Nākamajā gadā varētu būt jauns Pievienotās vērtības nodokļa likums

Likumprojektā ir 146 panti, pārejas noteikumi (8) un atsauce uz Eiropas direktīvām (13). Pašreiz spēkā esošajā PVN likumā ir 36 panti.

2010.gada 24.maijā likumprojekts konceptuāli atbalstīts Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē.

Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ar likumprojekta tekstu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) var iepazīties MK mājaslapā. Valdība likumprojektu pirms atbalstīšanas skatīja divas reizes – 14. un 21.augustā.

Kā paskaidrots anotācijā, likumprojektā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas likuma normas, sakārtota tā struktūra, atbilstoši Direktīvai 2006/112/EK precizēta lietotā terminoloģija.

Ministru kabineta sēdē 14.augustā Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka, izklāstot likumprojekta būtiskākās normas, uzsvēra, ka likuma virsmērķis ir īstenot skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidot precīzu, ar Eiropas Savienības normām saskaņotu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.

Konsolidācija

Rakstot šo likumprojektu, ņemtas vērā tendences mazināt normatīvo aktu bāzi, tāpēc ir veikta PVN normu konsolidācija, uz likumu ir pārnestas MK noteikumu normas.

Likumprojektā ir ietvertas MK noteikumu normas par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, papildus iekļautas normas par medicīnas pakalpojumiem un ar medicīnu saistītiem pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo pakalpojumu sniegšanu. Ir iekļautas normas no MK noteikumiem par zīdaiņiem paredzētās specializētās pārtikas piegādēm, kā arī MK noteikumu normas, kas nosaka PVN samazinātās likmes piemērošanu medikamentiem.

"Ieviests jauns termins “mazas vērtības dāvana”."

Likumprojekts ir papildināts ar daudzām normām no apjomīgajiem Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", kas skaidro PVN piemērošanas prasības. Ar šo soli Finanšu ministrija ir vēlējusies apkopot vienā normatīvajā aktā tās normas, kas nodokļu maksātājam varētu būt vissvarīgākās un kam būs likuma spēks, līdz ar to samazinot normatīvo aktu skaitu, kas nodokļu maksātājam ir ļoti svarīgi ikdienas darbā, uzsvēra S.Āmare-Pilka.

Jauni termini un jaunas nodaļas

Likumā ieviests termins "nodokļa maksātājs". Precizētas un pilnveidotas normas, kuras nosaka, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājs, kas ir citas dalībvalsts nodokļu maksātājs, kā arī trešo valstu un trešo teritoriju nodokļu maksātāji.

Ir pilnveidotas normas izpratnei par jēdzieniem "preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā" un "preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā". Tajā skaitā arī pilnveidotas normas, kas regulē pārdošanas darījumus attālumā.

Jaunajā likumā vairs nav paredzēts termins "pašpatēriņš", taču regulējums pašpatēriņa darījumiem ir saglabāts un atbilstošās normas atrodamas pie preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumiem.

Likumprojektā ir izveidotas vairākas jaunas nodaļas, piemēram, nodaļa "Darījuma brīdis", un pilnveidotas normas attiecībā uz darījuma brīža noteikšanu. Pilnveidots arī trīsstūrveida darījumu regulējums (trīsstūrveida darījuma termina jaunajā likumā gan nebūs).

Pilnveidotas un sistematizētas normas attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanu un korekciju.

Likumprojektā ir koriģēta jēdziena "ar nodokli apliekamā vērtība" būtība, nosakot, ka tā ir atlīdzība, nevis tirgus vērtība. Tirgus vērtība tiek izmantota tikai tajos gadījumos, kad darījums norisinās starp saistītām personām.

Saistībā ar izmaiņām Tūrisma likumā ir saskaņota terminoloģija, lai PVN likuma normas atbilstu Tūrisma likumā lietotajai.

Apzīmējuma "nomas pirkums" vietā tiks ieviests jauns apzīmējums "nomaksas pirkums", kas ir precīzāks un atbilstošāks Eiropas regulējumam.

Pilnveidots regulējums valsts budžetā maksājamam nodoklim un personām, kuras to maksā valsts budžetā.

Pilnveidoti termini "imports" un "eksports", kas nereti, praksē lietojot esošo redakciju, nebija pietiekami skaidri, atzina FM speciāliste.

"Paaugstināta ar PVN neapliekamo importējamo preču sūtījumu vērtība."

Pilnveidots arī termins un jēdziens "saimnieciskā darbība". Likumprojekta 4.pants (Saimnieciskā darbība) paredz: (1) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība). (2) Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu ar nolūku sistemātiski gūt no tā ienākumus arī uzskata par saimniecisku darbību šā likuma izpratnē.

(Pašreiz spēkā esošajā PVN likumā formulēts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.)

Jaunajā likumā tiek ieviests jauns termins "mazas vērtības dāvana" (prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam gada laikā nepārsniedz 10 latu), kā arī noteiktas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības saistībā ar šo dāvanu iegādi.

Likumprojektā precizēts termins "pastāvīgā iestāde" – atbilstoši Padomes Regulā Nr.282/2011 noteiktajam.

Direktīvas prasības rēķiniem

Nākamajā gadā dalībvalstīs jāstājas spēkā direktīvas prasībām par rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Kā skaidroja S.Āmare-Pilka, ar tām Eiropa centusies noteikt vienādu regulējumu elektroniski nosūtītiem rēķiniem un papīra formā izsniegtiem nodokļu rēķiniem. Šajā sakarā galvenās izmaiņas paredz, ka rēķina izrakstīšanas periods pārrobežu darījumos visā Eiropas Savienībā ir vienāds, un tas ir nākamā mēneša 15.diena pēc darījuma dienas. Līdz šim šāda regulējuma ES nebija un dalībvalstis rīkojās pēc saviem ieskatiem, kā uzskatīja par pareizāku.

Līdz ar to likumprojektā ir ietvertas prasības attiecībā uz PVN rēķina izrakstīšanu, autentiskumu, salasāmības nodrošināšanu, nemainīgu saturu, glabāšanu, atsevišķiem rekvizītiem, valūtām, kādā šie rēķini ir izrakstāmi.

Direktīvas prasības transporta nomai

Vēl viena direktīvas prasība, kura ietverta likumprojektā, ir saistībā ar transportlīdzekļa iznomāšanas vietu, kas nosaka darījuma sniegšanas vietu. Paredzēts, ka no nākamā gada, ja izpriecu kuģus iznomā personai, kas nav nodokļu maksātājs, un iznomāšanas laiks pārsniedz 90 dienas, tad darījuma sniegšanas vieta ir šo nomas pakalpojumu saņēmēja adrese. Nodoklis ienāks tās dalībvalsts teritorijā, kuras personas šo pakalpojumu saņem. S.Āmare-Pilka kā piemēru minēja situāciju: ja Latvijas fiziska persona iznomā Kiprā izpriecu kuģi un šis iznomāšanas periods pārsniedz 90 dienas, par šādu nomas pakalpojumu nodoklis tiks maksāts Latvijas valsts budžetā.

PVN nekustamā īpašuma darījumos

FM speciāliste norādīja, ka likuma normu par PVN piemērošanas iespēju lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos nodokļu maksātāji ļoti gaida, jo ir ieinteresēti, pārdodot lietotu nekustamo īpašumu, atsevišķos gadījumos izmantot arī PVN atvieglotu normu piemērošanu, nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas saistības.

Likumprojektā ietverta norma, ka nodokļa maksātājs drīkst neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā.

Vēl viena būtiska norma, kas, FM speciālistes uzskatā, nodokļa maksātājam varētu būt interesanta, ir tiesības pašam pircējam vai pakalpojuma saņēmējam izrakstīt sev PVN rēķinu. Taču, lai šādu rēķinu nodokļa maksātājs pats sev izrakstītu, ir jābūt vienošanās ar preču piegādātāju vai pakalpojuma sniedzēju, ka šāda kārtība tiek piemērota.

Jaunums ir arī standartizēts pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu un precizēta tā lietošana. Pašreiz nodokļa maksātāji, kas ir iegādājušies vai būvē paši sev nekustamo īpašumu, informē Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tikai par šā nekustamā īpašuma iegādes brīdi un atskaitīto vai neatskaitīto priekšnodokli, un VID šo informāciju saglabā tikai papīra formā pie nodokļa maksātāja informācijas. Ar šā pārskata ieviešanu nodokļa maksātāja sniegtā informācija tiks uzkrāta elektroniski un to varēs plašāk un kvalitatīvāk izmantot nodokļu kontroles pasākumos, kā arī citos gadījumos, kad VID uzskatīs par nepieciešamu.

Reģistrācija apliekamo personu reģistrā

Likumprojektā ir paredzēta īpaša reģistrācija VID ar PVN apliekamo personu reģistrā uz noteiktu laiku. Šis regulējums attieksies uz citu valstu personām. Ja citas valsts persona, kas piedalās, piemēram, lielā starptautiskā izstādē Ķīpsalā un vēlas pārdot savus ražojumus vai paraugus izstāžu zāles apmeklētājiem, tai būs jākļūst par PVN maksātāju un par darījumiem jāiemaksā nodoklis. Tas nozīmē, ka persona tiks reģistrēta kā PVN maksātājs uz noteiktu laiku, piemēram, divām vai trijām dienām, un par šādi realizētajām precēm nodokli iemaksās valsts budžetā. Tātad citas valsts nodokļu maksātāji turpmāk varēs legāli tirgot preces un arī maksāt nodokli valsts budžetā.

Palielinās ar PVN neapliekamo pasta sūtījumu vērtību

PVN likumprojektu izskatot vēlreiz, 21.augustā, valdība atbalstīja vēl kādu likumprojektā valdības uzdevumā iestrādāto normu, ar kuru paaugstināta ar PVN neapliekamo importējamo preču sūtījumu vērtība no pašreizējiem 10 eiro līdz 22 eiro (Ls 15,46).

Tādējādi tiks samazināts slogs pasta sūtījumu saņēmējiem, mazināsies muitas kontrolei pakļauto pasta sūtījumu apjoms ar mazu vērtību. Valdībā 21.augustā izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par muitas kontrolei pakļauto pasta sūtījumu muitošanu" norādīts, ka "Latvijas Pasta" pakalpojumus izvēlas lielākā daļa pasta sūtījumu saņēmēju, kas ir fiziskas personas, - vidēji mēnesī tiek saņemts vairāk nekā 5000 sūtījumu no trešajām valstīm. Pasta sūtījumu skaita īpatsvars, kuru vērtība ir mazāka par 22 eiro, ir vairāk nekā 35% no kopējā apjoma, bet iekasētais PVN par šiem sūtījumiem veido 8,8 % no PVN ieņēmumiem par pasta sūtījumiem. Savukārt pasta sūtījumu skaits, par kuriem tika sagatavota muitas deklarācija (pārsvarā juridiskas personas), 2011.gadā bija 35 549 sūtījumi. Pasta sūtījumu skaita īpatsvars, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, ir mazāk nekā 5% no kopējā pasta sūtījumu apjoma.

PVN ir patēriņa nodoklis, kas iekļauts preces vai pakalpojuma vērtībā. Kopš šā gada 1.jūlija PVN standartlikme Latvijā ir 21%. Virknei preču ir samazinātā -12% -likme.