Gudras domas bez uzklausījuma
Dzirdētas tik daudzas gudras runāšanas, kas palikušas „paši pūta, paši dega” līmenī. Kā, piemēram, konferencē „Mājoklis un nodokļi: taisnīgumu un stabilitāti meklējot" 2005. gada 29. novembrī.
Tad Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja par pārmēru uzpūstas nekustamā īpašuma darījumu kreditēšanas bīstamību tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā. „Latvijas Banka nebūt negrasās kļūt par lielāko nekustamā īpašuma lietpratēju, kas spētu precīzi prognozēt, kad Latvijas nekustamā īpašuma tirgus varētu pārkarst, kad cenu "burbulis" varētu plīst,” toreiz sacīja prezidents. „Bet Latvijas Banku, analizējot, vai Latvija spēs vai nespēs ilgākā laika posmā uzturēt šobrīd straujos izaugsmes tempus, neapšaubāmi satrauc straujais hipotekārās kreditēšanas apjomu pieaugums. Ar to es pirmkārt domāju iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, kā arī kreditēšanas apjomu pieauguma ātrumu. Gan vienā, gan otrā gadījumā Latvija jau stipri pārkāpj atļauto ātrumu, ja tā var salīdzināt. Ja braucam ar ātrumu, kas tuvojas atzīmei 200 kilometru stundā, ir jābūt sevišķi piesardzīgiem un pārliecinātiem par drošības jostām un gaisa spilveniem, jo pat mazs akmentiņš var mašīnu iesviest grāvī.” Vēl viņš uzsvēra: „Arvien lielāks apjoms cilvēku un finanšu resursu tiek pārnesti no nozarēm, kas varētu sekmēt valsts ražojošā potenciāla kāpumu nākotnē, uz nozarēm, kas nodarbojas ar šā brīža patēriņa stimulēšanu, kā arī ar patēriņa pārdali starp periodiem. /../ Tirgus augšupejas fāzē šī arvien pieaugošā paļaušanās uz hipotekāro kreditēšanu var sekmēt banku rentabilitātes pieaugumu, taču šāda stratēģija var novest arī pie ievērojamiem zaudējumiem, ja situācija tirgū mainās.”
"Eksperti uzskata, ka tieši kompetences un konsekvences trūkums valsts pārvaldē un programmatisku uzstādījumu trūkums politikā novedis pie tā, ka Latvija nav pietiekami sagatavojusies globālās ekonomiskās un finansiālās krīzes radīto izaicinājumu pārvarēšanai."
Minētajā konferencē izskanēja daudzi ļoti konkrēti ekonomikas ekspertu priekšlikumi, kā ekonomikas pārkarsumu bremzēt, valstij vienlaikus gūstot papildu ieņēmumus. Šodienas norišu kontekstā skatoties, ir pat dīvaini lūkoties, cik precīza ejamā ceļa karte tika prezentēta. Ja valsts ekonomikas politiku veidojošās personas (klausītāju rindās bija tikai dažas, kas arī ātri pazuda) būtu ņēmušas vērā visu sacīto, tagad LEAF diskusijas pirmajā daļā nebūtu jācilā temats „Kā izveidojās un cik liels ir finanšu iztrūkums? Kā izlietot starptautiski piešķirtos līdzekļus?”. Pasaules krīzes kontekstā Latvijas ekonomikai, protams, būtu grūtības, bet kritiens nebūtu tik šausminošs.
Turklāt minētā konference ir tikai viens piemērs no „prāta vētrām”, kas norisinājušās valstī, un savu artavu tajās devusi arī LEAF, kurā ir apvienojušies profesionāli nozaru speciālisti - ekonomisti, juristi, uzņēmēji un valsts iestāžu darbinieki.
Priekšlikumi tuvai nākotnei
Lai diskusijā spriestais neietu zudībā, LEAF rīkojas mērķtiecīgi: nosūtījis Ministru prezidentam Ivaram Godmanim vēstuli, kam pievienoti šajā forumā izteiktie priekšlikumi par to, kas jādara, lai izvairītos no recesijas. Domu apmaiņā piedalījās valstī pazīstami savu nozaru speciālisti: Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes „Finansinspektionen” Stabilitātes departamenta direktors Uldis Cērps, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre, Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Dr. oec. Inesis Feiferis, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Dr. oec. Arturs Kodoliņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane, valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Dr.oec. Māris Purgailis, investīciju sabiedrības „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis un citi. Diskusijas grožus savās rokās turēja LEAF vadītāja Eiroparlamenta deputāte Dr. oec. Inese Vaidere.
Pasākumā konkrēti izteiktie viedokļi apkopojumā izvērtušies vispārīgākos formulējumos, un tas ir neizbēgami, jo vairāk nekā četru stundu garumā spriesto ir grūti iespiest pāris tūkstošos rakstu zīmju. Lūk, daži no priekšlikumiem.
- Viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem ir radīt drošību iedzīvotājos un uzņēmējos par skaidrām nākotnes izredzēm, pārliecību par valdības konsekventu rīcību, uzņemoties atbildību par savu rīcību, plāniem un to īstenošanu. Eksperti uzskata, ka tieši kompetences un konsekvences trūkums valsts pārvaldē un programmatisku uzstādījumu trūkums politikā novedis pie tā, ka Latvija nav pietiekami sagatavojusies globālās ekonomiskās un finansiālās krīzes radīto izaicinājumu pārvarēšanai.
- Situācijas novērtēšanai valdībai jāizmanto neatkarīgu ekspertu analīze un viedokļi. Nepieciešama pastāvīga platforma profesionālai datu apstrādei, situācijas analīzei un makroekonomisko prognožu izveidei, dažādu attīstības scenāriju un politiku testēšanai. Pastāvīgas ekspertu padomes izveidošana padarītu profesionālākas diskusijas arī ar starptautisko institūciju pārstāvjiem, kā arī atslogotu Latvijas Banku tās pamatuzdevumu veikšanai.
- Pašreizējo valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas plānu eksperti vērtē kritiski tieši tā ilgtermiņa skatījuma, mērķu un sasniedzamu rezultātu trūkuma dēļ. Plāns nedrīkst būt mehānisks pasaulē vispārpieņemtu metožu kopums valsts fiskālās situācijas glābšanai, tam jābūt samērotam ar Latvijas uzņēmējdarbības struktūru, ilgtermiņa mērķiem un sociālo politiku. Valdības rīcībai šajā situācijā jābūt īpaši aktīvai, palielinot tautsaimniecības radīto pievienoto vērtību.
- Ekonomikas stabilizācijas plāns ietver vairākus kļūdainus lēmumus nodokļu politikas jomā. Nodokļu likmju paaugstināšana vai jaunu nodokļu ieviešana neveicina izeju no krīzes. Gaidāmais kapitāla pieauguma nodoklis apstākļos, kad tirgus ir apstājies, nedos gaidīto efektu, savukārt PVN celšana viesnīcu pakalpojumiem un atjaunojamiem energoresursiem raida negatīvu signālu. Lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, tālākā nākotnē būtu jāpārskata tā sociālās apdrošināšanas maksājumu daļa, kas jāveic darba devējam – tai varētu būt regresīvs raksturs.
- Aktuālākā problēma Latvijā ir ekonomikas atdzīvināšana, asinsrites atjaunošana. Ekonomikas ministrijas izstrādātajam pasākumu plānam uzņēmējdarbības atbalstam ir jāuzsāk darboties nekavējoties. Valsts investīcijām energoefektivitātes, infrastruktūras projektos jānotiek caurskatāmi. Nesenais lēmums par atbalstu lauksaimniekiem parādīja, ka finanšu resursi publiskā sektora iekšienē pastāv (tai skaitā kā valsts uzņēmumu depozīti), tādēļ jāpārvērtē gan valsts pārvaldes izmaksas, gan iespēja atrast papildu līdzekļus uzņēmējdarbības atbalstam. Valstij jāstimulē sadrumstalotības mazināšana, produktivitātes un vadības efektivitātes celšana privātajā sektorā.
- Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts no visaptveroša valsts sektora ir izveidojusies par atvērtu tirgus ekonomiku, kurā noteicošā loma ir privātajam sektoram. Eksperti uzskata, ka centrālā loma krīzes pārvarēšanā būs uzņēmējiem, patērētājiem. Tomēr valstij kā lielam darba devējam, investoram un arī patērētājam ir efektīvi jāpilda savas funkcijas – sabiedrības drošība, sociālais atbalsts un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.
- Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai līdz šim nav bijis fokusēts uz konkurētspējīgu uzņēmumu un nozaru attīstīšanu. Valdībai kopā ar ekspertiem un plašāku sabiedrību nekavējoties jādefinē valsts ilgtermiņa mērķi, prioritātes un to sasniegšanas mehānisms.
- Krīze ir iespēju laiks straujākai uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Publiskajam sektoram optimizācijas procesā jāpārskata procedūras, kurās iesaistīti uzņēmēji, tās jāvienkāršo un pēc iespējas jānodod privātās rokās, bet no tām, kuras ES regulas nepieprasa, jāatsakās. Jāsamazina dažādu pārbaužu skaits, kuras skar ražojošos uzņēmumus. ES fondu līdzekļu administrēšana jākoncentrē iespējami mazākā skaitā iestāžu, piemērojot „viena soļa" principu līdzekļu apguvē gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, kā arī jāizveido vienādotas un vienkāršas procedūras visām programmām.
- Valstij jāveicina eksportspēja un importa aizvietošana. Viens no kritērijiem atbalsta intensitātē – pievienotā vērtība, no kuras veidojas nodokļu maksājumi. Atbalsta programmās jābūt arī skaidrai atbildei, kā aizdotā nauda tiks atdota, skaidra naudas plūsma.
- Finanšu sektora stabilizācija nevar būt pašmērķis. Valdībai ir visas iespējas ar bankām runāt tā, lai tās rīkojas kā sociāli un ekonomiski atbildīgi partneri. Pieejamie kredītresursi, īpaši, ja tie ir saistīti ar valsts atbalstu bankām, ir jāizmanto uzņēmumu kreditēšanai.
- Mājokļu kreditēšanas politikā saudzējošam režīmam nedrīkst būt pakļauti visi, kas izmantoja "trekno” gadu iespējas – tam būtu jāaizsargā tikai sociāli jūtīgas grupas, piemēram, ģimenes, kuras ņēmušas saprātīgu kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei.
- Iepriekšējo gadu kļūdas izglītības jomā ir viens no iemesliem inženierzinātņu panīkumam un konkurētspējīgu ražošanas uzņēmumu neesamībai. Krīzes laikā ir nepareizi samazināt investīcijas izglītībā. Atbalsts jākoncentrē tām zinātņu nozarēm, kurām ir reāla sasaiste ar ražojošo sektoru.
- Tā kā Latvijas interesēs nav veicināt iedzīvotāju jaunu aizceļošanas vilni, strauju bezdarba pieaugumu un uzņēmumu pārnešanu uz kaimiņvalstīm, kā atvērtai ekonomikai tai ir jāpaliek pievilcīgai ārvalstu investīcijām.
- Ekonomikas stabilizēšanas plānam svaigus, novatoriskus priekšlikumus var sniegt dialogs ar sabiedrību – ne tikai vienvirziena, lejupvērsta komunikācija. LEAF kā pozitīvu atzīmē Valsts kontroles, LTRK, sociālo partneru iniciatīvas šajā jomā, veidojot uzņēmēju un valdības dialogu auglīgāku.
"Lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, tālākā nākotnē būtu jāpārskata tā sociālās apdrošināšanas maksājumu daļa, kas jāveic darba devējam – tai varētu būt regresīvs raksturs."
Valsts kontroliere Inguna Sudraba diskusijā teica: „Manos amata pienākumos ietilpst redzēt vienu atbildību, un tā ir – kāda ir valdības atbildība par valsti. Tas ir pats būtiskākais, kas jāatceras katru dienu. Ja mēs Valsts kontrolē vērtējam ekonomikas stabilizācijas plānu, kāds šobrīd ir izstrādāts, mēs neredzam mērķi, ko ar to grib panākt. /../ Mēs esam dzīvojuši visus šos gadus, tērējot to, kas mums ir, un nedomājot par rītdienu, arī valdības līdzekļus ieguldot visās nozarēs un nedomājot par šo līdzekļu perspektīvu un atdevi. Šeit uzskatāms pierādījums ir tas, ka mums ir 200 gaļas pārstrādes un 40 piena pārstrādes uzņēmumu, un tie ir attīstījušies ar valsts investīcijām, tiem ir bijuši pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu un subsīdiju līdzekļi. Bet valdībai šīs investīcijas, un tā ir nodokļu maksātāju nauda, nekad nav bijušas mērķtiecīgas, domājot par to, ka jāinvestē uzņēmējdarbībā, kas būs spējīga sevi atpelnīt un patstāvīgi attīstīties.”
I. Sudraba norādīja, ka pašreizējā situācijā atbalsta programmām jābūt precīzām un mērķtiecīgām. „Ir jāsaprot, tieši kurus uzņēmējus, kādas darbības un kādā veidā atbalstīt, panākt to, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais - ka cilvēkiem ir darbs, kas viņiem dod ienākumus, ir darbavietas, kas tālāk rada nodokļus. Jo nevar tik akli un vienkāršoti pieiet problēmai: ir viens rādītājs, par ko mēs stāvam un krītam, – budžeta deficīts, un redzēt šā rādītāja realizācijai divus matemātiskus instrumentus – nodokļu celšanu un izdevumu samazināšanu. /../ Mēs mēģināsim no valsts kontroles puses, sadarbojoties Saeimā ar Publisko izdevumu revīzijas komisiju, kā ar šo uzraudzības komisiju par starptautiskā aizdevuma izmantošanu un ekonomikas stabilizācijas plāna uzraugu, virzīt uz to, ka darbības ir plānveidīgas, ka tām redz konkrētu rezultātu.”
