VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. decembrī, 2008
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Intervija
6
13
6
13

No taupības rokas sargās ierindas karavīrus

LV portālam: VINETS VELDRE, aizsardzības ministrs

Valsts aizsardzības struktūrām līdz šim atvēlēts apjomīgs finansējums. Tagad, valsts sektoram apcērpot tēriņus, tieši aizsardzības budžets piedzīvo vislielāko samazinājumu. Paredzēts reorganizēt arī armijas štābus, kas var draudēt ar ērtu darbavietu zaudēšanu daļai virsnieku. Šogad publikas redzeslokā nonāca arī daži nepievilcīgi starpgadījumi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) – lai tas neatkārtotos, nākamgad tiks stingri uzraudzīta militāristu disciplīna, to sarunā ar LV.LV vairākkārt apstiprināja aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

Aizsardzības ministrijai 2009.gada budžets tiks samazināts par 43 miljoniem latu. Kuras jomas skars šis samazinājums?

Tas aizsardzības budžetā ir proporcionāli līdzīgs kā citām ministrijām. Turpmāk nevarēsim vairs atļauties finansēt vai līdzfinansēt pašvaldību sporta haļļu būvniecību. Vairāku līgumu izpildi vajadzēs paildzināt. Mūsu līgumsaistības starptautiskā mērogā tiks pildītas, jo pretējā gadījumā draud lieli sodi*. Daļa no programmām, kuras šogad izstrādājām, tiek atliktas, piemēram, bruņumašīnu iepirkums – ne manā varā ir ražot naudu, lai to varētu atļauties. Skatīsimies, kā būs ar armijas dzīvokļu fondu. Man izdevās NBS nodrošināt uzturnaudu, kas sastāda aptuveni 45-60% no amatpersonas atalgojuma. Tas ir svarīgi, lai karavīriem šo daļu nesamazinātu, jo viņu algu fonds veidojas no vairākām daļām.

Šogad tika veiktas vairākas reorganizācijas, armijas inventarizācija, kas attiecās uz bruņojumu, munīciju, disciplīnas lietām. Par to runājām jau pavasarī. Lietvedībā nonāca vairākas lietas un joprojām atrodas vairāki desmiti ierosinātu lietu, ko armija iekšēji izskata. Plašāk tik apspriestas tās skaļākās. Armija beidzot ir spējīga atrast pārkāpumus, nodot lietas policijai, kura informē sabiedrību. Gan par munīciju, gan degvielu zādzību. Mēs neatkāpsimies no tā, ka disciplīnai ir jābūt. Ja man, piemēram, Sauszemes spēku komandierim ir jāatgādina vairāk kā divas reizes, kas jādara, tad trešais lēmums ir par viņa rotāciju. Ne man kā ministram bija jānokonstatē, ka Afganistānā nav apgādāti mūsu karavīri. Es to konstatēju un uzdevu jautājumu – kāpēc? Ja Rīgā vajadzīgais stāv nopirkts, tad kāpēc uz turieni nav aizvests? Rotējam arī mācību vadības pavēlniecību, jo ar mācībām saistītie pēdējie negadījumi skaļi izskanējuši sabiedrībā (saistībā ar disciplinārajiem pārkāpumiem bruņotajos spēkos ministrs nolēma nomainīt Sauszemes spēku komandieri un NBS Mācību vadības pavēlniecības komandieri. – red.)

Interese rekrutēties var pieaugt

 Kā līdzekļu taupīšana atsauksies uz pašu armiju?

Tas skars štābus, jo ir izdota pavēle par to reformu. Nevar būt tā, ka uz katru karavīru ir viens virsnieks štābā. Paliks labākie virsnieki un instruktori, pārējos rotēsim vai nu uz vienībām, strādāt bataljonos vai lauzīsim līgumus. Mums ir par daudz štābu. Nākamgad vairākos etapos tie tiks sašaurināti. Būs tādi virsnieki un instruktori, kuri sevi nav pierādījuši, viņiem vai nu piedāvās iet uz bataljoniem, vai līgumu pārtrauks. Tas nebūs vienkārši, pieļauju, ka tur būs pretestība, domstarpības, emocijas. Karavīriem saglabājas uzturnaudas, alga, dzīvokļa kompensācija, tas ir svarīgi, lai karavīri justos stabili.

Atskatoties uz šo gadu, man gandarījumu radīja tas, ka mums labi izdevās noorganizēt valsts svētkus, par to pateicos Valsts kancelejai, ministrijām, pašvaldībām un visiem Latvijas patriotiem. Izdevās noorganizēt militārās parādes reģionos. Nākamgad militārā parāde būs daudz piezemētāka budžeta apsvērumu dēļ, neraugoties uz to, ka nākamgad ir armijas 90 gadu jubileja.

"Nedrīkst būt tā, ka uz katru karavīru ir viens virsnieks štābā."

Žēl, ka budžeta dēļ neizdevās īstenot dzīvokļu bruņumašīnu programmas. Nolūks paliek, bet tā īstenošanu atliksim uz labākiem laikiem. Bruņumašīnas misijai Kabulā saņēmām no saviem partneriem.

Decembrī mēs pabeidzam reformu pašā ministrijā un aģentūrās. Tika apvienoti vairāki departamenti, tieši ministrijā atbrīvoti no darba 23 cilvēki. Rinkēviča kungam (bijušais valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs – red.) bija 16 padomnieki, dažiem tiks pārtraukti līgumi.

Vai ekonomiskās grūtības ietekmēs iedzīvotāju vēlmi rekrutēties armijā? 

Protams, krīze to ietekmēs, vairāk cilvēku gribēs iesaistīties NBS struktūrās. Virsnieki mums piedāvāja samazināt rekrutēšanas prasības – mēs to noraidījām. Fiziskās pārbaudes prasības nesamazināsim. Militārajā jomā var apgūt visai plašu specialitāšu spektru. Armijā 90% strādājošo pārvalda vairākas valodas. Daudzi karavīri tagad mācās arī arābu valodu. Uzskatu, ka armija ir kā piemērs un sabiedrība to novērtē, tas dod gandarījumu.

Vai nākamgad Afganistānā mūsu funkcijas paliek tās pašas?

Jā, tā lielā mērā būs afgāņu armijas apmācība. Kontingentu nepalielināsim, tam nav finansējuma. Armijnieki trīs reizes vairāk gribētu būt misijās. Bet par to ir arī jāmaksā, tas ir skarbs lēmums. Mums misija ir jāizpilda pilnīgi, nebūsim kā citi kolēģi, kuri apņemas misijas un izpilda par 30%.

Pēdējās vizītes laikā Afganistānā viens no maniem mērķiem bija vienoties ar reģionāliem komandieriem, partneriem NATO, lai mūsu karavīriem nebūtu jādienē Afganistānas dienvidos. Mēs nevaram atrasties visos reģionos, mūsu klātbūtne ir trijos – divi ziemeļos un viens austrumos Kabulā. Karavīri un virsnieki grib sevi pierādīt – burtiski raujas rindās, lai tiktu misijās. Misijās ir jābrauc, ne par velti karavīri mācās poligonos, izvēlas militāro profesiju. Karavīri un virsnieki paši savā starpā sacenšas, un tas ir tāds pašapliecinājums.

Mūsu karavīrus labi novērtē. Vairākos ārzemju braucienos, atrodoties NATO kuluāros, citu valstu pārstāvji ļoti atzinīgi izsakās par mūsu ieguldījumu. Tas ir karavīru un arī ierēdņu darbs, šis gads viņiem nebija vienkāršs. Paldies NBS un karavīru ģimenēm.

Pastiprina reģionālo plānošanu

Aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzskata Krieviju par draudu Latvijas neatkarībai. Arī vairākas citas kaimiņvalstis, reaģējot uz Krievijas pieaugošo starptautisko lomu, maina savu drošības koncepciju un domā par militārā budžeta palielināšanu. Vai Latvija ko domā mainīt savā drošības koncepcijā tieši saistībā ar Krievijas draudiem? 

Krievija ir un paliek mūsu kaimiņš, stratēģiskais tirdzniecības partneris, tai skaitā tranzīta operācijās. Kaimiņiem kaimiņi jāciena. Runājot par aizsardzības plāniem – ar Baltijas valstu ministriem spriedām, ka pie tiem jāstrādā NATO līmenī, mēs strādājam pie nākamās pakāpes – reģionālā principa. Diemžēl saistībā ar Krievijas aizsardzības ministra vēstuli 21.augustā NATO Krievijas sadarbība tika atcelta. Mēs strādājam pie Baltijas reģionālā aizsardzības plāna. Nepieciešamību pēc tā rada vairāki iemesli - notikumi Kaukāzā, Krievijas armijas transformācija, Krievijas prezidenta aktivitātes finanšu krīzes sakarā. Ķīvēties nav māksla, māksla ir uzturēt labas attiecības. Vienmēr visos laikmetos ir bijuši cilvēki, kas bijuši materiāli ieinteresēti un kūda citus.

Kā veicas ar NATO plāna Baltijai izstrādi, kuru vada ASV? 

Pie tā strādā ne tikai amerikāņu eksperti, bet arī no Lielbritānijas, Vācijas, arī mūsu eksperti strādā kopā. Detaļas nevaru jums stāstīt. Aizsardzības plāns visās valstīs ir slepens.

"Ne man kā ministram bija jānokonstatē, ka Afganistānā nav apgādāti mūsu karavīri. Es to konstatēju un uzdevu jautājumu, kāpēc?"

Kā ASV jaunā administrācija varētu ietekmēt sadarbību militārajā jomā?

Nezinu, kāds ir topošais ASV prezidents kā cilvēks. Esmu pārliecināts, ka viņam būs ļoti labas attiecības ar mūsu Valsts prezidentu. ASV aizsardzības ministra amatā paliek Roberts Geitss, man vairākkārtīgi bijušas tikšanās ar viņu gan Pentagonā, gan Eiropā.

Un kā viņš raugās uz iespēju aizsargāt Baltiju no Krievijas?

Viņš atbalsta pašreizējos centienus. Arī Eiropas lielvalstu līderi atbalsta reģionālo principu. Pat NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers atbalsta reģionālās aizsardzības principu, nevis katras valsts individuālu darbību. Tas ir tas, ko NATO tāpat dara, neatkarīgi no konflikta Kaukāzā. To sāka risināt jau pagājušajā gadā. Uz mums attiecas visas valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru, Somija, Zviedrija kā NATO asociētās valstis, viņu karavīri ir Afganistānā, stratēģiskie partneri Afganistānā mums ir norvēģi, vācieši un amerikāņi. Ceru, ka atgriezīsies arī mācības ar Krieviju. Nedomāju, ka līdz tam būs pārāk ilgi jāgaida.

Krievija Eiropas Savienības valstīm piedāvā veidot jaunas drošības struktūras, kas pretendētu kļūt par alternatīvu NATO. Arī NATO nesen pauda, ka ir gatava runāt par Krievijas priekšlikumiem. Kāda ir Latvijas nostāja šai sakarā?

Apsvērt var, ja ir noformulēts piedāvājums. Patlaban šī ideja nav precīzi izteikta. Krievijai ir savs bloks NVS, un mums ir NATO. Āfrikā un Dienvidamerikā arī veidojas līdzīgas organizācijas. Esmu pārliecināts, ka Krievijas aicinājums pamatā ir vērsts uz ekonomiku. Ekonomika ir atvērta, mēs esam ES, drīz būs pieci gadi, kopš esam NATO, tas ir absolūti droši. Šis sadarbības piedāvājums ir vērsts uz ekonomiku un ar to saistītajām lietām – gāzi, naftu, tranzītu, enerģētiku, monetāro politiku, un tranzītu, migrāciju.

_____________________________

* Pēc intervijas ieraksta Aizsardzības ministrija gan nāca klajā ar paziņojumu, ka tā budžeta samazinājuma dēļ pieļauj iespēju lauzt vairākus starptautiskus līgumus.

Labs saturs
13
saistītie raksti
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU