Precizēta ar lietas izskatīšanu civilprocesā saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība

Turpmāk ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtību regulēs Ministru kabineta (MK) 2025. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 250.

Valsts nodevā iekļauti atsevišķi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Civilprocesa likuma 33. pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Savukārt tiesas izdevumi sastāv no valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.

2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas cita starpā precizēja ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu ietvaru, paredzot, ka valsts nodevā iekļauj:

• izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu;
• ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus (iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tagad maksājama tikai valsts nodeva, skat. Civilprocesa likuma 406.³ panta trešo daļu).

Ar jauno regulējumu iecerēts atvieglot tiesu darbu izdevumu aprēķināšanā, kā arī samazināt izpildu lietu skaitu, jo konstatēts, ka nereti minēto izdevumu piedziņas process izmaksā dārgāk nekā atgūtās summas vērtība.

MK noteikumu Nr. 250 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” anotācijā uzsvērts: “Projektā aprakstītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiek iekļauti valsts nodevā, līdz ar to tie netiks vairs atsevišķi aprēķināti un ar spriedumu piedzīti no pusēm valsts labā. Tas nozīmē, ka vairumā gadījumu, piemēram, zaudējušajai pusei būs jāveic tikai viens maksājums par labu uzvarējušajai pusei un vairs nebūs jāveic maksājums par labu valstij, lai segtu noteikumu projektā aprakstītos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.”

Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā šī gada 1. aprīlī spēku zaudēja līdzšinējie Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”, kurus attiecīgi aizstāj jaunie MK noteikumi Nr. 250.

Jaunie noteikumi pielāgoti izmaiņām civilprocesa regulējumā

MK noteikumi Nr. 250 nosaka apmēru un aprēķināšanas kārtību šādiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civillietās:

• summām, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem (izņemot izdevumu atlīdzināšanu un darba samaksu ekspertam, kurš strādā tiesu ekspertīžu iestādē un, veicot ekspertīzi un sniedzot atzinumu, pilda savus amata pienākumus);
• izdevumiem, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
• ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītajiem izdevumiem;
• ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu saistītajiem izdevumiem;
• ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītajiem izdevumiem;
• ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītajiem izdevumiem.

Tāpat kā iepriekš ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāsedz pusēm. Ja puses Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, minētos izdevumus sedz no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti tiesas funkciju nodrošināšanai. Ja lietu skata Augstākā tiesa, lieciniekam un ekspertam izmaksājamās summas, kā arī izdevumus, kas saistīti ar liecinieka nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos atmaksā Augstākās tiesas administrācija.

Precizēta kārtība ar dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī

MK noteikumi Nr. 250 piemērojami, arī nosakot izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu pārrobežu strīdos, ciktāl tie nav pretrunā starptautiskajiem aktiem. Ja pēc Latvijas lūguma ekspertīzi veic, lieciniekus nopratina, apskati uz vietas izdara vai citus pierādījumus iegūst vai nodrošina ārvalstī vai ja tiesas pavēstes vai citus tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu apmēru nosaka ārvalsts kompetentā iestāde atbilstoši attiecīgās ārvalsts un starptautiskajiem aktiem.

Tā kā izdevumi, kas saistīti ar dokumentu tulkošanu un sūtīšanu uz ārvalstīm, netika iekļauti valsts nodevā, MK noteikumu Nr. 250 5. punktā precizēts, ka izdevumus, kuri saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī, sedz no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti tiesas funkciju nodrošināšanai. Tiesa minētos izdevumus aprēķina lietas izskatīšanas beigās un atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai piespriež no pusēm tiesu ieņēmumos, kas attiecas uz izdevumiem, kuri saistīti ar lietas izskatīšanu.

Pirms atbildētāja vai liecinieka meklēšanas nebūs jāiesniedz tāme

Iepriekšējais regulējums paredzēja, ka, pirms uzsākt ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītos pasākumus, policijas iestāde tiesā iesniedz tāmi. Tomēr jaunais regulējums konkrēto prasību vairs neparedz, nosakot, ka izdevumus, kas saistīti ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, veido policijas iestādes faktiskie izdevumi. Šos izdevumus atlīdzina atbilstoši policijas iestādes iesniegtajam rēķinam (18. punkts).