Samazināta PVN likme arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem būtu izdevīga gan nozarei, gan valstij

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) darbojas kopš 1993.gada, un tajā pašlaik darbojas ap 300 uzņēmumu. Kopš 1995.gada LVRA ir Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas biedrs, kopš 2006.gada – asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

Par to, ka samazinātas PVN likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem būtu izdevīga ne tikai nozarei, bet sabiedrībai kopumā, liecina arī pieredze, kas Latvijā gūta, piemērojot mazāku PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs.

Patlaban, kad top likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" jaunā redakcija, kas, kā plānots, būs spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, jautājums par samazinātās PVN likmes attiecināšanu arī uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholiskos dzērienus, vēl netiek aktualizēts, taču LVRA šādas likuma normas nepieciešamību plāno skaidrot gan sabiedrībai, gan likumdevējiem jau tuvākajā nākotnē.

Samazinātā PVN likme palielinās darbavietu skaitu nozarē un tās konkurētspēju

Samazinātās PVN likmes piemērošanā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, piemēram, restorānos, kafejnīcās, bāros, Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atšķirīga pieeja – pašlaik ES ir aptuveni 15 valstis, kurās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tiek piemērota mazāka PVN likme. Lielākoties tas neattiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem.

Šoruden Eiropas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvju tikšanās laikā prezentētie pētījumi par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Somijā un Zviedrijā apliecina, ka abās valstīs ir pieaudzis nozarē nodarbināto skaits, kas nozīmē, ka palielinājies arī valstij nomaksāto darbaspēka nodokļu apjoms. Ne mazāk pozitīvi vērtējams fakts, ka par 4,1-4,4% ir samazinājušās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu cenas. Tātad šo valstu nozares uzņēmumu sniegtie pakalpojumi ir kļuvuši pievilcīgāki arī ārvalstu tūristiem un tādējādi stiprinājuši nozares starptautisko konkurētspēju.

"Samazinot PVN sabiedriskajā ēdināšanā, pieaugtu nodarbināto skaits."

Somijā samazināta PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholu, ir spēkā kopš pagājušā gada 1.janvāra, savukārt Zviedrijā - kopš šā gada 1.janvāra.

Somijā PVN standartlikme ir 23%, pazeminātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholiskos dzērienus, ir 13 procenti. Savukārt Zviedrijā PVN pamatlikme ir 25%, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem – 12 procenti.

Zviedrijas pieredze liecina, ka, samazinot PVN likmi sabiedriskajā ēdināšanā, 2012.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu algās izmaksātā summa palielinājās par 65 miljoniem eiro (aptuveni 45,5 miljoni latu) un nozarē piedāvāto vakanču skaits pieauga par 4000 jeb 13,7 procentiem. Somijā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nozarē nodarbināto skaits tikai sešu mēnešu laikā pēc jaunās PVN likmes ieviešanas pieaudzis par 4,8% jeb par vairāk nekā 2000.

Sekmētu arī jaunu uzņēmumu veidošanos un pakalpojumu eksportu

Es nevaru piekrist apgalvojumam, ko mums nereti nācies dzirdēt no likumdevējiem, kad runājam par samazinātu PVN likmi, ka šādu soli var atļauties tikai turīgās valstis. Lai arī Somijā un Zviedrijā dzīves līmenis ir augstāks nekā Latvijā, arī mūsu pieredze attiecībā uz mazāku PVN likmi naktsmītņu pakalpojumiem liecina, ka šādas likmes ieviešana ir izdevīga ne tikai nozarei, bet arī valstij kopumā.

Jāatgādina, ka Latvijā 2008.gada nogalē naktsmītņu pakalpojumiem - izmitināšanai ar brokastīm - tika atcelta samazinātā PVN likme 5% apmērā un tika piemērota PVN pamatlikme 21% apmērā. Savukārt, sākot ar 2010.gada 1.maiju, naktsmītņu pakalpojumiem atkal tiek piemērota samazinātā PVN likme, tiesa gan, tā ir nevis agrākie pieci, bet 12 procenti.

Pēc mūsu aplēsēm, pēc PVN likmes paaugstināšanas no 5% uz 21% apmēram 100 naktsmītņu bija spiestas pārtraukt savu darbību, jo ar jauno pakalpojumu cenu vairs nespēja konkurēt tirgū. Turklāt nozarē par aptuveni 12-14 tūkstošiem saruka darbavietu skaits – no aptuveni 32 000 uz aptuveni 20 000 darbavietu, jo viesmīlības biznesa specifika ir tāda, ka darbinieku atalgojums veido salīdzinoši lielāko izmaksu posteni un to nevar neskart, ja, cīnoties par savu vietu tirgū, jāmazina naktsmītnes izdevumi.

Darbavietu skaita sarukums atstāja negatīvu ietekmi uz naktsmītņu servisa kvalitāti - jau 2009.gada vasarā dažviet bija vērojama servisa kvalitātes pasliktināšanās, jo viesmīlības biznesā servisa kvalitāti nosaka ne tikai izmērāmi rādītāji, bet arī emocionālā saikne ar klientu, kurā izšķiroša nozīme ir darbiniekiem, tāpēc ilgtermiņā ar minimāliem resursiem labu servisu nodrošināt nevar.

Kad ar likumdevējiem risinājām jautājumu par iespēju atjaunot naktsmītņu pakalpojumiem samazināto PVN likmi, viens no nozarei izvirzītajiem nosacījumiem bija darbavietu skaita pieaugums, kas attiecīgi nozīmētu arī darbaspēka nodokļos nomaksātās summas pieaugumu valsts kasē, kas savukārt kompensētu budžeta ieņēmumus, kuri kristos samazinātās PVN likmes dēļ. Vēlos uzsvērt, ka nozarei tika izvirzīta prasība darbavietu skaitu palielināt par 2000, bet pēc samazinātās PVN likmes atjaunošanas naktsmītņu pakalpojumiem jau tā paša gada vasaras nogalē nozarē nodarbināto skaits palielinājās par aptuveni 5000, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza prasīto.

Kā asociācijas izpilddirektore uzskatu, ka samazinātās PVN likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholu, Latvijā būtu stimuls uzņēmējiem gan palielināt darbinieku skaitu, gan radīt jaunus uzņēmumus.

Lai arī sabiedriskās ēdināšanas bizness ekonomiskās nestabilitātes laikā ir viens no riskantākajiem, pēc mūsu aplēsēm, Latvijā ir iespēja veidot kafejnīcas un restorānus ar "odziņu" - jaunu līdz šim Latvijā nepārstāvētu konceptu. Pašreizējais sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu skaits, kas, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, ir aptuveni 6800 uzņēmumu, pēc mazākas PVN likmes ieviešanas nozarē varētu palielināties par 5-10 procentiem. Vienlaikus pieaugtu arī darbavietu skaits, kas Latvijā, ņemot vērā joprojām augsto bezdarba līmeni, ir tik aktuāli.

"Būtu stimuls uzņēmējiem gan palielināt darbinieku skaitu, gan radīt jaunus uzņēmumus."

Protams, mēs nelolojam ilūzijas, ka samazinātā PVN likme varētu būt 5%, jo saprotam, ka nodokļu administrēšanas ērtības dēļ PVN likme būs 0%, 12% un standartlikme 21% apmērā, bet arī samazināta 12% likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem būtu daudz efektīvāka, nekā pašlaik ieviestais samazinājums PVN pamatlikmei par 1%, kas ir spēkā kopš šī gada 1.jūlija.

Tāpat kā naktsmītņu pakalpojumu jomai, arī sabiedriskajai ēdināšanai ir liela sociālā loma sabiedrībā, jo šajās nozarēs tiek nodarbināts salīdzinoši liels skaits vienkāršu un mazkvalificētu darbu un roku darbu darītāju, kā arī ir iespējas nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti.

Tāpat gan naktsmītņu, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sekmē valsts eksporta apjoma pieaugumu, jo pašlaik lielākā daļa abu nozaru uzņēmumu klienti ir ārvalstu tūristi. Arī šī apsvēruma dēļ, lai stiprinātu savas pozīcijas konkurencē ar citu valstu uzņēmumiem, ir svarīga gan pazeminātas PVN likmes saglabāšana naktsmītņu pakalpojumiem, gan tās ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

ES ir tikai nedaudzas valstis, kurās naktsmītņu pakalpojumiem tiek piemērota standartlikme. Latvijā patlaban samazinātā PVN likme 12% apmērā tiek piemērota izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.²panta 22.daļu. Un arī likuma jaunajā redakcijā samazināto PVN likmi šiem pakalpojumiem paredzēts saglabāt.

Lai arī ES šoruden ir atsākušās diskusijas par samazināto PVN likmju nākotni, ceram, ka gan Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, gan Eiropas Viesnīcu un restorānu asociācija spēs aizstāvēt savu viedokli par PVN likmju saglabāšanu savā nozarē.

PVN likmes Eiropā

Avots: Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Hotrec