„Tam, ka īpaši augstākajā izglītībā ir fundamentāli jāmaina normatīvie dokumenti, politiska apjēgsme visumā panākta,” uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. „Jautājums ir par spēju politiski apņēmīgi un adekvāti rīkoties. Tas neapšaubāmi ir valdības un Saeimas uzdevums.”
Ministre uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmas galvenā problēma ir „daudz, lēti, viduvēji”. Pašreizējā augstākās izglītības finansēšanas sistēma lielā mērā stimulē nevis kvalitāti, bet studentu daudzumu. Jo vairāk būs studējošo, jo vairāk naudas izglītības iestāde iegūs. „Šādi Latvija nekad nekļūs konkurētspējīga, ja mēs nespēsim pagriezt izglītības ratu citā virzienā. Domāju, ka valsts pasūtījumam aizvien ciešāk jāsakļaujas ar darba tirgus prasībām, vienlaikus atceroties, ka izglītībai ir divi mērķi: valsts konkurētspēja un indivīda tiesības attīstīties kā unikālai personībai,” atgādina S. Ēlerte. „Izglītības sistēma, īpaši pēdējos gados, patiesībā nav stimulējusi nevienu no šiem mērķiem.”
Ministre ir pārliecināta, ka Kultūras ministrijas (KM) paspārnē esošās augstākās izglītības iestādes - Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija – pozitīvi atšķiras ar to, ka tajās sagatavo augstas raudzes profesionāļus.
Diemžēl joprojām valsts līmenī neveicas ar izglītības iestāžu programmu kaut daļēju sapludināšanu, veidojot sadarbības projektus un sagatavojot gan mākslā, mūzikā vai dejā un vienlaikus arī pedagoģijā spēcīgus augstskolu beidzējus – nākamos pedagogus. LMA un Daugavpils Universitāte (DU) bija izveidojušas kopīgu apmācību programmu maģistra grāda iegūšanai pedagoģijā, kas ilga četrus gadus. DU studenti daļu programmas apguva LMA, bet diemžēl tās beidzēji varējuši saņemt nevis apvienotu, tikai vienas augstskolas – DU – diplomu, jo to noteic valstī pastāvošā normatīvā regulācija. Lai, piemēram, LMA līdztekus mākslas priekšmetiem mācītu arī pedagoģiju, tas aizņemtu apmēram 60% pašreizējās studiju programmas, uzskata LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis.
Kāda ir izeja? „Ir jāievieš elastīgākas prasības pedagoģisko studiju priekšmetu īpatsvaram profesionālajā apmācībā. Ja katra augstskola tik ļoti neturētos pie sava šaurā lauciņa, tad rastos lielākas iespējas sadarboties. Saduroties dažādu augstskolu interesēm, diemžēl tiek ietekmēta normatīvo aktu izstrāde. Tādēļ vairāk ir jāuzticas savas nozares profesionāļiem, bet tas mūsu valstī nav vienkārši atrisināms jautājums,” ir norūpējies LMA prorektors.
Skolotāju skološanās – audzēkņu ieguvums
KM paspārnē ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta līdzfinansējumu tiek īstenots projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”, pie kura darbs sākts jau 2009. gadā. Projekta mērķis ir paaugstināt profesionālajā ievirzē un profesionālajā vidējā kultūrizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju kompetenci atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Uzsvars apmācībās likts uz spēju teorētiski apgūto izmantot audzēkņu izglītošanas procesā.
Projekts ilgst trīs gadus – no 2009. gada 16. novembra līdz 2012. gada 31. oktobrim. Kopējais finansējums ir 1 814 640 latu, un vērienīgo projektu īsteno SIA „Baltijas Datoru akadēmija”, Latvijas Mākslas akadēmija un biedrība „Rīgas Doma kora skolas atbalsta biedrība”.
"Latvija nekad nekļūs konkurētspējīga, ja valsts nespēs pagriezt izglītības ratu citā virzienā."
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte
„Šo brīnišķīgo iespēju 16 Latvijas profesionālo un 144 profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolu pedagogi, kopskaitā vairāk nekā divi tūkstoši, varēs izmantot vēl pāris gadu,” ir gandarīta S. Ēlerte. „Kultūrizglītības sistēmā pašlaik mācās vairāk nekā 22 tūkstoši bērnu. Bez Latvijas absolūti unikālās kultūrizglītības sistēmas nebūtu iedomājamas tās izcilības, vārda pilnā nozīmē zvaigznes, kuru dēļ Latviju pazīst pasaulē gan mūzikā, gan mākslā. Bez kultūrizglītības netiktu ielikti labi pamati personības radošai attīstībai. Tāpēc esam ieinteresēti, lai mūsu skolotāji pārzinātu pašas modernākās metodes un mācīšanas pieejas.”
Skolotāju tālākizglītības kursos jau strādājuši pasniedzēji no Beļģijas, Kanādas, Zviedrijas, Austrālijas, Vācijas, ASV, Francijas un citām valstīm.
Pedagogu sāncensība tālākapmācībā
Projektu nosacīti var iedalīt divās daļās. Vienu daļu īsteno Baltijas Datoru akadēmija un Rīgas Doma kora skolas (RDKS) atbalsta biedrība, kura apmācību kursus pedagogiem sāka rīkot jau 2009. gada rudenī. Otru projekta nosacīto daļu īsteno Latvijas Mākslas akadēmija. Iepriekš veicot lielu sagatavošanās darbu, lai licencētu studiju programmu „Profesionālās izglītības pedagogu pamatizglītības programma dizainā”, LMA studentus sāka uzņemt 2001./2011. mācību gadā.
„Noteikts, ka visa trīsgadīgā projekta laikā pavisam jāapmāca 2100 pedagogi,” stāsta KM Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa. „Līdz šim gada laikā projektos piedalījušies jau 1206 pedagogi, kas ir 57,43% no plānotā skaita. Šis rādītājs liecina, ka projekta mērķis – 2100 apmācītu pedagogu - tiks sasniegts un to skaits patiesībā varētu būt lielāks.”
Visi projektā sagatavotie kursi līdz šim bijuši ļoti pieprasīti. Rakstot projekta pieteikumu, KM veikusi pedagogu anketēšanu, lai saprastu, kāds piedāvājums jāizstrādā. „Mēs sākām ar kursiem, kuri paaugstina Latvijas pedagogu vispārējās prasmes, tas nozīmē – interneta tehnoloģijas, projektu vadīšana, komunikācija un tamlīdzīgi,” teic A. Miltiņa.
RDKS atbalsta biedrība un Baltijas Datoru akadēmija no 2009. gada 16. novembra līdz šā gada 30. novembrim pavisam ir noorganizējusi 110 pedagogu apmācību kursus desmit Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Balvos, Daugavpilī un Rēzeknē. Notikuši 33 kursi mākslas pedagogiem, 20 kursi mūzikas pedagogiem, viens kurss dejas pedagogiem un 56 kursi mākslas, mūzikas un dejas pedagogiem.
"Ir vairāk jāuzticas savas nozares profesionāļiem, bet tas mūsu valstī nav vienkārši risināms jautājums."
LMA prorektors Andris Teikmanis
Ļoti apjomīgs, bet pieprasīts bijis četru dienu kurss „Projektu metode un vadība kultūrizglītībā”. Tā laikā pedagogiem bija jāizstrādā kāds projekts kultūras jomā. „Mums pat nebija iespēju kursos uzņemt visus skolotājus, kuri to vēlējās,” nedaudz sarūgtināta ir nodaļas vadītāja. „Joprojām uzklausām pārmetumus par to, ka vajag vairāk, ilgāk, vēl labāk un biežāk.”
2011. gadā plānoti tālākizglītības kursi, meistarklases, radošās darbnīcas, iekļaujot projektu metodes un vadību, radošās industrijas aspektus un radošas saskarsmes prasmes ar skolēniem. Kurss „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu radoša saskarsme ar skolēniem un personības izaugsme radošajā pedagoģijā”, ko pieprasījuši pedagogi, mācīs, kā strādāt ar skolēniem, kuri laikmetu tver pavisam citādāk. Savukārt „Radošās industrijas aspekti profesionālajā kultūrizglītībā” - arī apjomīgs, pieprasīts un interesants kurss – projekta noslēgumā norisināsies vairākās Latvijas pilsētās ar kompetentu lektoru piedalīšanos.
Mākslā 2011. gadā skolotāji apgūs daudzveidīgas mācību metodes, kvalifikācijas eksāmenu satura pilnveidošanu, metodisko materiālu izstrādi, grafiskās datorprogrammas. Savukārt mūzikas pedagogi varēs pilnveidoties mācību metožu dažādošanā, pasniedzot individuālās un grupu stundas, strādājot ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības, kā arī apgūs nošu datorraksta datorprogrammu „Sibeliuss”.
RDKS atbalsta biedrības nozares koordinatore Vineta Kreigere teic: „Atsaucība ir ļoti liela, veidojas sīva konkurence starp pedagogiem, kuri piesakās uz kursiem. Saņemtās atsauksmes ir labas, ir arī ierosinājumi, kā kursus vēl pilnveidot.”
Izņēmums LMA – pedagogu apmācības kurss
Latvijas Mākslas akadēmijā pašlaik mākslas pedagogus nesagatavo. Kultūras ministrija, ikdienā strādājot ar savas pakļautības skolu pedagogiem, saskaras ar to, ka tiem gan trūkst nepieciešamās prakses, gan iespēju tālākizglītoties.
„Mūsu mākslas skolās un vidusskolās nevar strādāt pedagogs, kurš ir ieguvis izglītību, piemēram, Latvijas Universitātes Vizuālās mākslas un kultūras vēstures studiju programmā,” ir skarba Kultūras ministrijas pārstāve A. Miltiņa. „Kāpēc? Šo jautājumu vajadzētu uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai. Pateikšu vien diplomātiski, ka šīs studijas programmas beidzējus skolās strādāt neņem. Tādēļ mums pašiem jādomā, kā piedāvāt iespējas pedagogiem pilnveidoties. Tāpēc Kultūras ministrija vēl jo vairāk lepojas ar šī ESF fonda kursa iedzīvināšanu Latvijas Mākslas akadēmijā.”
Programmu „Profesionālās izglītības pedagogu pamatizglītības programma dizainā” LMA klātienē var apgūt no šā gada 16. septembra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Šajā mācību gadā tajā iestājušies un patlaban izglītojas 102 pedagogi no 45 Latvijas skolām: 62 no 14 vidējām profesionālām vidusskolām un 43 no 31 profesionālās ievirzes skolas. Viņi, piemēram, apgūst radošās industrijas aspektus, radošās domāšanas attīstību veicinošas mācību metodes, dizaina pētniecības procesu, mārketingu un zīmola veidošanu. Programmā iesaistīti lektori no LMA, Latvijas Universitātes, nozares profesionāļi un četri vieslektori no Beļģijas, Īrijas un Zviedrijas.
"Joprojām uzklausām pārmetumus par to, ka mākslas un mūzikas pedagogu tālākizglītību vajag vairāk, ilgāk, vēl labāk un biežāk. "
Kultūras ministrijas nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa
„Protams, ka strādājošiem pedagogiem nav vienkārši izrauties no saviem ikdienas darbiem un no visas Latvijas sabraukt LMA, lai divas ļoti intensīvas dienas (un arī naktis) nedēļā sēdētu skolas solā, pierakstītu un vēl uzdotu jautājumus. Bet skolotāji to ar prieku dara!” ir gandarīta A. Miltiņa.
LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā A. Teikmanis uzsver, ka šajā mācību programmā lektoriem jāstrādā ar visprasīgāko publiku – ar pedagogiem: „Sagatavot programmu, kas dotu daudz jaunas informācijas pieredzējušiem skolotājiem, nav vienkārši. Pedagogu tālākizglītības programmai bija jāatbilst arī stingriem birokrātiskiem nosacījumiem. Tas mums izdevies, un programmā apvienotas gan pedagoģiskās, gan dizaina izglītības prasības. Patiesībā pedagoģija tiek mācīta caur dizaina teoriju, pētīšanu, dizaina mārketinga un citiem dizaina jautājumiem.”
Kad programma atklāta, tajā piedalīties gribējuši ļoti daudz pedagogu, arī tie, uz kuriem programma „pēc burta” neattiecas. „Latvijā bakalaura grādu dizainā, atskaitot LMA, var iegūt vēl desmit augstskolās. Paradoksāla ir situācija, ka vairākās šajās augstskolās cilvēki, kuri apmāca bakalaurus, paši jūtas kā zivs sausumā. Šie mācībspēki gribētu piedalīties jaunajā LMA programmā, lai zinātu, kas īsti ir jāmāca saviem studentiem! Tātad šāda programma ir ārkārtīgi nepieciešama!” A. Teikmanis ir atklāts.
Programmas pamatuzdevums ir profesionāli paaugstināt skolotāju kompetenci, kas pilnā mērā atbilst Latvijas un ES virzībai uz mūžizglītību. ES sabiedrība strauji noveco, tādēļ jau diezgan drīz būs vajadzīgas jaunas zināšanas, jo cilvēkiem būs ilgāk jāpaliek darba tirgū.
LMA projekta „Dizaina pedagogu tālākizglītība” vadītāja Aija Freimane pamatoti lepojas, jo programma kopš šā gada augusta ir ieguvusi beztermiņa licenci. Tas nav bijis vienkāršs uzdevums – iekļauties IZM izstrādāto MK noteikumu rāmjos, lai programmu vispār varētu licencēt. Bet tagad aktuāls ir jautājums: kas ar programmu notiks pēc tam, kad ESF nauda būs beigusies?
„Lai Latvijā iestātos ekonomikas brīnums, ir nepieciešams celt pedagogu darba kvalitāti un profesijas prestižu. Šie kursi ir ļoti labs aizsākums, runājot tieši par dizainu, jo tie rada konkurētspējīgus pedagogus, kuriem būs nozīmīga loma Latvijas ekonomiskās nākotnes veidošanā,” uzskata programmas dalībnieks, J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis.
