulmanis pēc apvērsuma aizliedza partijas, ne pašu politisko darbību, apvērsuma laika ministru izvēlē pēc laikabiedru liecībām Ulmanis piešķīra nozīmi korporācijas izcelsmei. Visām biedrībām bija uzsvērti jāapliecina to bezpartejiskums.
Cik zināms, tad visi dažādu korporāciju biedri viens otru ļoti labi
pazīst. Kādā veidā korporācijas sadarbojas savā starpā? Kādi kopīgi pasākumi
tiek rīkoti?
Savstarpējā sadarbība ir patiešām organizēta tādējādi, lai tuvinātu to
biedrus visiem kopīgu mērķu sasniegšanai. Tamdēļ burši organizē dažāda veida
sarīkojumus: viesošanās, brīvā laika pavadīšana – pašdarbībā, sporta un
saviesīgos sarīkojumos, kopīga sabiedriski lietderīga darbība – talkas,
mecenātisms, valstiski svarīgu jautājumu skaidrošana, līdzbūšana svētkos,
līdzjušana bēdās, akadēmiski zinātniska darbība – publikācijas, konferences,
mecenātisms.
Lai nodrošinātu veiksmīgāku kopīgu interešu īstenošanu, studentu korporācijas apvienojušās Prezidiju Konventā, bet studenšu korporācijas – Studenšu Prezidiju Konventā. 20.gadsimta sākumā šīm organizācijām bijusi arī ievērojama nozīme augstskolu darbībā. Šādi bija nodrošināta arī korporācijās esošo studentu priekšstāvība augstskolu institūcijas un orgānos. Tā kā augstskolas vēl nav pilnībā izpratušas organizatorisko sistēmu, akadēmisko mūža organizāciju priekšstāvība augstskolu institūcijās un orgānos ir nākotnē risināms jautājums.
Pagājušajā gadā "Gundega" līdz ar citām korporācijām aicināja doties uz referendumu pret otru oficiālo valodu Latvijā – krievu valodu. Kāpēc tieši šo brīdi izvēlējāties, lai iesaistītos politikā?
Korporācijas ir patriotiskas. Tas ir ikviena pilsoņa pienākums – vērsties pret mēģinājumiem sagraut Latvijas Republikas valsts pamatus.
Kā jūs vērtētu, vai korporācijas sniedz kādu pienesumu arī tiem, kas nav ar tām saistītas? Vai tās ir vairāk uz iekšu vērstas organizācijas, kas palīdz saviem dalībniekiem?
Goda filistrs Kārlis Kundziņš, kas sniedzis idejisku pienesumu korporācijas dibināšanas brīdī un iedvesmojis arī turpmākās gaitas, aicinājis gundegas aktīvi līdzdarboties sabiedriskās norisēs un sniegt atbalstu saviem tuvākajiem. Viņa priekšstats par to, ka cilvēka daile ir darbs citu labā, atspoguļojās "Gundegas" devīzēs un moto un parādās darbos, ko apliecina publikācijā "Gundegas dibinātāju un goda filistru dzīves stāsti" iekļautie dzīvesstāsti.
Korporācijas ir mūža organizācijas. Kā tiek uzturēti sakari ar visām dalībniecēm?
Publikācija "Gundegas dibinātāju un goda filistru dzīves stāsti" ir apliecinājums tam, ka "Gundega" ir akadēmiska mūža organizācija, jo savu identitāti rod arī vēsturē, salīdzinot savus pirmos zinātniski akadēmiskos soļus ar korporācijas dibinātājām, iepazīstot to dzīvesgājumu, mēģinot saskatīt dzīvās vēstures liecībās – simtgadniecēs, un tādas gundegām ir divas.
Vērts uzsvērt, ka, piemēram, "Gundegas" Filistru biedrība, pastāvot draudzībai un garīgai kopībai, ir tiesiski nošķirta no korporācijas. Pastāv arī "Gundegu" kopas daudzviet pasaulē ārpus Latvijas. Mūsu – pieaugušāko dāmu – uzdevums ir balstīt krāsneses un jaunās meitenes viņu aktīvajās studiju un akadēmiskās dzīves gaitās.
Uzziņa par "Gundegu"
Krāsas: zaļš-zils-sudrabs
Devīzes, moto: dailei, tautietei. In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas. Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot.
Dibināta 1923.gadā. Slēgta 1940.gadā okupācijas rezultātā.
Darbība ārpus Latvijas atjaunota 1952.gadā. Atjaunota Latvijā 1989.gadā.
Goda filistri: Arnolds Spekke, Elvīra Purgale, Milda Bite-Paļēviča, Juris Plāķis, Kārlis Kundziņš, Guntis Smidchens, Imants Lancmanis.
Vairāk nekā puse gundegu studējušas sociālās zinātnes un tiesības.
10% gundegu ir zinātņu doktores, piemēram, dabas zinātnēs, medicīnā un jurisprudencē.
*Par vārdu "filistrs"
Vārds ‘Philister’ vācu valodā nāk no Bībeles un apzīmē tos, ko mūsdienu latviešu valodā sauc par filistiešiem. Senebreju ‘pelištīm’ (פְּלִשְׁתִּי) aptuvenā nozīme ir ‘ārējie’, ‘citi’ vai iebrucēji.2 17.gadsimtā vārdam ‘Philister’ vācu valodā sāk veidoties nošķirta nozīme. Iemesls meklējams 1693.gada notikumos Jēnā. Studentu un pilsētnieku sadursmju rezultātā esot gājis bojā students, un bēru runā esot bijuši iekļauti Soģu grāmatas Dalilas vārdi: "Filistieši, Samson!" 3 pirms Samsonu bezspēcīgu saķer filistieši.4 Līdzība radusi atsaucību, tādēļ turpmāk studentu pretmets apzīmēts ar vārdu ‘Philister’.
18.gadsimtā pretnostatījuma nozīmei uzslāņojas arī citas, – raksturojot ironiski – nosodāmas īpašības. Pat Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) "Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832)" par savu Itālijas ceļojumu laikā tapušo latīņu stila eksplicīti seksuālo erotiku darbā "Romas elēģijas", kas pirmoreiz publicēts 1795.gada Frīdriha Šillera (Johann Christoph Friedrich von Schiller, 1759–1805) "Frīdrihs Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, 1759–1805)" mēnešrakstā "Die Horen", kā atgaiņājoties no Johana Gotfrīda fon Herdera (Johann Gottfried von Herder, 1744–1803) "Johans Gotfrīds fon Herders (Johann Gottfried von Herder, 1744–1803)" dzēlīga komentāra, ka pēc šīm dzejām žurnāla nosaukums būtu jādrukā ar ‘u’ burtu (Die Huren...), pats uzsvēra:
"Ihr mögt mir immer ungescheut
Gleich Blüchern Denkmal setzen!
Von Franzen hat er euch befreit,
Ich von Philisternetzen." 5
Studentu korporāciju ziedu laikos – 19.gadsimtā – vārds ‘Philister’ iegūst tik nošķirtu nozīmi, ka jau zinātniskajā literatūrā angļu valodā šo vārdu lieto netulkotu, lai uzsvērtu epiteta konotatīvo nošķirtni no angļu ‘philistine’, proti, filistru kā antitēzi buršu dzīvei. Nonākot vienkāršo ļaužu valodās, vārds iegūst tik plašu nozīmju paleti, ka daudzējādā ziņā zaudē saikni ar tā sākotni. Līdz ar to šodien, piemēram, Moby tēzaurs piedāvā pāri par simtu sinonīmu, sākot no ‘vidusšķira’, ‘buržuā’, ‘jaunbagātnieks’, ‘zemnieks’, beidzot ar ‘materiālists’, ‘konformists’, ‘perfekcionists’ un pat to, ko jurisprudencē apzīmē ar ‘metodoloģists’.
Vārdu "filistrs" buršu saimē attiecina uz vecbiedriem, kas atšķirībā no
aktīvajiem buršiem nav tik dzīvespriecīgi, jo spiesti kalpot materiālajai
pasaulei6. Tā kā vārdam piedēvē arī
pejoratīvu nozīmi, daudzviet vecbiedri atteikušies no šāda apzīmējuma. Tajā pašā
laikā, piemēram, Vācijas zemēs (piemēram, Bavārijā) un Austrijā vecbiedri paši
sevi dēvē par filistriem, vairs nesaskatot šajā vārdā pejoratīvu nozīmi.7
Ievērojot 19.gadsimta inteliģento vācbaltiešu studentu, kuri Šilleru
"Frīdrihs Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, 1759–1805)" ,
Herderu "Johans Gotfrīds fon Herders (Johann Gottfried von Herder,
1744–1803)" un Gēti "Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von
Goethe, 1749–1832)" gan lasīja, bet no šī vārda organizācijas apzīmējumā
gan nevairījās, tradīciju, arī latviešu korporācijas izmanto vārdu "filistrs"
vecbiedru apzīmēšanai.
1Burši –studentu un studenšu korporāciju biedri.
2Blue Letter Bible. Skatīts 2013. 1. novembrī.
3Soģu grāmata 16:20.
4More Word Histories and Mysteries: from Aardvark to Zombie. From the Editors of the American Heritage Dictionaries, Boston, Ma, Houghton Mifflin Company, 2006, p. 172; Beech, D., Roberts, J., The Philistine Controversy, London, Verso, 2002, p. 201.
5Riehl, W. H. Die naturgeschichte des volkes als grundlage einer deutschen social-politik, Stuttgart, verlag der J. C. Gotta'schen Buchhandlung, 1866. S. 235.
6"Respectability.– A Dialogue", Blackwood's Edinburgh Magazine, December 1856, Vol. LXXX, p. 685.
7Cartellverband der katholischen deutschen Studentenverbindung. Skatīts 2013. 1 novembrī.
