„Nav neviena konkrēta likuma, kam šobrīd būtu pakļauti apbedīšanas biroji. Nav pat obligāti jāreģistrē uzņēmums: jebkurš pašnodarbinātais var sarunāt kaimiņa mašīnu un pārvadāt mirušos. Tie uzņēmēji, kas savus uzņēmumus reģistrējuši, kam ir savi biroji, bērēm vajadzīgā atribūtika, katafalki un zināšanas par bēru tradīcijām, drīz bankrotēs,” saka Rīgas Apbedītāju biedrības valdes priekšsēdētājs Dzintars Kurmis. Viņš apliecina, ka apbedītāji jau vairākkārt rakstījuši vēstules dažādām ministrijām un pašvaldībām, tikušies ar augsti stāvošām iekšlietu sistēmas amatpersonām, bet parasti sarunas beigušās ar formālām atbildēm un neticību, ka problēma ir tik nopietna.
Rīgas domei Rīgas apbedītāju biedrība iesaka izvērtēt līdzšinējo Rīgas kapu pārvaldnieku darbu, novēršot plašu un ilgstošu korporatīvo saišu pastāvēšanu apbedīšanas jomā un izslēdzot atšķirīgu attieksmi sadarbībā ar apbedīšanas uzņēmumiem. Vēl apbedītāji iesaka izveidot kapu pārvaldes konsultatīvo padomi, kurai deleģētu kapu pārvaldnieku ētikas kodeksa un tā ievērošanas uzraudzības funkcijas. Tāpat apbedītāji mudina pašvaldību likuma „Par pašvaldībām” 15. panta ietvaros sākt apbedīšanas uzņēmumu licencēšanu, nosakot stingrus standartus, kādiem uzņēmumam jāatbilst.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai apbedītāji iesaka izveidot normatīvo bāzi apbedīšanas uzņēmumu licencēšanai visā Latvijas teritorijā. Savukārt Iekšlietu ministrija, kā uzskata apbedītāji, varētu izveidot vienotu sistēmu ar skaidru reglamentu par mirušo transportēšanu, izmantojot apbedīšanas uzņēmumu pakalpojumus. Tas ļautu izvairīties no pārpratumiem un iespējamās korupcijas. Tāpat apbedītāji mudina ar likumu aizliegt policistiem bez tuvinieku piekrišanas nodot informāciju par nāves gadījumiem starpniekiem vai apbedīšanas uzņēmumiem. D. Kurmis saka: „Esmu runājis ar augstām iekšlietu sistēmas amatpersonām un uz papīra zīmējis shēmas, kā notiek līķu tirgošana. Bet mums jau netic! Turklāt esmu pat dzirdējis atbildi: nu, jā... tagad grūti laiki – policistiem algas apgrieztas, nauda kaut kā jāpelna...”"Nav neviena konkrēta likuma, kam šobrīd būtu pakļauti apbedīšanas biroji. "
Rīgas Apbedītāju biedrība atklāj līķu tirgošanas shēmu: policistam jāapliecina nāves fakts, un viņš nekavējoties zvana kādam savējam apbedīšanas kantorim. Apbedītājs nekavējoties ir klāt un mirušā tuviniekam pagrūž parakstīt kādu papīru, kas galu galā izrādās līgums par mirušā transportēšanas, glabāšanas un bēru pakalpojumiem. Policists saņem starpniecības naudu, bet mirušā tuvinieki tikai vēlāk atjēdzas, cik dārgu pakalpojumu izvēlējušies. „Esam vairākkārt palīdzējuši tuviniekiem izdabūt mirušo no kāda dārga apbedīšanas kantora. Tas prasa gan laiku, gan nervus, jo īpaši tādēļ, ka bēres nav pasākums, kas varētu pagaidīt.”
Satiksmes ministrijai apbedītāji mudina noteikt, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija mirušo pārvadāšanai paredzētos transporta līdzekļus auto tehniskajā pasē marķē kā katafalkus. Tas ļautu nākamajiem automašīnas saimniekiem zināt, kādu transportlīdzeklis iegādājas. Tagad var gadīties arī tā: cilvēks nopērk vieglo automašīnu un pat nenojauš, ka vēl pirms nedēļas tajā nebija aizmugurējo sēdekļu un to vietā regulāri stāvēja zārks ar mirušo. Var gadīties arī tā, ka apbedīšanas birojs mirušo uz kapiem ved spožā autobusā ar krāšņu uzrakstu „Svaigi augļi” – nekā pretlikumīga. Nosakot katafalku kā specializēto transportu, tiktu reglamentēta tā pielietošanas joma. Pašreizējā kārtība ļauj darbdienās ar mikroautobusu pārvadāt bērnus, bet vakarpusē vai brīvdienās tajā pašā transportlīdzeklī vest uz kapiem līķi.
Savukārt Veselības ministriju Rīgas apbedītāju biedrība aicina izvērtēt lietderību un nepieciešamību slimnīcās izveidot atsevišķu apbedīšanas uzņēmumu filiāles, kā arī ieviest vienotus standartus un sistēmu par sadarbību ar apbedīšanas uzņēmumiem, nosakot arī, cik lielā attālumā no slimnīcām apbedīšanas biroji var atrasties. „Iedomājieties, kā jūtas cilvēks, ja viņš pa slimnīcas logu redz apbedīšanas kantora reklāmu,” ir sašutis D. Kurmis. Vēl apbedītāji aicina liegt ārstiem, ģimenes ārstiem, medicīnas iestāžu darbiniekiem bez tuvinieku piekrišanas nodot informāciju par nāves gadījumiem starpniekiem vai apbedīšanas uzņēmumiem. D. Kurmis atklāj, ka ārsti mēdz rīkoties tāpat kā policisti: nodod ziņu par mirušo kādam konkrētam apbedīšanas uzņēmumam un par šo ziņu saņem 120-150 latu. „Man pašam ir gadījies tuvinieka vietā doties pie ārsta pēc miršanas apliecības. Un ārsts man ir jautājis: „Bet kurš maksās?” Līķu tirgošana nav noslēpums, bet visi uz to piever acis. Silti iesaku tuviniekiem neuzķerties uz dāsniem palīdzības piedāvājumiem un uzmanīties no ārstu un policistu piedāvājuma izsaukt morga mašīnu. Nesteidzieties!” iesaka D. Kurmis.
Rīgas Apbedītāju biedrība nosūtījusi savus priekšlikumus Ministru prezidentam, Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Rīgas domei. „Mums šoreiz nepietiks ar formālām atbildēm. Gaidām aicinājumu satikties un sakārtot apbedīšanas nozari Latvijā,” teic Rīgas Apbedītāju biedrības valdes priekšsēdētājs."Līķu tirgošana nav noslēpums, bet visi uz to piever acis. "
