To, ka vēlētāju izvēle pirms gaidāmajām vēlēšanām nebūs viegla, liecina iedzīvotāju aptaujas. „Latvijas faktu” veiktais pētījums rāda, ka aprīlī 25,7% pilsoņu nebija izvēlējušies partiju, par ko balsos, savukārt 21,3% nepiedalītos vēlēšanās. Savukārt šomēnes Rīgas vēlētāju aptauja pat uzrāda neziņas pieaugumu – 7. maijā 23,2% rīdzinieku nebija izlēmuši, par ko balsot, savukārt 15. maijā LETA publiskotie „Latvijas faktu” dati liecina, ka neizlēmušo vēlētāju skaits sasniedzis jau 30,1 procentu.
Jāatzīmē, ka katra vēlētāja balss var būt izšķirīga teju visu lielo partiju izredzēm – to reitingi, izņemot „Saskaņas centru”, svārstās ap kritisko piecu procentu robežu. Tiesa, atbalsts partiju mēra kandidātiem Rīgā ir atšķirīgs, taču pašvaldību vadītājus Latvijā neizvēlas iedzīvotāji tiešās vēlēšanās.
LV.LV jautā: Ko ņemt vērā, izvēloties, par kuru partiju balsot 6. jūnijā gaidāmajās vēlēšanās?
Politologs Ivars Ijabs:
„Cilvēkiem būtu ļoti svarīgi saprast, ka no šo vēlēšanu iznākuma ir liktenīgi atkarīga valsts turpmākā attīstība. Svarīgākie kritēriji, kā vienmēr, ir kandidātu pieredze, kompetence, reputācija, tīrība likuma priekšā, spēja strādāt komandā, spēja komunicēt ar sabiedrību. Diemžēl pieredze liecina, ka divas trešdaļas vēlētāju savu izvēli izdara nevis vadoties pēc šiem parametriem vai partiju programmām, bet gan pēc politiskās reklāmas. Sagaidāms arī etniskais balsojums – gan no latviešu, gan krievvalodīgo puses. Tas automātiski nozīmē to, ka balsots tiks par netīras reputācijas cilvēkiem.
"Svarīgākie kritēriji, kā vienmēr, ir kandidātu pieredze, kompetence, reputācija, tīrība likuma priekšā, spēja strādāt komandā, spēja komunicēt ar sabiedrību."
Kandidātiem jābūt ar skaidru priekšstatu par to, kas pašvaldībā ir visvairāk nepieciešams, ar piedāvājumu sociālajā sfērā. Jāatgādina, ka ne visas lielās partijas, piemēram, LPP/LC, par sociālo problemātiku savās programmās nerunā. Acīmredzot tā nebūs prioritāte.”
Politologs Juris Rozenvalds:
„Izvēle vēlēšanās ir ļoti sarežģīts, komplekss jautājums. Pirmkārt, pamatota, kvalitatīva izvēle ir paša vēlētāja darbs. Nepietiek ar neko nepaskaidrojošu reklāmu skatīšanos; ir jāpainteresējas par partiju piedāvājumu, programmām. Šī informācija ir pieejama internetā, arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Uzmanība būtu jāpievērš partiju piedāvājumam sociāli ekonomisko problēmu risināšanā, kandidātu līdzšinējam veikumam. Sevišķi svarīgi tas ir attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām. Attiecībā uz pašvaldībām joprojām ir daudz neskaidrību gan saistībā ar ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, gan administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Ir jāskatās, ko kandidāts spēj piedāvāt šajā jomā. Attiecībā uz lielajām partijām pašvaldību vēlēšanās ir svarīgi pārliecināties, cik vienmērīgu jauno administratīvo teritoriju attīstību tās piedāvā īstenot. Pretējā gadījumā var iznākt, ka kāda teritorija paliek mūžīgā provinciālā nomalē.
Kā jau teicu, jautājums par izvēli vēlēšanās ir ļoti komplicēts un prasa paša vēlētāja iedziļināšanos. Paļauties uz partiju piedāvājumu programmās vien arī nevajadzētu. Vēlētāju uzticība partijām, iespaids par tām veidojas ilgākā laika posmā. Tādējādi vēlētājam būtu jāspēj samērot savu līdzšinējo pieredzi ar partiju piedāvājumu pašreiz.
Vienmēr aktuāls un reizē neviennozīmīgs ir jautājums par partiju spēju pārvarēt piecu procentu barjeru. No vienas puses – balsojot tikai par lielajām, vecajām partijām ar lielākām izredzēm gūt plašu pārstāvniecību, tiek ierobežota jaunu ideju, piedāvājumu ienākšana politikā. Taču, no otras puses – nav jēgas atdot balsi par partiju, kura netiek ievēlēta. Tātad partijai, par ko vēlētājs izvēlas balsot, ir jābūt ar reālām izredzēm, nevis zem viena procenta reitingu listēs.”
Politoloģe Iveta Kažoka:
„Svarīgākais – cik liela ir iespējamība, ka attiecīgais kandidāts uzreiz pēc vēlēšanām atteiksies no solījumiem. Tādēļ vajadzētu kaut nedaudz papētīt kandidātu līdzšinējos solījumus un līdzšinējo darbību. Būtiski ir arī izvērtēt kandidāta solījumus pašreiz – vai tie nav neizpildāmi. Tātad – vai kandidāts vēlētājus uzlūko tikai kā balsošanas mašīnu vai arī pretēji – kā domājošus indivīdus.
Otrkārt, reputācija. Noskaidrot, vai kandidāts nav pārkāpis likumu, pārliecināties, ka viņa morālā stāja neliks vilties.
"Pašvaldību vēlēšanās balsojam par partiju sarakstiem, nevis pašvaldības vadītāju."
Runājot par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, vēlētājam ir svarīgi noskaidrot, kādā EP frakcijā kandidāts iesaistīsies. Nav tik svarīgi, no kādas partijas vai valsts ir kandidāts, bet gan tas, kādu politisko virzienu EP viņš pārstāvēs.
Ir jāatgādina, ka pašvaldību vēlēšanās balsojam par partiju sarakstiem, nevis pašvaldības vadītāju. Tādēļ ir ļoti būtiski izpētīt, kas par cilvēkiem grupējas ap saraksta līderi, vai tie vēlāk neliks vilties. Šajā ziņā grēko reklāmas. Piemēram, „Jaunā laika” afišā attēlots arī Valdis Dombrovskis un Einars Repše, kuri patiesībā uz amatiem pašvaldībā nekandidē. Tas pats sakāms par Ivaru Godmani LPP/LC reklāmās.”
Politoloģe Rasma Kārkliņa:
„Pirmkārt, ļoti svarīgi ir vēlēšanās piedalīties, aicināt to darīt arī radus un draugus. Sevišķi būtiski tas ir, lai nodrošinātu pārstāvniecību EP, jo, kā rāda pieredze, aktivitāte EP vēlēšanās ir zema.
Otrkārt, jāņem vērā, ka gan EP, gan pašvaldību vēlēšanās ir piecu procentu iekļūšanas slieksnis. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot, vai attiecīgajai partijai patiešām ir reālas izredzes to pārvarēt. Ja partija to nepārvar, par to dotā balss aiziet vējā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tā notiek ar apmēram 30 procentiem balsu.
Izvēloties kandidātus, pašlaik ir ļoti būtiski izvērtēt, kuriem no tiem ir gan attiecīgajam amatam piemērota pieredze, gan spējas apgūt jaunu fondu finansējumu, līdzdarboties starptautiskos projektos, ātri piesaistīt investorus. Turklāt jāņem vērā, ka tie nedrīkst būt koruptīvos vai aizdomīgos darījumos iesaistīti cilvēki, jo negodīgums atbaida investīcijas. Ir jāpārliecinās, vai izvēlētajam kandidātam, nonākot vēlētajā amatā, nav acīmredzami savtīgu mērķu. Kandidātam ir arī jāspēj piedāvāt rīcības plānu krīzes pārvarēšanai.”
