Valsts darba inspekcijas skatījumā, tālab būtu nepieciešamas vairākas pastāvošās kārtības izmaiņas, piemēram, Latvijā trūkst motivējošu nosacījumu, kas saistītu darba devēja investīcijas darba apstākļu uzlabošanā ar izdevumu samazināšanos par apdrošināšanu.
Biežākie cēloņi
Statistika par darbavietās notikušiem nelaimes gadījumiem liecina, ka to skaits Latvijā nemazinās proporcionāli ražošanas apjoma samazinājumam, atzīst Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, jo darbinieki neievēro darba drošības instrukcijas, kas, pēc viņu domām, tikai apgrūtina darbu. Tās pārsvarā ir divas darbinieku grupas: darbinieki, kuri tikko sākuši strādāt, un nodarbinātie ar darba stāžu virs 10 gadiem.
Analizējot šogad notikušo letālo nelaimes gadījumu cēloņus, VDI pārstāve Gunta Biķe uzsver, ka trīs no tiem notikuši ar pieredzējušiem, profesionāliem elektriķiem ar lielu darba stāžu. Visi gājuši bojā, rupji pārkāpjot darba drošības prasības. Viņi profesionālajā ziņā jutās pārāk zinoši un droši, kas izraisīja liktenīgu kļūdu.
Tāpat šogad trīs letāli nelaimes gadījumi notikuši būvniecībā, jo tranšeju grunts sienas nebija nostiprinātas atbilstoši noteikumu prasībām. Varbūt pirmajā mirklī šķiet, ka tranšejas siena ir stingra, taču praksē izrādās, ka tāds grunts slānis var būt vaļīgs, ko vēl pastiprina tuvumā strādājoša tehnika, piemēram, ekskavators. Tā zemi sadrebina, un ar rievsienām nenostiprinātā grunts siena brūkot aprok tranšejā strādājošos cilvēkus. Šādos gadījumos traumas parasti ir ļoti smagas vai letālas.
"Statistika par darbavietās notikušiem nelaimes gadījumiem liecina: to skaits Latvijā nemazinās proporcionāli ražošanas apjoma samazinājumam."
Lai gan būvniecībā darba devēji lielākoties ir nodrošinājuši darbiniekus ar ķiverēm, pretkritienu sistēmām un virvēm, šajā nozarē ievērojami „klibo” darba un darba drošības uzraudzība. G. Biķe uzsver, ka lielākā daļa no VDI izmeklētajiem nelaimes gadījumiem ir notikuši tieši atbildīgā būvdarbu vadītāja prombūtnes laikā. Speciāliste atzīst, ka diemžēl darbs būvniecībā bieži tiek organizēts tā, ka viens atbildīgais būvdarbu vadītājs vienlaikus vada darbus vairākos būvobjektos.
Vēl VDI speciālisti atzīst: diemžēl šā brīža situācijā Latvijas darba tirgū cilvēki ir gatavi strādāt jebkuru darbu un jebkuros darba apstākļos.
Bīstamās nozares
Visbiežāk nelaimes gadījumi sastopami apstrādes rūpniecībā, īpaši kokapstrādē, kurā šogad konstatēti 1154 pārkāpumi. Pārsvarā uzņēmumos nav darba aizsardzības speciālistu, kokapstrādes iekārtām noņemti aizsargmehānismi, nav nosegti rotējošie mehānismi. Tā rezultātā darbinieki gūst traumas. Protams, ir uzņēmumi ar mūsdienīgākām iekārtām, kuras nemaz nevar iedarbināt, ja noņemti aizsargmehānismi. Bet mazos gateros parasti ir novecojušas iekārtas bez šādiem uzlabojumiem. Pārgalvīgi mēdz būt arī paši darbinieki, piemēram, mēģinot atbrīvot iesprūdušu detaļu no neapstādinātas iekārtas.
Otrajā vietā notikušo nelaimes gadījumu ziņā ierindojas transporta nozare, trešajā – veselības un sociālā aprūpe, kur ir augsts inficēšanās risks. Ceturtajā – būvniecība. Pēdējā laikā VDI speciālisti ir novērojuši, ka veselības un sociālās aprūpes darbinieki vismaz ir kļuvuši informētāki, ka par notikušo nelaimes gadījumu ir jāsagatavo nelaimes gadījumu akts.
Kubikmetri svarīgāki par dzīvību
Šis gads atnesis tendenci uzņēmumos ekonomisko grūtību dēļ uzteikt darba līgumu darba aizsardzības speciālistiem. Taču darba drošības normas iespējams ievērot, pat neveicot lielus kapitālieguldījumus. Galvenais ir darba organizācija un attieksme pret šiem jautājumiem, uzsver speciālisti. Ja darba devējs savā uzņēmumā jau iepriekš būs izveidojis darba aizsardzības sistēmu, viņam nebūs jātērē milzīgi līdzekļi tās uzturēšanai.
Darba aizsardzības jautājumi ir samērā sakārtoti lielajos būvobjektos, mazajos uzņēmumos problēmu un pārkāpumu ir vairāk. S. Zariņa raksturo nereti sastopamu darba devēja un darbinieku attieksmi: „Kādas normas un darba drošības prasības! Labāk pastrādājam pa nakti, saraujam un ātrāk pabeidzam darbu!” Kubikmetri, kvadrātmetri, termiņi un lati bieži ir svarīgāki par cilvēka drošību.
"Darba drošības normas uzņēmumā iespējams ievērot, pat neveicot lielus kapitālieguldījumus."
VDI speciālisti stāsta, ka ārvalstīs, piemēram, Īrijā, darba drošībai pievērš lielāku uzmanību - būvlaukumos uzskaita un vizualizē tajā nostrādātās stundas bez nelaimes gadījumiem. Tā vienlaikus kalpo arī kā uzņēmuma reklāma, jo apliecina – tajā tiek domāts par darbinieku drošību.
Atbildīgs darba devējs un darbinieks
Ja notiek nelaimes gadījums, tā izmeklēšanas laikā vairumā gadījumu tiek konstatēta dalīta atbildība – par notikušo ir atbildīgs gan darbinieks, gan darba devējs. Darbinieks ir atbildīgs par darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un izsniegto individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, bet darba devējs atbild likuma priekšā.
Ja darbinieks ir nodrošināts ar visiem nepieciešamiem individuāliem aizsardzības līdzekļiem, bet tos nelieto, tad nelaimes gadījumā par notikušo atbild darbinieks. Ja negadījums notiek, kad klāt nav neviens vadītājs, tad trūkumi ir darba organizācijā un darba drošības uzraudzībā.
Vispārīgie būvnoteikumi nosaka: par darba organizāciju būvlaukumā ir atbildīgs būvuzņēmējs. Tas nozīmē, ka viņam ir jāuzņemas atbildība, ja atbildīgais darba vadītājs nav klāt pie darbu uzraudzības.
Jāmaina apdrošināšanas sistēma?
Raugoties uz ārvalstu pieredzi, G. Biķe uzskata, ka Latvijā trūkst motivējošu nosacījumu, kas saistītu darba devēja investīcijas darba apstākļu uzlabošanā ar izdevumu samazināšanos par apdrošināšanu. Piemēram, Vācijā, ja uzņēmumā notiek nelaimes gadījums, nākamajā gadā summa, kas darba devējam jāmaksā par apdrošināšanu, ir nesalīdzināmi lielāka. Pēc speciālistes domām, šāds mehānisms vairāk mobilizētu darbiniekus un darba devējus.
"Patlaban ir sagatavoti priekšlikumi par administratīvo sodu apmēru pārskatīšanu atbilstoši pārkāpuma smaguma pakāpei un valsts ekonomiskajai situācijai."
Tikmēr Latvijā ir spēkā valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kur darba devējs neatkarīgi no darba apstākļiem un notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā maksā vienotu valsts sociālās apdrošināšanas likmi - 0,26 procentus. Tas darba devējam nerada papildu motivāciju veikt investīcijas darba apstākļu uzlabošanā.
Plāno samazināt sodus
VDI inspektoriem ir grūtības ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu piemērošanu, proti, viņi nevar uzlikt adekvātu un samērīgu administratīvo sodu, jo sodu minimālais apmērs esošajā ekonomiskajā situācijā ir ļoti augsts. Iepriekšējos gados uzņēmumi to maksāja un daudz nepretojās, bet tagad nereti darba devēji pārsūdzot uzliktos sodus, lai pēc iespējas attālinātu maksāšanas brīdi.
Patlaban ir sagatavoti priekšlikumi par administratīvo sodu apmēru pārskatīšanu atbilstoši pārkāpuma smaguma pakāpei un valsts ekonomiskajai situācijai.
Nav gan prognozējams, vai zemāki sodi neizraisīs vēl vieglprātīgāku attieksmi pret darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu.
Kampaņa „Strādā vesels!”
Lai darba devēju un nodarbināto uzmanību pastiprināti pievērstu drošības un veselības aizsardzības nozīmei darbavietās, VDI ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu laikā no 16. oktobra līdz 26. novembrim organizē informatīvo kampaņu „Strādā vesels!”. Vairāk informācijas par to www.stradavesels.lv un VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv.
