Pērn decembrī Ministru kabinetā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) „Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015. gadam”.
Koncepcijā plānots samazināt skolu kopskaitu, apvienojot vai likvidējot tās, un ieviest kompetences centrus, kas veic metodiskās virsvadības un eksaminācijas centra funkcijas. Tas viss paredzēts ar mērķi mācību iestādēs uzlabot izglītības kvalitāti, nodrošināt pieejamību un pilnveidot infrastruktūru, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Tādus pašus pozitīvus rezultātus ar identiskām metodēm mākslas, mūzikas, dizaina un dejas mācību iestādēs cer sasniegt arī Kultūras ministrija (KM), ja tai izdosies realizēt Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegto koncepciju „Profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla optimizācija”.
Sistematizēs skolas
„Koncepcija ir pirmais mēģinājums KM padotībā esošās profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes sakārtot vienotā sistēmā, lai varētu ieviest kopīgu kvalitātes standartu,” teic KM Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas (KRIIN) vadītāja Agnese Miltiņa, piebilstot, ka šobrīd ministrija pārrauga 14 pašas dibinātās mūzikas, mākslas, dizaina un dejas vidusskolas. Savukārt to sakārtošanu sistēmā KM plāno sākt ar skolu diferenciāciju. Saskaņā ar KM koncepciju, kas balstīta IZM izstrādātajās pamatnostādnēs, pirmajā optimizācijas posmā līdz 2012. gadam mācību iestādes sagrupēs kompetenču centros un skolās ar specializāciju. „Kompetenču centri būs ar lielāku metodisko virsvadību kultūrizglītības latiņas celšanai, ar labāku infrastruktūru, ar labāku tehnisko aprīkojumu, ar dienesta viesnīcām. Skolas ar specializāciju garantēs pieejamību mākslas un mūzikas izglītībai visā Latvijas teritorijā,” skaidro A. Miltiņa.
"Pirmajā optimizācijas posmā līdz 2012. gadam mācību iestādes sagrupēs kompetenču centros un skolās ar specializāciju."
Pavisam KM savā koncepcijā piedāvā divus optimizācijas variantus. Pirmais no tiem ir veidot kompetences centrus tikai Rīgā un no tiem divi būtu mūzikā, pa vienam mākslā, dizainā un dejā. Tikmēr kultūrizglītības iestādes citās Latvijas vietās būtu atbalsta skolas. Otrs piedāvājums ir papildus Rīgas iestādēm izvietot mūzikas, mākslas un dizaina kompetenču centrus arī lielākajās Latvijas pilsētās – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē. KM vairāk atbalsta otro optimizācijas variantu – teic KRIIN vecākā referente Jolanta Klišāne, kura piedalījusies koncepcijas izstrādē. Ministrija vēlas, lai māksla un mūzika pieejama pēc iespējas lielākam Latvijas bērnu skaitam un nebūtu sakoncentrēta tikai galvaspilsētā, uz kuru vecākiem savus bērnus bieži vien aizsūtīt ir finansiāli sarežģīti.
Budžets – tikai algām
Izvēle par labu pirmajai vai otrajai optimizācijas versijai ir atkarīga no finansējuma – saka A. Miltiņa: „Mēs šobrīd runājam ar Jelgavas, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes pašvaldībām. Neviena no tām nav pateikusi skaļu nē.” Saskaņā ar koncepciju kompetences centru izveidošana notiks, izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus, gan arī piesaistot skolu ieņēmumus un ārvalstu finanšu instrumentus. Turklāt paralēli koncepcijas izstrādei KM mērķtiecīgi aicina lielākās pašvaldības ministrijas dibinātās profesionālās kultūrizglītības vidusskolas pārņemt savā kompetencē. Pirmās ir atsaukušās Cēsis, un jau ar 2011. gada septembri tās ir gatavas pārņemt vietējo mūzikas vidusskolu, izvietojot to topošajā renovētajā, modernizētajā kultūras centrā. Tas nozīmē, ka turpmāk Cēsis apmaksās telpu īri, komunālos maksājumus un citus saimnieciskos izdevumus, bet KM ar mērķdotācijām nodrošinās pedagogiem algas.
Jau tagad liela daļa KM dibināto skolu atrodas pašvaldības telpās, taču par tām īri no kultūrizglītības budžeta maksā ministrija. „Ja pašvaldības pārņemtu vidusskolas, tas ievērojami atvieglotu situāciju. Dažkārt pilsētām ir vieglāk skolai nodrošināt materiālo bāzi nekā ministrijai. Tad mēs varētu visu kultūrizglītības budžetu tērēt pedagogu algām,” iespējamo nākotnes situāciju izklāsta J. Klišāne.
Prioritāte ir pieejamība
Taču par spīti finansiālajām grūtībām un tam, ka individuālo stundu dēļ kultūrizglītība ir ārkārtīgi dārga, kultūras ministrs Ints Dālderis iestājas par to, ka skolām jāturpina strādāt – zina stāstīt KRIIN vecākā referente J. Klišāne: „Kultūras ministrijas viens no prioritārajiem uzdevumiem ir saglabāt kvalitāti un nodrošināt pieejamību. Kultūrizglītības ceļš ir ļoti ilgs un, ja notiks pārrāvums, neapdomīgi aizverot kādu no skolām, sekas jutīsim vēl vismaz turpmākos 30 gadus.”
"Ja pašvaldības pārņemtu vidusskolas, tas ievērojami atvieglotu situāciju. Dažkārt pilsētām ir vieglāk skolai nodrošināt materiālo bāzi nekā ministrijai."
Tomēr tas arī nenozīmē, ka skolu apvienošana nenotiks pēc 2012. gada, līdz kuram būs veikta skolu diferenciācija. Profesionālās kultūrizglītības vidusskolu tīkla reformas galvenais mērķis ir paaugstināt izglītības kvalitāti, ieviešot vienotus standartus – lielāka centralizācija mācību procesā. Šobrīd viena no aktuālām problēmām daudzās, it īpaši reģionālajās Latvijas kultūrizglītības vidusskolās ir nepietiekami augsta izglītības kvalitāte, kas saistīts gan ar labu pasniedzēju, gan arī tehniskā aprīkojuma trūkumu. Tikmēr ir mācību iestādes, kuras jau gadiem ilgi nodrošina augsti profesionālu pasniedzēju darbu un audzēkņiem dod iespēju praktizēties profesionālos kolektīvos. Līdz ar to pamatots būtu lēmums šīs skolas finansēt par ietaupīto naudu, kas iegūta, likvidējot mazāk veiksmīgās iestādes. „Nav ne mazākā pamata šo jautājumu risināšanu tagad sasteigt. Aizslēdzot kādu vidusskolu, ietaupījums nav tik liels, lai, nododot līdzekļus kādai citai skolai, tūlīt redzētu lielu izaugsmi. Laba flīģeļa iegāde vien maksā apmēram 50 tūkstošus latu,” piemēru min J. Klišāne.
Unikāla vidusskolu sistēma
Uz 2,5 miljoniem iedzīvotāju 14 mākslas, mūzikas, dizaina un dejas vidusskolas varētu būt pārāk daudz, atzīst A. Miltiņa. Patiesībā Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā ir mūzikas un mākslas vidusskolu sistēma. Piemēram, Igaunijā nav nevienas valsts dibinātas un pilnībā finansētas profesionālās kultūrizglītības iestādes, savukārt Lietuvā ir viena mākslu vidusskola. Tiesa, tajā pašā laikā KM izglītības iestādēs audzēkņu skaits pēdējo desmit gadu laikā, par spīti sliktajai demogrāfiskajai situācijai, nav mazinājies. Turklāt gandrīz 80% šo mācību iestāžu beidzēju izvēlas vidusskolā apgūto specialitāti studēt tālāk augstskolā – tas liecina par šo profesionālās kultūrizglītības iestāžu augsto efektivitātes rādītāju.
"KM pētījums arī liecina, ka kultūrizglītību ieguvušo vidū bezdarbnieku praktiski nav."
„Mūsu mācību iestādēs bērni apgūst tādas prasmes kā brīvā laika plānošana, precizitāte, mērķtiecība – kas šobrīd darba tirgū ir ļoti pieprasītas,” skolu popularitāti pamato A. Miltiņa. 2007. gadā veiktais KM pētījums arī liecina, ka kultūrizglītību ieguvušo vidū bezdarbnieku praktiski nav. Ja arī mākslinieki nav iesaistījušies valsts darbā, tie ir kļuvuši par pašnodarbinātajiem.
Lai arī šobrīd neviena no vidusskolām nav tāda, kurā kaut kas ļoti steidzami būtu jāglābj, KRIIN pārstāves teic, ka vissāpīgākā problēma ir ēku tehniskais stāvoklis – tās ir novecojušas un trūkst atbilstoša aprīkojuma. Taču šis jautājums pamazām tiek risināts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Līdzekļus infrastruktūras attīstībai savās skolās saņēmušas trīs mācību iestādes: Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola. Vēl daļa skolu šobrīd gatavo projektus infrastruktūras atjaunošanai, izmantojot citus ES finanšu instrumentus.
