Kā zinām, spēcīgs ekonomiskās aktivitātes sarukums Latvijā un likviditātes apsīkums globālajos finanšu tirgos, padarot aizņemšanos tajos teju neiespējamu, un papildus tam nepieciešamība atbalstīt sistēmiski nozīmīgo „Parex banku” Latvijas valstij 2008. gada beigās lika vērsties pēc starptautiska finanšu atbalsta. Tā kā straujās attīstības gadu ieņēmumi nebija izmantoti budžeta rezervju veidošanai, Latvijai nebija līdzekļu ekonomikas stabilizēšanai un tā griezās pie Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, citām starptautiskām institūcijām un reģiona valstīm. Decembrī tika panākta vienošanās par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanas iespēju (tai skaitā 3,1 miljardi eiro no EK, 1,7 miljardi eiro no SVF), vienojoties par ekonomikas restrukturizācijas un nemainīgu fiksēta valūtas kursa politiku.
"Jautājums, ko tomēr svarīgi ļoti rūpīgi apzināt: kā atlikušo, lai arī nelielo aizņēmuma daļu izmantot tautsaimniecības stimulēšanai."
Skaidrs, ka liela daļa iespējamā 7,5 miljardu eiro aizņēmuma varētu tikt izlietota parādu refinansēšanai un budžeta deficīta apsaimniekošanai, bet jautājums, ko tomēr svarīgi ļoti rūpīgi apzināt: kā atlikušo, lai arī nelielo aizņēmuma daļu izmantot tautsaimniecības stimulēšanai. Latvijas Banka Ekonomikas ministrijai izteikusi virkni ieteikumu.
Uzņēmējdarbības finansēšana
Pirmkārt, daļu no aizdevuma līdzekļiem, kas pieejami banku sektora stabilizācijai, būtu loģiski ieguldīt banku kapitālā. Tas ļautu stimulēt tautsaimniecību, sasniedzot vairākus mērķus vienlaikus. Proti, nevis valdība (piemēram, Ekonomikas ministrija, Valsts kase), bet bankas ar savu kapacitāti un atbilstošu infrastruktūru šos līdzekļus pēc valdības skaidri formulētiem kritērijiem novirzītu tālāk uzņēmumu kreditēšanai. Turklāt, ja banka saņēmusi šādu kapitāla „spilvenu”, tās spēja papildus aizņemties līdzekļus pieaug, un tādējādi pieaug arī iespēja palielināt atdevi tautsaimniecībai no šāda pasākuma veikšanas.
Kādiem jābūt minētajiem kritērijiem uzņēmumiem, lai kvalificētos šādi izsniegtu kredītu saņemšanai? Šeit nu ir visas iespējas realizēt valdības eksporta atbalsta politiku, piemēram, beidzot definējot prioritārās nozares, raugoties, lai priekšroka saņemt aizdevumu būtu uzņēmumiem, kam nozīmīgu apgrozījuma daļu veido eksports un kas ražo un eksportē savu oriģinālu produktu, pretstatā apakšuzņēmēja darbam - ārvalstu pasūtījumu izpildei.
Nopietnās, ne īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem aizdevums izsniedzams tikai, balstoties uz šī uzņēmuma restrukturizācijas plānu. Šādam atbalstam būtu jābūt pieejamam tikai vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecības un eksporta sektora mērogā. Ja liels uzņēmums izdzīvos un turpmāk attīstīsies, tam apkārt darbs būs arī virknei mazo uzņēmumu, kas sniegs dažādas atbalsta funkcijas.
"Nopietnās, ne īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem aizdevums izsniedzams tikai, balstoties uz šī uzņēmuma restrukturizācijas plānu."
Ja vaicā par citiem uzņēmumiem – vai tie nepaliks bešā - jāatceras, ka, balstoties uz starptautiskā aizdevuma nosacījumiem un tā sniegtajiem resursiem, budžets veidots tā, lai būtu iespējas apgūt visus pienākošos ES fondu līdzekļus. Bez starptautiskā aizdevuma tas nebūtu reāli izdarāms. Turklāt Eiropas Komisija šobrīd daudz elastīgāk raugās uz fondu izlietojuma maiņu, ko būtu jāizmanto, lai šos pieejamos līdzekļus novirzītu iespējami produktīvāku mērķu sasniegšanai. Šeit, domājams, arī uzņēmējiem būtu sniedzams savs ieguldījums, lai rosinātu un mudinātu valdību šos līdzekļus novirzīt mērķiem, kas sniegtu lielāko ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībai.
Iekšzemes pieprasījuma veicināšana
Pieprasījums, mūsuprāt, pamatā būtu veicināms, realizējot energoefektivitātes pasākumus, kas ļautu „šaut vairākus zaķus reizē” - atbalstītu tautsaimniecības aktivitāti un mazinātu Latvijas atkarību no importētajiem energoresursiem. Tas būtu panākams, par galvenajām nosakot un paātrinot virkni programmu, to finansēšanai pieejamos ES fondu līdzekļus izmantojot jau programmas perioda pirmajos gados. Te minami siltumnoturības uzlabošanas pasākumi daudzdzīvokļu mājās, sociālās dzīvojamās mājās, kā arī centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas pasākumi un atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība.
Šajā un 2010. gadā plānotais daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas apjoms būtu jāpalielina vismaz 10 reižu, lai tas atstātu kaut nelielu mērāmu efektu uz būvniecības nozari un iekšzemes pieprasījumu. Veicot šādu palielinājumu, tas abos minētajos gados kopā veidotu aptuveni 7% no būvniecības nozares 2007. gada apgrozījuma un ļautu nosiltināt aptuveni 6% no daudzdzīvokļu māju skaita. Šāda mēroga palielinājums prasīs gan papildu finanšu resursu piesaisti, gan daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju pieprasījuma pēc māju siltināšanas veicināšanu.
Finanšu resursu piesaistē acīmredzot būs jāizmanto gan šajā struktūrfondu programmēšanas posmā paredzēto līdzekļu ātrāka izmantošana, gan iespēju izskatīšana papildus struktūrfondu līdzekļu pārorientēšanai no citām, iespējams, mazāk prioritārām programmām, gan jau pieminētā banku kapitāla palielināšana - tas ļautu piesaistīt papildu līdzekļus aizņēmumu veidā. Pašreizējos vājas ekonomikas aktivitātes un globālo kreditēšanas nosacījumu pasliktināšanās apstākļos valsts atbalsts kredīta ņēmējam daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai būtu ekonomisko aktivitāti stimulējošs pasākums.
"Valsts, subsidējot mazturīgo iedzīvotāju maksājuma daļu, rosinātu daudzdzīvokļu māju īpašniekus pieņemt lēmumu par banku kredīta ņemšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai."
Iespējamie risinājumi varētu būt, pirmkārt, garantiju sniegšana šādu kredītu saņemšanai un kredītmaksājuma daļēja segšana maznodrošinātām personām. Tas atbalstītu kredītu ņemšanu šim mērķim, jo šobrīd bremzējošais faktors ir tas, ka nepieciešama 51%-75% (atkarībā no bankas prasībām) dzīvojamās mājas īpašnieku piekrišana kredīta saņemšanai, bet daļai iedzīvotāju ienākumi ir pārāk zemi un nestabili, lai piekristu uzņemties papildu ilgtermiņa finanšu saistības. Valsts, subsidējot mazturīgo iedzīvotāju maksājuma daļu, rosinātu daudzdzīvokļu māju īpašniekus pieņemt lēmumu par banku kredīta ņemšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai. Turklāt uzlabojama arī vesela virkne ar mājokļu siltināšanu saistītu administratīvo procedūru, piemēram, saistībā ar energoaudita veikšanu, kas ļautu nozīmīgi paātrināt mājokļu siltināšanas procesu un atvieglotu tā veikšanu.
Reizē būtu nepieciešama plaša informēšanas kampaņa, kuras galvenais mērķis – palīdzēt iedzīvotājiem sarast ar domu, ka mājas siltināšana ir nevis papildu slogs viņu tēriņiem, bet gan tieši pretēji – tas ļauj taupīt, patērējot mazāk energoresursu. Turklāt ir zināms, ka ir iespēja saņemt valsts vai pašvaldības atbalstu projekta realizācijā. Iedzīvotājiem jādara plaši un viegli pieejama, precīza informācija par to, kāds ir ar mājokļa siltināšanu saistīto pasākumu kopums, to secība un tiem nepieciešamais laiks, kā arī finansēšanas kārtība. Nepieciešama arī visiem interesentiem pieejama aktuāla datubāze par veikto daudzdzīvokļu māju siltināšanas izmaksām un darbu kvalitāti - tas sekmētu konkurenci siltināšanas darbus veicošo uzņēmumu starpā, kas savukārt veidotu reālas šo darbu izmaksas.
