Zaļums kā tūristu vilinātājs
Nule notikušajā Latvijas lauku tūrisma gadskārtējā konferencē vārds „krīze”, šķiet, netika minēts ne reizi. Bez pēdējā laikā pierastās nolemtības un drūmuma noskaņas tika gan runāts par „pašreizējiem procesiem ekonomikā”, meklējot jaunas iespējas un cerīgi lūkojoties nākotnē.
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” (LC) vadītāja Asnāte Ziemele, ievadot pasākumu, uzsvēra: „Šis ir mūsu laiks un ir jāprot to izmantot.”
Papildinot Asnātes teikto, Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis, kam ar LC izveidojusies cieša sadarbība, norādīja: „Ir trīs lietas, kuru dēļ cilvēki brauktu uz Latviju. Pirmkārt, veselības tūrisms. Jo sliktāk klājas ekonomikā, jo ļaudis vairāk rūpējas par sevi un savu veselību. Jebkas, ko varat no sava zaļuma piedāvāt, būs tas, kas vilinās atbraucējus. Otrkārt, citās Eiropas valstīs autentiskus lauku labumus ir grūtāk sagādāt nekā pie mums, un tā arī ir priekšrocība. Treškārt, lauku tūristi ir aktīvi ļaudis, viņi nesēdēs uz vietas atpūtas mājā, lai cik skaistā vietā tā arī atrastos. Viņi vēlas braukt ar laivām, divriteņiem, vērot putnus, doties zirgu izjādēs, pārgājienos, nūjot... Tas ir jūsu ziņā, ko vēl izdomāt un piedāvāt.”
"Jo sliktāk klājas ekonomikā, jo ļaudis vairāk rūpējas par sevi un savu veselību."
Jā, tūrisms un ceļošana ir daļa no Eiropas iedzīvotāju dzīvesveida. Samazinoties ienākumiem, cilvēki nepārstās ceļot, tikai izvēlēsies savam budžetam atbilstošus maršrutus, priekšroku dodot lētākiem līdz šim neapgūtās vietās, kas arī sola savu eksotikas piesitienu.
Te vietā ir Latvijas bagātība – aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (Natura 2000), kas ietver 336 teritorijas, kuru kopējā platība aizņem gandrīz 12% valsts teritorijas. Dabas teritoriju tīkls izveidots uz jau esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pamata, tām pievienojot 122 jaunas. Šā tīkla izveides mērķis ir Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība.
Eiropas naudas artava lauku tūrisma attīstībai
Tādēļ ļoti nozīmīgi pašlaik ir divi projekti, kurus īsteno LC. Pirmais no tiem ir „Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos”, kas tiek finansēts ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas un turpināsies līdz 2011. gadam.
Līdz šim laikam ir jāizstrādā četri tūrisma attīstības plāni Rāznas nacionālajam parkam, Vidzemes piekrastei, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Abavas senlejas dabas parkam un Dvietes palienes dabas parkam. Šīs teritorijas jau tiek apsekotas, un to apsaimniekošanā iesaistītajiem – uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, pašvaldībām, vides speciālistiem – tiks rīkotas sanāksmes, lai nodrošinātu visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos plāna izstrādē, viedokļu saskaņošanu.
Tiks izstrādātas arī vadlīnijas dabas objektu apsaimniekošanai un izmantošanai tūrisma piedāvājumā. Lai to veiktu, tiks apsekoti tūrisma piedāvājumā popularizētie dabas objekti Natura 2000 teritorijās, konstatēti labas un sliktas apsaimniekošanas piemēri un tūrisma ietekmju radītās sekas.
Vēl tiks apkopoti zaļie padomi ceļotājam – informatīvi izglītojoša informācija par dabas un vides aizsardzības noteikumiem, kas jāievēro, atpūšoties dabā. Taps arī pieci tūrisma ceļveži, no kuriem veloceļvedis jau tika izdots pērn, bet ūdenstūrisma ceļvedis tiks laists klajā nākamajā mēnesī. Kā norāda projekta vadītājs, vides eksperts Juris Smaļinskis, bukleta veidotāji no sniega līdz sniegam izbraukuši 40 Latvijas upes, veicot attālumu līdzvērtīgu no Rīgas līdz Romai. Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka laivotāji aprīlī saņems vērtīgu dāvanu.
Nākamais projekts, kas cieši savijas ar iepriekš minēto, ir Eiropas Komisijas LIFE+ programmas projekts „Vides politikas un pārvaldības priekšlikumu izstrāde, demonstrējot tūrisma attīstības ieguvumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā Slīteres nacionālajā parkā – Natura 2000 teritorijā”.
Gan sēņošana, gan nūjošana
J. Smaļinskis teic, ka mūsu valstī katra ceturtā piektā lauku tūrisma saimniecība atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā vai tuvu tai. Taču pagaidām, atšķirībā no kaimiņiem igauņiem, mūsu lauku tūrisma saimnieki nav aptvēruši priekšrocības, ko viņu komercdarbībai un klientu piesaistei var dot atrašanās šādā vietā, un tikai retais, piemēram, savā interneta vietnē goda vietā uzsvēris, ka viesu māja atrodas Natura 2000, tātad zaļā, ekoloģiski tīrā vietā. Joprojām aizsargājamās dabas teritorijas statuss netiek uztverts kā priekšrocība, bet gan kā trūkums. Vāja ir sadarbība starp teritorijas administrāciju, tūrisma mītņu saimniekiem un pašvaldībām.
Bet viesu māja viena pati meža vidū vai pat jūras krastā kā veiksmīgs bizness pastāvēt nevarēs, ja nebūs ceļu, sakārtotas infrastruktūras, informācijas stendus un kartes ieskaitot, ja tuvākajā apkaimē nebūs vietas, kur paēst un nopirkt, piemēram, saldējumu, ja nebūs citu objektu, kas tūristiem ļaus pilnvērtīgi izmantot laiku. A. Ziemele salīdzina Latvijas Kurzemes vientulīgo jūrmalu ar lietuviešu piedāvājumu savā krastā un ar nožēlu secina: Nidu pazīst visā Eiropā, mūsu skaistās pludmales vēl tikai gaida savus atklājējus.
"Mūsu valstī katra ceturtā piektā lauku tūrisma saimniecība atrodas vai īpaši aizsargājamā teritorijā vai tuvu tai."
To, ka ir iespējams atrast oriģinālus piedāvājumus, izmantojot dabas krāšņumu, apliecina J. Smaļinskis pēc lauku tūrisma apsekojuma izlases veidā visos četros valsts novados. Latgalē z/s „Untumi” gaida putnu vērotājus, viesu mājā „Mežinieku mājas” ir interesantas, vides gida vadībā staigājamas botānikas takas, brīvdienu mājās „Zemeņu krastiņi”- viss piedāvājums balstīts uz zemenēm. Zemgalē brīvdienu mājas „Iecavnieki” viesiem dotas ekskluzīvas iespējas – sēņošana Daudzevas mežos, tūrisma saimniecība „Klajumi” rīko ne vien ierastās izjādes ar zirgiem, bet garākus pārgājienus. Vidzemes viesu un brīvdienu mājā „Korķi” ciemiņiem tiek piedāvātas takas un viss nepieciešamais nūjošanai, un šeit sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju izgatavoti un uzstādi skaisti informācijas stendi, kas noteikti viesu acīs ceļ mītnes prestižu un vienlaikus arī sniedz ziņas par visu apkaimi un tās vērtību. Savukārt lauku tūrisma saimniecības „Piekūni” saimnieki saviem klientiem iekārtojuši klejojumu takas, kurās sastopami arī enerģiju dāvājoši akmeņi un citi brīnumi.
Kurzemē jau gadus desmit pastāv uzņēmums, kas izvērsis ļoti daudzveidīgu darbību ūdenstūrisma laukā – gan laivu braucienu rīkošanu ne tikai pašmājās, bet arī ārzemēs, nodrošinot klientus ar visu nepieciešamo inventāru, un pēdējo gadu jaunums ir laivošana jūrā. Tā ir saimniekošana ar lielu izdomu un vērienu.
Te vietā piebilst, ka lauku tūrisma pakalpojumu dažādošanā lieti noderēs vēl viens projekts, ko LC sācis šogad, – BSR INTERREG IV B projekts „Baltijas zaļā josta”, kas ilgs līdz 2012. gadam. Kā jau pārrobežu projekts, tas ir liels un plašs – tajā piedalās 25 partneri, kas pārstāv valstis ap Baltijas jūru. LC šā projekta ietvaros sadarbībā ar Slīteres nacionālo parku īsteno pilotprojektu, kura mērķis ir ekoloģiskās situācijas uzlabošana piekrastes joslā bijušā dzelzs priekškara zonā gar Baltijas jūru, apzinot padomju varas atstāto mantojumu un tā izmantošanu tūrisma attīstībā, nodrošinot teritorijas sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Lūk, vēl kāda liela, visai maz izmantota iespēja.
Kas mainās, tam tiek
Pērn LC reģistrā esošo Latvijas lauku tūrisma naktsmītņu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 30 (kopumā 465), bet gultasvietu - par simts (9085). Taču viesi tajās nakšņojuši par 28% mazāk, kurpretim Igaunijā šis rādītājs audzis par 43%, bet Lietuvā – par 28 procentiem.
Vienu no iemesliem min A. Ziemele: „Mēs esam padārgi. Mums viss ir dārgs. Pienāk ziņas, ka cilvēki labprātāk brauc uz Skotiju, Vāciju, kur cenas ir zemākas, bet viesu māju kvalitāte un servisa līmenis augstāki, infrastruktūra sakārtotāka.” Viņa arī piebilst, ka tas ir saprotams: pēdējā laikā mūsu valstī strauji cēlās gan energoresursu, gan būvmateriālu cenas, gan darbaspēka un citas izmaksas. Tomēr salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm divvietīgas istabas cenas iekšzemē Latvijā ir visdārgākās; pie jūras gan nē, bet – šis cenu salīdzinājums ir ar jau minēto Nidu Lietuvā un Sāremā Igaunijā... A. Ziemele vēl piebilst, ka kaimiņvalstīs viesu mītņu pakalpojumu cenas jau sāka kristies pērn un arī Latvijā šī tendence ir jāņem vērā.
"Lauku tūrisma pakalpojuma cena ir tā, ko samaksā klients, bet vērtība – tas, ko viņš par savu naudu saņem."
Līdzīgā konferencē pirms gada LC publiskoja aptaujas rezultātus, kurā lauku tūrisma saimniekiem bija jāatbild uz jautājumu „Vai domājat specializēties?”. Tātad – mainīt pakalpojumu piedāvājumu, meklējot savu īpašo vietu. Igaunijas kolēģi 100% gadījumu atbildēja apstiprinoši, bet Latvijā tikai 7% domāja par kaut ko jaunu. Ar to saskan vēl viena saimnieku prognoze. Negatīvas izmaiņas pieprasījumā paredzēja 80% igauņu lauku tūrisma uzņēmēju, bet Latvijā piesardzīgi nākotnē lūkojās tikai 47% saimnieku. Lietuvieši toties bija pavisam optimistiski – klientu skaita kritumu prognozēja tikai 33% saimnieku, un viņi vispār neredzēja nekādu vajadzību savā biznesā kaut ko mainīt. Atklāti sakot, lietuvieši mazliet jauc kārtis, jo viņi savu klientu skaitu tomēr bija pieaudzējuši, tiesa, daudz mazāk nekā igauņi. Taču šeit ir vēl viens jautājums „Varbūt dienvidu kaimiņi savu specializāciju bija īstenojuši jau agrāk?”.
Tātad te ir ko padomāt. Un mūsu saimnieki, kā izskatās, to ir krietni darījuši aizvadītā gada garumā, radot gluži jaunus piedāvājuma veidus un saņemot savus spēkus dūrē.
To ļoti uzskatāmi demonstrēja Nītaures dzirnavu saimniece Gunta Rozenberga, izklāstot pat neaptverami daudz nodarbju, ko piedāvā saviem klientiem. „Mēs izdomājam ļoti, ļoti daudz visa kā, protams, to īstenot nevaram, bet liela daļa allaž paliek!” viņa joko. „Un mūsu piedāvājums ir tik plašs, ka ar to klientu vienkārši iedzenam stūrī - visu, ko viņš vēlas, varam izpildīt!” Taču Guntai ir vēl viens noslēpums – neba viss notiek Nītaurē. Viņa izmanto vai visu apkārtējo tūrisma saimnieku sniegtos pakalpojumus. Tā viesi tiek gan Līgatnes pazemes kazemātos, gan ciemojas briežu dārzā, gan trušu parkā, gan piedalās aktīvajā atpūtā.
Citādi, bet ar izdomu un vērienu saimnieko jau sākumā minētajā Ludzas Amatnieku centrā.
Lauku tūrisma pakalpojuma cena ir tā, ko samaksā klients, bet vērtība – tas, ko viņš par savu naudu saņem – lauku saimniekiem sacīja A. Kušķis. Šī vērtība arī būs tas, kas biznesam nesīs veiksmi.
Vēl lauku tūrisma saimniekiem veiksmi varētu nest tas, ka naudas trūkuma laikā birokrātijas dzirnas zaudēs savu spēku un tādējādi pazudīs arī absurdās, ne no Briseles nākušās prasības, kas šo mazo uzņēmēju dzīvi brīžiem darīja nepanesamu.
