VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
24. decembrī, 2008
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Intervija
2
2

Gada īpašais vakars ir lūgums: "Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī mani!"

LV portālam: VAIRA BITĒNA, Turaidas draudzes mācītāja
Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Cilvēks taču varētu daudz ērtākos apstākļos atnākt citā svētdienā, lai piedzīvotu un saņemtu to pašu, tomēr tieši Ziemassvētku vakarā Dieva mīlestība viņu velk uz baznīcu, kur svētī Kristus piedzimšanu.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Miers ir tas, pēc kā ļaudis visvairāk ilgojas skrējiena, neziņas un drūmu prognožu pārpildītajā ikdienā, ik pa brīdim izmetot, ka šogad nav Ziemsvētku sajūtas. Kur tā zudusi un kurš mums to var dot – par to saruna ar Turaidas draudzes mācītāju Vairu Bitēnu.

Laikā, kad valdība pieņem sabiedrībai nepopulārus lēmumus un aizvien vairāk cilvēkos iezogas bažas par rītdienu, ļaudis gaida patiesu un pozitīvu uzmundrinājumu.

Bībelē teikts: „Nebēdājieties par rītdienu, jo šodiena bēdā pati par sevi.” Ik brīdi cilvēki no medijiem saņem tik daudz negatīvas informācijas, ka apkārt valda milzīgs apjukums un nomāktība. No parlamenta tribīnes izskanēja, ka notiekošais ir Dieva sods. Es gan tā negribētu apgalvot, jo cilvēka prāts nevar zināt Dieva gribu.

Tomēr man rodas jautājums, vai valsts vīri jebkad Dievu ir lūguši? Ja cilvēki dzīvotu saskaņā ar Dievu, Latvijai šādi laiki nebūtu jāpārdzīvo. Absurdi runāt par treknajiem gadiem, kuros pensionāri un tautas neaizsargātākā daļa tāpat cieta trūkumu. Te patiešām ir jāpārmāca valdība.

Tautai nevajadzētu krist izmisumā. Parasti šādas krīzes ved tuvāk atziņām. Patlaban svarīgi vērtēt, ko neesam paveikuši, kā vajadzēja, un nožēlot grēkus savās sirdīs, nevis turpināt taisnoties un apmelot citam citu. Un lūgt Dieva palīdzību. Krīzi neuzskatu par sodību, bet gan par svētību. Šis ir laiks, kad cilvēki nonāks tuvāk patiesībai un īstām vērtībām. Visām nelaimēm pamatā ir Dieva atziņas trūkums.

Visapkārt izskan, ka zaudēta ticība valdībai un trūkst pārliecības, ka tā spēs atrisināt šo samezglojušos situāciju.

Dievs ir vēlējis cilvēkiem lūgt par valdībām un varām. Mūsu valdība ir tieši tāda, kādu to paši esam izraudzījuši. Turklāt ievēlējuši ne ar labām un cerīgām emocijām, bet intrigu un negatīvas spriedzes gaisotnē. Valdība ir tautas spoguļattēls, jo no mūsu vidus nācis ikviens varasvīrs. Es domāju, ka nākamajā sasaukumā jānāk pilnīgi citiem vadītājiem, kas ir mūsu pašu ziņā. Un pret savu lēmumu vēlāk ir jāizturas ar cieņu.

"Šis ir laiks, kad cilvēki nonāks tuvāk patiesībai un īstām vērtībām."

Latviešu tautas himna „Dievs, svētī Latviju!” patiesībā arī ir lūgšana. Ja, dziedot savu himnu, mēs vairāk aizdomātos par tās saturisko jēgu, varbūt par solīti pietuvotos atziņām un mieram?

Es domāju, ka Latvijai līdz šim bijusi ļoti liela Dieva žēlastība. Ik rīts mūsu valsts radiostacijās un Latvijas televīzijā aizsākas ar „Dievs, svētī Latviju!” Katru dienu mēs aizsākam ar lūgšanu. Taču jāapzinās, ka nevaram saņemt mūžīgu svētību par saviem grēku kalniem. Bībelē teikts: „Grēki jums laupa svētību.” Mēs varam lūgt, cik vien mūsu spēkos, bet, ja nemainīsies darbi, svētību nesaņemsim. Tāpēc arī dažkārt mūsu lūgšanas paliek neatbildētas.

Daļa cilvēku atzīst, ka pašreizējos notikumos zudusi gaidāmo Ziemsvētku sajūta.

Ja Advents tiek virzīts uz lielo dāvanu iepirkšanu, domām par bagātīgi klātiem galdiem Ziemassvētkos, tad laikā, kad daudzi to vairs nevar atļauties, noplok arī Ziemassvētku prieks. Komerciālie Ziemassvētki ir sašķobījušies. Ziemassvētku būtība ir daudz dziļāka. Tie ir Kristus dzimšanas svētki, un šo laiku kristieši izjūt kā lielu notikumu, neraugoties uz materiālajām grūtībām.

Es jau tagad savu māju esmu izrotājusi Kristum par godu – ne savam priekam un vēlmju apmierināšanai. Par Kristu jārunā ne vien kā par bērniņu, kurš piedzimis, bet kā Ķēniņu – visu cilvēku Pestītāju, kurš vēlreiz nāks. Man Ziemassvētku sajūtas saistītas ar Dieva varenību un tā klātesamību. Šai laikā cilvēkiem katram sevī jāizaug līdz lielumam un spējai godināt un pateikties. Ja būs šāda sajūta, nevajadzēs raizēties par ēdienu, bet ikvienā sirdī Ziemassvētki būs pārbagāti. Ja atvērtām sirdīm paļāvībā iesim pretim Ziemassvētku būtībai, pazudīs viss apkārtējais haoss un mums būs iespēja celties garā.

Ik gadu Ziemassvētku vakarā baznīcas ir ļaužu pārpildītas, kas nebūt tā nav turpmākajās svētdienās. Tas liecina, ka šai svētku laikā mums nepietiek vien ar bagātīgi klātiem galdiem un dāvanām zem eglītes. Kāpēc tradicionāli ļaudis vēlas apmeklēt dievnamus Ziemassvētkos?

Ziemassvētki ir Dieva mīlestības svētki, jo Dievs tik ļoti pasauli ir mīlējis, ka tai dāvājis savu dēlu. Lai arī liela daļa cilvēku neapzinās Ziemassvētku jēgu, šai svētītajā laikā ļaudis alkst mīlestības. Jānis Kristītājs tautai teicis: „Kristus ir jūsu vidū, tikai jūs vēl viņu nepazīstat.” Tāpat arī šodien ļaudis paši sev nespēj izskaidrot, kāpēc Ziemassvētkos nezināms spēks velk uz Dievnamu. To liek Dieva mīlestība, kas šai Svētā naktī izlijusi pār visu pasauli.

"Mēs varam lūgt, cik vien mūsu spēkos, bet, ja nemainīsies darbi, svētību nesaņemsim."

Es daudzkārt esmu domājusi, ka Ziemassvētkos baznīca ne ar ko īpaši neatšķiras, varbūt vien ar rotājumiem. Cilvēks taču varētu daudz ērtākos apstākļos atnākt citā svētdienā, lai piedzīvotu un saņemtu to pašu, tomēr tieši Ziemassvētku vakarā Dieva mīlestība viņu velk uz baznīcu, kur svētī Kristus piedzimšanu. Lai varbūt jāstāv kājās vai reizēm pat ārpus durvīm, jo Dievnams ir ļaužu pārpildīts, taču kāds spēks liek nākt. Ziemassvētki ir Dieva mīlestības svētki, un mācītājs šai vakarā nedrīkst nevienam pārmest un aizēnot šo brīnišķīgo notikumu.

Tomēr kaut kas īpašs atver mūsu sirdis dāvināšanai un labdarībai Ziemassvētku laikā. Nerunājot par dārgām dāvanām, bet kaut mazumiņu, ko ikviens no sevis vēlamies otram dot...

Šādi Dieva mīlestība izpaužas redzamā veidā. Dievs pasaulei dāvāja pašu dārgāko – savu dēlu. Un šodien Dieva mīlestība ielejas cilvēku dvēselēs, kas ir neaptverama dāvana. Vien Ziemassvētku laikā sirdis atveras tik plaši, kad gribas palīdzēt un dot. Ja cilvēks sniedz no sava mazumiņa, tas tiešām kaut ko nozīmē.

Nesaprotu augstprātību, ko reizēm pauž mediji, nonicinot nelielas dāvanas. Es sveci izjūtu kā pašu skaistāko Ziemassvētku dāvanu. Tā nekad nevar būt lieka. Aizdedzot savās mājās cilvēka dāvātu sveci, sajūtu, kā mani silda dāvinātāja mīlestība, kamēr vien svece deg. Un es patiešām nezinu citu brīnišķīgāku un gaišāku dāvanu Ziemassvētkos par sveci. Man žēl to cilvēku, kuri atļaujas nievāt otra dāvāto.

Mācītāj, ko jūs mums novēlētu šajos Ziemassvētkos?

Dievs vēlas, lai ikviens no mums būtu gaismas nesējs. Novēlu, lai cilvēks nepazaudētu cilvēku! Es gribu būt kā aizdegta svecīte, kas grūtā laikā izstaro gaismu. Lai mēs vienmēr spētu viens otram panākt pretī, uzsmaidīt, sasildīt un palīdzēt! Jo kad gan vēl varam izbaudīt zvaigžņu romantiku, ja ne tumšā naktī? Lai cilvēkiem būtu vēlēšanās mirdzēt sirds siltumā šai tumšajā ziemas laikā!

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI