Vairāk nekā seši miljoni jauniešu ES pārtrauc izglītību un apmācību, labākajā gadījumā ieguvuši zemākā līmeņa vidējo izglītību. Viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, meklējot darbu, biežāk kļūst par bezdarbniekiem un ir lielākā mērā atkarīgi no pabalstiem. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana kavē ekonomikas un sociālo attīstību un rada nopietnus šķēršļus Eiropas Savienības mērķim veidot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, EK uzskaitījusi problēmas sekas.
“Samazinot mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvaru Eiropā tikai par vienu procentpunktu, katru gadu būtu par gandrīz pusmiljonu kvalificētu jauno darbinieku vairāk. Lielākā daļa ES valstu ir sekmīgi samazinājušas tādu jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības, ieguvuši zemu kvalifikāciju, taču šai jomā jādara ir vairāk,” norādījusi Eiropas Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasilju.
"Jāpiedāvā otra iespēja mācīties."
Komisijas jaunajā iniciatīvā ir apskatīta situācija attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu Eiropā, tās galvenajiem iemesliem, risku, ko tā rada turpmākai ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Tajā sniegti priekšlikumi, kā efektīvāk šo problēmu risināt. Dalībvalstīm norādīts izstrādāt visaptverošu un uz datiem balstītu politiku, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.
ES situācija būtiski atšķiras
Patlaban ES mācības priekšlaicīgi pārtrauc vidēji 14,4% audzēkņu, taču šis rādītājs starp valstīm ievērojami atšķiras, norāda EK. Septiņas dalībvalstis jau sasniegušas 10% kritēriju: Austrija, Čehija, Somija, Lietuva, Polija, Slovākija un Slovēnija. Trijās dalībvalstīs rādītāji pārsniedz 30 procentus: Maltā, Portugālē un Spānijā. Gandrīz visas valstis kopš 2000. gada ir samazinājušas priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu skaitu. Būtisku samazinājumu ir panākušas arī valstis, kurās rādītāji ir augsti, – Rumānija, Malta, Itālija, Kipra un Portugāle. Ievērojams progress panākts tajās valstīs, kurās jau desmitgades sākumā bija zemi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji, piemēram, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē un Polijā.
Saskaņā ar “Eurostat” darbaspēka apsekojuma 2009. gada datiem par 18-24 gadus veciem iedzīvotājiem, kuriem ir tikai zemākā līmeņa vidējā izglītība un kuri vairs neturpina izglītību vai apmācību, viszemākais šis rādītājs ir Horvātijā (3,9%), Slovākijā (4,9%), Slovēnijā un Polijā (abās 5,3%). Latvijā un Igaunijā izglītību pārtraukušo jaunu cilvēku skaits bijis 13,9 procenti, Lietuvā - tikai 8,7 procenti.
Savukārt tendence laikposmā no 2000. gada līdz 2009. gadam (izmaiņas %) rāda, ka visstraujāk, vairāk nekā uz pusi, uzlabojusies situācija Horvātijā. Latvijā izglītību pārtraukušo skaits samazinājies par 17,8 procentiem.
Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir sarežģīta problēma, ko nav iespējams atrisināt tikai ar izglītības politikas palīdzību, atzīst EK. Efektīvām stratēģijām, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, ir jāietver izglītības, jaunatnes un sociālās politikas jomas. Tās ir jāpielāgo vietējiem, reģionu un valsts apstākļiem. Šajās stratēģijās jāiekļauj preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi.
"Bezdarbs atkāpjas tikai trešdaļā ES valstu."
Tas ir - preventīvi pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai ir jāsāk pēc iespējas agri, atbalstot bērnus mācību procesā un novēršot apstākļus, kas varētu rosināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, piemēram, skolēna atstāšana uz otru gadu vai pienācīga atbalsta nesniegšana skolēniem ar atšķirīgu dzimto valodu. Ar intervences pasākumiem ātri un efektīvi ir jārisina radušās grūtības, piemēram, skolas kavēšana un sliktas sekmes. Ar kompensācijas pasākumiem ir jāpiedāvā otra iespēja mācīties, tostarp papildstundas skolā un iespējas atsākt mācības un apmācību tiem jauniešiem, kuri tās pārtraukuši.
Izglītības ministri apspriedīs EK priekšlikumu Padomes sanāksmē no 2. līdz 4. maijam Briselē. Dalībvalstis līdz 2012. gada beigām tiks aicinātas pieņemt visaptverošas stratēģijas, pamatojoties uz piedāvāto ietvaru, un īstenot tās valsts reformu programmās.
Komisija savukārt virzīs finansējumu ar mūžizglītības programmas un pētniecības pamatprogrammas starpniecību, lai radītu inovatīvus veidus, kā risināt šo problēmu, kā arī ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, lai finansētu valsts un reģionu pasākumus priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai.
Bezdarbs nerūk
Kopš krīzes sākuma ekonomisti ir brīdinājuši: pat, ja sāksies tautsaimniecības atveseļošanās process, nodarbinātība pieaugs ļoti gausi. ES jauniešu bezdarba līmenis ir sasniedzis 20%, un to tieši ietekmē priekšlaicīga mācību pārtraukšana, jo nodarbinātība ir ļoti atkarīga no iegūtā kvalifikācijas līmeņa. 2009. gadā 52% priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu ES bija bezdarbnieki vai atradās ārpus darba tirgus. Pat tad, ja šie cilvēki strādā, viņi nopelna mazāk, strādā nedrošākās darbavietās un biežāk ir atkarīgi no sociālās palīdzības. Viņi mazāk iesaistās mūžizglītībā un līdz ar to arī pārkvalifikācijā. Izglītības trūkums tiem var radīt aizvien lielākus šķēršļus, secināts EK ziņojumā.
“Eurostat” jaunākā apskata dati liecina: 2010. gada decembrī eirozonā bezdarba līmenis bija 10 procenti, lielāks nekā pirms gada (9,9%). Visā ES bezdarba līmenis decembrī sasniedza 9,6% un arī bija pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nogali (9,5%). Pēc “Eurostat” vērtējuma, bez darba ES bija 23 miljoni iedzīvotāju, no kuriem gandrīz 16 miljoni eirozonā. Bezdarba rādītāji viszemākie tradicionāli ir Nīderlandē (4,3%), Luksemburgā (4,9%) un Austrijā (5,0%), joprojām visaugstākie – Spānijā (20,2%), Lietuvā un Latvijā (18,3% abās, trešā ceturkšņa dati).
Salīdzinot ar gadu iepriekš, bezdarbs atkāpjas tikai trešdaļā ES valstu, tas ir samazinājies Maltā, Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, nav mainījies Lielbritānijā. Decembrī jauniešu bezdarbs eirozonā bija 20,4%, ES kopā – 21 procents.
