Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās piedalījās 27 valstu balsstiesīgie iedzīvotāji, kopumā uzvarējušas labēji centriskās partijas – liecina Eiropas Savienības likumdevēju sapulces veiktās aplēses. Pēc provizoriskiem datiem, no 763 deputātu vietām 265 būs konservatīvajai Eiropas Tautas partijas jeb kristīgo demokrātu grupai. Liberāļiem paredzamas 80 vietas, bet sociāldemokrātiem, kuriem iepriekš prognozēja krietni labākus rezultātus, – tikai 162 vietas. Kreisi centriskie politiskie spēki piedzīvojuši zaudējumu četrās no sešām ietekmīgām ES valstīm – Francijā, Vācijā, Itālijā un Polijā. Labi rezultāti tiem nav Lielbritānijā, kā arī tradicionāli sociāldemokrātiski orientētajā Skandināvijā.
Savukārt Latvijā EP vēlēšanās kreisi centriskie politiskie spēki guvuši vērā ņemamus panākumus. Kā liecina provizoriskie rezultāti, vislabāk veicies „Pilsoniskajai savienībai”, par kuru nobalsojuši 24,32% vēlētāju. Ja visās ES dalībvalstīs tiks ratificēts tā dēvētais Lisabonas līgums, kurš Latvijai ļaus iegūt deviņas deputātu vietas, EP varētu iekļūt pat trīs šīs partijas pārstāvji. Divas deputātu vietas paredzamas piecu politisko partiju apvienībai „Saskaņas centrs” (SC), kurš guvis 19,53% vēlētāju atbalstu. Vēl četras partijas EP pārstāvēs viens deputāts. Tās ir apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), ko atbalstījuši 9,62% balsstiesīgo, „Latvijas Pirmā partija un Latvijas ceļš” (LPP/LC) ar 7,5% balsu, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (TB/LNNK) ar 7,46% balsu un „Jaunais laiks” (JL), kuras pārstāvjus EP vēlējušies redzēt 6,66% balsstiesīgo.
Domājams, ka no Latvijas viens deputāts pievienosies EP Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupai (EPP-ED), viens - Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai (ALDE), trīs - Eiropas Nāciju grupai (UEN), viens - Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai (GREENS/EFA), divi - pārējiem EP deputātiem.
EPP-ED varētu pievienoties JL pārstāvis, ALDE - LPP/LC deputāts, UEN - no PS un TB/LNNK ievēlētie deputāti, GREENS/EFA - PCTVL deputāts, bet pārējiem EP deputātiem pievienosies abi SC pārstāvji. Konkrēti kuri minēto partiju pārstāvji ieņems vienas EP nebūs zināms vēl vairāk kā nedēļu, kamēr CVK nebūs apkopojusi vēlēšanu rezultātus, saskaitot atbalsta punktus katram kandidātam.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka no PS EP mandātu varētu iegūt Sandra Kalniete un Inese Vaidere; no SC varētu būt ievēlēti Alfrēds Rubiks, Boriss Cilevičs vai Aleksandrs Mirskis. Savukārt no LPP/LC EP ievēlēts ekspremjers Ivars Godmanis, no JL - Krišjānis Kariņš, no PCTVL – Tatjana Ždanoka, bet no TB/LNNK - Roberts Zīle.
LV.LV jautā: Par ko liecina EP vēlēšanu rezultāti?
Andris Gobiņš, „Eiropas kustības Latvijā” prezidents:
„Eiropas valstu vēlētāju vairākums acīmredzot uzskata, ka konservatīvajiem politiskajiem spēkiem ir lielākas izredzes ekonomikas krīzes pārvarēšanā. Kopumā var sacīt, ka EP vēlēšanas ir uzticības apliecinājums pilsoniskai un uz uzņēmējdarbību vērstai Eiropai. Te jāatgādina, ka vecajās Eiropas valstīs uz uzņēmējdarbību orientētu konservatīvo liberālo partiju programmās ir arī pietiekami daudz sociālā taisnīguma, sociālās atbildības. Ko gan nevar teikt par Latviju, kur brutālo kapitālismu, kā tas ir, piemēram, ar Šlesera partiju, joprojām atzīst par labu.
Lai gan Latvijā jau zināmas partiju pozīcijas EP nākamajā sasaukumā, ir ārkārtīgi svarīgi tieši kuri kandidāti būs ievēlēti. SC, lai gan viņu kandidāti ir vairāk komunisti, visticamāk, mēģinās sastrādāties ar EP sociāldemokrātiem. Mirskis, iespējams ir vairāk sociāldemokrātiski orientēts. Cilevičs ir patālu no tā, ko sauc par klasisku sociāldemokrātiju. Savukārt Rubiks ir skaidrs komunists. Rubiku Briselē, visticamāk, neņems nopietni, jo viņš nezina Eiropas valodas, turklāt ir bijis pret savas valsts neatkarību. Taču Cilevičs, kuram ir sadarbības pieredze EP, jau ir lielākas izredzes tikt uzklausītam. Tādēļ ir ļoti svarīgi, kurš būs otrais deputāts no SC Eiropā.
Ir svarīgi arī, kurš, ja tiks ratificēts Lisabonas līgums, būs trešais deputāts no PS. Sandra Kalniete, visticamāk, ir ievēlēta. Bet jautājums ir par pārējiem – Inesi Vaideri, Pēteri Viņķeli, Kārli Šadurski, Tatjanu Verjē. Šadurskim, lai arī cik labas idejas, var nākt līdzi ne tā labākā reputācija saistībā ar viņa visai asiem izteicieniem, darbību izglītības ministra amatā tā dēvētās krievu skolu reformas laikā.
PS, tāpat kā JL, visticamāk, pievienosies Eiropas Tautas partijas grupai, no kuras gan var atdalīties Britu konservatīvie. Pašlaik nav arī zināms, kuri JL deputāti – Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis vai Ingrīda Circene – ir ievēlēti EP. Piemērotākais savas eiropeiskās domāšanas un līdzšinējās pieredzes dēļ būtu Kariņš.
Neapšaubāmi, ka Latvijas lielākais ieguvums EP ir Sandra Kalniete, kurai ir ārkārtīgi lielas priekšrocības un iespējas ieņemt atbildīgu amatu. Viņai ir pieredze darbā Eiropas Komisijā, viņa ir bijusi ārlietu ministre, viņa zina franču valodu, kas ir ļoti svarīga EP. Viņa ir eiropeiski domājoša, ļoti rīcībspējīga. Viņa ir sieviete. Cilvēku, kas atbilstu šādiem kritērijiem EP no Ziemeļaustrumeiropas, faktiski nav. Ļoti svarīgi, ka Kalniete jau ir gatava braukt uz Briseli, lai jau nekavējoties uzsāktu sarunas ar EP Tautas partijas grupas līderiem, Hansu Gertu Peteringu.
Salīdzinot veco un jauno EP sasaukumu, žēl, ka Latvijai būs mazāk deputātu. Salīdzinoši liels būs to deputātu potenciāls, kuriem nav viennozīmīga attieksme pret Latvijas neatkarību un valsts kopējo politiku. Savukārt iepriekš Latvijai EP bija tikai viens cilvēks ar ministra pieredzi, tagad tādu varētu būt krietni vairāk – Kalniete, Kariņš, Latkovskis, Vaidere, Godmanis, Circene, Šadurskis.
Diemžēl kā milzīga kaitniecība Latvijas interesēm jāvērtē CVK ilgā kavēšanās ar galīgo vēlēšanu rezultātu nosaukšanu, darot zināmus EP iekļuvušos kandidātus. Citām valstīm, kurās tas jau ir noskaidrots, šajā ziņā ir milzīga priekšrocība – tās jau var sākt lobēt savus kandidātus svarīgiem posteņiem EP, kamēr tie jau nav sadalīti. Padomājiet, ko gan Sandra Kalniete, lai arī kā censtos, var panākt, dodoties uz Briseli, ja viņai nav iespējams jau runāt par konkrētiem kandidātiem.
Lai gan var saprast, ka CVK bija jāapkopo uzreiz divu vēlēšanu – EP un pašvaldību – rezultāti, tomēr nav attaisnojams, ka salīdzinoši viegli novēršamu birokrātisku šķēršļu dēļ Latvija tagad jau cieš nozīmīgus zaudējumus.”
