Tieslietu padomes rezolūcija ir reakcija uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna 22. janvāra paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos par t. s. “Magoņa lietas” iztiesāšanas gaitu un rezultātu. Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Tāpat daļa sabiedrības diskusijās sociālajos portālos ir atbalstījusi šādu nostāju, teikts Augstākās tiesas sagatavotajā informācijā medijiem.
Pēc Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša domām, notikušajā saskatāmas līdzības ar sabiedrības reakciju plašsaziņas un sociālo portālu telpā pēc Satversmes tiesas sprieduma par tēva atvaļinājumu. Arī toreiz vairāki politiķi publiski izteicās par tiesas paustajām atziņām. “Tomēr šajā gadījumā situācija ir atšķirīga, jo izteicies ir tieslietu ministrs, kam atbilstoši likumam “Par tiesu varu” ir zināma ietekme uz tiesām,” sacīja A. Strupišs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka viņam nav nolūka izraisīt konfliktu, prasīt paskaidrojumu vai aicināt atkāpties: “Redzu, ka šajā situācijā tiesu varai ir iespēja demonstrēt briedumu, aizstāvēt savu autoritāti, skaidrot sabiedrībai, arī politiķiem, kas ir tiesa un kā darbojas demokrātiski institūti, jo tikai tādā veidā varam nonākt pie pilsoniska rezultāta visas valsts līmenī.”
Tieslietu ministrs savukārt atgādināja, ka Latvijā darbojas sistēma, kura izslēdz tieslietu ministra ietekmi uz tiesu varu. Ministrs uzsvēra, ka bijis pārsteigts par spriedumu, tāpēc gan viņam, gan daļai sabiedrības nav skaidrs jautājums, vai tiešām apsūdzība ir bijusi tik vāja, ka nevar pierādīt apsūdzētā vainu, ņemot vērā, ka persona tikusi aizturēta ar 500 000 eiro automašīnas bagāžniekā.
“Mans uzdevums kā tieslietu ministram ir gādāt, lai tiesu sistēma darbotos efektīvi un sasniegtu tai noliktos mērķus. Ir svarīgi atšķirt mērķus no līdzekļiem. Mērķis šajā gadījumā ir tiesiskums, bet instrumenti, kā sasniegt šo mērķi, ir tiesnešu neatkarība, kā arī tiesu un izpildvaras nodalījums, tiesnešu kvalifikācija, disciplināratbildība. Mans uzdevums ir gādāt par šiem instrumentiem, bet jūsu – par tiesiskumu.
Tiesiskums nav tikai juridiski tehniskie secinājumi, kas iekļauti spriedumā, bet arī tiesiska drošība, paļāvības sajūta, ko ar savu darbu radām sabiedrībā,” uzsvēra tieslietu ministrs.
Izgaismojas tiesu komunikācijas izšķirīgā nozīme
Tikmēr Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš vērsa uzmanību uz apstākli, ka pēc sprieduma pasludināšanas t. s. “Magoņa lietā” bija izveidojies sava veida informācijas tukšums, kuru tiesa varēja novērst, ja laikus būtu paskaidrojusi sava sprieduma motīvu daļu.
“Būtu vēlams, ka tiesnesis komunicē ar sabiedrību arī pēc saīsinātā sprieduma, sniedzot 1–3 tēzes, kurās paskaidrots, kas bijis pamatā šādam spriedumam. Ja sabiedrībai netiek sniegta šāda informācija, tad var izveidoties informācijas vakuums, kurā izplatās dažādi pieņēmumi un spekulācijas. Šo pieņēmumu kopums acīmredzami ietekmē sabiedrības uzticību tiesu varai,” secina A. Laviņš.
Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns piekrita, ka sabiedrība vēlas izprast, kā lieta virzās un kāpēc rezultāti ir tādi, kādi tie ir. Viņaprāt, tāpēc institūcijām būtu jābūt pienākumam sniegt savu viedokli, pozīciju un juridiski korektu skaidrojumu.
“Es piekrītu, ka ir trīs instances; prokuratūra gatavo protestu un pārsūdzēs šo spriedumu, jo arī nesaprot, kā varēja būt attaisnojošs spriedums, bet vienlaikus nevaram neko vairāk komentēt, kamēr nav redzēti motīvi.
Mums būtu jārunā par komunikāciju, kamēr lieta ir iztiesāšanā, izmeklēšanā, no visas lietu dalībnieku puses. Mums sabiedrībai skaidri jāpasaka, kādi ir procesi. Taču ir arī jāsaprot, kurš kurā brīdī to skaidro un izsakās,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Tieslietu padomes rezolūcija par tiesas un tiesnešu kritikas jautājumiem
Tieslietu padome rezolūcijā aicina visus sabiedrības locekļus, tostarp valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus, pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.
Tieslietu padome valsts demokrātiskās iekārtas un tiesu neatkarības aizsardzības interesēs uzskata par nepieciešamu izskaidrot, ka:
- Konkrētajā lietā vēl nav pieejams pilnais spriedums. Līdz ar to nevienam, kurš nav piedalījies attiecīgajā procesā, šobrīd nav iespējams izteikt argumentētu viedokli par šā sprieduma kvalitāti. Turklāt šis spriedums nav spēkā un ir pārsūdzams augstākā instancē.
- Ir jānošķir sprieduma, tiesas vai tiesneša kritika no apvainojumiem. Kritika nozīmē civilizētu, konkrētu un argumentētu viedokļa izteikšanu par trūkumiem un kļūdām. Nepatika pret sprieduma rezultātu pati par sevi nav pamats kritikai, jo īpaši, ja tai neseko argumentēts pamatojums.
- Ar likumu ir aizliegta tiesneša ietekmēšana, izskatot lietu. Tas ir viens no tiesiskuma stūrakmeņiem.
- Likums nedod pamatu tiesnesi atstādināt vai atcelt no amata pēc pirmā negatīvā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vērtējuma. Saskaņā ar likumā noteikto procedūru šim tiesnesim ir paātrināti jāiziet atkārtots novērtējums, kas galīgi izšķir tiesneša atrašanos amatā.
- Tieslietu ministrs ir viena no augstākajām tieslietu resora amatpersonām valstī ar visai plašām pilnvarām attiecībā uz tiesu varu, tostarp ar tiesībām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Līdz ar to, ja šāda amatpersona izsaka neargumentētu nepatiku pret sprieduma rezultātu, to var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīs šo lietu augstākās instancēs.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Tieslietu padome aicina visus sabiedrības locekļus, tostarp valsts amatpersonas:
- nekritizēt spriedumu, pirms tas ir pieejams, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus;
- respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību;
- ja ir zināmi konkrēti fakti par korupciju tiesās, ziņot par tiem kompetentajām iestādēm, norādot konkrētus faktus un pierādījumus, taču atturēties no neargumentētas tiesas un tiesnešu apvainošanas, kā arī baumu un nepārbaudāmu apgalvojumu un viltus ziņu izplatīšanas.
Tiesu priekšsēdētājiem jāorganizē efektīva tiesas komunikācija ar sabiedrību, un tiesnešiem ieteicams skaidrot saīsinātos spriedumus, informējot sabiedrību par sprieduma galvenajiem argumentiem.
Tieslietu padome norāda, ka tiesiskums un demokrātija labi darbojas tikai sabiedrībā ar augstu pilsoniskās apzinātības līmeni un tiesisko kultūru, kas sevī ietver arī izglītotību un zināšanas par valsts, tostarp tiesas, uzbūves un darbības principiem. Apgalvojumi, kas sakņojas tikai emocijās un nav balstīti uz faktiem un pierādījumiem, neliecina par šādu augstu apzinātību un kultūru un tikai grauj valsts un sabiedrības pamatus.
