Gandrīz četrkārtīgi paaugstinātais PVN nodoklis viesmīlības sektorā pamudinājis aktīvi rīkoties. Tūrisma profesionālās asociācijas jau gada sākumā izstrādāja „Nacionālā tūrisma glābšanas plānu”, kas paredz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un uzlabošanu. Tā kā pašreizējā situācijā atrast finanses tūrisma attīstībai no valsts budžeta faktiski ir neiespējami, valdība rosināja izteikt tādus priekšlikumus, kuri neprasītu papildu finansējumu, bet reizē novērstu būtiskus šķēršļus tūrisma nozares attīstībai.
Viens no pozitīviem piemēriem jau noticis – Šengenas vīzu saņemšanas atvieglojumi trešo valstu iedzīvotājiem. Līdz šim iebraukšanu valstī atteica pat tādos gadījumos, kad biznesa cilvēki ceļazīmi bija iegādājušies tūrisma aģentūrā, nevis izmantojuši ielūgumus uz darījuma pasākumu. Kopš Latvijas pievienošanās Šengenas zonai tūristu skaits, piemēram, no Krievijas samazinājies par 15,5%, bet Igaunijā un Lietuvā, kur saņemt vīzu varēja ātrāk un vienkāršāk, ievērojami pieauga. Līdz ar Latvijas valdības deklarācijas pieņemšanu šā gada pavasarī, kurā tika iekļauta arī tūrisma nozare, Šengenas vīzas saņemšanas kārtība vienkāršota atbilstoši citu valstu pozitīvajiem piemēriem. Kā apstiprināja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Uldis Vītoliņš, tūristu skaits, piemēram, no Krievijas, pateicoties atvieglotajai iebraukšanas kārtībai, vairs nemazinās.
Pozitīvas izmaiņas skar arī ēdināšanu tūrisma mītnēs, kas daudzviet strikto Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumu dēļ vairs netika piedāvāta. Tūrisma mītņu saimniekiem katra nopirktā ola vairs nav jāreģistrē pārtikas aprites žurnālā. Tagad pietiek saglabāt pirkumu čekus un, ja konkrētu pārtiku iegādājas regulāri vienā un tajā pašā veikalā vai saimniecībā, reģistrēt to tikai vienu reizi.
"Lai izdzīvotu, vairs nevar gaidīt, kad tiks pazemināts PVN vai sniegts cita veida atbalsts. Ir jāmeklē vēl brīvas nišas un veidi, kā atšķirties no konkurentiem."
Viesmīlības nozarē strādājošie uzņēmēji nezaudē arī cerības, ka drīzumā tiks izpildīta deklarācijā iekļautā apņemšanās vienkāršot ārvalstu viesu deklarēšanas sistēmu Latvijā. Tas varētu nozīmēt, ka lauku saimniecībām vairs nevajadzēs iesniegt deklarācijas par katru ārzemju viesi divdesmit četras stundas diennaktī, bet, piemēram, kā Igaunijā tikai vienreiz gadā. Pašlaik Ekonomikas ministrijas darba grupa strādā pie izmaiņām šajā, joprojām Latvijas tūrisma nozarei sāpīgajā jautājumā.
Cenu kritums un specializēšanās
Ja tūrisma profesionāļi par svarīgiem krīzes ieguvumiem uzskata birokrātijas mazināšanos, pārāk strikto un nevajadzīgo noteikumu labošanu, arī cilvēcīgāku ierēdņu attieksmi, tad no patērētāja viedokļa par pozitīvu tendenci var uzskatīt cenu mazināšanos, dažviet pat par 10–20 procentiem. Diemžēl kopumā gan cenas tūrisma pakalpojumiem nav nokritušās tik ļoti, lai tās varētu konkurēt ar kaimiņvalstīm.
Patērētāju ieguvums ir arī iespēja arvien dažādākās lauku saimniecībās iegādāties kvalitatīvus pašu audzētus un gatavotus produktus. Šogad asociācijā „Lauku ceļotājs” (LC) reģistrēts rekordliels saimniecību skaits – aptuveni trīssimt. Asociācijas prezidente Asnāte Ziemele šo tendenci skaidro ar krīzi – agrāk saimnieki nelabprāt atvēra saimniecības plašākai apskatei un produktu iegādei, tagad svarīgs kļuvis katrs apmeklētājs. Jācer, ka nākotnē latviešiem iegādāties sieru, desu, zivis pie tuvākajiem zemniekiem būs tikpat ierasta tradīcija kā, piemēram, francūžiem.
"Iespējams, iedzīvotāji, kuri agrāk pavadīja garas brīvdienas tālos ceļojumos, šovasar atpūtīsies un naudu tērēs uz vietas Latvijā."
Nav iespējams arī nepamanīt, ka tūrisma mītnes pamazām sāk specializēties un piedāvāt papildu atrakcijas, sportiskas aktivitātes un patīkamus pārsteigumus. „LC” aptauja rāda, ka pirms gada tikai 7% saimniecību bija gatavas specializēties kādā no tūrisma nišām. Tajā pašā laikā igauņi vēlējās specializēties gandrīz simtprocentīgi. Iespējams, tieši tāpēc rodas sajūta, ka kaimiņvalsts tūrisma jomā atrodas soli priekšā. Pašlaik vēlme specializēties tūrisma mītņu saimniekiem Latvijā pamazām pieaug. Ikviens tūrisma nozarē iesaistītais saprot – lai izdzīvotu, vairs nevar gaidīt, kad tiks pazemināts PVN vai sniegts cita veida atbalsts, bet gan jāmeklē vēl brīvas nišas un veidi, kā atšķirties no konkurentiem.
Tā, piemēram, atpūtas komplekss „Laimes ligzda” Cēsu rajonā piedāvā jaunu pakalpojumu – nūjošanu instruktora pavadībā pa apkārtnes dabas takām, pēc kuras viesi tiek sagaidīti ar pirtiņu un tēju. Labs piemērs ir arī z/s „Zemeņu krastiņi” Krāslavas rajonā, kur iespējams iegādāties ne tikai pašu audzētas zemenes, bet vairāku dienu garumā izbaudīt pat īstu zemeņu kūri – ēdienus no zemenēm, zemeņu maskas un citas izdarības. Savukārt viesu nams „Vino Rosso” Koknesē paralēli viesnīcas un restorāna biznesam tagad piedāvā arī SPA procedūras un džakuzi vannas ar pirtīm. Šovasar šeit būs pieejams arī jaunatvērtais vīna bārs. „Vino Rosso” saimniece Dace Līviņa skaidro, ka tūristi vairs nevēlas tikai pārnakšņot un labi paēst, bet palutināt sevi arī ar relaksējošām procedūrām. Dace jaunajai tūrisma sezonai noskaņota optimistiski. Viņa cer, ka tie iedzīvotāji, kuri agrāk pavadīja garas brīvdienas tālos ceļojumos, šovasar atpūtīsies un naudu tērēs uz vietas Latvijā.
Ārzemes vai Latvija?
Lai arī tūrisma speciālisti spriež, ka šovasar iedzīvotāji, kuri bija pieraduši doties uz ārzemēm, tagad atpūtīsies Latvijā, šī prognoze var arī neatbilst patiesībai. Arī ārzemju ceļojumiem cenas samazinās, un ceļojumu aģentūras piedāvā pat 35–50% atlaides. Jāņem vērā, ka psiholoģiski atvaļinājuma laikā cilvēkiem ir vēlme doties pāri robežai un tā aizmirst par ikdienas problēmām. Šo sajūtu var radīt pat aizbraukšana tepat uz Lietuvu vai Igauniju. Lai pievilinātu klientus, atliktu vien pašmājās pazemināt cenu, taču, pēc viesnīcnieku teiktā, tad atliktu strādāt par pašizmaksu vai pat ar zaudējumiem. Taču, ja viesnīcās piedāvātu lētākus numuriņus, peļņu daudz vairāk ienestu tās restorāns, SPA un citi atpūtas pakalpojumi (pirtis, baseins). Kā potenciālo klientu mani varētu pievilināt arī otrādi – numuriņi dārgāki, bet restorāns un citi pakalpojumi salīdzinoši lēti vai arī iekļauti cenā. Diemžēl pašlaik aizbraukt uz pieklājīgu SPA viesnīcu, piemēram, Sāremā iznāk lētāk (ieskaitot ceļu) nekā tādā pašā līmenī atpūsties uz vietas Latvijā.
"Diemžēl pašlaik aizbraukt uz pieklājīgu SPA viesnīcu, piemēram, Sāremā iznāk lētāk (ieskaitot ceļu) nekā tādā pašā līmenī atpūsties uz vietas Latvijā."
Kas ir tūrisma veiksmes pamatā? Ne vienmēr liela nauda! Viens no svarīgākajiem faktoriem – saimnieku pozitīvā attieksme un spēja labi komunicēt. „Lauku tūrismā pievienotā vērtība ir apkārtnes daba, bet neapšaubāmi arī saimnieka attieksme – kā viņš prot izturēties, ko viesiem sagatavojis – lauku pirtiņu, pankūkas ar ievārījumu. Jo vairāk pozitīvu sajūtu tūrists piedzīvo un mājās atgriežas ar labām atmiņām, jo lielāka garantija, ka šajā vietā viņš atgriezīsies,” spriež „LC” vadītāja A. Ziemele.
Profesionāļu ieteikumi tūrisma uzņēmumiem:
- pārskatīt izmaksas un maksimāli tās optimizēt;
- veidot sadarbību gan ar savas, gan citu nozaru uzņēmumiem. Kopīgi domāt par atraktīviem produktiem;
- vēl labāk plānot mārketingu. Iesaistīt arī pašvaldības un valsts iestādes;
- vairāk un kvalitatīvāk izmantot virtuālo telpu, jo mūsdienās interneta vide kļūst noteicošā atpūtas izvēlē. Tūrisma pakalpojumus bez maksas var publicēt TAVA izveidotajā mājaslapā http://www.latviatourism.lv
