VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
01. septembrī, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Izglītība
23
23

Zinību un cerību diena - 1.septembris

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Neatkarīgi no konkrētā laika un materiālā stāvokļa Zinību diena ģimenēm vienmēr ir un būs svētki.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Laikā, kad gaisā jūtama vasaras saulaino dienu izskaņa, katru gadu pārņem nostalģiska sajūta. Šo sajūtu modina kāds īpašs notikums, kas katra cilvēka sirdī un atmiņā ieņem nozīmīgu vietu neatkarīgi no vecuma, reliģijas un materiālā nodrošinājuma. Tā ir Zinību diena, plašāk zināma kā 1. septembris.

Par spīti visām grūtībām, ģimenes 1. septembri sagaida ar gaišām domām, jo šī diena aizvien ir sākums. Filozofs Tomass Hobss, kas savu darbu veltījis cilvēka motivācijai, ir teicis: „Zināšanas ir tikai ceļš, kas ved pie spēka.”

Zinību dienas tradīcija ir neatņemama Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļa. 1. septembris ir diena, kad skolas gads tradicionāli sākas arī Krievijā un citās bijušajās Padomju Savienības republikās. Tas ir kas tāds, ar ko mūsu skolas atšķiras no citām pasaules valstu mācību iestādēm.

Zinību diena nes sev līdzi ne tikai svētku sajūtu, bet arī lielu slogu un rūpes gan skolotājiem, gan vecākiem un ģimenēm. Taču, neskatoties uz pašreizējo situāciju un grūtībām, nedrīkstam aizmirst, ka skolā galvenais ir skolēns. Šā gada 1. septembris, kā allaž, visnozīmīgākais būs tiem, kas uz skolu ies pirmoreiz. Tikpat nozīmīgs tas būs tiem, kas pabeiguši pamatskolu un uzsākuši mācības kādā citā mācību iestādē – vidusskolā, arodskolā, tehnikumā, kā arī tiem, kuri šovasar iestājušies augstskolā. Visos šajos gadījumos 1. septembris būs saistīts ar jauna un nopietna dzīves posma sākumu.

Atgriežamies deviņdesmitajos

Daudzām ģimenēm šī diena šogad atnāk ar sarežģījumiem, kurus vecāki paši vien, protams, nespēs atrisināt. Pārlapojot avīzes par 1991., 1992. un 1993. gadu, ir iespējams apgalvot, ka esam atgriezušies pie situācijas, kas bija raksturīga tā laika periodam, kad vecākiem nācās krietni papūlēties, lai viņu atvases spētu pilnvērtīgi uzsākt skolas gaitas.

Kaut arī teju pagājuši divdesmit gadu, problēmas ir līdzīgas. Sāpīgie jautājumi, kas skar ikvienu vecāku, ir saistīti ar finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem – grāmatām, burtnīcām, kladēm, rakstāmpiederumiem –, bērnu apģērbam, kabatas naudai. Vecākus bažīgus dara arī mūsdienu bērnu neiecietība pret saviem vienaudžiem.

Alternatīvas iespējas vecākiem

Pasaules negācijās ir jācenšas saskatīt pozitīvais. Atšķirībā no 90. gadu situācijas, kad mazturīgo ģimeņu problēmas izglītības jomā tikai sāka apzināt, var secināt, ka mūsdienās tām tiek meklēti un piedāvāti risinājumi.

Šajā jautājumā pieminēšanas vērts ir kāds jauns vortāls, kurš savu darbību uzsāka 2009. gada pavasarī. Nekomerciālais vortāls „www.iBook.lv” lietotājiem piedāvā savstarpēji mainīt, pirkt un pārdot grāmatas.

Vadoties pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas datiem par skolēnu skaitu, kas 2010./2011. mācību gadā uzsāks 1. klasē, un Naudas plānošanas centra (NPC) aplēsēm, šajā mācību gadā 21 670 mazo skolēnu vecāku nāksies iztērēt vairāk nekā 2 miljonus latu jeb vidēji 100 latu par katru skolēnu, nemaz nerunājot par papildu izdevumiem.

"Nekas nespēj sacensties ar tām izjūtām, ko sniedz pirmais un pēdējais zvans, kad attiecīgi lielie uzņem pirmklasniekus un gada beigās pirmklasnieki kļūst par lielajiem, jo pavada absolventus – mazos – lielajā dzīvē."

Kā norādīts IZM mājaslapā, šis vortāls ir jauna satikšanās vieta visiem grāmatu draugiem, lai pārspriestu un vērtētu izlasīto, mainītu, pirktu un pārdotu. Vortāla pārstāve Rita Šure-Riškova teic, ka vietnē reģistrējušies 13 000 lietotāju, bet, runājot par materiālo pusi un konkrētāk apskatot „iBook.lv” mājaslapu, var secināt, ka mācību grāmatu cena svārstās no dāvinājuma līdz 3 latiem.

Visi vecāki un skolēni tiek aicināti palīdzēt cits citam, piedaloties dažādās akcijās. Šobrīd Latvijā norisinās vairākas akcijas, lai atvieglotu mazturīgajām ģimenēm gatavošanos skolai. Visi aicināti piedalīties sociālajā akcijā „Mantinieks” vai ''Skolas soma''. Skolas lietu apmaiņa šogad norisinās t/c „Domina”, kā arī mantas var nogādāt Latvijas Sarkanajam Krustam.

Tradīcijas, kuras neaizmirst

Domājot par Zinību dienu, nevar nepieminēt Pirmo zvanu, kad skolas dzīvi pieredzējušie 12. klases audzēkņi lielajā dzīvē ieved un ar skolu iepazīstina mazos pirmklasniekus. Šī tradīcija ir īpašs pasākums, kas gada beigās noslēdzas ar Pēdējo zvanu. Šī tradīcija ir tik unikāla Latvijas izglītības sistēmā un vēsturē, ka to var salīdzināt ar Olimpisko spēļu lāpas nešanu un nodošanu tālāk vai Mūžīgo uguni.

Kopumā papētot Zinību dienas tradīcijas Latvijā, var secināt, ka šī diena vienmēr bijusi aktuāla un mūsdienās ieguvusi nelielu kulta raksturu. Atceroties savu pirmo skolas dienu, varu teikt, ka neatkarīgi no konkrētā laika un materiālā stāvokļa ģimenēm tie vienmēr ir un būs svētki. Plašāk raugoties, 1. septembrim jābūt svētku dienai arī skolotājiem. Nav taisnīgi viņu darbu nenovērtēt arī materiālā izteiksmē un balstīt to tikai uz entuziasmu. Raugoties nākotnē un papētot ekonomisko situāciju tieši šajā jomā, atbildes uz to, kas notiks, ja valsts neatbalstīs skolotājus, tālu nav jāmeklē. Tāpēc aicinu vecākus, absolventus, skolēnus skolotājiem veltīt siltus vārdus un sniegt atbalstu, jauno mācību gadu uzsākot.

Mūsdienu dzīves situāciju vērtē un dzīves grūtību cēloņus analizē ne tikai vecāki, bet arī skolas vecuma bērni. Cilvēku atsaucība dažādās sociālajās akcijās, līdzcilvēku sirsnība palīdz ne tikai materiāli, bet arī motivē, kā arī apliecina, ka nav zudušas augstākas vērtības.

"Vēl ir daudz darāmā, lai ar Zinību dienas sākumu uz ielas nepaliktu neviens skolēns."

Jebkurā gadījumā 1. septembris ir kā neliela cerību diena. Cerību diena vecākiem, skolotājiem, skolēniem. Zinību dienas aktualitātes mainās – laikā kad būtu jācenšas palīdzēt grūtībās nonākušajiem, mēnešiem ilgās sēdēs tiek lemts par „sausā likuma” ieviešanu Zinību dienā un samilzušās problēmas risina nevis valsts, bet sabiedriskās organizācijas un privātie uzņēmumi kopā ar entuziastiem.

Katrs 1. septembris ir kā emocionāls lādiņš, kas dod degsmi jebkuram cilvēkam. Sastopot uz ielām jauniešus ar ziediem rokās un bailīgos pirmklasniekus, kas pieķērušies vecākiem pie rokas, tas ir kas īpašs, ko mums nespēs atņemt neviens.

Diemžēl gaišajiem brīžiem ir arī otra puse, diemžēl ne tā pozitīvākā, tomēr, jāsaka, salīdzinājumā ar 90. gadiem ģimeņu materiālais stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Deviņdesmitajos gados Latvijā klaiņojošo bērnu skaits bija apmēram 14 tūkstoši. Mūsdienās tas ir manāmi mazinājies, bet vēl ir daudz darāmā, lai ar Zinību dienas sākumu uz ielas nepaliktu neviens skolēns.

Gribu vēlēt skolēnu vecākiem izturību visa gada garumā, atbalstot skolēnus, jo bērni ir mūsu nākotne. Izturību ne tikai bērnu audzināšanā, bet arī blakus problēmu risināšanā, kādas sagādā mūsu valsts ekonomiskā situācija. Skolēniem atliek vēlēt labas sekmes un izturību. Skolu direktoriem un direktoru vietniekiem – rīkoties pēc labākajiem nodomiem skolēnu labā. Skolotājiem – lai viss, kas iecerēts, izdodas un lai 1. septembris ir svētku diena mums visiem!

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
23
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI