Likumsakarīgs ir jautājums, ja jau EP vēlēšanas šķiet tik maznozīmīgas, tad kāpēc par šo tēmu rakstīt? Ir vismaz divi iemesli. Pirmkārt, tas, ka Latvijas partijas pārstāvniecību Saeimā vai Rīgas domē vērtē augstāk nekā Eiropas Parlamentā, vēl nenozīmē, ka EP vēlēšanas ir mazsvarīgas. Otrkārt, gatavošanās EP vēlēšanām diezgan uzskatāmi parāda atsevišķas Latvijas politiskās dzīves īpatnības un raksturo partiju eiropeizācijas procesu. Turpmāk rakstā ir apkopoti daži novērojumi par Latvijas partiju saikni ar EP politiskajām grupām un kandidātu izvirzīšanas procesu.
Kā pastāstīt Latvijas vēlētājam par EP
Latvijas partijām EP vēlēšanas ir „ciets rieksts”, un tam ir visai pamatoti iemesli.
Pirmkārt, ir visai sarežģīti paskaidrot elektorātam, ar ko EP vispār nodarbojas un kāpēc šī institūcija tomēr uzskatāma par nozīmīgu pat ar nosacījumu, ka Eiropas Komisijas un ES Padomes ietekme uz ES politikas procesu ir daudz lielāka.
Otrkārt, ikvienam puslīdz saprātīgam cilvēkam varētu rasties jautājumi par Latvijas iespējām kaut ko panākt ar deviņu savstarpēji karojošu deputātu spēkiem institūcijā, kurā 27 ES dalībvalstis kopumā pārstāv 785 pārstāvji.
Treškārt, Latvijas partijām varētu būt grūti paskaidrot vēlētājiem, ko šī konkrētā partija varētu vēlēties panākt Eiropas Parlamentā, jo pārsvarā Latvijas partijām un arī vēlētājiem daudz interesantāki šķiet nacionālā līmeņa jautājumi. Īsāk sakot, EP vēlēšanas ir patiesi nozīmīgs izaicinājums Latvijas partiju izdomas spējām.
Ko teikt par saikni ar EP politiskajām grupām
No Latvijas ievēlētie EP deputāti tikai daļēji pārstāv savu valsti. Būtu grūti iedomāties, piemēram, Ģirtu Valdi Kristovski un Tatjanu Ždanoku plecu pie pleca darbojoties un veicinot Latvijas nacionālās intereses, tāpēc, lai pēc iespējas retāk redzētos, šie Latvijas pārstāvji darbojas katrs savā EP politiskajā grupā. EP ietvaros pastāv dalījums politiskajās grupās, un tajās apvienojas partijas ar līdzīgiem ideoloģiskajiem uzskatiem. Jāteic, ka Latvijas partijas ļoti lepojas ar saviem sakariem Eiropā. Tam ir viens nozīmīgs iemesls, proti, priekšvēlēšanu periodā tās var saņemt informatīvo un cita veida atbalstu no EP politiskajām grupām. Protams, runa šajā gadījumā nav par finansiālo atbalstu, taču partijas ir priecīgas, ja pie tām ciemos atbrauc kāda augstu stāvoša amatpersona no politiskās grupas, kurai piederīga ir arī attiecīgā Latvijas partija, un aģitē cilvēkus par to balsot.
"Rodas jautājumi par Latvijas iespējām kaut ko panākt ar deviņu savstarpēji karojošu deputātu spēkiem lielajā EP."
Tas neapšaubāmi būs noderīgi šā gada jūnijā, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju labprātāk bez politiķiem iztiktu vispār, ja vien būtu tāda iespēja. Kas zina, varbūt Eiropas politiķu ieteikumos Latvijas iedzīvotāji ieklausīsies? Ieteikuma vēstules no Eiropas tiek vērtētas diezgan augstu, pat neraugoties uz to, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji nav lielā sajūsmā par dalību ES. Priekšvēlēšanu periodā varētu rasties arī amizantas situācijas, jo EP Eiropas Tautas partiju politiskajai grupai piederīga ir gan Tautas partija, gan Jaunais laiks.
Kāda ir EP politisko grupu ietekme uz Latvijas partijām
Ja uz šo jautājumu būtu jāatbild vienā vārdā, tad pavisam mierīgi varētu teikt – ietekmes nav nekādas. Kopumā tas tā patiešām ir, jo Latvijas partijas vēlas saņemt atbalstu no EP politiskajām grupām, bet ir kategoriski pret jebkādu Eiropas partiju ietekmi. Nav arī manīts, ka EP politiskās grupas aktīvi mēģinātu ietekmēt kandidātu izvēles procesu Latvijā vai partiju piedāvājumu vēlētājiem. Tomēr, ja palūkojas rūpīgāk, var redzēt, ka Latvijas partijas diezgan uzmanīgi atlasa kandidātus uz EP vēlēšanām. Pārsvarā no kandidātiem tiek prasītas valodas zināšanas un kompetence ES jautājumos, kā arī spēja darboties multikulturālā vidē. Tāpēc var apgalvot, ka notiek pakāpenisks Latvijas partiju eiropeizācijas process.
Jāatzīmē, ka darbs ES ir visai prasīgs, jo ilgu laiku ir jādzīvo prom no mājām un ģimenes. Protams, finansiālā atlīdzība (nākamajā EP sasaukumā ir paredzēta cita atalgojuma sistēma, kas ir labvēlīga Latvijas deputātiem) spēs kompensēt lielu daļu neērtību, tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzi partiju pārstāvji ir atteikušies kandidēt, jo nav gatavi vairākus gadus pavadīt ceļā starp Briseli, Strasbūru un Rīgu.
Pārsvarā Latvijas partijas cer uz vienu vai divām vietām EP, tāpēc tās neaizrausies ar spilgtu personību piedāvāšanu. Pilnīgi pietiek ar vienu vai divām „lokomotīvēm”. Vairāk piedāvāt tāpat nav vērts, jo tad (protams, atkarībā no citu partiju rezultātiem) būtu jāsavāc vairāk nekā 20% vēlētāju balsis, uz ko pat lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju pašreizējos apstākļos nevar cerēt. Būtu labi, ja Latvijas partijas varētu atļauties EP vēlēšanās piedāvāt politiķus, kas ir pietiekami pieredzējuši un jau pabijuši valdībā. Ja šie politiķi pēc vēlēšanām nokļūtu EP, viņu ietekme būtu daudz lielāka nekā tiem, kuri EP nonāktu no kādas pašvaldības, Saeimas vai no partijas organizācijas. Protams, prasme un vēlme šos cilvēkus pēc tam izmantot ir cits jautājums, un līdzšinējā pieredze liecina, ka valdība, lai risinātu valstiski svarīgus jautājumus, Latvijas pārstāvjus EP tikpat kā neizmanto.
Kā Latvijas partijas izvirza kandidātus EP vēlēšanām
Kandidātu izvirzīšana neapšaubāmi ir demokrātiska, un Latvijas partijas izmanto dažādas procedūras kandidātu izvirzīšanai. Dažas partijas izmanto pašpieteikšanās principu, citās kandidātus izvirza reģionālās nodaļas, vēl citās partijas valde izvēlas kādu cilvēku, kam tiek uzticēta saraksta veidošana. Visgrūtāk ir partiju apvienībām, kur kandidātu izvirzīšanas un saskaņošanas process ir visai smagnējs, jo katrai partijai ir sava kandidātu izvirzīšanas procedūra, turklāt pirms tam ir jāvienojas par to, pēc kādiem principiem notiks kandidātu sadale starp partijām. Var tikai just līdzi Saskaņas centra politiskajai apvienībai, kuru veido nu jau veselas piecas partijas.
"Līdzšinējā pieredze liecina, ka valdība, lai virzītu valstiski svarīgus jautājumus, Latvijas pārstāvjus EP tikpat kā neizmanto."
Lielā daļā partiju demokrātiskais atlases process turpinās vismaz līdz brīdim, kad ir jāapstiprina galīgais kandidātu saraksts. Tad parasti iesaistās valde, kam ir tiesības sarakstu būtiski izmainīt. Šādas sistēmas pastāvēšanu var apšaubīt no demokrātiskuma viedokļa, taču tā ir pilnīgi saprotama no partiju stratēģisko interešu skatu punkta. Latvijas politiskais process šobrīd ir visai juceklīgs, tāpēc partijām, lai izdzīvotu, turpmākajā rīcībā ir jābūt elastīgām. Līdz ar to pārmērīga aizraušanās ar demokrātiju var izrādīties kaitīga. Daudz svarīgāks par procesu ir gala rezultāts, no kura būs atkarīga partijas vieta politikas veidošanas procesā. Partijām šobrīd ir risināmi daudz svarīgāki jautājumi nekā procedurālās pilnības izkopšana.
Galu galā, ja visas trīs vēlēšanas notiek vienlaikus, tad kur lai atrod pietiekami daudz kandidātus uz vakantajām vietām pašvaldībās, Saeimā un EP – tādus kandidātus, kuri vēl nav tiktāl kompromitējušies, lai cilvēki par tiem varētu balsot pat visdziļākajā izmisumā?
