Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tikai dažās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts par 18 gadiem augstāks vecuma cenzs azartspēļu vietu apmeklētājiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Likumprojektu ar grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā iesnieguši apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāti. Pašreiz likums nosaka, ka kazino, spēļu zāles un bingo zāles drīkst apmeklēt no 18 gadu vecuma. Likumā piedāvāts šo iestāžu apmeklētāju vecuma robežu paaugstināt līdz 21 gadam, un tādu pašu nosacījumu piemērot arī spēļu zālēs strādājošajiem. Arī LV.LV lietotāji, sniedzot atbildi uz aktuālo jautājumu par pieļaujamo vecumu azartspēlēm, uzskatīja 21 gadu patlaban Civillikumā noteikto 18 gadu vietā.
Deputāts Igors Pimenovs iniciatīvu pamatoja ar nepieciešamību liegt jauniem cilvēkiem, kuru psiholoģiskā attīstība vēl ir nestabila, piedalīties azartspēlēs, kas ir sociāla parādība, "emocionāla slimība un smags psihes traucējums". Lotomānijas jeb atkarības no azartspēlēm sekas, kā liecina informācija, ir sliktas sekmes skolā, finansiālas problēmas ģimenē un virkne citu negatīvu izpausmju, uzsvēra komisijas pārstāvis. Palielinot piekļuves vecumu azartspēļu vietām, riski samazinās.
Ar azartspēļu atkarības problēmu pētījumiem internetā iepazinies arī komisijas deputāts Guntars Galvanovskis, kurš vecuma cenza paaugstināšanai kā argumentu minēja arī to, ka līdz 21 gada vecumam jaunietis pats naudu vēl nenopelna un "nenopelnītu naudu vieglāk notērēt nekā savu naudu". Vispirms notērē kabatas naudu, tad draugu un ģimenes naudu, pēc tam sākas aizņemšanās. Azartspēļu atkarībai seko narkotiku un alkohola atkarība. Un laimes sindroms azartspēlēs ir nevis laimests, bet gan pati spēle. Sasniedzot 21 gada vecumu, kad cilvēki sāk pelnīt, viņi ir grūtāk ietekmējami, jo tā ir viņu nopelnītā nauda, uz internetā atrastiem pētījumiem atsaucās deputāts, kurš arī iepriekš jau izteicis priekšlikumu par vecuma cenza paaugstināšanu.
Nepieciešams arī tiesību speciālistiem
Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka nav lietderīgi veikt grozījumus likumā, nosakot azartspēļu spēlētāju vecuma ierobežojumu līdz 21 gadam. Turklāt jautājums jāskata plašāk, tostarp - vai šāds ierobežojums ir proporcionāls, samērīgs un nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Civillikumā tiek noteikta gan tiesībspēja, gan rīcībspēja, kas iestājas no 18 gadiem. Tāpēc, pēc nozares pārstāvju domām, vecuma robežas paaugstināšana jāanalizē kopā ar cilvēktiesību speciālistiem un ar juristiem.
Likumprojektā paredzētie vecuma ierobežojumi attiektos arī uz interaktīvo azartspēļu organizēšanu, piemēram, ja līdz šim interneta mājaslapā, kuru azartspēļu organizētājs izmanto interaktīvo azartspēļu organizēšanai un likmju pieņemšanai, jānorāda aizliegums piedalīties spēlē personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, tad turpmāk šis norādījums attiektos uz visiem, kuri nav sasnieguši 21 gada vecumu. Tas, ka likumā parādās normas, kas nedarbojas, ko nav iespējams izkontrolēt, vairo tiesisko nihilismu, uzskata nozares pārstāvji.
Pokers rotaļās un skolā
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norādīja, ka, runājot par atkarībām, kaitīgo ietekmi, jāizvērtē vairāki argumenti un kopsakarības. Viņa izteica apliecinājumu, ka līdz 18 gadu vecumam Latvijā licencētās spēļu vietās šobrīd jaunieši iekļūt un spēlēt nevar. Likumi ir stingri, un, rūpējoties par jauniešiem, šīs prasības tiek nodrošinātas un ievērotas.
Par to, vai vecuma cenzs ar likumu paaugstināms līdz 21 gadam, viņasprāt, nepieciešams analītisks vērtējums un skatījums kontekstā, kā tas ietekmē tiesiskās attiecības, jo jaunietis no 18 gadu vecuma var dibināt ģimeni, lietot alkoholu, kas arī ir atkarība, braukt ar auto, piedalīties vēlēšanās. S. Birne norādīja, ka Latvijā nav kvalificēta metodiska pētījuma par šīs problēmas saturu, ja būtu šādi skaitļi, analīze, tad varētu runāt par konkrētiem argumentiem.
"Likuma normas, ko nav iespējams izkontrolēt, vairo tiesisko nihilismu."
Uzraudzības inspekcijas vadītāja ierosināja pievērsties arī draudiem, ko rada pokers internetā, jo pašreiz problēma ir visatļautība reklāmās, to tiražēšana televīzijas kanālos, pokera slavināšana. Par pārkāpumiem regulāri tiekot informēta Nacionālā televīzijas un radio padome, taču nekas nemainās. Arī pārbaudēs interneta portālos atklāts, ka jauniešus mācību iestādēs interesē ne tik daudz tā dēvētie "vienroču bandīti", bet gan pokera turnīri internetā. Interneta vide ir strauji attīstījusies pēdējos 20 gados, un šajā laikā izaugusi paaudze, kas ir iesaistīta virtuālajā vidē un prasmīgi tajā darbojas. S. Birne neslēpj bažas tieši par interaktīvajām spēlēm, jo arī pokera turnīri izriet no interneta vides, no lielajiem spēļu piedāvātājiem. Izglītības iestādē inspekcija esot konstatējusi pokera turnīru, kurā no 13 jauniešiem spēlē 10 nepilngadīgie, no kuriem jaunākajam ir 10 gadu.
S. Birne uzsver: tā ir problēma, un ir nepieciešami risinājumi. Viņa uzskata: "Rotaļlietu veikalā nav jāpārdod pilni pokera komplekti, ar visiem žetoniem un kārtīm, kas arī rada iespaidu, ka tas ir labi, pareizi un derīgi. Jo jauniešos ir neizpratne: ja to pārdod rotaļlietu veikalā, kāpēc tas ir slikti? Turklāt pokera turnīros runa ir par daudz jaunākiem dalībniekiem, nevis par 18 vai 21 gada vecumu sasniegušiem, par kuru piekļuvi spēļu zālēm tagad tiek spriests.
Arī valdībā top grozījumi Azartspēļu un izložu likumā
S. Birne informēja, ka pašreiz tiek gatavoti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas varētu tikt izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē jau aprīlī. Ņemot vērā ēnu ekonomikas ierobežošanas uzdevumus, likumā paredzēta apmeklētāju reģistrācija ne tikai kazino, kā tas ir pašreiz, bet arī spēļu zālē. Priekšlikumos likumam ir arī normas, kas paredzētu iespēju cilvēkam, kam radušās problēmas, pašam rakstīt iesniegumu un lūgt viņu iekļaut "melnajā sarakstā", tas ir, liedzot iespēju iekļūt spēļu zālē.
"Rotaļlietu veikalā nav jāpārdod pilni pokera komplekti."
Ēnu ekonomikas apjoma samazināšana izložu un azartspēļu jomā jau šogad līdz 1. jūlijam paredz duci uzdevumu, tostarp - noteikt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kompetenci izskatīt aizliegtas azartspēļu reklāmas izplatīšanas pārkāpumu lietas un palielināt sodu par azartspēļu reklāmas izplatīšanas aizlieguma pārkāpšanu, precizēt prasības TV spēļu, SMS spēļu organizēšanai un ierobežojumus azartspēļu rādīšanai un reklāmai televīzijā. Jāizstrādā arī regulējums pokera turnīru organizēšanai un jānosaka atsevišķa nodokļa likme pokera turnīru organizētājiem.
Spēles un darba tiesības
Saskaņā ar Eiropas kazino asociācijas informāciju, ar ko tika iepazīstināti komisijas deputāti, dažās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts augstāks vecuma cenzs azartspēļu vietu apmeklētājiem. Tikai no 21 gada vecuma spēļu zāli drīkst apmeklēt Beļģijā un Igaunijā, šāds dzīves briedums ir jāsasniedz, lai tiktu ielaists kazino Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā, savukārt Grieķijā kazino drīkst apmeklēt tikai no 23 gadu vecuma. Pārējās valstīs vecuma ierobežojums ir 18 gadu.
Deputāts Andris Šķēle ("Par labu Latviju") uzskata: ja tiks lemts par 21 gada limita noteikšanu, tad noteikti tam jābūt kazino, "jo tā ir specifiska vide, atmosfēra, varbūt papildu stimuli un kārdinājumi".
SC likumprojektā paredzēts, ka arī par kazino, spēļu zāles vai bingo zāles vadītāju (administratoru) drīkstētu būt persona, kura sasniegusi 21 gadu (līdz šim likuma norma paredz 18 gadu vecumu šādiem darba pienākumiem). Un azartspēļu organizētājam būtu jānodrošina, ka šī prasība, ja ar likuma grozījumiem tā tiktu apstiprināta, tiek izpildīta ne vēlāk kā līdz 2011. gada 1. jūlijam.
S. Birne komisijas deputātu uzmanību vērsa uz to, ka šāds ierobežojums attiecas uz darbiniekiem, tādējādi tas ir skatāms kontekstā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darba tiesības.
Lai gan Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Vienotība") ierosināja vispirms lūgt Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Tiesībsarga biroja atzinumu par SC rosināto vecuma cenza paaugstināšanu, lai pēc tam turpinātu likumprojekta izskatīšanu, ar vairāk balsīm komisijā tika nolemts uzreiz nodot grozījumus izskatīšanai pirmajā lasījumā.
