Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Saskaņā ar tiesu reorganizācijas plānu tiesu efektivitātes stiprināšanai no 2022. gada 1. augusta gaidāmas izmaiņas Rīgas pilsētas tiesu darbības organizācijā. LV portāls skaidro, ko paredzēs Rīgas pilsētas tiesu reforma un kāda būs tās ietekme uz tiesvedības procesu.
Tiesu teritoriālā reforma, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomi, tiek īstenota jau kopš 2015. gada.
Tās mērķis ir risināt ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus, kā, piemēram, nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs tiesvedības ilgums viena veida lietās.
Reformā vienas tiesas apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu.
Piemēram, 2018. gadā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa tika pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, un, apvienojot Talsu rajona, Kuldīgas rajona, Saldus rajona, Ventspils un Liepājas tiesas, tika izveidota Kurzemes rajona tiesa.
Turpinot iesāktās tiesu reformas, šīgada 22. aprīlī Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto plānu reorganizēt Rīgas pilsētas tiesas, proti, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kā arī mainīt tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesu.
Minētās izmaiņas stāsies spēkā no 2022. gada 1. augusta.
Kā LV portālam norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, reforma tiek veikta ar mērķi ieviest vienotu darba organizācijas modeli visās Rīgas pilsētas tiesās, tostarp veicinot vienotu tiesu praksi, un pakāpeniski sekmēt noslodzes izlīdzināšanos, kas nozīmē arī lietu izskatīšanas termiņu izlīdzināšanos un lietu uzkrājuma samazināšanos. Minētais ir īpaši būtiski sarežģīto (specifisko) lietu izskatīšanā, kuras šobrīd lielā mērā ir koncentrētas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Reforma arī ļaus efektīvāk izmantot gan tiesnešu, gan darbinieku resursus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā vienu no sabiedrības ieguvumiem akcentē tiesu pieejamības uzlabošanu rīdziniekiem – tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, bet iedzīvotājiem būs iespējams iesniegt dokumentus jebkurā no pašreizējām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Tāpat, racionālāk izmantojot tiesu resursus, tā ir laba iespēja ātrāk likvidēt lietu uzkrājumus Rīgas tiesās.
Likuma “Par tiesu varu” 33.4 pants noteic, ka rajona (pilsētas) tiesu reorganizācijas gadījumā lietas, kuru izskatīšana pēc būtības ir uzsākta reorganizētajā tiesā pirms rajona (pilsētas) tiesas pievienošanas pabeigšanas, pēc tiesneša pārcelšanas darbā citā rajona (pilsētas) tiesā turpina izskatīt tas pats tiesnesis. Lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodod tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai pievieno rajona (pilsētas) tiesu.
I. Ilgaža skaidro: “Ja lietu uzsācis izskatīt pēc būtības, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis un mutvārdu sēde klātienē ir notikusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas telpās, tad arī pēc reorganizācijas lietu turpinās skatīt tas pats tiesnesis, un tās izskatīšana tiks turpināta tajās pašās telpās.
Savukārt, ja prasība vai krimināllieta tiek iesniegta tiesā pēc tās reorganizācijas, tad lietas sadale tiks veikta starp visiem reorganizētās tiesas tiesnešiem.
Lietu sadales kārtību un citus darba organizācijas jautājumus tiesā nosaka tiesas priekšsēdētājs. Līdz ar to tiesvedības procesā iesaistītās personas tiek aicinātas Latvijas tiesu portālā https://www.tiesas.lv/ sekot līdzi aktuālajai informācijai par tiesā noteikto lietu sadales kārtību un tiesu darbu pēc reorganizācijas.
Tas nozīmē, ka lieta var tikt iedalīta jebkuram Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim (atbilstoši tiesas lietu sadales plānam un ņemot vērā tiesnesim noteikto specializāciju).
Attiecīgi, ja lietas izskatīšanai būs nepieciešams rīkot tiesas sēdi klātienē, tā, visticamāk, notiks tajā tiesas ēkā, kurā ir attiecīgā tiesneša darba vieta. Līdz ar to jāsaprot, ka prasības pieteikuma iesniegšana konkrētā tiesas ēkā nenozīmē, ka lieta tiks sadalīta starp šajā ēkā strādājošajiem tiesnešiem un tajā tiks izskatīta.
Jāuzsver, ka izņēmums ir lietas, kuru materiālos ir valsts noslēpuma objekts (gan civillietas, gan krimināllietas). Šādas lietas arī turpmāk tiks izskatītas tajā tiesas ēkā, kurā ir nodrošināta atbilstoša infrastruktūra valsts noslēpuma objekta aizsardzībai (Abrenes ielā 8, Rīgā).”
I. Ilgaža arī norāda, ka, ņemot vērā attīstīto Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru, netiek paredzēti riski tiesas fiziskai pieejamībai.
Lietu dalībnieki tiek aicināti pievērst uzmanību tiesas pavēstē norādītajai adresei, lai nerastos neskaidrības, kurā no tiesas atrašanās vietām (ēkām) notiks lietas izskatīšana.
Arī e-lietas portāla https://www.elieta.lv/ sadaļā “Pakalpojumi” ir iespējams sekot līdzi tiesvedības gaitai.
