Marta vidū Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti skatīja jautājumu par gadījumiem, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apšaubījusi veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lielākā daļa pabalstu pieprasītāju un saņēmēju šādas situācijas nav piedzīvojuši, tādēļ par visu pēc kārtas. Tātad, uzrakstu iesniegumu un lūdzu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru izmaksāt man to vai citu sociālās apdrošināšanas pabalstu. Kas notiek tālāk?
VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā pārbauda, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas par pabalsta prasītāju, īpašu uzmanību pievēršot tam iemaksu periodam, kurš tiek izmantots konkrētā pabalsta aprēķinam.
Un ko šajā informācijas sistēmā var ieraudzīt?
Situācijas ir dažādas. Ieraugām, piemēram, ka cilvēkam ik mēnesi – gan tajā periodā, ko ņem vērā, aprēķinot attiecīgo pabalstu, gan pirms tam - ir bijuši apmēram tādi paši ienākumi, no kuriem arī veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet, ja ir atšķirības, tās var vienkārši pamatot, piemēram, mainījies darba devējs.
Bet ir arī citādas situācijas. Piemēram, cilvēkam bijusi 180-200 latu alga, bet pēkšņi tā palielinājusies pat desmitkārt un tieši tajā periodā, ko ņem vērā, aprēķinot pieprasīto pabalstu. Ir bijuši pat tādi gadījumi, kad cilvēks ar ļoti maziem ienākumiem vai vispār bez tiem vienā dienā pēkšņi nopelnījis 1000 latus, un tā trīs dienas pēc kārtas. Turklāt atsevišķos gadījumos viss sakārtots tā, ka šīs ir vienīgās pabalsta prasītāja darbdienas, no kurām arī tiek aprēķināts pabalsts. Tad rodas jautājums: kas tie ir par darbiem, kur cilvēks, kas pirms tam pelnījis ļoti maz vai nav pelnījis vispār, var saņemt šādu atalgojumu? Par ko ir šī darba alga? Vai tiešām tas ir reāls uzņēmums, ir padarīts reāls darbs un saņemta reāla alga?
Jā, šāda informācija, protams, ir aizdomīga. Taču cilvēks var patiešām strādāt un saņemt ļoti lielu atalgojumu – vai tas ir kas aizliegts?
Protams, nav aizliegts! VSAA nav pret lieliem ienākumiem, lielām sociālajām iemaksām un tam sekojošiem lieliem pabalstiem. Tā arī ir sociālās apdrošināšanas būtība – gadījumos, kad ir zaudēts darba ienākums, cilvēkam ir tiesības saņemt tādus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kas atbilst veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tātad atbilst zaudētajam ienākumam.
"Cilvēks vispār bez ienākumiem vienā dienā pēkšņi nopelnījis 1000 latus, un tā trīs dienas pēc kārtas."
Cilvēkam var aprēķināt ļoti lielu pabalstu, un nerodas nekādas aizdomas par tā pamatotību, jo pirms pabalsta pieprasīšanas ir skaidri, sistemātiski un izskaidrojami ienākumi. Tai pašā laikā aprēķinātā pabalsta summa var būt salīdzinoši mazāka, bet ir redzams, ka kaut kas nav kārtībā... Arī tiesu nolēmumos ir atzīts, ka sociālās apdrošināšanas pabalsti nav domāti peļņas gūšanai, bet gan ienākumu aizstāšanai laikā, kad cilvēks nevar pelnīt pats. Tādēļ aizdomīgiem gadījumiem pievēršam uzmanību.
Ko jūs darāt – pārbaudāt kaut ko, izmeklējat?
Nē, mums nav tiesību pašiem veikt izmeklēšanu. Par savām aizdomām ziņojam Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai. Šādos gadījumos pabalstu pieprasītājam nosūtām vēstuli, kurā skaidrojam, ka lēmuma pieņemšanas termiņš viņa lietā ir pagarināts saskaņā ar Administratīvā procesa likumu līdz četriem mēnešiem. Tomēr, lai nemulsinātu VSAA klientus, kas ir saņēmuši vai vēl saņems šādus VSAA paziņojumus par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu, gribu uzsvērt, ka šādus paziņojumus mēs nosūtām ne tikai tad, ja radušās aizdomas par ienākumu pamatotību, bet visos gadījumos, kad VSAA ir pienākums pašai iegūt visdažādāko informāciju no citām iestādēm un tam ir vajadzīgs ilgāks laiks.
Ja ar ienākumiem viss ir kārtībā, ja darba devējs iesniedz visus Finanšu policijas prasītos dokumentus un pierādījumus un izrādās, ka ienākumi ir pamatoti, saņemam par to informāciju no Finanšu policijas un pabalstu nekavējoties izmaksājam – nav jāgaida mēnešiem. Bet tā notiek ne vienmēr. Ja Finanšu policija negūst apstiprinājumu ienākumu pamatotībai, lieta var tikt nodota citām iestādēm, tiek arī ierosināti kriminālprocesi, lietas nonāk tiesā.
"Ir redzēti SIA, kurā strādā 30 darbinieki, un 19 sievietes ir grūtnieces. "
2010. gadā VID Finanšu policijai nosūtījām informāciju par 231 personu un 255 uzņēmumiem. No Finanšu policijas saņēmām atbildes par 214 personām un 235 uzņēmumiem. Ienākumi par pamatotiem ir atzīti 43% gadījumu, tātad lielākajā daļā gadījumu mūsu aizdomas apstiprinājās. 36% gadījumos darba devēji paši ir koriģējuši nepamatoti lielos ienākumus: darba algās uzrādītie tūkstoši pārvēršas par simtiem, ir anulēti darba līgumi, un cilvēki paši atteikušies no pabalsta pieprasīšanas. Ja tā būtu sūri grūti un reāli nopelnīta nauda, ļoti šaubos, vai kāds tā vienkārši atteiktos no pabalsta, kas viņam pienākas.
Kuru pabalsta veidu visbiežāk cenšas saņemt nepamatoti lielā apmērā?
Tie ir visi pabalsti, kuru apmēru aprēķina no vidējās izpeļņas par noteiktu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas. Visbiežāk krāpnieciskajām shēmām izmanto maternitātes un vecāku pabalstus, jo grūtniecība atšķirībā no slimības vai bezdarba vairāk prognozējama un laikam ir vairāk laika domāt un izdomāt: ko gan vēl varētu izdarīt?
Diemžēl jāatzīst, ka visgrūtāk atklājamie un pierādāmie ir tie krāpšanas gadījumi, kad grūtniece ir vai nu vienlaikus darba ņēmēja un darba devēja vienā personā, vai arī viņa cieši saistīta ar darba devēju, piemēram, radniecības saitēm.
"Pat uzņēmumu nosaukums var liecināt par attieksmi pret valsti - SIA „Viss notiek”."
Tomēr uz kopējā pabalstu pieprasītāju daudzuma krāpniecisko gadījumu ir salīdzinoši maz – tie ir 0,09% no pabalstu pieprasītāju skaita.
Tomēr ik pa laikam medijos dzirdami bēdu pilni, skaudri un emocionāli stāsti, un rodas sajūta, ka pabalstu izmaksas aizkavējat vismaz katrai otrajai topošajai māmiņai?
Varu atkārtot: šie gadījumi ir ļoti, ļoti reti. Un vēl retāki ir gadījumi, kad pabalsta izmaksa tiek ilgstoši atlikta. Iespaids, ka pabalstu aizkavēšana un pat atteikšanās tos izmaksāt ir VSAA sistēma, ir pierādījums tam, cik skaļu troksni var sacelt arī viens cilvēks. Tāpat kā dažādus grozījumus normatīvajos aktos spēj panākt viens vai divi cilvēki, arī sabiedrības noskaņu, prasmīgi rīkojoties, var radīt ļoti mazs cilvēku skaits. Cik esmu novērojusi, par šīm lietām vispār parasti tiek ziņots ļoti sakāpinātos toņos. Masu medijos agrāk tāpat ir skanējušas sašutuma pilnas ziņas par to, ka VSAA maksā nepamatoti lielus pabalstus un tos neierobežo. Savā ziņā te patiešām atbildība jāuzņemas arī medijiem – cik precīza, pamatota un pārbaudīta informācija tiek sniegta.
Bet patiesībā jau VSAA patiešām nav pienākums apšaubīt sociālo iemaksu pamatotību: ja persona ir sociāli apdrošināta, tai jāsaņem atbilstošs pabalsts. Kāpēc jūs kaut ko pētāt un ziņojat?
Ir jāsaprot: ja pieļausim, ka sociālās apdrošināšanas pabalsti būs lielāki par ienākumiem periodā pirms pabalsta pieprasīšanas, tas būs viens no apstākļiem, kādēļ nevarēsim cerēt, ka sociālās apdrošināšanas budžets būs sabalansēts un visam pietiks naudas. VSAA pienākums ir administrēt sociālās apdrošināšanas budžetu un nodrošināt, ka pabalsti tiek piešķirti atbilstoši tiesību normu jēgai un mērķim.
Viena lieta ir neizmaksātie, bet cita – jau izmaksātie pabalsti. Cik naudas jau izmaksāts nepamatoti?
Kopējā summa, par kādu iesniegti zaudējumu kompensācijas pieprasījumi, ir 523,6 tūkstoši latu, daļa tiesas procesu vēl turpinās, citās lietās vēl turpinās izmeklēšana. Cilvēkiem, kuriem nepamatoti piešķirti maternitātes un vecāku pabalsti, sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā jāatmaksā 200,9 tūkstoši latu – tā jau lēmusi tiesa. No šīs summas jau atgūti 74,3 tūkstoši latu – piespiedu kārtā ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību atgūti vairāk nekā 13 tūkstoši, savukārt vairāk nekā 61 tūkstotis latu ir atmaksāti labprātīgi.
Vai paņēmieni, kā saņemt nepamatoti lielu sociālās apdrošināšanas pabalstu, pa gadiem mainās?
Tik klaju nekaunību, kā to nācās pieredzēt laikā ap 2005. gadu, par laimi, tagad nepiedzīvojam. Tolaik bija pat tādi fiktīvie uzņēmi, kuros strādāja desmit darbinieces, un visas bija grūtnieces ar milzīgām algām. Ir redzēti SIA, kurā strādā 30 darbinieki, un 19 sievietes ir grūtnieces. Likās, pat uzņēmumu nosaukumi liecināja par nievājošo attieksmi pret valsti. Piemēram, bija SIA "Viss notiek". Tajā laikā VID uz mūsu ziņojumiem nereaģēja, rakstījām pat ģenerālprokuratūrai, kamēr mūsu ziņojumiem tika pievērsta uzmanību. Protams, arī mēs varējām nelikties ne zinis, bet nedomāju, ka tas būtu pareizi.
"Arī tā nauda, ko nākas izmaksāt nepamatoti lielos pabalstos, ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda."
Pašlaik Finanšu policijā ar nepamatoti lielo valsts pabalstu pieprasīšanas lietām strādā pāris cilvēku, bet viņi padara salīdzinoši daudz, un paldies viņiem.
Domāju, ka tagad šī parādība ir ierobežota, bet tai pašā laikā mēs arī nevaram apgalvot, ka spējam pamanīt absolūti visus krāpšanās gadījumus. 2010. gadā Finanšu policija ir informējusi, ka 17 gadījumos pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums atrodas fiktīvo uzņēmumu sarakstā, un to amatpersonas nav atrodamas, kas mūs dara ļoti uzmanīgus.
Kādēļ uzsverat tieši šo faktu par fiktīvajiem uzņēmumiem?
Tiesu spriedumi liecina, ka visbiežāk izveidoti vai tiek izmantoti jau esoši uzņēmumi, kas neveic saimniecisko darbību un kura juridiskais īpašnieks ir, piemēram, kāds neatrodams bezpajumtnieks patversmē. Shēmas organizētājs meklē sievietes, kam nav ienākumu, pierunā viņas parakstīt fiktīvus darba līgumus, pārliecinot tās, ka strādāt nevajadzēs, uz papīra tiks uzrādīta alga un ne mazā. Tad šīm sievietēm jāiet pieprasīt pabalsts. Ja to izdodas saņemt, sievietei nauda jāizņem, jāatstāj sev kāda maza daļa, bet pārējā jāatdod darījuma organizatoriem.
Kāpēc organizatori tā dara? Krīzes, nabadzības dēļ?
Drīzāk alkatības dēļ.
Ko jūs ieteiku sievietēm, kas ir gatavas piekrist šādiem darījumiem?
Ja kāds saka: nekas nebūs jādara, tikai jāsaņem nauda – neticiet, tā nav taisnība. Vajag apzināties, ka nekas dzīvē netiek dots par velti. Ja sieviete atļauj sevi iesaistīt citu personu organizētā noziedzīgā nodarījumā, viņai jāsaprot – tas agri vai vēlu var tikt atklāts. Un sievietei pašai var nākties piedzīvot lielu stresu laikā, kad tas vismazāk būtu vajadzīgs.
Jums pārmetumus noteikti izsaka tās mātes, kam pabalsts aizkavēts nepamatoti, savukārt tie, kas ļāvušies fiktīvām darbībām, nobijušies klusē...
Nebūt nē. Pieņemu: ja darba attiecības tiešām ir pastāvējušas un alga arī ir tikusi izmaksāta tieši tādā apmērā, kā par to ir ziņots VID, tad darba devējam nav jāvelta lielas pūles un laiks, lai atbildētu uz Finanšu policijas jautājumiem. Tad arī pabalstu izmaksu nenākas ilgi atlikt un sūdzību nav.
Varbūt pareizāk ir izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, nevis cīnīties ar sekām? Varbūt jāmaina pabalstu aprēķināšanas kārtība – jāņem vērā garāks sociālās apdrošināšanas periods, varbūt visu pabalstu aprēķināšanā nav jāņem vērā tie mēneši, kad cilvēkam bijuši lielākie un mazākie ienākumi, kā tas ir bezdarbnieku pabalstu aprēķinā?
Grozījumi normatīvajos aktos, lai ierobežotu nepamatotu pabalstu saņemšanu un iespēju manipulēt ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, arī ir bijuši. Vidējās izpeļņas aprēķināšanas periods no sešiem mēnešiem ir pagarināts līdz vienam gadam. Ir ierobežotas darba devēja iespējas koriģēt VID iesniegtos ziņojumus par sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Labklājības ministrija neatbalstīja mūsu ieteikumu visu pabalstu aprēķināšanā izmantot tādu pašu sistēmu kā bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai, kad vidējās izpeļņas aprēķināšanas periodā neņem vērā mēnešus ar lielākajiem un mazākajiem ienākumiem. Jāatzīst gan, ka šis paņēmiens arī nedod risinājumu visām situācijām.
Bet mums ir arī cits ieteikums. VSAA ir informācija par katras sociāli apdrošinātas personas sociālajām iemaksām jau kopš 1996. gada. Varbūt aprēķinot pabalstus varētu ņemt vērā visas cilvēka sociālās iemaksas, kas objektīvāk parādītu, kādu ieguldījumu cilvēks ir devis sociālās apdrošināšanas sistēmā un līdz ar to, ko viņam ir tiesības saņemt, kad zaudēti darba ienākumi? Jāpārdomā gan, kā šāda pabalsta aprēķināšanas kārtība var ietekmēt, piemēram, sievietes, kuras uzaudzinājušas vairākus bērnus – viņu sociālo iemaksu kopējais apmērs varētu būtu mazāks. Tomēr mums visiem kopīgi ir jādomā, ko darīt, lai pēc iespējas mazāk atbalstītu vēlmi iegūt kaut ko nepamatoti.
"Ja kāds saka: nekas nebūs jādara, tikai jāsaņem nauda – neticiet, tā nav taisnība. Vajag apzināties, ka nekas dzīvē netiek dots par velti."
Kam vēl vajadzētu iesaistīties, lai šādas darbības samazinātu līdz minimumam?
Būtiska ir sabiedrības attieksme. Dažkārt rodas iespaids, ka sabiedrības liela daļa draudzīgi atbalsta tos, kam izdevies kaut ko iegūt nelikumīgi. Ne viss ir uzrakstāms likumos, daudz kas ir atkarīgs no sabiedrības apziņas un rīcības. Ja sabiedrībā kopumā valda nosodoša attieksme pret negodīgu rīcību, tam ir liela nozīme.
Ko darīt, ja gadās runāt ar cilvēku, kurš lepni saka: "Es gan zinu, kā no valsts saņemt lielu pabalstu! Gribi, pastāstīšu?"
Nevajag apbrīnot, prasīt padomus un piekrītoši māt ar galvu. Jāsaprot, ka šajā gadījumā runa nav par kādu mistisku valsti, bet par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu, kas veidojas no mūsu visu sociālās apdrošināšanas iemaksām un no kura mums pašiem jebkurā brīdī var rasties vajadzība saņemt pabalstu. Sabiedrībā bieži un pamatoti tiek norādīts, ka ierēdņi saņem nodokļu maksātāju naudu, bet tā nauda, ko nākas izmaksāt nepamatoti lielos pabalstos, arī tā ir jūsu un mūsu – nodokļu maksātāju – nauda.
