Azartspēļu bizness. Arvien vairāk ļaužu pēc laimes sūta SMS

Kādus maksājumus no izložu un azartspēļu uzņēmējdarbības saņem valsts budžets?

Kapitālsabiedrības, kas saņēmušas licenci azartspēļu un izložu organizēšanai, maksā divu veidu maksājumus:

1. speciālos nozares nodokļus un nodevas;
2. vispārējos uzņēmējdarbības nodokļus.

Speciālās nodevas ir maksa par azartspēļu vai izložu organizēšanas licenci; nodeva par spēļu zāles, bingo zāles, kazino utt. darbību; nodeva par azartspēļu iekārtu marķējuma zīmēm. Visa valsts nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

Speciālie nodokļi ir fiksēta maksa par katru azartspēļu iekārtu; maksa procentos no apgrozījuma par izložu, bingo, TV spēles, totalizatora organizēšanu. Nodokļi sadalās: 75% valsts budžetā, 25% tās pašvaldības budžetā, kur konkrētā spēle tiek organizēta.

Vispārējie nodokļi – sociālais nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), dabas resursu, muitas, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiek aprēķināti un maksāti vispārējā kārtībā.

Kādas summas valstij (pašvaldībām) ir pārskaitītas šogad, un kādas tās ir salīdzinājumā ar pagājušo gadu? Izložu un azartspēļu nodevā likums par 2009. gada budžetu paredz iekasēt 2,165 miljonus latu. Kāda ir situācija ar šīs nodevas iekasēšanu?

 Ieņēmumi valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, marķējuma zīmju nodevas un preču pakalpojumu loteriju organizēšanas nodevas (milj. lati)

*Prognoze, jo vēl nav saņemtas statistikas atskaites.

Ņemot vērā, ka ceturkšņa statistikas pārskatu iesniegšanas termiņš ir 20. oktobris, pilnas informācijas par 9 mēnešu rezultātiem vēl nav. Tos posteņus, kuriem varam sekot līdzi paši, protams, esam apkopojuši. Tāpēc komentārs skars arī 6 mēnešu rezultātus.

Maksājumus budžetā ietekmē visas nozares darbības rezultāti, jo maksājumi tieši saistīti ar iekārtu un spēļu vietu skaitu un izvietojumu Latvijā. Ekonomiskās krīzes iespaidā 2009. gada laikā (līdz 1. oktobrim) slēgtas 108 spēļu zāles (samazinājums 23,7%) un no apgrozības izņemti 4973 azartspēļu automāti (samazinājums 36,1%). Salīdzinot ar 2008. gada sākumu, samazinājums ir vēl būtiskāks: spēļu zāles -209 jeb -37,5%; spēļu automāti -7883 jeb -47,3%; kazino -7 jeb -43,7%. Šo rādītāju samazināšanās arī tieši ietekmē nodokļu un nodevu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā un valsts nodevas apjomus par marķējuma zīmēm.

Kā redzams tabulā, ievērojami samazinās ne tikai speciālie izložu un azartspēļu nozares nodokļi un nodevas, bet arī pārējie aprēķinātie nozares uzņēmumu nodokļi. To ietekmē vairāki faktori, tajā skaitā sociālā nodokļa apjoms, jo samazinās darbinieku skaits (2008. g. 6 mēnešos – 5836 nodarbinātie; 2009. g. 6 mēnešos – 4346) un pazeminās atalgojums. Būtisks faktors ir arī darbības rentabilitāte un peļņas gūšana. Šā gada 6 mēnešos pozitīvs rezultāts bija tikai 5 uzņēmumiem, līdz ar to nav paredzams būtisks UIN maksājums. Papildus tam, pastāvot sistēmai, ka UIN maksājumus veic avansā, šā gada 1. ceturksnī 6 uzņēmumiem tika kompensēta šī nodokļa pārmaksa 1,4 milj. latu apjomā par 2008. gada rezultātu.

Vai iespējams, ka uzņēmumi, rīkojot dažādas izlozes, manipulē ar saimnieciskās darbības izdevumiem, samazinot ar UIN apliekamo daļu? Vai šādi gadījumi ir konstatēti šogad un iepriekšējos periodos?

Uzņēmumu finanšu darbības revīzijas veic Valsts ieņēmumu dienests (VID). Inspekcijas uzdevums ir, saņemot iesniegumu par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu, izvērtēt piedāvātās loterijas noteikumus un pārliecināties, vai kopējā laimestu fonda lielums ir apstiprināts ar grāmatvedības dokumentiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām komersants saglabā minētos dokumentus, un VID darbiniekiem, veicot revīziju, ir iespējams pārliecināties par saimnieciskās darbības izdevumu patieso apjomu.

"2008. gadā izmaksāti 1 762 958 laimesti līdz 500 latiem."

Saskaņā ar 2006. gada 4. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 48. punktu izdevumi, kas saistīti ar preču loteriju organizēšanu, ieskaitāmi uzņēmuma ar pamatdarbību saistītos izdevumos, kas, protams, samazina ar UIN apliekamo summu. Tomēr jāņem vērā, ka laimestu fondu apliek ar 25% nodokli, bet UIN ir 15 procenti. VID revīziju rezultāti mums nav zināmi.

Vai šogad ir palielinājušies uzņēmumu pieteikumi rīkot loterijas un izlozes? Vai un kāda ir saskatāma sakarība starp loteriju un izložu skaita/popularitātes pieaugumu un valsts ieņēmumiem no nodevām un nodokļa?

Lai būtu pilnīgi skaidra terminoloģija, inspekcija nodala jēdzienu „loterija”, ar ko saprot preču un pakalpojumu loterijas, un jēdzienu „izlozes”, ar ko saprot izlozes Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, t.sk. „Latvijas Loto”.

Runājot par izlozēm, redzams, ka 2009. gada 6 mēnešos, salīdzinot ar 2008. gada līdzīgu periodu, “Latvijas Loto” apgrozījumam arī ir kritums, bet tikai par 5%, kas ir salīdzinoši neliels kritums. Līdz ar apgrozījuma kritumu samazinās nodokļu maksājumi, kas ir procenti no pārdoto biļešu un kartīšu summas.

Runājot par preču un pakalpojumu loterijām, samazinās gan piedāvāto loteriju skaits, gan arī piedāvātā laimestu fonda lielums. Izšķir divu veidu loterijas: ja laimestu fonds ir līdz 500 latiem, uzņēmums saņem apstiprinājumu loterijas rīkošanai un valsts nodevu nemaksā; ja laimestu fonds ir virs 500 latiem, uzņēmums saņem atļauju un maksā valsts nodevu 25% apmērā no apstiprinātā laimestu fonda. Ar valsts nodevu apliekamo loteriju skaits ir samazinājies par 23,4%. Specifiski atvieglojumi ir preses izdevumu loterijām, kurus šeit neanalizēšu. Kopumā piedāvātais laimestu fonds, ko apliek ar valsts nodevu, 2008. gada 9 mēnešos bija 653 tūkst. latu, bet 2009. gada 9 mēnešos – 517 tūkst. latu. Attiecīgi 2008. gada 9 mēnešos valsts nodeva samaksāta 163 tūkst. latu, 2009. gada 9 mēnešos – 129 tūkst. latu.

Finanšu ministrija ierosinājusi no nākamā gada aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī laimestus līdz 500 latiem. Vai ir iespējams noteikt, kāda Latvijā pašreiz ir lielo un mazo laimestu proporcija? Cik daudz laimestu līdz 500 latiem ir bijis iepriekšējos gados un šogad, kāda ir tendence: vai mazo laimestu skaits palielinās vai samazinās? Vai nav tā, ka, lai izvairītos no nodokļa samaksas, lielie laimesti tiek sadalīti mazākos?

Manuprāt, FM priekšlikums nav pietiekami izsvērts un pārdomāts.

Azartspēlēs un izlozēs pēc definīcijas ieguvējs ir spēles organizētājs, nevis pakalpojuma saņēmējs. Azartspēļu un izložu likumā noteikts, ka laimestu kopsumma ir 45–80% no iemaksāto likmju kopsummas. Spēlētāju iemaksātās likmes taksācijas periodā jebkurā gadījumā ir lielākas nekā iegūtie laimesti, jo pretējā gadījumā azartspēļu un izložu organizētāji nevarētu darboties tirgus ekonomikas apstākļos. Saskaņā ar MK noteikumiem, aprēķinot no laimestiem gūto ienākumu, atskaita ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītos izdevumus. Līdz ar to laimestu pēc būtības nevajadzētu uzskatīt par ienākumu, kas jāapliek ar IIN.

Pašlaik IIN likums paredz, ka laimestus virs 500 latiem ietur izmaksas vietā. Pēc inspekcijas datiem, 2008. gadā kopā bijuši 4357 šādi gadījumi. Tā kā IIN piesaistīts konkrētai personai un tās dzīvesvietai, lai ieturētu nodokli, biļešu tirdzniecības vietā vai azartspēles organizēšanas vietā jāidentificē attiecīgā persona.

Kā jebkurā spēlē, lielie laimesti ir daži, bet lielāko laimestu fonda daļu veido nelielie laimesti. Piemēram, pēc VAS „Latvijas Loto” datiem, 2008. gadā izmaksāti 1 762 958 laimesti līdz 500 latiem. Ņemot vērā FM priekšlikumu, visos šajos gadījumos laimesta izmaksātājam būtu jāpieprasa personu apliecinošs dokuments, jānoskaidro deklarētā dzīvesvieta un būtu jāizsniedz laimētājam dokuments par ienākuma saņemšanas (gūšanas) vietā aprēķināto, ieturēto un budžetā iemaksāto nodokli, jānosūta par to paziņojums VID, kā arī jāpārskaita ieturētā IIN summa attiecīgā kontā Valsts kasē. Loterijas biļešu un kartīšu tirdzniecība visbiežāk noris preses kioskos, pastā vai citā tirdzniecības vietā. Totalizatora organizēšanā 2009. gada 9 mēnešos laimests līdz 500 latiem izmaksāts 88 699 gadījumos, no tiem līdz 100 latiem – 65 000 gadījumu.

"Spēlētāju iemaksātās likmes taksācijas periodā jebkurā gadījumā ir lielākas nekā iegūtie laimesti, jo pretējā gadījumā azartspēļu un izložu organizētāji nevarētu darboties tirgus ekonomikas apstākļos."

Minēto deklarāciju daudzums radīs papildus izmaksas un noslodzi arī VID darbiniekiem, kas apstrādās saņemtās deklarācijas.

Spēļu zālēs un kazino pārsvarā darbojas ar skaidras naudas norēķiniem, un spēļu automātu programmatūra nodrošina laimestu izmaksu līdz 500 latiem. Līdz ar to nav iespējams noteikt dažādu laimestu izmaksu gadījumu skaitu. Tas nozīmē, ka jāveic tehnisko nosacījumu maiņa šīm iekārtām un jānodrošina darbinieku operatoru klātbūtne, kas reģistrētu naudas daudzumu, ar kādu spēle tiek uzsākta.

Protams, ne visi cilvēki ir vienlīdz apzinīgi maksāt nodokļus. It sevišķi, ja pirms laimesta automātā vai kazino galdā „ielikta” pietiekami liela summa. Uzzinot, ka par laimestu virs 500 latiem jāmaksā nodoklis, spēlētāji dažkārt atrod izeju, kā no nodokļu samaksas izvairīties.

Vai 25% no preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas joprojām tiek novirzīti Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai? Cik liela summa LNB celtniecībai ir novirzīta šogad?

Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma 24. un 25. pantu loterijas atļaujas saņēmējs maksā valsts nodevu 25% apmērā no laimestu fonda. Visa valsts nodeva tiek izmantota Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Inspekcijas rīcībā nav datu par LNB celtniecības finansējuma apjomiem. Pēc inspekcijas datiem, 2009. gada 9 mēnešos samaksātā valsts nodeva ir 129 tūkst. latu.

Televīzijas spēlēs, izlozēs, vairāksolīšanā ne vienmēr skatītājiem tiek uzskatāmi un nepārprotami sniegta informācija par to, cik maksā šī līdzdalība, kāda ir īsziņas cena vai maksa par vienu zvanu. Jo SMS vai zvana maksa uz ekrāna parādās daudz mazākiem burtiem (un retāk) nekā pārējais teksts. Kā tiek reglamentēta informācijas pasniegšana interaktīvajās izlozēs, loterijās utt.

Tā kā veiksmes spēles televīzijā ienākušas salīdzinoši nesen, ne Azartspēļu un izložu likumā, ne arī Reklāmas likumā nav īpašu nosacījumu par burtu izmēru un informācijas atkārtošanas biežumu televīzijas pārraidēs. Ja inspekcija azartspēļu organizētājam konstatē normatīvo aktu pārkāpumus, tā sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un vainīgās juridiskās vai fiziskās personas saņem sodu. Atšķirība ir tā, ka šīs spēles organizē ne tikai licences saņēmējs, bet, lai visu tehniski nodrošinātu, iesaistīti arī konkrēti TV kanāli ar savu producentu grupu un kanāla reklāmas interesēm, kā arī telekomunikāciju operatori, kas nodrošina zvanu saņemšanu, uzskaiti un laimējušo zvanu atlasi. Tādos gadījumos, lai aicinātu nodrošināt kvalitatīvu spēli, inspekcija ir iesaistījusi arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālistus, Nacionālās radio un TV padomes amatpersonas.

Papildus tam, sniedzot intervijas un komentārus preses pārstāvjiem, inspekcijas amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka vairākas no TV raidītajām spēlēm ir azartspēles. Diemžēl liela sabiedrības daļa, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, nepietiekami labi orientējas tehnoloģiju jautājumos. Spēles darbību nodrošina dators, kas vienlaikus var pieņemt 300 un vairāk zvanus. Tad programma pēc nejaušības principa no kopējā zvanītāju skaita izvēlas vienu nejaušu telefona numuru un tikai šo vienu savieno ar studiju. Tikai šim vienam zvanītājam ir iespēja atbildēt un piedalīties spēlē, vēl nezinot, kā veiksies. 

Pirms zvanīt un piedalīties azartspēlē veiksmes spēle pa tālruni, aicinām ņemt vērā šādus padomus:

• pirms piedalīties spēlē, sīki iepazīties ar spēles noteikumiem;
• atcerēties, ka veiksmes spēle pa tālruni ir azartspēle, katrs zvans ir līdzīgi kā monētas mešana spēļu automātā, bet ne katrs zvans tiek savienots ar studiju;   
• par katru zvanu, neatkarīgi, vai savienos ar autoatbildētāju vai studiju, tiek iekasēta noteiktā maksa.

Pats galvenais – apzināties, ka, spēlējot azartspēles, naudu nevar nopelnīt. Azartspēles ir izklaides veids, kurā piedaloties var atstāt noteiktu naudas summu. Ja uzsmaida veiksme, tad var arī laimēt un par to priecāties. Citas formulas nav.

Kādus priekšlikumus likumu grozījumiem IAUI gatavo, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, piemēram, interaktīvajos totalizatoros?

Tā kā Latvijā interaktīvā totalizatora licence ir tikai vienai kapitālsabiedrībai „TeleToto” un šī sabiedrība maksā nodokļus regulāri un paredzētāja apjomā, nav pamata uzskatīt, ka Latvijas azartspēļu organizētāji izvairās no nodokļu maksāšanas.

Latvijas Azartspēļu un izložu likumā iestrādāta prasība nodrošināt visu spēlētāju identifikāciju pirms spēles uzsākšanas un Latvijā reģistrētas bankas konta atvēršanu, kurā tiek veikti norēķini par piedalīšanos spēlē un saņemts laimests. Inspekcijai ir nodrošināta pieeja šiem serveriem, lai jebkurā brīdī varētu pārliecināties par attiecīgo darbību likumību. Tāpēc nav pamata aizdomām par to, ka netiek maksāti nodokļi vai spēlē piedalās nepilngadīgie.  

"Veiksmes spēle pa tālruni ir azartspēle, katrs zvans ir līdzīgi kā monētas mešana spēļu automātā, bet ne katrs zvans tiek savienots ar studiju."

Cits jautājums ir, ka Latvijā (līdzīgi kā visās pārējās Eiropas valstīs) tiek piedāvāti arī nelegāli pakalpojumi no Maltā vai Gibraltārā reģistrētiem azartspēļu operatoriem. Parasti nodokļa likme šajās valstīs ir ievērojami zemāka nekā citur. Atbildību par tāda operatora darbības likumību uzņemas attiecīgās licences izsniedzēja valsts, bet klients pats izvēlas – atklāt vai neatklāt savus personas datus un bankas kontu šādai Latvijā nelicencētai (nelegālai) kompānijai. Tieši Latvijā nelicencētās firmas visbiežāk pārkāpj Latvijas normatīvos aktus un izvieto reklāmu gan publiski pieejamos portālos, gan sporta un citos masu pasākumos.

Nelegālu azartspēļu izplatībai Latvijā labvēlīgu augsni rada gan interneta portāli un dažādas interneta mājaslapas, gan reklāmas aģentūras un izdevniecības, kas, ignorējot noteiktos azartspēļu reklāmas aizliegumus, pieņem izplatīšanai šādu aizliegtu reklāmu, aizbildinoties ar nezināšanu vai interpretējot Azartspēļu un izložu likumu pēc saviem – bieži maldīgiem – ieskatiem. Šajos gadījumos administratīvo sodu saņem reklāmas izvietotājs.

Vēlos atzīmēt, ka minētā problēma ir aktuāla visās Eiropas Savienības valstīs un Zviedrijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē noris diskusijas par interneta azartspēļu organizēšanas regulēšanas jautājumiem. Inspekcija uzskata, ka aizliegt interneta azartspēļu organizēšanu nav racionāli, ko pierādījusi Itālijas un ASV pieredze, bet ES līmenī nepieciešams noteikt vienotus kritērijus un prasības, lai vienā valstī izsniegto licenci būtu iespējams atzīt arī citā dalībvalstī un gan licences saņēmējs, gan izsniedzējs būtu atbildīgs par konkrētās valsts normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Lai interaktīvo azartspēļu organizētājs vēlētos saņemt licenci Latvijā, nepieciešams mainīt interaktīvo azartspēļu nodokļa likmi no pašreizējās 10% uz 5% (Maltā, Gibraltārā u.c. likme ir 0,5–5%).