Pērn kopējais nelaimes gadījumu skaits darbā ir palicis iepriekšējo gadu līmenī ar tendenci nedaudz samazināties. Letālo nelaimes gadījumu skaits, pat neskatoties uz 2008. gada nogalē notikušo traģisko nelaimes gadījumu ar zvejas kuģa „Beverīna” apkalpi, ir bijis otrs zemākais pēdējo desmit gadu laikā. Tomēr situācija ir nopietna. Pērn nelaimes gadījumos darbā Latvijā gājuši bojā 44 cilvēki.
Kas ar viņiem noticis?
„Katru nelaimes gadījumu darbā ļoti rūpīgi izmeklējam,” saka Valsts darba inspekcijas (VDI) direktore Rita Elce. Ja cilvēks darbā mirst dabīgā nāvē, piemēram, ar kādu sirdskaiti, darba devējs, protams, netiek vainots, un tas netiek klasificēts kā nelaimes gadījums. „Nevar darba devēju vainot arī visās traumās, kas gadās darbavietās. Katru nedēļu reģistrējam kādu gadījumu, kad cilvēks, piemēram, iet, paklūp un salauž roku vai kāju. Pagājušajā gadā reģistrēti 515 šāda veida nelaimes gadījumi. Cilvēkiem pašiem jābūt uzmanīgākiem,” piebilst R. Elce.
Tomēr ir situācijas, kad darba devēja vaina ir nepārprotama. Tā, piemēram, šā gada 2. februārī SIA „Būve Vīgante” mūrnieks gāja bojā, nokrītot caur griestu atveri no septiņu metru augstuma būvobjektā Daugavpilī. Darbinieks nebija instruēts par darba drošību, viņam nebija nekādu individuālo aizsardzības līdzekļu, bīstamās zonas būvobjektā nebija pietiekami norobežotas. Situācija neapskaužama: nāc, strādā un mirsti! Nelaimes gadījuma fotoliecības ir skarbas: cilvēks no septiņu metru augstuma ir nokritis uz ķieģeļu kaudzes.
Tikpat nopietni ir arī citi šā gada negadījumi darbavietās. Daugavpilī SIA „Kare Pluss” metāla griezējs gāja bojā darbavietā sprādziena rezultātā, Rīgā SIA „Ramata GE” direktors gāja bojā sprādziena rezultātā. Talsu uzņēmuma SIA „San B” sanitārtehniķi nāvējoši traumēja krītoša ekskavatora strēle būvobjektā Ventspilī.
Situācija var atkal pasliktināties
Indikators, kas situāciju atspoguļo visobjektīvāk un ko var salīdzināt arī ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Latvijas kaimiņvalstīm, ir letālo nelaimes gadījumu skaits uz 100 000 nodarbinātajiem, uzsver Labklājības ministrijas Darba departamenta direktora vietnieks Renārs Lūsis.
Pērn valdība pieņēma Labklājības ministrijas izstrādāto „Darba aizsardzības jomas attīstības programmu 2008.-2010. gadam”. Tajā minēto pasākumu rezultātā līdz 2010. gadam plānots panākt 10% letālo nelaimes gadījumu darbā (rēķinot uz 100 000 nodarbinātajiem) samazinājumu attiecībā pret 2007. gada rādītājiem. Vēl 2007. gadā situācija Latvijā bija viena no sliktākajām visā ES (5,05 letāli nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem), 2008. gadā bija 3,89 letālie nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem, kamēr ES valstu vidējais rādītājs ir apmēram 2,5 letālie nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem.
"Apbedīšanas pabalsts par šogad mirušu apdrošināto personu nedrīkst būt mazāks par Ls 364,55, jo tāda bija vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2007. gadā."
Letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanos veicināja ekonomiskās aktivitātes kritums, jo īpaši būvniecībā, bet tas ir tikai viens no faktoriem. „Nozarēs, kurām pagājušajā gadā pievērsām pastiprinātu uzmanību, uzlabojās darba aizsardzība un līdz ar to būtiski samazinājās nelaimes un nāves gadījumu skaits,” uzsver R. Elce. Tā 2007. gadā būvniecības nozarē bojā gāja 21 cilvēks, bet 2008. gadā – 11 nodarbinātie.
Tomēr turpmākie divi gadi rādīs, vai pozitīvās izmaiņas 2008. gadā būs ilglaicīgas. Diemžēl „Darba aizsardzības jomas attīstības programmas 2008.-2010. gadam” īstenošana ir apdraudēta. Līdz ar valsts finansējuma samazināšanos 2008. gadā aizkavējās ES struktūrfondu projektu apstiprināšana un paredzētā finansējuma saņemšana, kā rezultātā daļa programmā minēto uzdevumu un pasākumu nav izpildīti paredzētajā laikā un vairāku uzdevumu īstenošanai 2008. gadā tika izlietota tikai daļa no plānotās summas, atlikušo daļu pārnesot uz 2009. gadu, apstiprina R. Lūsis.
Bēres par 365 latiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājaslapā publicētā statistika par apbedīšanas pabalstiem apdrošinātas personas nāves gadījumā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir pārsteidzoša. Šīs kategorijas pabalstus izmaksā reti, un tie ir mazi. 2008. gadā, kad nelaimes gadījumos darbā bojā gāja 44 cilvēki, pabalsts izmaksāts 9 reizes, šogad, kad bojā gājuši 9 cilvēki, pabalsts izmaksāts divas reizes.
Tas gan nenozīmē, ka piederīgie pabalstu nesaņem vispār. Izrādās – tieši tikpat liels pabalsts kā darbā bojā gājušā piederīgajam pienākas jebkurā nāves gadījumā, ja mirusi sociāli apdrošināta persona. Atšķiras vienīgi tas, no kura sociālās apdrošināšanas budžeta nauda tiek paņemta, skaidro VSAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Edīte Olupe. Ja piederīgais VSAA iesniedz aktu par tuvinieka bojāeju darbā – naudu viņam izmaksā no darba negadījumu speciālā budžeta. Ja piederīgais šādu aktu neiesniedz, viņam pabalstu izmaksā parastajā kārtībā. Lielākoties apbedīšanas pabalstu parastajā kārtībā piederīgie saņem tādēļ, ka akts par nāvi darbavietā ir ilgāk jāgaida, bet nauda bēru rīkošanai vajadzīga nekavējoties.
Apbedīšanas pabalsta aprēķināšanas kārtība sociāli apdrošinātas personas nāves gadījumā ir līdzīga abās situācijās: gan tad, kad cilvēks gājis bojā nelaimes gadījumā darbā, gan tad, ja nāves cēlonis nav nelaimes gadījums darbā. Abās situācijās apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas divkāršas mēneša vidējās darba algas (alga, no kuras maksāts sociālais nodoklis) apmērā. Tātad – cik bojāgājušais nopelnījis divos mēnešos, tik piederīgie saņem viņa bēru rīkošanai. Statistika liecina: pabalstu lielums būtiski atšķiras.
Pēc VSAA statistikas, 2008. gadā vidējais apbedīšanas pabalsts par sociāli apdrošinātu personu ir bijis lielāks par 600 latiem, bet 2009. gadā- lielāks par 700 latiem.
"No statistikas datiem secināms, ka vietās, kur cilvēki iet bojā darbavietā, maksā arī nesalīdzināmi mazākas algas vai arī maksā tās „aploksnēs”."
Pavisam cita aina paveras statistikā par apbedīšanas pabalstiem nelaimes gadījumos darbā bojā gājušajiem. Kā jūs domājat, cik lielu apbedīšanas pabalstu saņem nelaimes gadījumā darbā bojā gājušā piederīgie? 2008. gada janvārī no darba negadījumu speciālā budžeta izmaksāts apbedīšanas pabalsts - 90 lati, februārī - 376 lati, aprīlī - 148 lati, bet maijā - 66 lati. Līdzīga apjoma pabalsti izmaksāti arī citos mēnešos: 148 lati augustā, 126 – lati oktobrī, 209 lati – novembrī un 156 lati – decembrī. Šogad janvārī apbedīšanas pabalsts izmaksāts, piešķirot 122 latus, bet februārī - 1033 latus. Ja šos skaitļus izdala ar divi, var viegli aprēķināt, no kādas algas valstij maksāti nodokļi.
Pabalsts arī par tiem, kas zaudējuši darbspējas
Kā skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Gita Gailīte, apbedīšanas pabalsts nevar būt mazāks par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pirms diviem gadiem - kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, t.i., mirusi apdrošinātā persona. Tas nozīmē, ka apbedīšanas pabalsts par šogad mirušu apdrošināto personu nedrīkst būt mazāks par 364,55 latiem, jo tāda bija vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2007. gadā. Mazākas summas par to veidojas, ja apbedīšanas pabalsts piešķirts par mirušu personu, kura saņēma nevis darba algu, bet gan atlīdzību par darbspēju zaudējumu – tātad nopietni cieta darbavietā jau senāk, tomēr izdzīvoja. Šajā gadījumā apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā.
“VSAA mājaslapā statistikas informācijā sadaļā par apbedīšanas pabalstu apdrošinātas personas nāves gadījumā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir apkopota informācija gan par tiem apbedīšanas pabalstiem, kas piešķirti personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, gan par tiem, kas piešķirti divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Līdz ar to vidējais apbedīšanas pabalsta apmērs var būt mazāks par vidējo darba algu kalendārajā gadā,” skaidro G. Gailīte.
Atšķirība apbedīšanas pabalsta apmērā ir tādā gadījumā, ja apdrošinātās personas nāve ir iestājusies ārzemēs sakarā ar tur notikušu nelaimes gadījumu darbā un apbedīšanas izdevumi pārsniedz apbedīšanas pabalsta apmēru. Tādā gadījumā VSAA var palielināt apbedīšanas pabalsta summu, pamatojoties uz rēķiniem un čekiem, kas apliecina apbedīšanas izdevumus.
Lai arī par kāda perioda vidējo algu nevar būt mazāks apbedīšanas pabalsts, situācija ir nepārprotama: piederīgie par darbā bojā gājušu cilvēku saņem mazāku apbedīšanas pabalstu nekā par cilvēku, kas ir bijis sociāli apdrošināts un nav miris darba devēja vainas dēļ. No statistikas datiem secināms, ka vietās, kur cilvēki iet bojā darbavietā, maksā arī nesalīdzināmi mazākas algas vai arī maksā tās „aploksnēs”.
Mācība? Nestrādā tur, kur par tevi valstij nemaksā nodokļus! Bet, ja tomēr tur strādā, vismaz nemirsti. Citādi piederīgajiem būs liels kreņķis, kā tevi godam dabūt zem zemes.
