Līdz 28.februārim Kanādas pilsētā Vankūverā spēkiem mērosies visas pasaules ziemas sporta veidu labākie atlēti, bet Latviju tajās pārstāvēs 58 sportisti deviņos sporta veidos. Varēja būt 59 desmit sporta veidos, taču snovbordistam Tomam Vasinam šoreiz nedaudz pietrūka, lai kļūtu par Vankūveras sacensību dalībnieku. Salīdzinot ar iepriekšējām ziemas spēlēm, ekonomiskā krīze mūsu valsts atlētu skaitu nav mazinājusi, gluži otrādi: ja Vankūveras spēlēs uz starta izies visi 58 pieteiktie sportisti, tas Latvijai būs dalības rekords ziemas olimpiskajās spēlēs. Savukārt oficiāli akreditēti spēlēs būs 20 Latvijas žurnālisti – 13 no preses un interneta izdevumiem, seši no Latvijas televīzijas, viens no Latvijas radio.
Latvijas Olimpiskās komitejas vadība gan atzīst, ka finansējums sportistiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sarucis aptuveni par trešdaļu, finanšu problēmas ietekmējušas arī atlētu sagatavošanās plānus, taču ir prieks, ka amatpersonas, neraugoties uz ekonomiski spiedīgajiem apstākļiem, novērtē potenciālos olimpiešu panākumus. Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis jau paziņojis, ka olimpiskās medaļas tiks finansiāli atalgotas tāpat kā līdz šim, proti, par olimpisko zelta medaļu Latvijas sportists tiks pie 100 000 latu prēmijas.
Vērtējot, vai 58 atlēti ir daudz vai maz, manuprāt, atliek palūkoties uz krietni mazākajām kaimiņu – lietuviešu (seši sportisti) un igauņu (30) – delegācijām. Šī aina ļauj mums sajusties lepniem. Jā, iespējams, kāds visu zinošs tautietis atkal mēģinās ierunāties par tādu jēdzienu kā "olimpiskais tūrisms". Manuprāt, velti. Ikvienam sportistam, lai nokļūtu olimpiādē, ir jāizpilda noteikti olimpiskie normatīvi. Neviens uz spēlēm nedodas nejauši un dalību spēlēs nevar nedz nopirkt, nedz sarunāt. Ja sportists ir nopelnījis tiesības spēlēs piedalīties, neredzu nevienu iemeslu, lai viņam to liegtu. Kāds teiks, kāpēc visas pasaules acu priekšā jākuļas pa lejasgalu rezultātu tabulās? Arī tas, manuprāt, nav arguments, jo ir jābūt noteiktā līmenī savā sporta veidā, lai vispār nokļūtu uz starta šāda līmeņa forumā. Proti, dalība olimpiskajās spēlēs ir noteikta sportiskā līmeņa apliecinājums. Jo katrs pats taču arī var salīdzinoši sevi pavērtēt, cik labi veic savu maizes darbu un cik konkurētspējīgs ir paša paveiktais izraudzītajā profesijā pasaules mērogā. Man stingra pārliecība ir tāda – ja tu olimpiskajā sporta veidā esi labākais vai viens no labākajiem Latvijā, tev ir jāpārstāv Latvija olimpiskajās spēlēs.
Spēlēt hokeju zemē, kur tas ir kā reliģija
58 cilvēku liela delegācija Latvijai Vankūveras spēlēs ir hokeja dēļ. Īpaši respektējami, kas mūsu hokejistu klātbūtne spēlēs ir kļuvusi par tradīciju. Iepriekšējās spēlēs no Krievijas kolēģiem nācies dzirdēt frāzes, ka mēs olimpiādē esam, pateicoties padomju hokeja mantojumam. Šoreiz šādām frāzēm nebūs pamata un par to ir gandarījums. Šīs izlases vilcēji ir puiši, kuri tā sauktā PSRS čempionāta sudraba "Dinamo" laikā bija pavisam mazi zēni, taču atdzimušajā "Dinamo" ar savu meistarību piepilda pilnas skatītāju tribīnes "Arēnā Rīga".
Kanādieši saka, ka hokejs ir viņu reliģija. Jebkurš cits rezultāts Vankūveras spēlēs, izņemot zelta medaļas gan vīriešu, gan sieviešu hokeja turnīrā, šajā valstī tiks uzskatīts par neveiksmi. Mums viss ir daudz vienkāršāk, mūsu hokejistiem katrā spēlē jānospēlē tā, lai pašiem nebūtu kauns. Mūsējie nebūs starp favorītiem, arī Kanādas derību slēdzēji mūsu izredzes īpaši augstu nevērtē, Latvijas izlases izredzes izcīnīt zelta medaļas novērtētas ar koeficentu 1:1000. Tas nozīmē: ja kāds pārgalvis liktu vienu latu uz to, ka Latvijas hokeja izlase izcīnīs zelta medaļas, viņš mūsējo uzvaras gadījuma laimētu tieši 1000 latu. Lai kā nacionālais pašlepnums pretotos, tomēr jāatzīst, ka šādas derību slēdzēju prognozes ir tuvas realitātei, taču sirdi silda komandas galvenā trenera Oļega Znaroka vārdi preses konferencē pirms došanās uz spēlēm – viņš pauda apņēmību ceļu negriezt nevienam. Mēs, cerams, būsim tas mazais un nepiekāpīgais hokeja turnīra cinītis, kurš centīsies gāzt lielos vezumus. Latvijas komandai pirmā spēle jau 17.februārī ar Krieviju. Un nedomāju, ka Krievijas hokeja dzīves vadītājs, leģendārais hokeja vārtsargs Vladislavs Tretjaks koķetēja, publiski sakot, ka viņu satrauc tieši pirmā spēle ar Latviju. Protams, tas teikts tādēļ, ka krieviem spēle ar mums ir pirmā turnīrā ar visām no tā izrietošajām sekām, taču jau pats šādu izteikumu fakts ir apliecinājums mūsu hokeja līmenim. Kāds šādām domām var nepiekrist, taču tās ir viņa tiesības.
Lai katrs ir cīnītājs
Ne tikai hokejs Latvijas līdzjutējiem laika starpības dēļ olimpisko spēļu laikā liks celties naktī, lai vērotu olimpiskos notikumus TV ekrānos. Vankūveras virzienā ar īpašam cerībām liek raudzīties skeletonista Martina Dukura panākumi šosezon, izcīnot Pasaules kausu kopvērtējumā, turklāt visas sezonas laikā nodemonstrējot izcilu rezultātu stabilitāti. Ja notikumi ritēs savu loģisko gaitu, tad... V. Dombrovskim var nākties meklēt 100 000 tūkstošus. Turklāt jāpiebilst, ka tie paši minētie derību slēdzēji M. Dukura iespējas izcīnīt medaļu olimpiskajā trasē vērtē salīdzinoši augstu, proti 1:1,85.
Pie Latvijas klusajām cerībām pieskaitāmi mūsu bobslejisti, īpaši runājot par Jāņa Miņina četrinieku, kā arī kamaniņbraucēji. Tieši kamanās pagājušajās olimpiskajās spēlēs pirms četriem gadiem Turīnā Latvijai bija olimpiskā bronza, kuru izcīnīja Mārtiņš Rubenis.
Apņēmības pilns uz spēlēm dodas Haralds Silovs, kurš startēs gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, kā arī biatlonisti ar Madaru Līdumu un Ilmāru Brici priekšgalā. Par pašu izvirzītajiem mērķiem Vankūverā cīnīsies Latvijas pārstāvji kalnu slēpošanā un distanču slēpošanā.
Lai gan pasaules ziemas sporta forums tiek saukts par Vankūveras Olimpiskajām spēlēm, tās notiks divās vietās, proti, Vankūverā un Kanādas kalnu kūrortpilsētā Vistlerā. Attiecīgi arī Latvijas sportisti Kanādā dzīvos divos olimpiskajos ciematos – Vankūverā un Vistlerā, tādēļ cits citu var arī vispār nesatikt. Visa Latvijas komanda Vankūverā varētu satikties ne agrāk kā spēļu noslēgumā, taču tad jau daudzi sportisti būs atgriezušies mājās.
Vankūvera būs mājvieta hokeja valstsvienībai, kas olimpisko spēļu norises vietā ieradīsies tikai atklāšanas dienā, un slidotājam Haraldam Silovam. Savukārt divu stundu brauciena attālumā kalnos Vistlerā dzīvos visi pārējie Latvijas sportisti. Latvijas hokejistu kaimiņi Vankūveras olimpiskajā ciematā būs ukraiņi un vācieši, bet Vistlerā Latvijas olimpieši lielākoties būs ziemeļvalstu un somugru ielenkumā kopā ar somiem, igauņiem, dāņiem, slovākiem un ungāriem.
Lai gan tieši viena olimpiskā ciemata izveidošanu formāli uzskata par vienu no galvenajiem kritērijiem, izvērtējot pieteikumus uz olimpisko spēļu rīkošanu, visi ziemas spēļu dalībnieki vienkopus nav dzīvojuši kopš 2002.gada olimpiādes Soltleiksitijā.
"Neviens uz spēlēm nedodas nejauši, un dalību spēlēs nevar nedz nopirkt, nedz sarunāt."
Pašam esot klāt, šīs būs jau ceturtās olimpiskās spēles. 2004.gadā vasaras spēles Atēnās ir grūti salīdzināt citām, jo tās bija pirmās, tādēļ iespaidi tajās bija visspilgtākie un neizdzēšamākie. Ne viss no organizatoriskā viedokļa izdevās 2006.gada ziemas olimpisko spēļu organizatoriem Turīnā. 2008.gada Pekinas vasaras olimpiskās spēles pārsteidza ar grandiozitāti un Ķīnas vēlmi pasaulei pierādīt savu varenību un spēju būt līmenī. Vankūverai katrā ziņā ir uz ko tiekties un latiņa šobrīd uzlikta pietiekami augstu.
Sports sen vairs nav tikai sports, tas iet roku rokā ar augstākā līmeņa zinātniskajiem sasniegumiem, lielvalstis sportu uztver kā pašapliecināšanās veidu. Tāpēc Latvijas spēja šajā pasaules tautu forumā atgādināt par sevi un izcīnīt panākumus ir jānovērtē un jāuzlūko ar pašcieņu. Lai varam būt lepni par ikvienu mūsu olimpieti, kurš Vankūverā nepievils – pirmām kārtām jau sevi.
Latvijas olimpiskās komandas sastāvs
Hokejs (23):
Edgars Masaļskis,Ervīns Muštukovs, Sergejs Naumovs, Georgijs Pujacs, Kristaps Sotnieks, Arvīds Reķis, Krišjānis Rēdlihs, Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Oskars Bārtulis, Lauris Dārziņš, Herberts Vasiļjevs, Miķelis Rēdlihs, Ģirts Ankipāns, Mārtiņš Cipulis, Jānis Sprukts, Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Armands Bērziņš, Kaspars Daugaviņš, Gints Meija
Rezervists – Oļegs Sorokins
Treneri un apkalpojošais personāls: Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš, Māris Baldonieks, Mihails Šostaks, Mihails Vasiļonoks, Vita Ļebedeva
Kamaniņu braukšana (10):
Mārtiņš Rubenis, Guntis Rēķis, Inārs Kivlenieks, Maija Tīruma, Anna Orlova, Agnese Koklača, Juris Šics, Andris Šics, Oskars Gudramovičs, Pēteris Kalniņš
Treneri un apkalpojošais personāls: Pēteris Cīmanis, Jānis Liepa, Sandris Bērziņš, Aivars Kalniņš
Biatlons (9):
Ilmārs Bricis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Kristaps Lībietis, Madara Līduma, Līga Glāzere, Žanna Juškāne, Gerda Krūmiņa
Treneri un apkalpojošais personāls: Vitālijs Urbanovičs, Māris Čakars, Aivars Bogdanovs, Intars Spalviņš, Sergejs Malkovs, Valts Eiduks
Bobslejs (8):
Jānis Miņins, Daumants Dreiškens, Oskars Melbārdis, Intars Dambis, Edgars Maskalāns, Raivis Broks, Pāvels Tulubjevs, Mihails Arhipovs
Treneri un apkalpojošais personāls: Sandis Prūsis, Edijs Kalenda, Zintis Ekmanis, Elmārs Priede, Uģis Žaļims
Kalnu slēpošana (3):
Roberts Rode, Liene Fimbauere, Kristaps Zvejnieks
Treneris: Dinārs Doršs, Staņislavs Sokoļenko
Skeletons (2):
Martins Dukurs, Tomass Dukurs
Treneri un apkalpojošais personāls: Ivo Pakalns, Matiass Bīdermans, Dainis Dukurs
Distanču slēpošana (2):
Jānis Paipals, Anete Brice
Treneri un apkalpojošais personāls: Juris Ģērmanis, Anžela Brice
Šorttreks un ātrslidošana (1):
Haralds Silovs
Mediķi: Līga Cīrule, Aldis Cīrulis, Boriss Lonšakovs, Pāvels Paučonoks, Mareks Osovskis, Edvīns Lešenkovs, Zane Krūze, Māris Eikens, Jānis Kvēps, Boriss Lavrenovs, Fjodors Mazurs
Olimpiskās delegācijas vadība: Žoržs Tikmers, Andris Lupiks, Raitis Keselis, Marita Vilciņa
SOK ielūgtie viesi: Aldons Vrubļevskis, Einārs Fogelis
Olimpisko spēļu organizācijas komitejas ielūgtie viesi: Valdis Zatlers, Lilita Zatlere, Valdis Dombrovskis, Tatjana Koķe
Raksts tapis, izmantojot ziņu aģentūras BNS materiālus.
