EK: Kohēzijas politikas iespējamie virzieni nākotnē
Ik pēc trijiem gadiem EK publicē Ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tajā novērtē šajās jomās panākto progresu un to, kāds ir bijis ES, dalībvalstu valdību un pašvaldību ieguldījums. Piektajā ziņojumā analizētas reģionu atšķirības, ES, dalībvalstu valdību un pašvaldību ieguldījums kohēzijas jomā, šīs politikas ietekme un izklāstītas vairākas izvēles iespējas, kā politiku reformēt pēc 2013. gada.
Ekonomikas un finanšu krīze parādījusi, ka vajadzīga politika, kas paredz ieguldījumu visu reģionu konkurētspējā un turpina atbalstīt mazāk attīstītos reģionus. Paralēli plašākai ES kopējo izdevumu pārskatīšanai ziņojumā ir uzsvērts, ka nākotnē finansējums jānovirza ierobežotam prioritāšu skaitam atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, lai panāktu “gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi”. Rosināts arī kohēzijas politikas plānošanas un pārvaldības ciklus pārstrādāt, lai nodrošinātu ieguldījumu prioritāšu atbilstību šiem mērķiem.
Komisija ierosina izveidot stratēģijas pamatu, kurā norādītas prioritātes, mērķi un reformas, kas vajadzīgas, lai maksimāli pastiprinātu kohēzijas ieguldījuma ietekmi. Ar līgumu starp dalībvalstīm un Komisiju plānots noteikt, kā tās īstenojamas, pamatojoties uz valstu turpmākajām reformu programmām. Tas nozīmē arī skaidru un mērāmu mērķu noteikšanu, no dažādiem ES avotiem saņemtā finansējuma koordinēšanas nozīmi valsts mērogā.
Ziņojumā izteikti arī priekšlikumi sistēmas vienkāršošanai, samazinot birokrātiju un uzlabojot vērtēšanu.
Ar šā ziņojuma publicēšanu 2010. gada novembrī EK uzsāka konsultācijas par Kohēzijas politikas nākotni. Sabiedriskā apspriešana paredzēta līdz 31. janvārim. Visi ieinteresētie aicināti tiešsaistē paust viedokli par jautājumiem, kas izvirzīti piektajā ziņojumā par kohēziju: http://ec.europa.eu/regional_policy/consultation/index_en.htm
Ziņojumu (pilns teksts vācu, angļu, franču valodā, secinājumi arī latviešu valodā) var izlasīt vietnē: http://ec.europa.eu/regional_policy/cohesion_report
Piektais Kohēzijas forums norisināsies Briselē 31. janvārī un 1. februārī, un tajā paredzēts apspriest priekšlikumus un kohēzijas politikas nākotnes pamatnostādnes. Komisija līdz 2011. gada vasarai izstrādās oficiālus tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko kohēzijas politiku.
FM: jāsaglabā attīstības atšķirību izlīdzināšanas politika
Finanšu ministrijas informatīvais ziņojumā „Par ES Kohēzijas politikas nākotni” uzsvērts, ka Kohēzijas politikai pēc 2013. gada ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo ES.
Latvija atbalsta Kohēzijas politikas finansējuma novirzīšanu galvenokārt konverģences mērķim un koncentrēšanos uz atbalstu trūcīgākajiem reģioniem/dalībvalstīm.
"Nākotnē finansējums jānovirza ierobežotam prioritāšu skaitam."
Šāds viedoklis ir atbalstīts arī pērn decembrī notikušajās diskusijās ar sabiedrības grupu pārstāvjiem, kurās secināts, ka Latvijai ir būtiski nodrošināt valsts finanšu interešu aizstāvību sarunās par daudzgadu ES finanšu ietvaru, panākot Latvijai izdevīgu Kohēzijas politikas finanšu un satura piedāvājumu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013. gada.
Finanšu ministrija arī norāda, ka Kohēzijas politikai jābūt teritoriāli un tematiski virzītai, lai tās ieviešana dotu gaidītos nozīmīgos rezultātus un pievienoto vērtību. Tādēļ būtu nepieciešams veidot sistēmu, kas liktu katrai atbalstāmai teritorijai izvēlēties un ieviest ierobežotu skaitu tematisko prioritāšu, kas būtu skaidri definētas un saprotamas, nodrošinot efektīvu politikas mērķu un rezultātu sasniegšanu.
VARAM: lielāku uzticēšanos pašvaldībām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ziņojumā „Par Latvijas nacionālo pozīciju par teritoriālo kohēziju” iesaka ES politikas veidošanā un īstenošanā nākotnē ievērot šādus teritoriālās kohēzijas principus: subsidiaritāti (lielāka valsts uzticēšanās vietējam pārvaldes līmenim, atbalstot vietējo attīstības stratēģiju un iniciatīvu īstenošanu; lielāka vietējā pārvaldes līmeņa atbildība, nodrošinot, ka pieejamais atbalsts tiek izmantots stratēģiskāk un saimnieciskāk); politiku koordināciju (vairāku nozaru/ jomu mijiedarbība un koordinēta attīstība noteiktā teritorijā) un teritoriālo sadarbību (efektīvāka resursu izmantošana kopīgu mērķu sasniegšanai; investīciju papildinātība un pozitīva ietekme uz attīstību plašākā teritorijā).
Latvijas pozīcijas izklāstā arī uzsvērts, ka „Latvija nevarētu atbalstīt priekšlikumus mainīt ES finansējuma piešķiršanas nosacījumus, izveidojot jaunus ES mēroga atbalsta pasākumus atsevišķām teritoriju grupām (piem., pilsētām, visattālākajām teritorijām u.c.), jo tādā veidā netiktu respektēta Eiropas teritoriju daudzveidība, atšķirīgie teritoriju attīstības līmeņi vienas teritoriju grupas ietvaros un izaicinājumi, ar kuriem tās saskaras. Turklāt Latvijas teritorijas varētu nekvalificēties atbalstam šāda veida pasākumos (piem., Latvijas teritorijas ES mērogā nekvalificējas kā visattālākās, Latvijas pilsētas ir daudz mazākas par Eiropas pilsētām un tml.), tādējādi apdraudot Latvijai pieejamā ES finansējuma apjomu”. Latvijai arī būtu svarīgi nostiprināt pilsētas kā reģionu ekonomiskās izaugsmes virzītājspēkus, primāri risinot darba vietu un pakalpojumu pieejamības jautājumus.
"Latvijas teritorijas ES mērogā nekvalificējas kā visattālākās."
Latvija uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt esošo ES finansējuma piešķiršanas metodi Eiropas teritoriālās sadarbības programmās (katrai dalībvalstij proporcionāli iedzīvotāju skaitam attiecināmajā teritorijā). Mūsu valstij ir arī svarīgi saglabāt divpusējās pārrobežu sadarbības programmas ar Lietuvu un Igauniju, jo šo programmu ietvaros līdz šim īstenotie projekti sniedz būtisku ieguldījumu infrastruktūras attīstībā pierobežas reģionos, norādīts VARAM ziņojumā.
UZZIŅAI
Kohēzijas politika ir finansiāli ietilpīgākā ES politika un 2007.-2013. gadu plānošanas periodā veido 35,7% no kopējā ES budžeta. Kohēzijas politikas mērķu īstenošanai ES budžeta ietvaros ir atvēlēti 347,41 miljardi eiro.
Nozīmīgākie kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai izmantotie finanšu instrumenti ir:
* Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas finansē ar vispārējo infrastruktūru, inovācijām un ieguldījumiem saistītās programmas. ERAF finansējumu ir tiesīgi saņemt nabadzīgākie reģioni visā ES.
* Eiropas Sociālais fonds paredz līdzekļus arodmācību projektiem un cita veida nodarbinātības veicināšanas un darbavietu izveides programmām. Tāpat kā ERAF finansējumu, arī ESF finansējumu ir tiesīgas saņemt visas ES valstis.
* Kohēzijas fonds attiecas uz vides projektu un transporta infrastruktūras projektiem, kā arī uz atjaunojamās enerģijas attīstības projektiem. Šī fonda finansējums ir rezervēts tikai tām valstīm, kuru dzīves līmeņa rādītāji nav augstāki par 90% no ES vidējā rādītāja. Tādas ir visas ES dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. un 2007. gadā, kā arī Portugāle un Grieķija. Spānijai, kas no Kohēzijas fonda guvusi finansējumu jau iepriekš, tas pakāpeniski tiek samazināts.
Avots: www.es.gov.lv
