TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
02. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 23 minūtes
4
4

Jauns izdevums konstitucionālajās tiesībās. Nedēļa tieslietās

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • 2. jūlijā tiešraidē notiks Jāņa Plepa, Edgara Pastara un Ilzes Plakanes jaunās grāmatas “Konstitucionālās tiesības" prezentācija. Plašāk >>
  • 29. jūnijā apritēja 20 gadi, kopš tika izveidota Latvijas Republikas tiesību aktu vietne likumi.lv. Plašāk >>
  • Tiesu administrācija aicina ikvienu, kurš pēdējo gadu laikā bijis iesaistīts tiesvedības procesā, piedalīties aptaujā un novērtēt tiesas darbu, lai to varētu uzlabot. Plašāk >>
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde uzsāk informatīvu kampaņu par sabiedrības iesaistes nozīmi ieslodzīto personu resocializācijā. Plašāk >>
  • No 1. jūlija iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir būtiski samazināts valsts nodevu apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Plašāk >>
  • Turpmāk varmākām tiesa varēs noteikt pienākumu apgūt obligātu kursu vardarbības uzvedības mazināšanai. Plašāk >>
  • 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā, ar kuriem bāriņtiesas tiek nodotas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā. Plašāk >>
  • Tiesneša zvērestu devusi Augstākās tiesas tiesnese Kristīne Zīle. Plašāk >>
  • Publicēts Disciplinārtiesas pilnais lēmums lietā, ar kuru atstāts negrozīts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums par negatīvu Rīgas rajona tiesneses profesionālās darbības novērtējumu. Galvenais pamatojums – tiesneses neprasme organizēt savu darbu. Plašāk >>
  • Senāts atsāk iztiesāšanu pēc būtības lietā par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut personu “melnajā sarakstā”. Plašāk >>
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta pēc komersantu, kuriem piešķirtas tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, pieteikuma. Plašāk >>

  • Satversmes tiesā apstrīdēti epidemioloģiskās drošības noteikumi, kas ierobežoja lielo tirdzniecības centru darbību no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam. Plašāk >>

Grāmatas “Konstitucionālās tiesības” atvēršana

2. jūlijā plkst. 11.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Jāņa Plepa, Edgara Pastara un Ilzes Plakanes jaunās grāmatas “Konstitucionālās tiesības. Trešais izdevums ar Daiņa Īvāna priekšvārdu” prezentācija. Grāmata nākusi klajā oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” grāmatu apgādā.

Grāmatas prezentācijā paredzēts Edgara Pastara priekšlasījums par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Latvijā, kuru papildinās Ilzes Plakanes un Jāņa Plepa komentāri.

Grāmatas atvēršanas svētkiem var sekot līdzi tiešsaistē odiciālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” “Facebook” kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas “YouTube” kanālā.

Tiešraide un vēlāk atklāšanas pasākuma video būs pieejams arī šeit – LV portālā:

Izdevumā sniegts Satversmē noteiktās Latvijas valsts iekārtas skaidrojums, to aplūkojot plašākā Baltijas un Eiropas valstu pieredzes kontekstā. Grāmatā detalizēti izskaidroti konstitucionālo tiesību pamatjēdzieni – konstitūcija, suverenitāte, demokrātiska republika, tiesiska un sociāla valsts, cilvēktiesības un varas dalīšana. Tāpat grāmatā aplūkotas svarīgākās valsts galvas, likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas funkcijas demokrātiskā tiesiskā valstī un to mijiedarbība.

“Jauns “Konstitucionālo tiesību” izdevums ir mūsu veltījums Satversmes simtgadei, kuru svinēsim nākamgad. Šajā brīdī mums šķita būtiski atgādināt Rietumu tiesību tradīcijai piederīgas demokrātiskas tiesiskas valsts pamatus, kas vienīgā spēj nodrošināt ikviena cilvēka cieņu, brīvību un pamattiesības,” uzsver grāmatas autori. 

“Konstitucionālo tiesību” trešais izdevums mērķtiecīgi pielāgots praktiķu vajadzībām, sniedzot izvērstu ieskatu Satversmes tiesas praksē un nozīmīgākajos Satversmes piemērošanas gadījumos. Tāpat grāmata būs noderīga katram, kurš vēlas uzzināt kaut ko vairāk par Satversmi un Latvijas valsts iekārtu.

“Neteikšu, ka apjomīgo darbu var lasīt kā romānu. Nevajag. Tomēr katras nodaļas saturs, manuprāt, spēj aizraut ne tikai juristus, bet arī visus zinības alkstošus, demokrātiju un tiesiskas valsts pamatus izprast gribošus ļaudis no jaunekļa līdz sirmgalvim,” grāmatas priekšvārdā raksta Dainis Īvāns.

“Konstitucionālo tiesību” grāmatā ikvienam būs iespējams apkopotā veidā atrast atbildes par Satversmi un Latvijas valsts iekārtu, veicinot demokrātiskā tiesiskā valstī iedzīvotājiem nepieciešamo zinātību par valsts konstitucionālajiem pamatiem, kā arī prasmes savu pamattiesību aizsardzībai un izmantošanai. Ar grāmatas izdošanu VSIA “Latvijas Vēstnesis” turpina īstenot konstitucionālo pienākumu ikvienam skaidrot viņa tiesības un nodrošināt sabiedrībai ticamu un augstvērtīgu tiesisko informāciju. 

Kur iegādāties izdevumu “Konstitucionālās tiesības”

Grāmata pārdošanā par izdevēja cenām būs pieejama no 5. jūlija – vietnē lv.lv/gramatas vai “Latvijas Vēstneša” Klientu centrā (Bruņinieku iela 53, Rīga). Latvijas lielākajās grāmatnīcās izdevums būs pieejams no nākamās nedēļas vidus. 

Lasītāju servisa kontakti

E-pasts: gramatas@lv.lv

Tālrunis: 67311161

Tiesību aktu vietne likumi.lv svin 20 gadu jubileju

Šonedēļ vēl viens pozitīvs notikums, kas saistīts ar oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” veikumu. 29. jūnijā apritēja 20 gadi, kopš tika izveidota Latvijas Republikas tiesību aktu vietne likumi.lv.

Vietne likumi.lv jau no pirmsākumiem ir veidota kā uzticams informācijas avots ikvienam. To izmanto gan profesionāļi, gan studenti un citi interesenti darbam, studijām, personiskām vajadzībām. Likumi.lv turpina savu attīstību, un no 2022. gada 1. janvāra kļūs par vēl noderīgāku instrumentu pašvaldībām, jo tajā būs sabiedrībā ilggaidīts jaunievedums − vienuviet visi pašvaldību saistošie noteikumi sistematizētā veidā.

Plašāk:

Aicina tiesu procesos iesaistītos novērtēt tiesu darbu

Lai uzlabotu Latvijas tiesu darbu, Tiesu administrācija aicina ikvienu, kurš pēdējo gadu laikā bijis iesaistīts tiesvedības procesā, veltīt dažas minūtes laika, lai aizpildītu tiešsaistes anketu.

Anketa veidota tā, lai varētu konstatēt tās problēmas, ar kurām iedzīvotāji mēdz saskarties tiesvedības gaitā, tostarp saziņā ar tiesu un tās darbiniekiem, tādējādi operatīvi reaģējot un ieviešot uzlabojumus.

“Mēs vēlamies, lai ikviens, kurš iesaistīts tiesu procesā, spētu saņemt sev nepieciešamo informāciju, novērtētu centienus veikt pozitīvas pārmaiņas, izskaužot dažādus pārpratumus un nesaprašanās,” norāda Tiesu administrācijas direktors Andris Munda, piebilstot, ka tiešsaistes anketas aizpildīšana prasīs tikai dažas minūtes, bet rezultāti parādīs, kādus uzlabojumus nepieciešams veikt, lai iedzīvotāji ar tiesu darbu būtu apmierinātāki.

Anketā kopumā iekļauti 12 dažādi jautājumi, un to ir iespējams aizpildīt anonīmi, iepriekš norādot konkrētu tiesu, par kuru vērtējums tiek veikts. Tiešsaistē respondentiem iespējams paust viedokli gan par to, cik lielā mērā viņi uzticas konkrētajai tiesai, gan to, vai viņi ir apmierināti ar tiesas darbu. Tāpat var novērtēt sagatavoto dokumentu kvalitāti, informācijas pieejamību, tiesnešu un tiesu darbinieku darbu, lietas izskatīšanas termiņus u. c. būtisku informāciju.

Vēl iedzīvotāji aicināti paust viedokli par katras konkrētās tiesas ēkas iekārtojumu un pieejamību, darba laika garumu, iespēju sazināties telefoniski un arī elektroniski, kā arī par citiem būtiskiem rādītājiem.

Uzsāk informatīvu kampaņu par sabiedrības iesaistes nozīmi ieslodzīto personu resocializācijā

28. jūnijā Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajām un sodu izcietušajām personām”. Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus pret bijušajiem ieslodzītajiem, kā arī skaidrot valsts un pašvaldības iestāžu, ģimenes locekļu, uzņēmēju, brīvprātīgo darbinieku un plašākas sabiedrības lomu un iesaistes nozīmi ieslodzīto personu resocializācijā.

IeVP priekšniece ģenerāle Ilona Spure: “Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ievērojami mainījusies izpratne par brīvības atņemšanas soda izpildi – mūsdienās tā mērķis ir nevis likumpārkāpēja izolēšana, bet gan mērķtiecīgs darbs ar ieslodzītajiem, lai pēc iznākšanas no cietuma persona sekmīgi iekļautos sabiedrībā un izvairītos no atkārtotu noziegumu izdarīšanas, kas ir būtisks sabiedrības kopējās drošības jautājums. Vienlaikus sekmīgas resocializācijas priekšnoteikumus veido visa sabiedrība – gan atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes, gan arī ieslodzīto ģimenes, uzņēmēji, brīvprātīgie un iedzīvotāju attieksme kopumā.”

Foto: Evija Trifanova, LETA

IeVP priekšniece ģenerāle I. Spure skaidro, ka šobrīd, lai pēc soda izciešanas atvieglotu ieslodzīto iekļaušanos sabiedrībā, cietumos ir iespēja apgūt jaunu profesiju, kā arī paralēli tiek īstenota sociālā rehabilitācija, piesaistīti brīvprātīgie, sniegtas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas un vēl pirms atgriešanās brīvībā nodrošinātas arī konsultācijas ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantiem.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihoterapeits Artūrs Utināns norāda – jo ilgāk cilvēks atrodas cietumā, jo lielāka ir kriminālās domāšanas ietekme un sarežģītāka atgriešanās sabiedrībā.

Iedzīvotājiem būtiski samazināts valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā

1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Zemesgrāmatu likumā un saistītie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, kā arī ievērojami samazināt valsts nodevu apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Iedzīvotājiem (fiziskām personām) nodeva samazināsies par 25%, savukārt juridiskajām personām – atsevišķos gadījumos pat par 33%.

Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā no 2021. gada 1. jūlija būs jāmaksā valsts nodeva 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no īpašuma vērtības.

Varmākām noteiks pienākumu apgūt obligātu kursu vardarbības uzvedības mazināšanai

1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt par pienākumu varmākām apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus.

Kursi vardarbīgai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē. Ja vardarbību veikusī persona nepildīs savus likumā noteiktos pienākumus, tad viņai varēs piemērot kriminālatbildību.

Pieteikumu tiesā var iesniegt no vardarbības cietusī persona vai bāriņtiesa, ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ nav iesniedzis pieteikumu. To var iesniegt arī ar policijas starpniecību.

Stājas spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā

1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā, ar kuriem bāriņtiesas tiek nodotas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) funkcionālajā pārraudzībā.

Paredzēts, ka VBTAI nodrošinās tiesiskumu gadījumos, kad ir konstatēts būtisks bērnu tiesību apdraudējums, kā arī gadījumos, kad pastāv bažas par būtisku bērna interešu aizskārumu, proti, lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, lietās par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, kā arī lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Paredzēts, ka jaunā kārtība nodrošinās ne tikai pietiekamu aizbildnības un aizgādnības iestāžu darbības uzraudzību, bet arī kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Ņemot vērā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvo teritoriju apvienošanu, grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz, ka katrā pašvaldībā varēs darboties tikai viena bāriņtiesa. Tajā pašā laikā vairākas pašvaldības, tāpat kā iepriekš, varēs veidot vienu kopīgu bāriņtiesu. Kā atzīmējuši likumprojekta autori, grozījumi neliegs pašvaldībai arī veidot vairākas bāriņtiesas struktūrvienības (apmeklētāju pieņemšanas vietas), lai nodrošinātu pieejamību iedzīvotājiem.

Ar likuma grozījumiem precizētas arī kvalifikācijas prasības personām, kuras vēlas strādāt par bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, kā arī noteikts pienākums apgūt bāriņtiesas darbinieku mācību programmu. Līdz mācību programmas apgūšanai personas varēs strādāt administratīvus darbus, kā arī darbus, kuri nav saistīti ar lēmumu pieņemšanu par bērnu un aizgādnībā esošo personu, paredz izmaiņas.

Bāriņtiesas amatpersonas turpmāk vairs nebūs pašvaldības domes vēlētas amatpersonas. Uz šiem amatiem būs jārīko konkurss. Turpmāk bāriņtiesas amatpersonu pilnvaru termiņš nav terminēts un būs piemērojams Darba likumā noteiktais tiesiskais regulējums.

Ir secināts, ka bāriņtiesu darbinieku nodarbinātība uz darba līguma pamata un pilnas slodzes darbā varētu pozitīvi ietekmēt bāriņtiesu darba kvalitāti un bērnu labāko interešu ievērošanu lēmumu pieņemšanā, skaidro Labklājības ministrija.

Tiesneša zvērestu devusi Augstākās tiesas tiesnese Kristīne Zīle

28. jūnijā svinīgā ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu Valsts prezidentam Egilam Levitam deva Augstākās tiesas tiesnese Kristīne Zīle.

Foto: Zane Bitere, LETA

Kristīne Zīle 15 gadus ir bijusi zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā “Cobalt”, 20 gadus ir lektore Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā, pamatā docējot studiju kursus mantojuma tiesībās, ģimenes tiesībās un civilprocesā. Paralēli zvērināta advokāta un lektora amata pienākumiem darbojas zinātnē – uzstājusies starptautiskās konferencēs, Latvijas Universitātes gadskārtējās zinātniskajās konferencēs, rakstījusi publikācijas. Lasījusi lekcijas tiesnešiem, advokātiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem.

“Ir iedibināta laba tradīcija, ka Augstākā tiesa iegūst savus jaunos tiesnešus no diviem avotiem – pieredzējušus tiesnešus no tiesu sistēmas un ļoti kvalificētus, profesionālus juristus “no ārpuses”. Rezultātā Augstākajā tiesā mēs iegūstam gan tiesnešus, kuriem jau ir ilga tiesu pieredze, gan arī tādus, kuriem ir īpaši augsta juridiskā kvalifikācija, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesnesi,” uzrunājot jauno tiesnesi uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Pieejams disciplinārtiesas lēmums par negatīvu tiesneses profesionālās darbības novērtējumu

Publicēts Disciplinārtiesas pilnais lēmums lietā, kurā skatītas rajona tiesas tiesneses sūdzības par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu, ar ko viņas profesionālā darbība novērtēta negatīvi.

Izvērtējot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu, tiesneses profesionālās darbības kārtējās novērtēšanas lietas materiālus un tiesneses sūdzību, Disciplinārtiesa atzina, ka kolēģijas lēmums ir pamatots, bet tiesneses sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. Disciplinārtiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumā kā būtiskākais tiesneses profesionālās darbības negatīvā novērtējuma iemesls norādīts tas, ka tiesnesei nepiemīt prasme organizēt savu un visa sastāva darbu tā, lai tiesnesei nodotās lietas pēc noteiktiem saprotamiem principiem tiktu virzītas izskatīšanai, lai netiktu veiktas nevajadzīgas un nepamatotas darbības un lai tiktu ievēroti tiesību normās un pašas tiesneses noteiktie nolēmumu sagatavošanas termiņi.

Disciplinārtiesa atzīst, ka ilgstoša lietu nevirzīšana izskatīšanai un nolēmumu sagatavošanas termiņu kavēšana vispārīgi var būt saistīta ar lielu darba slodzi, darbnespēju, palīgpersonāla trūkumu u. tml. tiesneses norādītiem apstākļiem un tiesnesim nav jāspēj apstrādāt jebkāds lietu daudzums, ja tiesnešu vai tiesas darbinieku skaits tiesā ir objektīvi nepietiekams. Tomēr izskatāmajā gadījumā kā pamatcēlonis ir konstatēta tieši nepietiekama tiesneses prasme organizēt savu darbu, ko zināmā mērā ietekmē arī nepietiekama izpratne par tiesneša amatu un tā pienākumiem.

Disciplinārtiesa arī vērš uzmanību, ka tādi apstākļi kā jaunu neprognozējamu vai paātrinātā kārtībā izlemjamu lietu nonākšana tiesnesim izskatīšanā pieder pie tiesneša darba rakstura. Tiesnesim ir jārēķinās, ka viņam regulāri tiks nodotas izskatīšanai jaunas lietas, un jāspēj savu darbu organizēt atbilstoši šādai dinamikai. Tāpat, tiesību normās nosakot nolēmumu sastādīšanas termiņus, likumdevējs ir izdarījis apsvērumus, kādēļ šādi termiņi ir nepieciešami un atbilstoši. Arī šajā ziņā tiesnesim savs darba ritms jāpakārto attiecīgajam regulējumam.

Senāts atsāk iztiesāšanu pēc būtības lietā par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut personu “melnajā sarakstā”

Senāta Administratīvo lietu departaments lietā par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut pieteicēju “melnajā sarakstā” jeb personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, atsācis lietas iztiesāšanu pēc būtības. Šādu lēmumu Senāts pieņēmis atbilstoši Administratīvā procesa likuma 244. panta pirmā daļā noteiktajam, proti, ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

Senāts, izskatot lietā apkopotos materiālus, apspriedes laikā konstatējis nepieciešamību noskaidrot apstākļus un iegūt papildu pierādījumus, kuriem varētu būt nozīme izskatāmajā lietā. Pilnvērtīgai un objektīvai lietas apstākļu noskaidrošanai Senāts pieprasījis papildu informāciju no Valsts drošības dienesta.

Lietas iztiesāšana turpināsies pēc minēto materiālu saņemšanas.

SATVERSMES TIESĀ

Ierosināta lieta par normām, kas noteic pienākumu komersantiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, saražoto siltumenerģiju izmantot lietderīgi

Satversmes tiesas 4. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc AS “Ziedi JP”, SIA “AD Biogāzes stacija”, SIA “Bio Future”, SIA “Gas Stream”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Conatus BIOenergy”, AS “International Investments”, SIA “Agro Iecava”, SIA “RZS Energo”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce” pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzēji ir komersanti, kuriem piešķirtas tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Ar apstrīdētajām normām tām esot noteikts jauns pienākums nodrošināt, ka to saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi. Turklāt, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, pieteikuma iesniedzēji esot tiesīgi obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai to elektroenerģiju, kas ir atzīstama par saražotu koģenerācijā.

Savukārt gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēji neizpilda likumdevēja noteiktos faktiskos kopējos elektrostacijas lietderības rādītājus (koeficientus), tie esot spiesti obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai daļu saražotās elektroenerģijas, atlikušo elektroenerģiju pārdodot par zemāko vienošanās (tirgus) cenu.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tādējādi samazinoties iegūto ieņēmumu apmērs un tiekot aizskartas tiem Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu un pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus – Saeimu un Ministru kabinetu –, līdz 2021. gada 30. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 30. novembris.

Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros

Satversmes tiesas 1. kolēģija 22. jūnijā ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VRPB” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona, kas pārvalda tirdzniecības centru, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2.

Pieteikuma iesniedzējs savu komercdarbību veic, iznomājot tirdzniecības telpas šajā tirdzniecības centrā. Apstrīdētās normas dēļ vairākiem mazumtirgotājiem esot liegts veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Šā aizlieguma dēļ arī pieteikuma iesniedzējam tiekot radīti zaudējumi, jo neesot iespējams pilnvērtīgi iznomāt tirdzniecības telpas.

Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums arī radījis tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts tirdzniecības telpu iznomātājiem salīdzināmās situācijās.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 2021. gada 23. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 22. novembris.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU