TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
12. maijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
8
8

Kas ietekmē tiesnešu neatkarību

Avots: Latvijas tiesnešu aptauja par neatkarību, 2021

LV portāla infografika

Lai arī Latvijas tiesnešu aptauja kopumā uzrāda gana augstu tiesu sistēmas neatkarības pašvērtējumu, tomēr tiesneši nejūtas droši. Viņi ir satraukti par mediju spiedienu, kā arī norāda uz visai augstu politiskās ietekmes klātbūtni.

īsumā
  • Latvijas tiesneši savu individuālo neatkarības situāciju vērtē augstāk nekā konkrētās tiesas vai tiesu sistēmas neatkarību
  • 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija.
  • 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām.
  • Tiesneši norādījuši, ka izjūt mediju radīto spiedienu. Tas izpaužas gan medijos paustajā vēstī, kuru tiesneši nereti uztver kā spiedienu, gan nedrošā tiesnešu komunikācijā ar medijiem.
  • Vairāk nekā puse – 55,5% – tiesnešu atzīst, ka ir nepietiekams savstarpējais atbalsts tiesnešu vidū.
  • Tieslietu padomes mērķis atsaistīt tiesu sistēmu no izpildvaras ir pareizs, tas ir arī galvenais akcents padomes stratēģijā, uzsver Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
  • Tieslietu ministrija: tiesnešu aptaujas rezultāti prasa padziļinātu izpēti. Ministrijas uzdevums ir nodrošināt tiesu sistēmas attīstību. Savukārt reformu iniciatīvas pamatā nāk no Ministru kabineta.

Aptaujā, kura šogad martā veikta pēc Tieslietu padomes iniciatīvas, piedalījušies 225 tiesneši, kas ir 61% no visiem tiesnešiem. Visaktīvākie bijuši tiesneši vecumā no 30 līdz 40 gadiem, no kuriem aptaujā piedalījušies simtprocentīgi visi. Vismazāk aktīvi bijuši tiesneši vecumā no 61 gada un vecāki – tikai 42%.

Kā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, galvenie iemesli, kāpēc veikta aptauja, bijis tas, ka Tieslietu padome (TP) ir uzsākusi veikt pārmaiņas, un tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā attiecības ar Saeimu un valdību ietekmē tiesu sistēmu kopumā. Spert šādu soli mudinājuši arī publiski paustie komentāri par iepriekš veiktās Eiropas tiesnešu aptaujas rezultātiem, kuri Augstākās tiesas priekšsēdētāja ieskatā tika neadekvāti interpretēti.

Tā ir 2019. gadā Latvijas tiesnešu vidū veiktā “Justice Scoreboard” aptauja, par kuru Tieslietu padomes 29. janvāra sēdē atgādināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, norādot, ka 18% no 183 aptaujas dalībniekiem – tiesnešiem – “pilnībā piekrita, ka Latvijā pēdējo divu gadu laikā viņu kolēģi – citi tiesneši – ir ņēmuši kukuļus, bet gandrīz 70% tiesnešu šaubījās par savu kolēģu godaprātu”.1

“Ja gandrīz 70% tiesnešu šaubās par savu kolēģu godaprātu, tas nozīmē, ka tiesu sistēmā ir krīze,” secina A. Strupišs. “Līdz ar to Tieslietu padomes aptaujā gribējām paskatīties, kas slēpjas aiz šiem cipariem.”

Vērtē savu un tiesu sistēmas neatkarību

Prezentējot pētījuma rezultātus, Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece PhD Aivita Putniņa vērsa uzmanību, ka Latvijas tiesneši savu individuālo neatkarības situāciju vērtē augstāk nekā konkrētās tiesas vai tiesu sistēmas neatkarību.

Piemēram, Latvijas tiesu sistēmas neatkarību tiesneši novērtē ar 6,95 ballēm, bet savu kā tiesneša neatkarību augstāk – ar 8,24 ballēm 10 ballu sistēmā. Turklāt kritiskāki savā vērtējumā ir gados vecāki vai zemākas instances tiesā strādājošie.

Savukārt uz jautājumu, vai pēdējo divu gadu laikā tiesu sistēmas, konkrētās tiesas vai tiesneša neatkarība ir palielinājusies, gandrīz 50% gadījumu atbildēts noraidoši.

75,8% tiesnešu apstiprinoši atbild uz apgalvojumu, ka Latvijas tiesu sistēmā tiesas neatkarībai ir augsta vērtība. Vienlaikus 47,5% nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā tiesu sistēma nav apdraudēta.

Institūciju ietekme 

Lai arī kopumā situācija ir novērtēta kā laba, tiesneši nejūtas droši, komentējot pētījuma rezultātus, secina A. Putniņa. Drošību apdraud gan iekšēji organizatoriski faktori – hierarhiskas attiecības starp instancēm un tiesnešiem pašiem, gan ārēji faktori. 

Kā spēcīgākie ārējās ietekmes faktori tiesnešu aptaujā uzrādīta mediju ietekme un politiskā ietekme, kura visbiežāk izpaudusies Tieslietu ministrijas un ministra spiedienā. Piemēram, novērtējot darbu konkrētajā tiesā, kurā strādā tiesnesis, 46% respondentu atzina, ka izjūt Tieslietu ministrijas spiedienu. 

Savukārt, lūdzot novērtēt noteiktu institūciju ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību kopumā, jau 70,7% tiesnešu uzskata, ka to negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija. Tikai 6,9% aptaujāto tiesnešu ministrijas ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē pozitīvi.

Vienlaikus katrs ceturtais tiesnesis (25,4%) uzskata, ka tiesnešu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Ministru kabinets, bet 23,3% aptaujāto atbildējuši, ka to negatīvi ietekmē arī Saeima.

Pozitīva ietekme uz tiesu sistēmas neatkarību ir Eiropas institūcijām: tādu viedokli pauduši 43,9% tiesnešu. Savukārt 38,5% respondentu uzskata, ka pozitīvu ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību atstāj arī Tiesu administrācija.

Izjūt dažāda veida spiedienu

Liela daļa tiesnešu arī norādījusi, ka izjutuši mediju radītu spiedienu. Tas izpaužas gan medijos paustajā vēstī, kuru tiesneši nereti uztver kā spiedienu, gan nedrošā tiesnešu komunikācijā ar medijiem.

Strādājot konkrētajā tiesā, šādu spiedienu izjūt 43% aptaujas dalībnieku. Vienlaikus atzīmēts, ka ārējo spiedienu tiesas izjūt mazāk nekā tiesu sistēma kopumā. Vērtējot negatīvo ietekmi uz Latvijas tiesu sistēmu kopumā, uz mediju spiedienu jau norādīja 79% aptaujas dalībnieku.

Visaugstākais mediju un sabiedrības spiediens jūtams pirmās instances tiesās. Jo zemākas instances tiesa, jo vairāk šim spiedienam pievienojas dažādi ar pašas tiesas hierarhiju saistīti faktori – darba rezultātu izvērtējums, sprieduma pārskatīšana augstākā instancē, norādījumi no tiesas priekšsēdētāja, iespējama disciplināratbildība.

Uz jautājumu, vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas lietas, kuras skatot ir izjusts tiešs vai netiešs spiediens ietekmēt lēmumu, vairāk nekā puse tiesnešu ir atbildējuši apstiprinoši vai “reizēm to tā varēja saprast attiecībā uz lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem, sabiedrības viedokļa un medijiem, kā arī politiķiem un amatpersonām”.

Savukārt ekonomisko spiedienu uz konkrēto tiesu izjūt neliels skaits tiesnešu – 10,4%.

Nepietiekams savstarpējais atbalsts

Pētījums parāda, ka iekšējais iemesls tiesnešu neatkarības apdraudējumam ir zemais atalgojums, kas neļauj sasniegt finansiālu neatkarību, – šo faktoru min gandrīz 60% aptaujāto.

Vairāk nekā puse – 55,5% – tiesnešu atzīst, ka ir nepietiekams savstarpējais atbalsts tiesnešu vidū. No vienas puses, tiesneši redz savas pārstāvniecības trūkumus un viedokļa neņemšanu vērā, veidojot tiesu sistēmas politisko un tiesisko ietvaru. No otras puses, tiesnešu pašu vidē atbalsts nav pietiekams. Ja visai augsts īpatsvars tiesnešu atzīst tiesnešu pašpārvaldes institūciju, piemēram, ētikas komisijas lomu, tad īpaši zemākas instances tiesneši vēlētos sadarbību paplašināt, saņemot atbalstu no augstākas instances tiesas tiesnešiem.

Jaunāka gadagājuma un zemāka stāža tiesneši ir biežāk pakļauti gan ārējam, gan iekšējam spiedienam, taču ir atvērtāki mācībām, kvalifikācijas paaugstināšanai un praktiskiem treniņiem, piemēram, darbam ar medijiem.

Aptaujas secinājumi

Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja domām, veiktā aptauja apgāž publiskajā telpā izplatīto Eiropas tiesnešu aptaujas rezultātu interpretāciju, ka 70% Latvijas tiesnešu šauboties par savu kolēģu godprātību un iespējamo korupciju.  Pētījums parāda: šaubas par savu kolēģu godaprātu ir 2–5% tiesnešu. A. Strupišs pieļauj, ka vismaz daļēji šīs šaubas radījusi informācija medijos par kādu tiesneša pārkāpumu, nevis personiska pieredze.  

“Svarīgi, ka tiesneši neizjūt spiedienu konkrētās lietās, bet viņi saredz sistēmisko tiesu atkarību no izpildvaras, kura plāno budžetu un administrē tiesas,” norādīja AT priekšsēdētājs.

“Aptauja uzrāda, ka TP mērķis atsaistīt tiesu varu no izpildvaras ir pareizs. Tas ir arī galvenais akcents TP stratēģijā, kas ir vērsta uz tiesu varas padarīšanu par līdzvērtīgu valsts varas atzaru,” norādīja A. Strupišs. “Tai ir jābūt fiskāli neatkarīgai,” uzsvēra AT priekšsēdētājs.

Tāpat svarīgi, ka tiesneši atzīst apmācību iespējas, kas ir viena no TP galvenajam prioritātēm. “Apmācības sistēma ir jāpadara tāda, kas reāli kalpo tiesnešu darba kvalitātes celšanai. Bez apmācības reformas nesasniegsim būtisku kvalitatīvu izrāvienu,” piebilda AT priekšsēdētājs.

Savukārt, izsakoties par vairākuma tiesnešu (70,7% aptaujas dalībnieku) pausto negatīvo Tieslietu ministrijas ietekmes vērtējumu, AT priekšsēdētājs minēja, ka tas varētu būt cieši saistīts ar tieslietu ministra izteikto kritiku par konkrētiem spriedumiem, kas joprojām nav pieejami.2

Tieslietu ministrija: rezultāti prasa padziļinātu izpēti

Lūgts komentēt aptaujas rezultātus, tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs norādīja, ka tie prasa padziļinātu izpēti. Vienlaikus ministra pārstāvis vērsa uzmanību, ka iepriekš (7. maijā), prezentējot šo aptauju TP locekļiem, pētniece uzsvērusi, ka nozīmīga likumdevēja vai politiķu ietekme uz tiesas darbu pētījuma rezultātos nav vērojama. Tikai 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām. Līdz ar to ir būtiski saprast, kāda tieši ietekme ir vērtēta atbildēs uz aptaujas jautājumiem.

Tieslietu ministrija (TM) uzsver, ka tās uzdevums ir nodrošināt tiesu sistēmas attīstību. Savukārt attīstība prasa nepārtrauktu izaugsmi un tiekšanos pēc augstākiem darbības standartiem. Nedrīkst apstāties pie viduvēja vai gandrīz laba snieguma. Kā atzinis Valsts prezidents Egils Levits, izpildvara ir “reformu motors”. Reformu iniciatīvas pamatā nāk no Ministru kabineta. Izpildvaras atbildība ir konsolidēt reformu vajadzības attiecīgā reformas priekšlikumā un veicināt pozitīvas pārmaiņas tiesu darbā kopumā.3

1 Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: Paudīšu savu viedokli, līdz korupcija būs uzvarēta. Delfi, 02.02.2021.

2 Signe Laizāne. Tieslietu padome aicina nekritizēt spriedumu, pirms tas ir pieejams, LV portāls, 02.02.2021.

3 Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Ministru kabineta sēdē 2019. gada 1. oktobrī, www.president.lv.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU