Sistēmas būtiskākais balsts – personība - skolotājs
Mūzikas un mākslas vidusskolu audzēkņu un pedagogu šā brīža aktualitāte ir kvalifikācijas eksāmeni. Zinu, esat sekojusi eksāmenu norisei vairākās izglītības iestādēs. Kāds ir jūsu vērtējums?
Ir daudz darāmā, lai eksāmens tiešām būtu objektīvs sagatavotības līmeņa rādītājs. Šobrīd ne visās skolās ir vienota izpratne par kvalitāti un vērtēšanu. Tai būtu jābūt vienotai komisijai, kas redz visus vienas specializācijas audzēkņus. Tad būtu iespējams veidot arī vienotu vērtēšanas sistēmu.
Vai varat nosaukt vērtības un tradīcijas, kas patlaban raksturo profesionālo kultūrizglītības sistēmu Latvijā?
Nesen veicām gan mazo mākslas un mūzikas skolu audzēkņu vecāku, gan mūzikas un mākslas vidusskolu 4. kursu audzēkņu aptauju. Galvenā vērtība un iemesls, kāpēc audzēkņi vispār apmeklē kādu kultūrizglītības iestādi, ir vēlme būt spilgtas un radošas personības tuvumā, mācīties no tās klātienē ne tikai profesionālās lietas, bet arī citas kultūras identitātei un pašapziņai svarīgas vērtības, kā, piemēram, precizitāti, cieņu, konsekvenci, prasmi rast kompromisus. Šīs sistēmas būtiskākais balsts ir personības -skolotāji.
"Ne visās skolās ir vienota izpratne par kvalitāti un vērtēšanu."
Protams, netrūkst arī problēmu, bet ir jāsaprot, ka mēs esam gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kura vēl līdz šim ir spējusi saglabāt unikālu izglītības sistēmas daļu ar lielu individuālo stundu īpatsvaru, kas ļoti tieši un būtiski ietekmē skolēna personības veidošanos.
Jūsu priekšstati par mūsdienīgu, konkurētspējīgu un kvalitatīvu kultūras un radošās industrijas izglītību.
Kultūrizglītības procesā veidojas radoša personība, kura ir gatava pieņemt izaicinājumus, izrādīt iniciatīvu, riskēt un kurai zināšanas ir stabils pamats veiksmīgai rīcībai, lai sasniegtu gan personīgos mērķus, gan dotu ieguldījumu sabiedrības attīstībai.
Pārmaiņu laikā
Kādas ir problēmas mūzikas izglītībā valstī?
Galvenās problēmas – novecojusi materiāli tehniskā bāze, novecojušas mācību metodes, inovatīva izglītības satura trūkums.
Kādu profesiju iegūst, beidzot mūzikas vidusskolu? Vai tā ir profesionālā izglītība?
Mūziķis – izpildītājmākslinieks, ansambļa vadītājs; kora dziedātājs; kormeistars; mūziķis, mūzikas teorijas speciālists.
Vai varat nosaukt konkrētas profesionālās ievirzes nemateriālā kultūras mantojuma izglītības programmas, kuras sekmīgi īsteno Latvijas mūzikas un mākslas skolās?
No 2009. gada 1. septembra būs pirmā šāda veida izglītības programma Alsungas mūzikas skolā. Programmas nosaukums ir „Tradicionālā mūzika”, un skola to īstenos sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas katedru un vietējās kopienas kultūras centra „Suiti” atbalstu.
Deviņas Kultūras ministrijas pakļautībā esošās vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestādes 2009./2010. mācību gadā varēs turpināt savu darbību līdzšinējā kārtībā, bet tuvāko triju gadu laikā KRIIC gatavojas optimizēt septiņas no tām. Kāds ir optimizācijas mērķis un plānotās darbības?
Šobrīd nevaru pateikt, cik skolas tiks pārstrukturizētas, bet kopumā tiks optimizēta visa mūzikas izglītības sistēma. Lai uzlabotu izglītības kvalitāti, tiks samazināti administratīvie izdevumi un veikti būtiski pilnveidojumi izglītības saturā.
Ar nākamo mācību gadu tiks veidots valsts pasūtījums vidējām profesionālajām mūzikas izglītības iestādēm, kas noteiks, cik audzēkņu turpmāk uzņems konkrētās specialitātēs. Kādi ir KRIIC izstrādātie kritēriji, pēc kuriem noteiks valsts pasūtījumu?
Galvenais mērķis: sagatavot izpildītājmāksliniekus profesionāliem mūzikas kolektīviem – stīgu instrumentu grupai un pūšaminstrumentu grupai. Tiek ierobežots audzēkņu skaits, ko uzņem klavierspēles un vokālās mūzikas programmās. Valsts 2009./2010. mācību gadā nefinansēs akordeona, ģitāras spēles un kokles spēles programmas. Turpmāk plānots pārskatīt šo pasūtījumu katru gadu atbilstoši darba tirgus prasībām.
"Kultūrizglītības procesā veidojas radoša personība, kura ir gatava pieņemt izaicinājumus, izrādīt iniciatīvu, riskēt un kurai zināšanas ir stabils pamats veiksmīgai rīcībai."
Lūdzu, ilustrējiet ar konkrētu skolu piemēriem audzēkņu skaitu dažādās izglītības programmās!
Piemēram: E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas plānotais audzēkņu skaits klavierspēles programmā – 8, valsts pasūtījums – 2, stīgu instrumentu programmā – 6, valsts pasūtījums – 4 audzēkņi; Ventspils mūzikas vidusskolā plānotais audzēkņu skaits stīgu instrumentu programmā – 6, valsts pasūtījums – arī 6, pūšaminstrumentu spēles programmā – 7, valsts pasūtījums – 6; J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas plānotais audzēkņu skaits pūšaminstrumentu spēles programmā – 6, valsts pasūtījums – 5; Daugavpils mūzikas vidusskolas plānotais audzēkņu skaits klavierspēles programmā – 9, valsts pasūtījums – 3.
Kāda būs pašvaldību loma un līdzdalība valsts pasūtījuma nodrošināšanā? Kādas funkcijas veiks Kultūras ministrija?
Visu to pilsētu pašvaldībām, kurās ir Kultūras ministrijas pakļautībā esošas mūzikas un mākslas vidusskolas, ir nosūtītas vēstules ar aicinājumu pārņemt vidusskolu uzturēšanu. Kultūras ministrija finansēs pedagogu atalgojumu. Atbildes no pašvaldībām ceram saņemt līdz 1. septembrim.
Māksla kā radoša industrija
Kā jāsaprot jēdziens „radošā industrija“?
Māksla un mūzika neapšaubāmi ir svarīga radošās industrijas komponente, bet tikpat svarīgs ir menedžments un ekonomiskais aspekts. Šiem trim komponentiem būtu jābūt līdzsvarā arī izglītības programmās. Ir pirmie pozitīvie piemēri – Latvijas Mākslas akadēmijas un Banku augstskolas kopīgi organizētajā studiju programma.
Vai, jūsuprāt, Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga dizaina izglītības politika?
Noteikti nē! Nav izstrādāta šāda politika, nav saprotams, kura ministrija par to atbild. Te būtu jāvar sadarboties, neskatoties uz resoru nošķirtību, jo galvenā dizaina īpašība ir starpdisciplinaritāte.
"Valsts 2009./2010. mācību gadā nefinansēs akordeona, ģitāras un kokles spēles programmas."
Ar 2007. gada valsts budžeta grozījumiem tika piešķirti 100 tūkstoš latu jauna mācību satura dizainā izstrādei mākslas skolās. Līdz minētā gada 1. septembrim bija jābūt izstrādātām jaunām mākslas skolu mācību programmām un visu izglītības līmeņu esošajām papildinātām, iekļaujot tajās dizaina apmācības pamatus. Kā veicies ar šī uzdevuma izpildi?
Programmas visos izglītības līmeņos ir izstrādātas, un to apraksti ir ievietoti mājaslapā www.kriic.lv. Katras izglītības iestādes kompetencē ir izsvērt, cik daudz no tā var īstenot jau šogad.
Dizainera profesiju Latvijā var apgūt astoņās augstākajās mācību iestādēs un septiņās vidējās profesionālajās izglītības iestādēs. Vai pastāv konkrēts valsts pasūtījums izglītības iestādēm dizaineru sagatavošanā?
Šobrīd nepastāv, bet ir uzsākts intensīvs darbs sadarbībā ar mākslas vidusskolām un augstskolām šī jautājuma risināšanā. Piemēram, tiek attīstīta sadarbība ar uzņēmējiem prakšu nodrošināšanā. Atsaucīgākie uzņēmēji ir no modes un apģērba dizaina industrijas, kā arī mēbeļu ražotāji, animācijas filmu nozares pārstāvji.
Cik pieprasīti un konkurētspējīgi Latvijas darba tirgū ir jaunie speciālisti?
2007. gadā ir veikts pētījums par darba tirgu kultūras jomā nodarbinātajiem. 56% no mākslas vidusskolu absolventiem turpina studijas, pārējie veiksmīgi atrod darbu uzreiz pēc skolas pabeigšanas vai arī strādā līdztekus mācībām. 91% mūzikas vidusskolu absolventu turpina studijas nozarē.
Kultūra un nākotne
Valsts aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda ir lielāks nekā Latvijas gada budžets. Latvijas ekonomiskā neatkarība „de facto” ir zaudēta. Apzinoties to, cik, jūsuprāt, varam būt droši, ka Latvija turpmāk varētu palikt bez mākslas talantiem, māksliniekiem, mūziķiem, komponistiem?
Šobrīd par šo jautājumu mēs nevaram būt droši. Kopā ar kultūras ministru Intu Dālderi esam vairākkārtīgi bijuši Saeimā, lai diskutētu par to un mēģinātu pārliecināt par kultūrizglītības sistēmas saglabāšanas nepieciešamību. Esam saņēmuši mutisku atbalstu un izpratni. Kā tas izpaudīsies jaunajos budžeta grozījumos, ir grūti prognozēt.
