Valdība ir noraidījusi Finanšu ministrijas priekšlikumu no nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt azartspēļu un izložu laimestus jau no pirmā lata izmaksas brīdī. Ienākumi un ar to saistītie izdevumi ir jādeklarē.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 5. pantu Latvijā ir atļauts organizēt astoņu veidu azartspēles: spēļu automātu spēles, ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības, totalizatoru, bingo, interaktīvās azartspēles. Likums terminu izklāstā paskaidro arī, kas ir Latvijā pēdējā laikā tik iecienītā veiksmes spēle pa tālruni, proti, tā ir „azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa”.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā statistika par budžeta ieņēmumu daļas izpildi kopš 2002. gada liecina – azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumi ar katru gadu ir azartiski auguši un, lai cik bijis ieplānots, iekasēts vienmēr vairāk: 2002. gadā – 5,58 miljoni, 2003. gadā – 5,90 miljoni; 2004. gadā – 7,72 miljoni; 2005. gadā – 9,94 miljoni; 2006. gadā – 15,85 miljoni, 2007. gadā – 22,38 miljoni latu. 2008. gadam vēl augstāk paceltā ieņēmumu latiņa (22,80 miljoni) vairs gan netika sasniegta – izpildei pietrūka 1,26 miljoni latu.
Sākotnēji arī šim gadam azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumi tika ieplānoti gandrīz 20 miljonu latu apmērā, taču tie ar budžeta grozījumiem divas reizes koriģēti samazinot. Valsts ieņēmumu dienesta LV.LV sniegtā aktuālā informācija liecina, ka nodokļi ienāk mazāk, nekā plānots, un par ceturtdaļu mazāk nekā pagājušajā gadā.
Azartspēļu un izložu nodokļa 2009. gada ieņēmumi (milj. Ls)
Nodokļa veids |
2009. gada 9 mēnešos |
Perioda plāna izpilde |
Salīdzinājumā ar 2008. gada 9 mēnešiem |
|||
plāns |
fakts |
+;- |
% |
+;- |
% |
|
Azartspēļu nodoklis |
12,198 |
11,826 |
-0,371 |
97,0 |
-4,345 |
-26,9 |
Izložu nodoklis |
0,494 |
0,457 |
-0,037 |
92,6 |
-0,010 |
-2,1 |
Azartspēļu un izložu nodoklis kopā |
12,621 |
12,283 |
-0,408 |
96,8 |
-4,355 |
-26,2 |
Gatavojot 2010. gada budžetu, kā viens no papildu ieņēmumu avotiem tika minēta iespēja aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tā dēvētos mazos laimestus – līdz 500 latiem, ieturot nodokli jau izmaksas vietā. Šādi laimesti pašreiz saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu ir neapliekams ienākums. Tiesa, tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā. Vēl 3. oktobra valdības ārkārtas sēdes protokolā ir ierakstīts: „Paredzēt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem līdz 500 latiem ietur, izmaksājot laimestu.”
Saeimā šonedēļ iesniegtajos likuma grozījumos laimesti līdz 500 latiem nav aizskarti. Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments LV.LV informēja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana izložu un azartspēļu laimestiem nākamgad nemainīsies. Finanšu ministrijas priekšlikums par izložu un azartspēļu laimestu līdz 500 latiem, izmaksājot laimestu, aplikšanu ar IIN tika izskatīts Ministru kabinetā un noraidīts, līdz ar to nākamgad paliks spēkā līdzšinējais tiesiskais regulējums.
Par mazajiem laimestiem iespējamā nodokļa izpratnē skopas ziņas
Vai gada ienākuma deklarācijās fiziskās personas patiešām deklarē laimētās naudas summas? Vai arī šī likuma norma tiek uztverta kā formāla un netiek ievērota? Vai tiek deklarēti mantiskie laimesti līdz 500 latu vērtībai?
VID speciālisti skaidro: „Tā kā normatīvie akti (Ministru kabineta 26.09.2006. noteikumu Nr. 793 133.7. punkts) paredz, ka ienākuma izmaksātājam par izložu un azartspēļu laimestiem, kuri nepārsniedz 500 latus, VID nav jāsniedz paziņojumi par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad VID rīcībā nav informācijas no ienākuma izmaksātāja par fiziskām personām izmaksātajām izložu un azartspēļu laimestu summām, kuras nepārsniedz 500 latus, kas ļautu salīdzināt šo informāciju ar fizisko personu skaitu, kuras iesniegušas gada ienākumu deklarāciju, kurā uzrādīts laimests, kurš nepārsniedz 500 latu.”
Situācijas risināšanai VID Finanšu ministrijai esot sniedzis priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai.
"VID rīcībā nav informācijas par mazo laimestu skaitu un apjomu."
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne šoruden LV.LV pauda viedokli (“Azartspēļu bizness. Arvien vairāk ļaužu pēc laimes sūta SMS”, 21.10.2009.), ka FM priekšlikums par mazo laimestu aplikšanu ar IIN nav bijis pietiekami izsvērts un pārdomāts. „Pašlaik IIN likums paredz, ka laimestus virs 500 latiem ietur izmaksas vietā. Pēc inspekcijas datiem, 2008. gadā kopā bijuši 4357 šādi gadījumi. Tā kā IIN piesaistīts konkrētai personai un tās dzīvesvietai, lai ieturētu nodokli, biļešu tirdzniecības vietā vai azartspēles organizēšanas vietā jāidentificē attiecīgā persona. Kā jebkurā spēlē, lielie laimesti ir daži, bet lielāko laimestu fonda daļu veido nelielie laimesti. Piemēram, pēc VAS „Latvijas Loto” datiem, 2008. gadā tika izmaksāti 1 762 958 laimesti līdz 500 latiem. Ņemot vērā FM priekšlikumu, visos šajos gadījumos laimesta izmaksātājam būtu jāpieprasa personu apliecinošs dokuments, jānoskaidro deklarētā dzīvesvieta un būtu jāizsniedz laimētājam dokuments par ienākuma saņemšanas (gūšanas) vietā aprēķināto, ieturēto un budžetā iemaksāto nodokli, jānosūta paziņojums par to VID, kā arī jāpārskaita ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa attiecīgā kontā Valsts kasē.
Loterijas biļešu un kartīšu tirdzniecība visbiežāk noris preses kioskos, pastā vai citā tirdzniecības vietā. Totalizatora organizēšanā 2009. gada 9 mēnešos laimests līdz 500 latiem izmaksāts 88 699 gadījumos, no tiem līdz 100 latiem – 65 000 gadījumu. Minēto deklarāciju daudzums radīs papildu izmaksas un noslodzi arī VID darbiniekiem, kas apstrādās saņemtās deklarācijas. Spēļu zālēs un kazino pārsvarā darbojas ar skaidras naudas norēķiniem un spēļu automātu programmatūra nodrošina laimestu izmaksu līdz 500 latiem. Līdz ar to nav iespējams noteikt dažādu laimestu izmaksu gadījumu skaitu. Tas nozīmē, ka jāveic tehnisko nosacījumu maiņa šīm iekārtām un jānodrošina darbinieku, operatoru, klātbūtne, kas reģistrētu naudas daudzumu, ar kādu spēle tiek sākta,” skaidroja inspekcijas vadītāja.
Pieaug nodokļu pienesums no spēlēm pa tālruni
Nodokļu ieņēmumi netiek plānoti pa azartspēļu veidiem, skaidro VID. Atsevišķi tiek plānots azartspēļu nodoklis (par azartspēļu automātiem un iekārtām, par azartspēļu organizēšanu, izmantojot telekomunikācijas, par bingo spēli, par totalizatoru un derībām, par veiksmes spēli pa tālruni) un izložu nodoklis.
Saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem par aprēķināto azartspēļu un izložu nodokli 2009. gada 9 mēnešos lielākais īpatsvars ir azartspēļu nodoklim par azartspēļu automātiem un iekārtām, kas salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu ir samazinājies par 1,6 procentpunktiem, jo palielinājies aprēķinātais nodoklis par azartspēļu organizēšanu, izmantojot telekomunikācijas (+4 reizes) un par veiksmes spēli pa tālruni (+3 reizes).
Azartspēļu un izložu nodokļa struktūra (pēc aprēķinātajām summām),%
2008. g. 9 mēnešos |
2009. g. 9 mēnešos |
|
Par azartspēļu automātiem un iekārtām |
96,1 |
94,5 |
Valsts mēroga izložu nodoklis |
2,9 |
2,8 |
Par veiksmes spēli pa tālruni |
0,4 |
1,9 |
Par totalizatoru un derībām |
0,4 |
0,3 |
Par bingo spēli |
0,2 |
0,3 |
Par azartspēļu organizēšanu, izmantojot telekomunikācijas |
0,0 |
0,1 |
Kādos gadījumos un kas maksā nodokli par laimes spēlēm?
Šis jautājums ir būtisks, lai dalībnieki iedzīvotāji saprastu – arī tās ir azartspēles, kuras ir apliekamas ar nodokļiem. Piemēram, ja laimestā tiek piedāvāta dzīvojamā māja – kas un cik lielu nodokli par to maksās, ja māja tiešām „iekritīs klēpī”?
VID skaidro: „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (1997. gada 1. jūlija MK noteikumi Nr. 233).
Izloze vai loterija ir spēle, kurai ir laimes līguma raksturs un kurā tās dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs (Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 7. punkts).
Azartspēle ir spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi (Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 1. punkts).
Laimests ir vienā azartspēles reizē vai izlozē saņemta naudas summa vai cits mantisks labums (tā ekvivalents naudas izteiksmē) (1997. gada 1. jūlija MK noteikumu Nr. 233 2.1. punkts). Mantiska labuma veidā izsniegtā laimesta vērtību veido mantiskā labuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēram no mantiskā labuma ekvivalenta naudas izteiksmē (MK noteikumu Nr. 233 2.4. punkts).
Juridiskā persona, neatkarīgi no tā, vai tās uzņēmējdarbības veids ir izložu un (vai) azartspēļu organizēšana un uzturēšana vai citāda darbība, izmaksājot vai izsniedzot spēlētājam laimestu:
Fiziskā persona – ienākuma saņēmēja – gada ienākumu deklarācijā uzrāda taksācijas gada laikā laimestu veidā gūto kopējo ienākumu, kas aprēķināts, ņemot vērā ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītos izdevumus, par kuriem tam ir noformēti izdevumus apliecinoši maksājuma dokumenti (1997. gada 1. jūlija MK noteikumu Nr. 233 9. punkts).
Saskaņā ar likumu „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” par speciālo atļauju (licenci) veiksmes spēles pa tālruni organizēšanai un uzturēšanai azartspēļu organizētāji maksā valsts nodevu:
Azartspēļu organizētāji, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) veiksmes spēles pa tālruni organizēšanai un uzturēšanai, maksā azartspēļu nodokli - 15 procenti no veiksmes spēles pa tālruni organizēšanas ieņēmumiem.”
Manipulāciju neesot
Vai iespējams, ka uzņēmumi, rīkojot dažādas izlozes, manipulē ar saimnieciskās darbības izdevumiem, samazinot ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamo daļu? Vai šādi gadījumi ir konstatēti šogad un iepriekšējos periodos?
“Veicot nodokļu auditus, nav konstatēti gadījumi, ka uzņēmumi manipulē ar saimnieciskās darbības izdevumiem, samazinot ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamo daļu,” informē VID.
Kas attiecas uz azartspēļu nodokļa maksājumiem, VID 2008. gadā azartspēļu organizēšanas vietās, kur uzstādīti un tiek ekspluatēti azartspēļu automāti un iekārtas, ir veicis 117 tematiskās pārbaudes, deviņās pārbaudēs konstatēti pārkāpumi. Šogad 9 mēnešos azartspēļu organizēšanas vietās ir veiktas 12 tematiskās pārbaudes, divās pārbaudēs konstatēti pārkāpumi – vienā gadījumā, ka nav nepieciešamās licences, otrā – nav marķējuma zīmes.
Interaktīvos totalizatorus pieskatot
Azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek dalīti starp valsti un pašvaldību: attiecīgi 75% un 25%. VID informē, ka saskaņā ar Valsts kases publicēto pārskatu 2009. gada 9 mēnešos pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no Azartspēļu un izložu nodokļa ir 3,95 milj. latu.
Visu zinošajā interneta vidē gan tiek izteiktas šaubas par to, vai virtuālā azartbiznesa dalībnieki maksā nodokļus un ir kontrolējami, jo liela daļa šo totalizatoru serveru atrodoties ofšora zonās, un tas nozīmē, ka Latvijā nodokļi maksāti netiek.
Uz LV.LV jautājumiem – Kā tiek iekasēts nodoklis no internetā organizētām azartspēlēm - totalizatoriem, piemēram, par sporta rezultātu totalizatoru laimestiem? Vai uz interaktīvajiem totalizatoriem attiecas nodokļa proporcionāla dalīšana (75% un 25%) starp valsti un pašvaldību? Kā var noteikt, kurām pašvaldībām pienākas 25% no interaktīvās azartspēles nodokļa ieņēmumiem? Kādi šogad ir nodokļu ieņēmumi no interaktīvajiem totalizatoriem? - VID speciālisti atbild:
Saskaņā ar likuma „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 12. pantu ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25 procentu apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā azartspēle tiek organizēta. Ja azartspēles organizē internetā, aprēķināto nodokli sadala šādi: 75 procentus – valsts pamatbudžetā; 25 procentus – tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā reģistrēta attiecīgā nodokļu maksātāja, kas organizē azartspēles, izmantojot telekomunikācijas, juridiskā adrese.
"2009. gada 9 mēnešos nodoklis par totalizatoru un derībām aprēķināts 33,9 tūkst. latu apmērā, kas ir par 45% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā."
Saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem par aprēķināto azartspēļu nodokli 2009. gada 9 mēnešos nodoklis par totalizatoru un derībām aprēķināts 33,9 tūkst. latu apmērā, kas ir par 45% mazāk nekā pērn atbilstošajā periodā.
Lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas, VID veic gan preventīvos, gan kontroles pasākumus. Nodokļu administrēšanas pasākumi tiek veikti nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi netiek iemaksāti pilnā apjomā, t.sk. arī tiem nodokļu maksātājiem, kuri nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu interaktīvajā vidē, piemēram, internetā. Interneta mājaslapu analīzei VID izmanto gan speciālas programmas mājaslapu izpētei, gan internetā brīvi pieejamos rīkus. Tāpat VID savā darbā ņem vērā un analizē visu publiski pieejamo informāciju – gan to, kas tiek sniegta, zvanot uz VID uzticības tālruni 80009070, gan to, kas izskanējusi plašsaziņas līdzekļos u.tml., informē nodokļu administrācija.
Izložu un azartspēļu nozares finansiālās darbības rādītāji (milj. latu)
Rādītāji |
2008. g. |
2009. g. |
% |
|
1. |
Nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums |
138,015 |
87,266 |
63,2 |
2. |
Azartspēļu un izložu kopējais apgrozījums, t.sk. |
125,587 |
74,862 |
59,6 |
2.1. |
Apgrozījums no izlozēm |
5,686 |
4,951 |
87,1 |
2.2. |
Apgrozījums no azartspēlēm, t.sk. |
118,901 |
69,911 |
58,8 |
2.2.1. |
azartspēļu automāti |
100,191 |
54,345 |
54,2 |
2.2.2. |
spēļu galdi (rulete, kārtis) |
9,550 |
5,054 |
52,9 |
2.2.3. |
bingo zāles |
0,944 |
0,502 |
53,2 |
2.2.4. |
totalizators |
7,373 |
7,318 |
99,3 |
2.2.5. |
spēle pa tālruni |
0,843 |
2,692 |
319,3 |
Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, www.iaui.gov.lv