Budžeta izdevumi pagaidām pusotru reizi lielāki nekā 2006. gadā

Saeima ceturtdien nobalsoja par budžeta grozījumiem pirmajā lasījumā, apstiprinot valdības iesniegtos skaitļus ar 9,2 procentu deficītu konsolidētajā budžetā. Līdz otrajam lasījumam šomēnes valdība paredz iesniegt priekšlikumus izdevumu papildu apcirpšanai, lai samazinātu deficītu un budžets atspoguļotu arī visu nozaru, ne tikai atsevišķu “žannu d’arku” politisko gribu veikt strukturālās reformas, par ko īgni atgādina starptautiskie aizdevēji.

No sarunām ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kuri jau ir iepazinušies ar ministriju budžetiem un tos novērtēs, arī atkarīgs, kāds varētu būt pieļaujamais budžeta deficīta līmenis, tātad – cik simtus miljonu latu vēl būs jāsamazina, lai Latvija saņemtu donoru naudu. Valdības pārstāvji konkrētus skaitļus nesauc, premjers Valdis Dombrovskis vien ir bildis, ka papildu izdevumu samazināšanas skars praktiski visas jomas. Savukārt opozīcija jau aptuveno nākamo samazināmo summu izrēķinājusi. (Ekspremjers Ivars Godmanis lēš, ka tie būs 200 miljoni latu, Aigars Štokenbergs rēķinājis, ka izdevumi jāmazina vēl par 300 miljoniem.)

Budžeta grozījumus otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 12. jūnija sēdē, tos pieņemt plānots 17. jūnijā.

Regulāri skan replikas par grozījumu gauso tapšanu. Kritiķiem tagad nu nāktos atlicināt laiku ne tikai gaisa tricināšanai, bet arī čaklai Saeimas mājaslapā pieejamo dokumentu caurlūkošanai. Profesionālajiem ekspertiem nesagādās pūles tikt skaidrībā par lietām, jo informācija ir biezā slānī: vismaz uz tūkstoš lappusēm. Budžeta grozījumu likumprojekts, paskaidrojumi, anotācija, pavadvēstule ar grozījumu procesa hronoloģiju, 94 grozāmo likumprojektu sarakstu, izrakstiem no valdības sēdes protokoliem, kuros atrodama arī piezīme, ka Tautas partijas deleģētajiem ministriem nav iebildumu pret likumprojekta iesniegšanu Saeimā, kā arī papildu vienošanās projekts ar Latvijas Pašvaldību savienību virknē jautājumu, kur abām pusēm – valdībai un LPS - ir atšķirīgs viedoklis. Simtiem Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas jau ir tapuši un vēl tiek gatavoti valdībā, šeit, saprotams, neietilpst.

No malas skatoties – vēlme emocionāli iebilst

Divu kaujinieciskāko nozaru – veselības un izglītības – ieinteresētie, caurlūkojot Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos grozījumus, to paskaidrojumos var atrast atbildes uz daudziem jautājumiem: ko likvidēs, cik ietaupīs, cik joprojām turpinās tērēt.

Provokatīvi izmestā “bumba” par 10 000 atlaižamajiem skolotājiem ir neitralizēta. IZM budžetā pašreiz (līdz nākamajiem izdevumu samazinājumiem, ja vien tie tiks meklēti šajā nozarē) samazināto vietu skaits nesasniedz divus tūkstošus.

Tomēr šķiet, ka budžeta grozījumu trīs mēnešus ilgušās diskusijās cīņa “par katru latu” ir bijusi arī simboliska, varbūt pat jezuītiska. Izdevumu pozīcijās simtiem tūkstošu latu tēriņu joprojām ir norma – programmām, sadarbības projektiem, aģentūrām, kontrolētājiem, inspicētājiem utt.

Informatīvajos materiālos interesents tomēr nevar uzzināt rezultativitātes rādītājus. Tāpēc arī katrs pats nespēj pārliecināties, cik taisna ir bijusi viena vai otra taisnība, šopavasar karstgalvīgi aizstāvot atsevišķas iestādes, pat ja tās ir rosināts nevis likvidēt, bet pārstrukturizēt, lai izvairītos no nevajadzīgiem tēriņiem.

Izdevumus var salīdzināt. Piemēram, pavērtējot diezgan līdzīgo no budžeta atvēlēto naudu Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai un Murjāņu sporta internātskolai.

Valsts aģentūras „Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” darbības nodrošināšanai 2009. gada budžetā sākotnēji ieplānoti 710 294 lati, ar divkārtējiem grozījumiem resursi izdevumu segšanai samazināti līdz 550 544 latiem (par 159 750 latiem). Tiek samazinātas trīs amata vietas (no 88).

Savukārt Murjāņu sporta ģimnāzijai, kurai ir uzdevums veicināt kandidātu sagatavošanu Latvijas nacionālo izlašu startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, vienlaikus nodrošinot sportistiem vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi, izdevumi ar diviem grozījumiem ir samazināti gandrīz par trešdaļu miljona latu – no šim gadam sākotnēji paredzētajiem 1 273 879 latu, atstājot 942 260 latu. No 174 amata vietām likvidētas 33.

"Šā gada pirmajā ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem darba samaksa, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, ir pieaugusi par 3,5 procentiem."

Par skolu katram ir vismaz zināms, ka tajā tiek likti pamati nākotnes sasniegumiem, ka tur nāktos mācīties talantīgiem jauniešiem, neļaujot viņiem nejauši pazust sociālās nelabvēlības apstākļos, un ir zināms arī šīs vienīgās tāda veida skolas līdzšinējais devums valstij. Arī par cienījamo bibliotēku nāktos zināt, cik lasītāju to ir apmeklējuši pēdējā gadā, cik bagātīgi ir jaunākās tehniskās literatūras krājumi, lai tajos rastos aizmetņi inovatīvām idejām. Būtu žēl, ka grāmatas nāktos norakstīt makulatūrā gluži kā dažā slimnīcā desmitiem gadu neizsaiņotas flaneļa autiņu ķīpas.

Nereti gandrīz vai aizskarošs ir publiskajā telpā ar augstiem grādiem bruņojušos  darbīgu un politiski aktīvu ļaužu acīm redzami pārspīlētais un nekritiskais lobijs. Jo arī visvairāk debatētajās nozarēs, kas skar ikvienu iedzīvotāju pavisam tieši, ir saskatāma naudas tieksme – kā lapsenei nosēsties akurāt uz Rīgā novietota medus poda. Turklāt aiz daudzām programmām nav iespējams saskatīt augstas pievienotās vērtības vai jelkādas vērtības radīšanu, kas būtu noderīga mazākai vai lielākai daļai sabiedrības. Būtiski ir zināt, kāda ir katru tēriņu jēga, kāds ir potenciāls katram atsevišķam īpaši saudzējamam objektam. Pašreiz aktuāla ir diskusija par eksporta atbalstu, taču Latvijā tā struktūra ir kvalitatīvi sliktāka nekā kaimiņiem. Turklāt 2006. gadā Latvijas eksports uz vienu iedzīvotāju bija par 26% mazāks nekā Lietuvā un divreiz mazāks nekā Igaunijā.

Latvietis aizmirstas, ja gatavs spļaut akā

LV.LV jau rakstīja, ka uzņēmējs Ģirts Rungainis „DnB Nord bankas” diskusijā par naudas trūkumu Latvijā ekspremjera Andra Šķēles skarbo kritiku par totālu naudas trūkumu valstī, kad tās ir vien tik, cik bija pirms vairākiem gadiem, komentēja ar repliku – vai 2006. gads Latvijā bija kādi mēra laiki?

Pašreiz Saeimā iesniegtie grozījumi valsts konsolidētajā budžetā paredz 3,984 miljardu latu ieņēmumus un 5,054 miljardu latu izdevumus, tas ir pusotras reizes vairāk nekā 2006. gadā (sk. tabulu “Valsts konsolidētais budžets un IKP”).

Pat ja pirms otrā lasījuma izdevumi tiks samazināti vēl par vairākiem simtiem latu, budžeta apjoms tik un tā būs lielāks nekā pirms trim gadiem. Protams, jāņem vērā arī cenu pieaugums šajos gados, daļēji to ietekmēja Eiropas cenu konkurence un arī ES prasības izlīdzināt patēriņa nodokļus (PVN, akcīzi), bet lielā mērā arī pašu negausība.

Protams, ja IKP krīt par 18%, tad šis rādītājs salīdzināmās cenās uz vienu iedzīvotāju sasniedz vien 3011 latu, proti, tuvu tam, kāds bija 2005. gadā.

tabula

Valsts konsolidētais budžets un IKP (miljardos latu)   

Avots: Finanšu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, LV.LV

Nodokļu paradīzē algas vēl aug

Līdz šā gada maijam valsts konsolidētā budžeta deficīts pirmajos piecos mēnešos bijis 395,21 miljons latu, informē Finanšu ministrija. Izdevumu samazinājuma nepieciešamību nosaka ieņēmumu sarukšana. Valsts ieņēmumu dienesta dati par budžeta ieņēmumu daļas izpildi liecina:

2002. gadā iekasēti 1 634 501 600 lati,
2003. gadā – 1 823 101 400 lati,
2004. gadā – 2 111 121 500 lati,
2005. gadā – 2 657 069 500 lati,
2006. gadā – 3 436 158 000 lati
2007. gadā – 4 596 945 700 lati,
2008. gadā – 5 139 429 100 lati,
2009. gada 1. cet. - 1 015 292 500 lati.

Līdztekus objektīvās ekonomiskās situācijas iespaidam uz nodokļu plānu neizpildi jāatzīst, ka Latvijā nodokļu maksāšana nav stiprā puse. Latvija nevar vēlēties labklājību kā citur Eiropā, ja gadu gadiem mūsu valsts ir teju vai zemo nodokļu paradīze. Nodokļu pienesumā iekšzemes kopproduktā atrodamies vienā no pēdējām vietām ES.

Eiroparlamenta deputāta kandidāts ekspremjers Ivars Godmanis šonedēļ nāca klajā ar ideju atcelt minimālo algu. Bet Darba likums piedāvā daudz vienkāršāku risinājumu – likt/ļaut darbiniekiem strādāt nepilnu darba dienu.

"Arī iepriekšējo gadu statistika rāda, ka bezdarbnieka pabalstu saņem tikai puse no bez darba palikušajiem."

Turklāt nebūtu lieki pievērst uzmanību faktam, ka šā gada pirmajā ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem darba samaksa, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, ir pieaugusi par 3,5 procentiem. Privātajā sektorā palielinājums veidoja 5,1% (no 422 līdz 444 latiem), bet sabiedriskajā sektorā darba samaksa samazinājās par 1,4% (no 520 līdz 512 latiem).

Pieauguma statistikā mulsina tas, ka arī uzņēmēji ir paziņojuši par atalgojuma samazināšanu. Turklāt vienlaikus notiek atgriešanās pie algu maksāšanas „aploksnēs”. Vieni tā dara tāpēc, ka citādi vairs nespēj konkurēt ar pastāvīgajiem “aplokšņu algu” uzņēmējiem un ne valsts, ne nozaru skaļās asociācijas neko nav izdarījušas, lai šo bezatbildību izbeigtu. Otri sapratuši, ka tādā veidā var iekrāt “pūriņu”, jo tagad ir īstais laiks lētiem pirkumiem un jaunu biznesa pamatu liešanai.

Sociālie pabērni

Arī “aplokšņu algu” politika ir veidojusi situāciju, kurā  Latvija ir ar viszemāko sociālo nodrošinājumu Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati par 2006. gadu.

Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības jomai, tostarp pensijām un pabalstiem, veidoja 12,2% no IKP - tik zemā līmenī šie tēriņi nebija nevienā citā zemē, vēsta BNS. Francija, Zviedrija un Beļģija sociālajai aizsardzībai atvēl attiecīgi 31,3%, 30,7% un 30,1% no IKP.

Izmantojot mākslīgu naudu PPS (Purchasing Power Standards), kas izslēdz cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, eirostatistiķi aprēķinājuši, ka sociālās aizsardzības tēriņi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir trešie zemākie ES (1547 PPS). Vēl zemāki šie izdevumi ir tikai Bulgārijā un Rumānijā.

Koalīcija gatavojas draudīgajam rudenim, par 80 miljoniem latu palielinot izdevumus bezdarbnieku pabalstiem, opozīcija - biedējot ar sociālajiem nemieriem. Aprīlī bezdarbnieku skaits tuvojās 125 tūkstošiem. Rudens kā smagais pārbaudījums tiek piesaukts tāpēc, ka tad daudziem beigsies pabalstu izmaksas laiks.

Taču arī iepriekšējo gadu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistika rāda, ka no bezdarbniekiem pabalstus ir saņēmusi tikai puse. 2006. gada janvārī valstī bija gandrīz 80 000 bezdarbnieku, taču pabalstus saņēma 34 567 (vidējais pabalsta apmērs Ls 69,72), šogad janvārī pabalsts pienācās 42 479 bezdarbniekiem (vidējais Ls 179,40), februārī pabalstu saņēma 50 107, martā – 57 499, aprīlī – 65 419 bez darba palikušie.

2006. gadā valstī bija 1 167 300 sociāli apdrošinātas personas. Vidējā iemaksu alga, no kā tiek aprēķināts pabalsts, bija 273,93 lati. Pērn sociāli apdrošināto skaits bija lielāks – 1 191 200 un ievērojami prāvāka arī vidējo iemaksu alga – Ls 439,71.

Kopš 2006. gada gandrīz divas reizes ir palielinājies slimības pabalsta apmērs: toreiz janvārī vidējais bija 126,03 lati, šogad – 297,69 lati.

Ietekmīgākā sociālā grupa valstī ir pensionāri. Ne velti pirms vēlēšanām „politiskie draugi” izšāva signālraķeti par pensiju iespējamo samazināšanu. Valdības vadītājs ir apgalvojis – tas būs pēdējais, pie kā ķersies klāt. Pensijas Latvijā ir niecīgas, salīdzinot ar citām ES valstīm. Cik tiek maksāts sociālais nodoklis, tik arī ir. Tomēr pēdējos gados pensijas ir augušas.

tabula

Pensiju apmērs un saņēmēju skaits

Avots: VSAA, LV.LV

 “Rietumu bankas” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kaļinovskis uzskata, ka prognozes par ekonomikas atgriešanos 2006. gada līmenī ir pārlieku optimistiskas un ekonomikas lejupslīde varētu būt līdz 2003.-2004. gada līmenim. “Domāju, ka mūsu ekonomikas kritums būs daudz dziļāks. Taču lai vai kā - mēs taču dzīvojām arī 2004. gadā. Mēs taču patlaban nerunājam par to, ka cilvēkiem ir jāatgriežas uz nabadzības sliekšņa. Viņiem ir jāmaina domāšana un jādomā par to, kā šo naudu reāli nopelnīt, nevis dzīvot uz kredīta rēķina. Tas pats attiecas arī uz valsti,” intervijā aģentūras BNS portālam “Baltic Business Service” teica A. Kaļinovskis. Viņaprāt, “jo ātrāk mēs atgriezīsimies līdz patiesam lietu mēram, jo ātrāk mēs nonāksim līdz bedres dibenam un - jo ātrāk mēs spēsim no šā dibena atsperties un sāksim rāpties no tās bedres ārā".

Valsts parāds 2006. gada decembrī saskaņā ar Valsts kases pārskata datiem bija 1,001 miljards latu. Saeimā iesniegtā budžeta grozījumu likumprojekta 6. pants paredz noteikt valsts maksimālo parādu 2009. gada beigās 5,5 miljardu latu apmērā.

Latvijā 2006. gada sākumā dzīvoja 2 miljoni 294 tūkstoši 590 iedzīvotāju, šogad martā - 2 miljoni 258 tūkstoši 300 iedzīvotāju – par 2994 mazāk nekā 2006. gada 1. janvārī.