Zvejas flotes samazināšana notiek visu laiku, kopš Latvija iestājusies ES?
Tā ir viena no ES politikas šodienas tendencēm. Neilgi pirms Latvijas iestāšanās ES tika atzīts, ka ES dalībvalstu zvejas flote ir pārāk liela tiem zivju resursiem, kas ES ir pieejami. Kopējās zvejas flotes jaudas samazinājuma vietā dalībvalstīs bija notikusi jaudas palielināšanās. Tādēļ neilgi pirms 10 jauno valstu pievienošanās ES tika mainīta kopējā zivsaimniecības politika un atcelts atbalsta finansējums kuģu būvēšanai, no iepriekšējiem pasākumiem atstājot tikai kompensāciju flotes samazināšanai (sagriešanai, dāvināšanai – ar mērķi izņemt no zvejniecības aprites) un atsevišķi pasākumi darba, drošības un sanitāro apstākļu uzlabošanai uz kuģiem.
Politikas maiņas rezultātā katrai ES dalībvalstij tika noteiktas zvejas flotes jaudas un tonnāžas griesti, virs kuriem flotei pieaugt bija aizliegts. Tā vietā patlaban tiek stimulēta kuģu skaita samazināšana, kas tomēr nav piespiedu pasākums, bet tiek veikts, katrai valstij apzinoties, ka nozvejas resursi nav pietiekami pārāk lielas flotes rentablai darbībai.
Konkrēts samazināmo kuģu skaits gan nav tiešā veidā noteikts. Katrai valstij bija jāizstrādā savs Nacionālās zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns, kurā jāizvērtē pieejamie zivju resursi, nepieciešamie tēriņi – t.i., visi ekonomiskie parametri, kas nodrošina flotes darbību. Izvērtējot rādītājus, tika iegūti skaitļi, līdz kuriem Latvijas zvejas flote būtu jāsamazina, bet vēl arvien kuģu izņemšana no aprites ir tikai paša kuģa īpašnieka brīvprātīgs lēmums. Stimuls to darīt ir pietiekami augstā kompensācija, kas pārsniedz kuģa pašreizējo tirgus cenu un ir iekārojama kuģa īpašniekam, izvēloties no šī biznesa aiziet. ES finansējums ir 75%, Latvijas līdzatbalsts – 25% no kopējās summas.
Tā kā no ES vairs arī netiek atbalstīta zvejas flotes tehniska modernizēšana zvejas efektivitātes celšanai, tad, sagriežot vienu kuģi un saņemot par to kompensācijā, piemēram, 400 tūkstošus latu, īpašniekam parādās nauda, ko investēt citos kuģos.
Vai tas nozīmē, ka Nacionālajā zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā ir paredzēts, ka Latvija samazinās kuģu skaitu?
Pasākums zvejas flotes samazināšanai ES dalībvalstī notiek tikai saskaņā ar Nacionālās zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānu, ko kā stratēģijas dokumentu pieņēmusi ne tikai valdība, bet arī nozares speciālisti un sabiedriskās organizācijas. Plānā Latvijas zivsaimniecības nozares zinātnieki analizējuši zivju krājumus, veikuši to attīstības prognozes līdz pat 2013. gadam. Dokumentā redzami aprēķinātie cipari, kādus mēs gribētu sasniegt zvejas flotes lieluma ziņā. Plānu pētījuši arī zvejnieki un devuši tam akceptu.
"Noteikti 2013. gadā būs mazāks kuģu skaits. Tie strādās katru dienu un no nozvejas spēs atmaksāt ekspluatācijas izmaksas. Nebūs vajadzīga „melnā zivs” - kuģu apkalpēm nebūs laika zvejot vairāk par atļauto, nedz arī nepieciešamība neuzrādīt visas nozvejas."
Kāds samazinājums plānots zvejas flotē?
Laikā līdz 2013. gadam flotes lielums jāsabalansē ar visiem mums pieejamajiem zivju resursiem. Flotes samazināšana notiks pa zvejas kuģu segmentiem, jau ieskaitot to samazinājumu, kas noticis pēc 2006. gada, tas ir, pēc tā brīža, uz kuru tika sagatavots plāns, piemērojot attiecīgos izejas datus un rādītājus.
Pavisam Latvijas zvejas flotē patlaban ir 879 kuģi. No tiem piekrastes zvejas flotē ir 731 kuģis (līdz 12 metriem, t. sk. arī ap 400 airu laivas), aiz piekrastes ūdeņiem zvejo 140 lielāki (garāki par 12 metriem) kuģi, bet 8 kuģi zvejo okeānā, nevis Baltijas jūrā.
Okeāna kuģiem sagriešana nav paredzēta, jo tie var atrast zivju resursus un zvejas iespējas, piemēram, zvejot Mauritānijā, ūdeņos pie Kanādas krastiem u. tml. Tātad visi 8 var droši palikt apritē.
No 140 Baltijas jūrā aiz piekraste zvejojošiem kuģiem saskaņā ar plānu līdz 2013. gadam jāizņem no aprites 70 kuģi, flotē atstājot 91 kuģi.
Bet mazo kuģīšu segmentā būs jāatvadās no 110 vienībām, atstājot 136 kuģīšus un laivas ar stacionāriem dzinējiem. Jāpiebilst, ka airu laivām šis atbalsts nav paredzēts, jo liela ietekme uz zivju resursiem no šīs flotes daļas nav.
Pateikt pilnīgi precīzus plānotos zvejas flotes skaitliskos rādītājus nevar – situācija šajā uzņēmējdarbībā nemitīgi mainās, līdztekus svārstot arī Kuģu reģistra datus. Tā, piemēram, iepriekšminētais kuģu samazinājums rēķināts no 2006. gada janvāra, bet daļējs samazinājums jau ir noticis no 2006. līdz 2008. gadam, kas nozīmē, ka nākotnē samazinājums var būt mazāks un augstāk nosauktie skaitļi nav mehāniski atskaitāmi no pašreizējā flotes lieluma. Bet kopš iestāšanās ES 2004. gadā Latvija ar ES atbalstu ir samazinājusi savu zvejas floti par 76 kuģiem visos segmentos.
Tas nozīmē, ka Latvijai nav cerību tuvākajos gados tikt pie jauniem zvejas kuģiem?
Ja, izņemot kuģi no zvejas, tiek saņemta kompensācija, tad sagrieztā kuģa vietā cits „ienākt” vairs nevar. Ja īpašnieks ir izņēmis kuģi no aprites pats, nesaņemot kompensāciju, tad viņam ir visas tiesības likt citu kuģi vietā. Tādēļ atsevišķiem uzņēmumiem vai īpašniekiem ir atļauja iegādāties jaunus kuģus – tiem, kuri nav izmantojuši sabiedrisko atbalstu.
Tāpat sabiedriskais atbalsts nav paredzēts airu laivu, ko izmanto zvejai, izņemšanai no aprites. Ja vien tas iekļaujas noteiktajā zvejas flotes tonnāžas griestu līmenī, tad šis segments teorētiski arī varētu palielināties.
"Patlaban tiek stimulēta kuģu skaita samazināšana, kas nav piespiedu pasākums, bet tiek veikts, katrai valstij apzinoties, ka nozvejas resursi nav pietiekami pārāk lielas flotes rentablai darbībai."
Ja kuģi nenodod sagriešanai, kādiem nolūkiem ārpus zvejniecības to vēl var Latvijā izmantot? Noteikumi šādu iespēju paredz.
Iepriekšējā programmēšanas periodā daži piekrastes kuģi nokļuva pagastu centros uz postamenta, daži – muzejos. Tomēr kādēļ gan tos nevarētu izmantot arī cilvēku pārvadāšanai? Ja iepriekšējā progrmmēšanas periodā kuģi varēja atdāvināt tikai bezpeļņas nolūkiem, tad šāds ierobežojums jaunajā periodā nav noteikts, vienīgi ir samazinājums piešķiramā atbalsta procentos. Līdz ar to pietiekami labs kuģis, kaut arī citiem nolūkiem, tomēr savu darbību var saglabāt.
Kādēļ vienam īpašniekam atbalsts tiek maksāts tikai par divu kuģu izņemšanu no aprites?
Tādēļ, lai visu naudu neizmantotu tikai daži lielie daudzu kuģu īpašnieki un lai atbalsts būtu iespējami plaši pieejams visiem zvejniekiem.
Cik daudz laika varētu paiet no brīža, kad kuģa īpašnieks nolēmis kuģi sagriest, līdz brīdim, kad tiks saņemta nauda?
Ir jāveic dokumentācijas sagatavošana, kuģa fiziska apskate, līguma noslēgšana un paša kuģa sagriešana, atskaišu dokumentācijas iesniegšana un pārbaude – šis process nav vienkāršs. Naudas saņemšana varētu būt ne agrāk kā pēc pusgada.
Vai gribētāji saņemt kuģu sagriešanas kompensāciju būs?
Būs. Iepriekšējā periodā atsaucība bija liela, izrādījās vairāk gribētāju nekā finanšu, nauda tika pat pārdalīta no citiem pasākumiem, un valsts uzņēmās virssaistības.
Šajā periodā pasākuma īstenošanai iedalīts tik daudz naudas, lai sagrieztu tik, cik jāsagriež un ne vairāk, rēķinot pēc jaudas un tonnāžas.
Sabiedriskā finansējuma apjoma aprēķinu tabula
| Zvejas kuģu kategorijas atbilstoši bruto tilpībai (GT) | Sabiedriskā finansējuma apjoms (lati) |
| (0;10) | (11 000*GT + 2 000) * 0,702804 |
| [10;25) | (5 000*GT + 62 000) * 0,702804 |
| [25;100) | (4 200*GT + 82 000) * 0,702804 |
| [100;300) | (2 700*GT + 232 000) * 0,702804 |
| [300;500) | (2 200*GT + 382 000) * 0,702804 |
| 500 un vairāk | (1 200*GT + 882 000) * 0,702804 |
Avots: MK noteikumi
Kā teicu, pašlaik ir maz zivju resursu, kuģu jauda paliek neizmantota, zvejas kuģu tirdzniecība ir apsīkusi, bet kompensācija par kuģa izņemšanu no aprites ir ļoti laba. Gribētāji būs, jo flotes samazināšana nav tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē veicināms process. Tieši tāpēc, samazinoties zivju resursiem un zvejas vietām, uz Baltijas jūras zivju resursu kvotu lūkojas arī citas valstis, piemēram, Spānija.
Runājot par Latvijas zvejas floti, kuģu jauda, iestājoties ES, pilnīgi noteikti bija daudzkārt lielāka nekā pieejamie zivju resursi. Turklāt daudzi vecie kuģi ekspluatācijā bija ļoti neekonomiski.
Latvija ES iestājās 2004. gadā, līdz tam ES-15 valstis savu zvejas floti bija modernizējušas. Kā tas atsaucas uz Latvijas konkurētspēju?
Noteicošais ir tas, ka katrai valstij tiek piešķirta nacionālā nozvejas kvota. Jautājums ir par to, cik efektīvi mēs ieguldām savus zvejas resursus un cik lielu peļņu mūsu zvejnieki var dabūt, taču iedalīto kvotu mēs pilnībā apgūstam, tātad zvejas flotei ir pietiekama kapacitāte.
Mūsu nozvejas kvota balstās uz vēl padomju laikos izzvejoto zivju daudzumu – to, ko Latvija nozvejoja Baltijas jūrā. Šis daudzums tika ņemts par atskaiti jeb references skaitli, nosakot kvotu. Kvota ļoti atšķiras katrai zivju sugai. Protams, Skandināvijas valstīm, kas jau tajā laikā bija zvejas lielvalstis, mēs ar savu atļauto zvejošanas daudzumu esam stipri iepakaļ.
"Ja kuģa īpašnieks ir arī komandas loceklis un ierakstīts „kuģa rullī”, tad viņš var saņemt vairākas kompensācijas – par zvejas kuģa sagriešanu, par turpmāku nenodarbošanos ar zveju, kā arī agrāk pensionēties. "
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts vēl viens noteikumu projekts – „Sociāli ekonomiskie pasākumi”. Vai tas vērsts uz to zvejnieku materiālu atbalstīšanu, kuri paliks bez darba?
Līdzīgs pasākums bija arī iepriekšējā programmēšanas periodā – tas bija 10 000 eiro vienreizējs pabalsts ar nosacījumu, ka cilvēks vienu gadu neiesaistās zvejniecībā. Šis jaunais pasākums būs līdzīgs, tikai aprēķins tiks veikts pēc formulas, izejot no minimālās algas līmeņa. Kompensācijai šobrīd vajadzētu iznākt ap 10 000 eiro. Maksimālais saņemamās kompensācijas līmenis ir 10 000 latu, neskatoties uz to, ka minimālā alga acīmredzot turpinās pieaugt un nākotnē, rēķinot pēc formulas, šo skaitli varētu arī pārsniegt. Papildus ir paredzēts arī jaunums – agrās pensionēšanās iespēja.
Lauksaimniekiem arī pāris gadu bija agrās pensionēšanās iespējas. Bet – tad beidzās finansējums un pasākums apsīka. Daudzi palika gribot. Vai zvejniekiem nebūs tāpat?
Naudai vajadzētu pietikt, jo Eiropas Zivsaimniecības fondā ir lieli līdzekļi. Ja mēs griežam kuģus, ja bankrotē zivju apstrādes ražotnes, tad pretendentu skaits uz fonda naudas izmantošanu droši vien nepieaugs. Domāju, bažām par finansējuma aptrūkšanu nevajadzētu būt. Kaut arī prognozēt, kāds skaits zvejnieku gribēs agri pensionēties, ir tikpat kā neiespējami.
Vai kompensāciju par to, ka nenodarbojas ar zveju, un iespējas agrāk pensionēties ir arī zvejas kuģa īpašniekam vai tikai komandas loceklim?
Tad, ja īpašnieks ir arī komandas loceklis un ierakstīts tā dēvētajā „kuģa rullī”,– tad viņš var gan saņemt kompensāciju par zvejas kuģa sagriešanu, gan arī par turpmāku nenodarbošanos ar zveju, kā arī agrāk pensionēties.
Kur paliks tie cilvēki, kas būs atteikušies no zvejniecības?
Drīz „startēs” divas citas programmas – kopējās iniciatīvas pasākumi, kas ļaus organizēt dažādas apmācības, un programma zivsaimniecības atkarīgo reģionu attīstībai, kuras ietvaros, balstoties uz reģionu izstrādātu stratēģiju, arī varēs veikt apmācības un pārkvalifikāciju.
Kāda izskatīsies Latvijas zvejas flote 2013. gadā, programmēšanas perioda beigās?
Flote pēc lieluma būs tāda, lai tā varētu sevi atpelnīt un ekonomiskā ziņā normāli darboties zvejā. Noteikti būs mazāks kuģu skaits. Kvota būs tāda, ka kuģis strādās katru dienu un no nozvejas spēs atmaksāt kuģa ekspluatācijas izmaksas. Tam nebūs vajadzīga „melnā zivs” – kuģu apkalpēm nebūs laika zvejot vairāk par atļauto, nedz arī nepieciešamība neuzrādīt kādas nozvejas.
No kuģu aprites būs izgājuši daudzi labi augstas klases mehāniķi, elektriķi, zvejas meistari un tamlīdzīgi speciālisti, bet tikai uz laiku. Pēc tam, uz 2013. gadu, tie varēs atgriezties un kvalificētu darbinieku tirgus paplašināsies, darba devējiem būs iespējas tikt pie labākiem zvejniekiem.
Vai būs kādreiz situācija, kad Latvijā nebūs vairs neviena zvejas kuģa? Valstī vairs nav arī nevienas cukurfabrikas...
Tāda pesimisma manī nav. Tukša vieta nekad nestāvēs. Ja Latvijā zvejas iespējas vietējie uzņēmēji negribēs sev paturēt, atradīsies kāds, piemēram, spānis, kas gribēs floti pārņemt un modernizēt. Tas, ka nomainīsies uzņēmēju sastāvs, varētu būt. Tiesa, ārvalstu uzņēmēju ienākšana nebūtu patīkama, jo zvejniecība tradicionāli bijusi mūsu cilvēku nodarbošanās – dzīvojam taču Baltijas jūras krastā. Bet, ja mūsējie no tirgus izies, kāds cits ienāks. Mēs esam ES dalībvalsts, kur pastāv kapitāla pārvietošanās brīvība.
Pēdējos gados notiek arī mazo vietējo uzņēmēju apvienošanās, veidojot lielākus uzņēmumus – pēc PSRS sabrukšanas katrs, kam bija viena laiva vai kuģis, izveidoja savu uzņēmumu. Tagad beidzot notiek kapitāla saplūšana, uz attīstību vērsts process.
Smags jautājums zvejniecībai ir tas, ka ļoti strauji sadārdzinās energoresursi. Īpaši traļu kuģiem, kas ķer reņģes un brētliņas, ir sāpīgs degvielas cenu palielinājums. Tātad kuģiem būs jāstrādā maksimāli intensīvi un ar iespējamo augstāko zvejas efektivitāti, un šim mērķim var palīdzēt arī noteikta skaita kuģu izņemšana no zvejas, vienlaikus saņemot pienācīgu kompensāciju un pie labākā scenārija ieguldot līdzekļus pārējo kuģu konkurētspējas stiprināšanā. Tomēr šīs iespējas un arī izvēle ir atkarīga no zvejniekiem pašiem.
