Tiešsaistes azartspēles Eiropā strauji attīstās: ir apzinātas gandrīz 15 000 tīmekļa vietņu, un to gada ieņēmumi jau 2008. gadā pārsniedza 6 miljardus eiro jeb 7,5% no visa azartspēļu tirgus un līdz 2013. gadam varētu divkāršoties. Valstu tiesiskais regulējums ES ir ļoti dažāds - atšķiras noteikumi par licencēšanu, saistītajiem tiešsaistes pakalpojumiem, maksājumiem un cīņu pret krāpšanu. Vienās dalībvalstīs ir konkrētu laimes spēļu piedāvājuma ierobežojumi vai pat aizliegumi, citās ir atvērtāki tirgi. Vairākas dalībvalstis nesen ir pārskatījušas savus tiešsaistes azartspēļu tiesību aktus vai ir sākušas to darīt, norāda EK.
Lai strauji augošajā pārrobežu pakalpojumu darbības jomā nodrošinātu tiesisku noteiktību un ES pilsoņu aizsardzību, ir svarīgi izvērtēt, kā iekšējā tirgū var līdzās pastāvēt atšķirīgi modeļi. 24. martā ar "zaļo grāmatu" (tā dēvē Eiropas Komisijas dokumentu, kurš paredzēts diskusijas iesākšanai par kādu konkrētu tēmu) aizsāktās apspriešanas mērķis ir iegūt uz faktiem balstītu ainu par ES tiešsaistes azartspēļu tirgū pastāvošo situāciju un dažādajiem valstu iekšējā regulējuma modeļiem. Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokļus un savākt detalizētu informāciju un datus par tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu organizēšana un piemērojamo likumu īstenošanu, patērētāju aizsardzību un sabiedriskās kārtības jautājumiem, kā arī komercpaziņojumiem un maksājumu pakalpojumiem.
Šajā apspriešanā iesūtītie materiāli palīdzēs noteikt, vai ir vajadzīga ES turpmāka darbība šajā jomā un kāda varētu būt tās forma. Papildus apspriešanai tiks rīkoti ekspertu semināri par konkrētām tēmām, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
"Azartspēles tiešsaistē rada problēmas sabiedrībai."
EK informācija liecina: interneta tiešsaistes spēļu lielākais tirgus ir Lielbritānijā – 1,9 miljardu eiro (1,34 miljrd. Ls), vairāk nekā pusmiljarda eiro (350 milj. Ls) apmērā tas ir arī vēl četrās lielāko "virtuālo spēlmaņu" valstīs: Vācijā, Itālijā, Francijā un Zviedrijā. Pirmajā desmitā šajā tirgū ir arī Spānija, Somija, Dānija, Austrija un Īrija. Britu līdera vieta tiek skaidrota ar to, ka šajā valstī ir arī visattīstītākā e-komercija, savukārt ar zināmu izbrīnu tiek uzlūkots fakts par tiešsaistes azartspēļu lielo pieprasījumu pārējās pirmā piecnieka valstīs, kurās ir raksturīgs ierobežojošs šīs nodarbes modelis.
Tiešsaistes azartspēļu klāstā, kurām var piekļūt, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ir gan sporta derības (ieskaitot zirgu skriešanās sacīkstes), kazino, mediju un reklāmas spēles, kā arī labdarības un bezpeļņas organizāciju rīkotas loterijas.
Ir apkopoti arī tiešsaistes azartspēļu bruto ieņēmumi atsevišķos to veidos: vislielākā daļa ir totalizatoriem (ieskaitot hipodromu) – 32%, seko kazino spēles – 23%, pokers – 18%, valsts loterijas - 15% un loto – 12 procenti.
Sabiedriskās apspriešanas mērķis
Azartspēļu pakalpojumu tiešsaistes piedāvājums ES rada problēmas sabiedrībai un sabiedriskajai kārtībai, ir arī regulācijas un tehniskas problēmas. Apspriešanas galvenie politiskie jautājumi ir par tiešsaistes azartspēļu definīciju un organizāciju – "zaļā grāmata" uzdod jautājumus par galvenajām priekšrocībām un/vai grūtībām, kas saistās ar atšķirīgu valsts sistēmu un prakses līdzāspastāvēšanu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu licencēšanā.
EK vēlas identificēt arī sabiedriski derīgos mērķus. Saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību apspriešanas mērķis ir savākt informāciju par azartspēļu izraisītajām problēmām un azartspēļu atkarību un pasākumiem, kas tiek veikti, lai aizsargātu spēlmaņus un novērstu vai ierobežotu šādas problēmas. Vēl viens jautājums, kuram tiek pievērsta uzmanība, - kā nodrošināt nepilngadīgo un citu apdraudēto sociālo grupu aizsardzību. Tāpēc uzdotie jautājumi saistās ar tiešsaistes azartspēļu reklāmu un tirgvedību un ieviestajām sistēmām klientu identifikācijai - gan konta atvēršanā, gan maksājumu apstrādē.
Apzinoties, ka azartspēles var izraisīt arī negatīvas blakusparādības, "zaļā grāmata" uzdod jautājumus par to, kāda būtu labākā krāpšanas, naudas atmazgāšanas un citu noziegumu novēršanas prakse. Apspriešanā aplūkotas arī atšķirīgas sistēmas ieņēmumu sadalei sabiedriski derīgām darbībām un publisko un privāto tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu ieņēmumu pārdalei sabiedrības labā, piemēram, mākslai, izglītībai vai sportam.
Pret nelikumībām spēļu tirgū
Tiešsaistes spēļu iespējas strauji vairo "pelēko" tirgu – tajā iesaistās nelicencētas, nelikumīgas azartspēles un derības, tostarp no trešajām valstīm. Tiek pieļauts, ka no gandrīz 15 tūkstošiem aktīvo azartspēļu vietām Eiropā vairāk nekā 85% darbojas bez jebkāda veida licences. Tiek lēsts, ka uz katru licencētu tiešsaistes azartspēļu vietni pasaules mērogā ir vairāk nekā piecas vietnes, kas piedāvā tiešsaistes pokeru vai sporta derības, nesaņēmušas licenci. Neatļautu darbību pārrobežu tirgus paver neefektīvi tiesību akti un to neefektīva piemērošana. Tādēļ sabiedriskajā apspriešanā tiks vērtēta pašreizējās tiesību īstenošanas sistēmas un dalībvalstu sadarbība, kā arī fakti par līdzšinējo bloķēšanas sistēmu efektivitāti (piemēram, maksājumu bloķēšanas vai domēna vārdu filtrēšanas sistēmas).
Komisija ir identificējusi arī vairākus krāpšanas veidus, tostarp, ka spēlmaņi nesaņem laimestus, loterijas viltošana, kad nelicencēts nelikumīgs organizators sazinās ar patērētājiem un prasa, lai tie iemaksātu naudas summu vai sniegtu privātas ziņas (bankas datus) pirms laimesta izmaksāšanas. Ķīnā un Horvātijā bāzētas noziedzīgas organizācijas ir bijušas iesaistītas spēļu sarunāšanā vairākās ES valstīs.
"No gandrīz 15 tūkstošiem aktīvo azartspēļu vietām Eiropā vairāk nekā 85% darbojas bez jebkāda veida licences."
Uz azartspēļu vidi krīt aizdomas par naudas atmazgāšanu, kas var notikt sarežģītās starptautiskās shēmās. Par licencētiem tiešsaistes azartspēļu organizatoriem Eiropā šādu bažu ir mazāk, taču EK zināms, ka nelikumīgie organizatori šādiem mērķiem savu biznesu varot izmantot, piemēram, kreditējot laimestus, arī vairāku dalībnieku spēlē pokerā, kur sastopama tīša zaudēšana, tiešsaistes "žetonu dempings".
Sabiedriskā apspriešana izsludināta līdz šā gada 31. jūlijam. EK informē, ka saņemtā informācija un dati tiks rūpīgi izvērtēti, nosakot turpmākas darbības.
EK aicina līdzdarboties šī jautājuma izskatīšanā, aizpildot un nosūtot aptaujas formu, kas atrodama http://ec.europa.eu/internal_market/services/gambling_en.htm. Tiesa, daudzi jautājumi ir specifiski, par kuriem varētu spriest nozares profesionāļi un, iespējams, likumdevēji, piemēram: vai jums ir zināmi kādi pieejami dati vai pētījumi par ES tiešsaistes azartspēļu tirgu, kas varētu palīdzēt veidot politiku ES un valstu līmenī? Ja ir - vai dati vai pētījums aptver licencētus ES nepiederošus organizatorus ES tirgū? Kāda jums ir pieredze ar ES bāzētiem tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, kuri ir licencēti vienā vai vairākās dalībvalstīs un sniedz un reklamē savus pakalpojumus citās ES dalībvalstīs? Kādi ir jūsu uzskati par viņu ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem un saviem patērētājiem? Vai spēlmaņu konti ir nepieciešama prasība tiesību īstenošanas un spēlmaņu aizsardzības interesēs? Kāda daļa no tiešsaistes azartspēļu ieņēmumiem no sporta derībām valsts līmenī tiek novirzīta atpakaļ sportā? Un tamlīdzīgi.
