TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
30. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 28 minūtes
2
2

Rosina izmaiņas vekseļu regulējumā. Nedēļa tieslietās

Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Vekseļa likuma grozījumi. To mērķis ir novērst iespējas Vekseļu likumā noteikto regulējumu izmantot ļaunprātīgos nolūkos.
  • Lai nodrošinātu augstāku tiesiskās aizsardzības līmeni, Tieslietu ministrija rosina ierobežot iespēju izdot vienkāršos vekseļus par naudas summu, kas ir lielāka par 15 000 eiro.
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa par pamatotiem atzinusi Latvijas tiesu nolēmumus par apcietinājuma piemērošanu trim personām vairāk nekā divu gadu garumā.
  • Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Vivita Freimane: “ECT nolēmumos iestrādātie principi un attieksmes izvērtējums pret mūsu tiesu tiesnešu darbu veicinās tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu.”
  • Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas otrajā sēdē apstiprināts pirmā kvalifikācijas eksāmena grafiks 2021. gada jūnijā.
  • Augstākais tieslietu sistēmas apbalvojums – Goda zīme – arī “Latvijas Vēstneša” pārstāvēm.
  • Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru atcelts Ogres novada domes lēmums par pieteicējai noteikto pienākumu sakārtot savu nekustamo īpašumu, atbrīvojot to no kapu pieminekļiem.
  • Atstāj negrozītu spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pašvaldības pienākumu pieņemt lēmumu par zemes platības precizēšanu.
  • Lietā par “aplokšņu” algu izmaksu un zaudējumu nodarīšanu valstij lielā apmērā atceļ spriedumu daļā par nosacīta soda piemērošanu. Senāts konstatēja, ka, nosakot sodu, tiesa nav sniegusi motivāciju nodarītā kaitējuma apmēra nozīmei soda noteikšanā.
  • Tiesa atstāj spēkā PTAC lēmumu par SIA “Latvijas Hipotēka” īstenoto negodīgo komercpraksi.
  • Zemgales rajona tiesa pieņēmusi spriedumu par patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurā par divu koku patvaļīgu zāģēšanu un zādzību vainīgajam noteiktas 90 stundas piespiedu darba.
  • Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par labāku regulējumu, kurā ierosinājusi vairākus uzlabojumus ES likumdošanas procesā.

Priekšlikumi, lai novērstu krāpniecību ar vekseļiem

29. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Vekseļa likuma grozījumi. Grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatētās nepilnības saistībā ar vienkāršo vekseļu izdošanu un novērst iespējas Vekseļu likumā noteikto regulējumu izmantot ļaunprātīgos nolūkos, lai no privātpersonām prettiesīgi iegūtu to naudas līdzekļus, informē Tieslietu ministrija.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt jaunas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, stiprināta to protestēšanas kārtība un pilnveidotas prasības par informācijas paziņošanas veidiem.

“Fiziskām personām vekseļu izmantošana kļūs drošāka, novēršot riskus to izmantošanai ļaunprātīgos nolūkos, tostarp izskaužot krāpšanas un viltošanas gadījumus,” uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Galvenās likumprojektā piedāvātās izmaiņas vekseļa regulējumā:

  • Paredzēt noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vekselim – fiziska persona var izdot vekseli kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu: tas nodrošinātu to, ka personas izpratne par vekseļa saistību uzņemšanos ir apzināta personas izvēle. Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vekseļa formu, tostarp dodot tiesības izvēlēties izdot vekseli kā notariālu aktu.
  • Mainīt notariālā akta formā izdoto vekseļu izpildes kārtību. Vienkāršā vekseļa izdošana notariāla akta formā nodrošinās gan pārliecību par personas identitāti, gan personas izpratni par uzņemtajām saistībām, tāpēc tas būs izpildāms vienkāršāk – līdzīgi kā šobrīd var nodot izpildei notariālos izpildu aktus bez tiesas starpniecības.
  • Precizēt vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtību, nosakot pienākumu notāram nodrošināt paziņošanu tur, kur parādnieks būs sasniedzams. No Vekseļu likuma tiek izslēgta iespēja par mutisku uzaicināšanu izpildīt saistības, jo to nav iespējams pārbaudīt. Turpmāk notāram būs pienākums paziņot maksātājam rakstiski uz deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi, elektronisko adresi, tostarp arī par vekseļa saturu. Tāpat arī līdz divdesmit dienām tiek pagarināts termiņš saistību izpildei, pirms protesta akts tiek nodots piespiedu izpildei, lai nodrošinātu lielāku tiesisko aizsardzību.

Lai nodrošinātu augstāku tiesiskās aizsardzības līmeni, Tieslietu ministrija rosina ierobežot iespēju izdot vienkāršos vekseļus par naudas summu, kas ir lielāka par 15 000 eiro. Ja persona vēlētos nodibināt saistību par lielāku naudas summu, tad šādā gadījumā varētu izmantot aizdevuma līgumu vai slēgt kādu citu darījumu.

Likumprojekta izstrādes procesā tika secināts, ka fizisko personu aizsardzība ir nodrošināma plašākā mērā, ne tikai saistībā ar vienkāršajiem vekseļiem. Tiesiskā regulējuma pilnveidošana tiek piedāvāta arī saistībā ar tratām, ņemot vērā to ātro apriti un to, ka tās lielākoties tiek izmantotas komerctiesiskajā apritē.

Plānots, ka regulējums stāsies spēkā no 2021. gada 1. oktobra, taču tas vēl jāizskata Ministru kabinetam un Saeimai.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzības par apcietinājuma ilgumu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 23. aprīlī pasludināja trīs tiesnešu komitejas sastāvā pieņemto galīgo lēmumu lietā “Višņevskis un citi pret Latviju”, izbeidzot tiesvedību šajā lietā. Tādējādi ECT par pamatotiem atzinusi Latvijas tiesu nolēmumus par apcietinājuma piemērošanu trim personām vairāk nekā divu gadu garumā. Savukārt par nepamatotu atzinusi trīs iesniedzēju sūdzību pret Latviju par, viņuprāt, pārmērīgi ilgu apcietinājuma piemērošanu.

Savos 2017. gada 9. maija iesniegumos ECT trīs iesniedzēji, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (konvencija) 5. panta trešo daļu (apcietinājuma ilgums), sūdzējās, ka viņiem piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – bijis pārmērīgi ilgs un nacionālās tiesas, lemjot par apcietinājuma piemērošanu, nebija sniegušas pietiekamu pamatojumu tā nepieciešamībai.

Konkrētajā kriminālprocesā pirmais un otrais iesniedzējs pirmstiesas apcietinājumā pavadīja divus gadus, vienu mēnesi un 16 dienas, savukārt trešais iesniedzējs bija apcietināts vienu gadu, 11 mēnešus un 25 dienas.

2018. gada 24. janvārī iesniedzēji vienlaikus ar citiem kriminālprocesā apsūdzētajiem noslēdza vienošanos, atzīstot savu vainu divu personu nolaupīšanā. Šo vienošanos 2018. gada 31. janvārī apstiprināja tiesa, iesniedzējiem piespriežot brīvības atņemšanas sodu, kas atbilda brīvības atņemšanas periodam, ko viņi bija izcietuši apcietinājuma laikā. Tiesas spriedums stājās spēkā 2018. gada 13. februārī.

ECT, izvērtējot lietas apstākļus, atzina iesniedzēju sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai.

Vērtējot iesniedzēju sūdzības, tiesa atkārtoja savā judikatūrā nostiprinātos pamatprincipus, atbilstoši kuriem, lai personu varētu apcietināt, visupirms ir jābūt “pietiekamām aizdomām”, ka šī persona varētu būt izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Tiesa tālāk norādīja, ka iesniedzēji tika aizturēti un vēlāk apcietināti uz aizdomu pamata par sevišķi smaga, vardarbīga un pret personas drošību vērsta nozieguma – personas nolaupīšanas – izdarīšanu. Iesniedzēji kopā ar citiem līdzapsūdzētajiem tika aizturēti brīdī, kad viņi izdarīja personas nolaupīšanu, tāpēc jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža pret viņiem pastāvēja pamatotas aizdomas. Pēc tam tiesa vērtēja, vai nacionālās tiesas, piemērojot iesniedzējiem apcietinājumu, bija atsaukušās arī uz citiem pamatiem un vai šie pamati bija “būtiski” un “pietiekami” tiesas judikatūras izpratnē.

Savos secinājumos ECT atzina: gan pirmstiesas izmeklēšana, gan tiesas izmeklēšana kriminālprocesā tika pabeigta laikus, bez liekas aizkavēšanās, tiesas sēdes nozīmētas regulāri. Ņemot vērā, ka kriminālprocess bija sarežģīts, kā arī to, ka Latvijas tiesa bija paredzējusi visus iespējamos riskus, lai nenotiktu iztiesāšanas aizkavēšana, ECT uzskatīja, ka kriminālprocess pret iesniedzējiem tika iztiesāts ar lielu rūpību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa: “Nacionālās tiesas veiktais vērtējums šajā lietā nebija nedz abstrakts, nedz formāls vai stereotipisks, tās sniegtais pamatojums apcietinājuma piemērošanai bija būtisks un pietiekams.”

Pilns 2021. gada 22. aprīļa tiesas komitejas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu lēmumu, tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (35328/17) un pasludināšanas datums (22/04/2021).

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Vivita Freimane:

Šis, kā arī tie ECT spriedumi un lēmumi, kuros mūsu valsts piederīgo sūdzības nav atzītas par pamatotām, ir kā liels paldies un laipns smaids mūsu tiesu sistēmai. Tiesu varas kā konstitucionāla varas orgāna uzvara! Lai gan mēs, tiesneši, nereti tiekam bārti, šis ir gadījums, kad katrs šajā lietā iesaistītais tiesnesis – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši – ir pelnījis atzinību.

Domāju, ka šajā lietā iestrādātās atziņas un principi parāda: esam uz pareizā ceļa tiesvedības gaitas organizēšanā. Tāpat arī atziņas, ka ikviena lieta ir ļoti individuāla un ar atšķirīgiem faktiskajiem apstākļiem, ka pat vairāk nekā divi gadi apcietinājumā ir atbilstošs un ar mūsu sabiedrības interesēm samērīgs cilvēktiesību ierobežojums.

ECT nolēmumos iestrādātie principi un attieksmes izvērtējums pret mūsu tiesu tiesnešu darbu veicinās tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu. Tie ir kā lakmusa papīri, pēc kuriem var noteikt, kādai vajadzētu būt Latvijas sabiedrības attieksmei pret tiesnešiem un ka tie jānovērtē ar labu vārdu, kā to ar savu lēmumu atzinusi ECT.

Zināms vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena grafiks

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas otrajā sēdē tika apstiprināts pirmā kvalifikācijas eksāmena grafiks 2021. gada jūnijā.

Kvalifikācijas eksāmenā tiks pārbaudītas studējošo zināšanas un prasmes piecās tiesību jomās, un tam būs divas daļas: teorētiskā un praktiskā daļa.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese un eksāmena komisijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norāda, ka Vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena komisija turpina strādāt ļoti intensīvi piecās apakškomisijās.

“Komisija sagatavo eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) tā, lai studenti uz skaidriem noteikumiem varētu parādīt savas iegūtās zināšanas un lai ar šo eksāmenu tiktu ielikti labi pamati arī tālākai jurista izglītības pilnveidei visā valstī, ievērojot arī to, ka Latvijas tiesības nav izolētas no Eiropas un starptautiskiem procesiem,” uzsver I. Ziemele.

Šogad eksāmenu vasarā kārtos aptuveni 220 studējušie, kuri studijas profesionālajā maģistra studiju programmā tiesību zinātnē uzsāka ar 2019. gada rudens semestri. Kvalifikācijas eksāmenu būs jākārto studentiem pēc maģistra darba aizstāvēšanas.

Latvijas augstskolās studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārtos vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi, ja vien epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ komisijai nebūs jālemj par eksāmena kārtošanu papīra formā.

Kvalifikācijas eksāmens tiks organizēts divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās.

Augstākais tieslietu sistēmas apbalvojums – Goda zīme – arī “Latvijas Vēstneša” pārstāvēm

Šogad tieslietu sistēmas Goda zīme par sniegto ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā ir piešķirta 24 kvalificētiem tieslietu sistēmas speciālistiem, ekspertiem un darbiniekiem.

To vidū – arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” pārstāves.

I pakāpes Goda zīmi par izcilu mūža ieguldījumu tieslietu sistēmā saņem VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, savukārt II pakāpes Goda zīmi par īpaši nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumu tieslietu sistēmas stiprināšanā saņem žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktora vietniece Sannija Matule.

No sirds apsveicam kolēģes!

Stājas spēkā spriedums, atceļot pašvaldības lēmumu, ar kuru tiek ierobežotas personu tiesības izmantot īpašumu

Senāta Administratīvo lietu departaments 26. aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru atcelts Ogres novada domes lēmums par pieteicējai noteikto pienākumu sakārtot savu nekustamo īpašumu, atbrīvojot to no kapu pieminekļiem.

Senāts šo lietu, tostarp daļā par pieteicējai uzlikto pienākumu atbrīvot strīda zemesgabalu no kapu pieminekļiem, jau iepriekš bija skatījis kasācijas kārtībā un vērsa apgabaltiesas uzmanību, ka izskatāmajā gadījumā nepieciešams izvērtēt, vai Teritorijas izmantošanas noteikumu normas, kas noteic pieteicējas nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu “Parks”, atbilst augstāka juridiskā spēka normām.

Ievērojot, ka likumdevējs ir pilnvarojis pašvaldības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentā noteikt tikai tādus īpašuma tiesību ierobežojumus, kas atbilst likumā noteiktajiem teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, apgabaltiesa atzina, ka Teritorijas izmantošanas noteikumu normas, ar kurām strīda zemesgabalam ir noteikts atļautās izmantošanas veids “Parks”, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām: Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. panta 1. un 3. punktam un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta 2. punktam. Tāpēc pārsūdzētais lēmums šajā daļā ir atceļams kā nepamatots.

Pārbaudījusi pārsūdzētā sprieduma motivāciju, senatoru kolēģija atzīst, ka apgabaltiesas secinājumi ir loģiski un pietiekami.

Senāts iepriekš šajā lietā konstatējis, un arī apgabaltiesa, pārbaudot faktiskos apstākļus, ir atzinusi, ka no Teritorijas izmantošanas noteikumu grafiskās daļas kartes var redzēt, ka pieteicējas īpašums neveido daļu no plašākas zaļās teritorijas (piemēram, parka vai mazdārziņu teritorijas), bet līdzās tam atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un centra apbūves teritorija. Tātad pieteicējas īpašums faktiski ietilpst teritorijā ar samērā intensīvu un pilsētvidei raksturīgu apbūvi. Tāpat lietā konstatēts, ka strīda zemesgabals pa tā ārējo perimetru ir norobežots ar metāla režģu žogu, savukārt pašā strīda zemesgabalā atrodas likumīgi izbūvēts autostāvvietas laukums. Senatoru kolēģija atzīst, ka šādos apstākļos argumenti par to, ka konkrētā teritorijas izmantošanas veida noteikšana nepieciešama pašreizējo apstādījumu platības un telpiskās struktūras integritātes saglabāšanai, nepelna ievērību.

Atstāj negrozītu spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pašvaldības pienākumu pieņemt lēmumu par zemes platības precizēšanu

Senāta Administratīvo lietu departaments 27. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pašvaldības pienākumu pieņemt lēmumu par zemes platības precizēšanu.

Izskatāmajā lietā ar Sējas pagasta zemes komisijas lēmumu atzītas īpašuma tiesības uz māju zemi 5 ha platībā, piešķirot mantojamajai māju zemes daļai 5 ha līdzvērtīgu zemi citā vietā Sējas pagastā. Veicot zemes uzmērīšanu, tika konstatēts, ka kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz 5 ha, proti, tā ir 8,27 ha. Pieteicējs, kurš ir bijušās īpašnieces mantinieks, vērsās Sējas novada domē, lūdzot zemes vienībai precizēt platību, nosakot to 8,27 ha. Sējas novada dome pieņēma lēmumu atteikt papildu platības piešķiršanu mantojamai zemei iespējamā zemesgabalā un veikt zemesgabala uzmērīšanu atbilstoši zemes komisijas lēmumam.

Senāts spriedumā norāda: izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētā platība, kas lielāka par zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, nav tāda, kuru var precizēt atbilstoši likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2. panta devītās daļas noteikumiem. Lai pašvaldībai rastos tiesisks pamats precizēt zemes platību, nepieciešams konstatēt vairāku apstākļu kopumu: konkrēta zemes platība ir piešķirta lietošanā; ir veikta kadastrālā uzmērīšana, un tajā noteiktā zemes platība ir lielāka (vai mazāka) par pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemes platību; zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām.

Senāts uzskata, ka izskatāmajā gadījumā nozīme ir nevis tam, kā ir izveidojusies atsevišķa zemes vienība 3,27 ha, bet gan tam, vai šī zemes vienība ir tikusi piešķirta ar zemes komisijas lēmumu.

Senāts atzīst, ka apgabaltiesa ir nepareizi interpretējusi Ministra kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumus Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” kopsakarā ar likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2. panta devīto daļu, atzīstot, ka zemes platības precizēšana var notikt, ievērojot minētajā normā noteiktās platību atšķirības, proti, ja sertificēts mērnieks veic platības noteikšanu un konstatē, ka tā ir lielāka nekā norādīts attiecīgajā lēmumā, bet nepārsniedz pieļaujamo platības atšķirību, tad pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Senāts atzīst, ka pieļaujamā platības atšķirība nozīmē to, ka šāda atšķirība ir pieļaujama, tātad tā nav jāprecizē. Pašvaldībai lēmums par zemes platības precizēšanu jāpieņem gadījumos, kad platības atšķirība pārsniedz noteikumu Nr. 1019 188. punktā paredzēto pieļaujamo platību atšķirību.

Vienlaikus Senāts atzīst: apgabaltiesas kļūda nav ietekmējusi sprieduma rezultātu, jo, kā jau tika secināts, apgabaltiesa pareizi secināja, ka izskatāmajā gadījumā netiek izpil’dits priekšnoteikums par zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilstību lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām.

Lietā par “aplokšņu” algu izmaksu un zaudējumu nodarīšanu valstij lielā apmērā atceļ spriedumu daļā par nosacīta soda piemērošanu

Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā pret kādreizējo SIA “Būve 100” valdes locekli apsūdzībā par kaitējuma radīšanu uzņēmumam, “aplokšņu” algu izmaksu un ieķīlāto lietu atsavināšanu atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu.

Ar minēto Zemgales apgabaltiesas lēmumu bija atstāts negrozīts Zemgales rajona tiesas spriedums un apsūdzētais notiesāts nosacīti uz 4 gadiem, atņemot viņam tiesības uz visa veida komercdarbību uz 5 gadiem. Senāts lēmumā norāda, ka, lemjot jautājumu par iespēju notiesāt vainīgo nosacīti, tiesai jāizvērtē visi Krimināllikuma 55. panta pirmajā daļā norādītie apstākļi un tai nav tiesību kādu no šiem apstākļiem ignorēt. Senāts atzīst, ka konkrētajā lietā valstij radītais zaudējums daudzkārt pārsniedz to apmēru, no kuriem zaudējumi atzīstami par nodarītiem lielā apmērā. Tas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem līdzīgiem nodarījumiem.

Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, lemjot jautājumu par iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti, nav veikusi visu soda noteikšanā nozīmīgu apstākļu izvērtējumu. Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa lēmumā ir izteikusi vispārīgus atzinumus par valstij un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” nodarītā kaitējuma apmēru un soda mērķi, bet, nosakot sodu, nav sniegusi motivāciju nodarītā kaitējuma apmēra nozīmei soda noteikšanā.

Lieta daļā par apsūdzētajam noteikto sodu nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.

Ar Senāta lēmumu atstāts spēkā apgabaltiesas nolēmums daļā par kaitējuma kompensāciju piedziņu. No apsūdzētā VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” labā piedzīta kaitējuma kompensācija 14 110,49 eiro. No apsūdzētā valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija 438 070,12 eiro apmērā.

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar Bauskas rajona prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja iesniegtu kasācijas protestu par Zemgales apgabaltiesas  lēmumu.

Ar Zemgales apgabaltiesas lēmumu, atstājot negrozītu Zemgales rajona tiesas spriedumu, apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 196. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš ka viņš, būdams uzņēmuma atbildīgais darbinieks, kuram uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu un finanšu līdzekļiem, mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras un tās pārsniedza, ar savām darbībām radot būtisku kaitējumu uzņēmumam un ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm; pēc Krimināllikuma 216. panta (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) par to, ka bez ķīlas ņēmēja atļaujas atsavināja komercķīlas veidā ieķīlātas lietas, ar to radot būtisku kaitējumu ķīlas ņēmēja mantiskajām interesēm; pēc Krimināllikuma 217. panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) par to, ka viņš slēpa uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) likumos noteiktos grāmatvedības dokumentus, gada pārskatus, statistikas pārskatus un statistikas informāciju; pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu un samazināšanu, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā.

Tiesa atstāj spēkā PTAC lēmumu par SIA “Latvijas Hipotēka” īstenoto negodīgo komercpraksi

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi SIA “Latvijas Hipotēka” pieteikumu atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2019. gada 8. novembra lēmumu, ar kuru PTAC uzlika Sabiedrībai pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem, kā arī piemēroja soda naudu 50 000 eiro apmērā. Tiesas ieskatā finansiālās grūtībās nonākušajām patērētāju grupām reversās nomas pakalpojums nebija piemērots, ņemot vērā, ka patērētāji neapzinājās iespējamās sekas.

Tiesa atzīst, ka grūtībās nonākušie patērētāji vērsās pie sabiedrības, lai saņemtu aizdevumu. Tiem, kuriem pēc maksātspējas izvērtēšanas tika atteikts aizdevums, sabiedrība piedāvāja noslēgt reversās nomas līgumu – patērētājam piederošo nekustamo īpašumu par noteiktu summu pārrakstot uz sabiedrības vārda (faktiski nopērkot), kaut patērētāji uzskatīja, ka saņem aizdevumu. Tiesas ieskatā sabiedrība pieļāvusi, ka aizdevums varētu arī netikt atmaksāts, nodrošinoties, lai šādās situācijās būtu ieguvēja. Pirkuma cenai ir izšķirīga nozīme, ja nekustamie īpašumi no patērētājiem tiek nopirkti par nesamērīgi zemāku cenu nekā to reālā vērtība. Līdz ar to tiesa atzīst, ka sabiedrības rīcība, piedāvājot pakalpojumu, ar kuru ir liela varbūtība pazaudēt mājokli vai atpirkt par daudz lielāku summu, neliecina par profesionālu rūpību un neatbilst vispāratzītai godīgai tirgus praksei.

Par patvaļīgu koku ciršanu – piespiedu darbs

Zemgales rajona tiesa pieņēmusi spriedumu par patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurā par divu koku patvaļīgu zāģēšanu un zādzību vainīgajam noteiktas 90 stundas piespiedu darba.

Apsūdzētais – 1968. gadā dzimušais G. A. – 2020. gada septembrī patvaļīgi, bez koku ciršanas apliecinājuma īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā esošajā dabas parkā Tērvetē, mantkārīgu motīvu vadīts, nozāģēja ar motorzāģi un piesavinājās divus kokus ar kopējo krāju 1,66 m3.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, atkarībā no teritorijas veida un/vai zonas, ir dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Saskaņā ar Krimināllikumu par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā var piemērot pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, savukārt par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par labāku regulējumu

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par labāku regulējumu, kurā ierosinājusi vairākus uzlabojumus ES likumdošanas procesā. Eiropas atveseļošanas labad svarīgāk nekā jebkad ir izstrādāt ES tiesību aktus pēc iespējas efektīvāk, vienlaikus labāk pielāgojot tos nākotnes vajadzībām.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Marošs Šefčovičs norāda: “Mēs cītīgāk pievēršamies ES tiesību aktu vienkāršošanai un to radītā sloga mazināšanai, vienlaikus sekmīgāk izmantojot stratēģisko prognozēšanu un nostiprinot ilgtspēju un digitalizāciju. Tomēr, lai tas izdotos, visām ieinteresētajām personām ir jāsadarbojas augstas kvalitātes ES politikas veidošanā, kuras rezultāts būs spēcīgāka un noturīgāka Eiropa.”

Izšķirīga nozīme ir sadarbībai starp ES iestādēm un ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību.

PAGĀJUŠAJĀ NEDĒĻĀ

  • Ministru kabinets atbalstīja Latvijas izvirzīto kandidātu Eiropas Savienības (ES) Vispārējās tiesas tiesneša vakancei. Par Latvijas valdības izvirzītā kandidāta piemērotību vēl lems Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. panta komiteja. Latvijas kandidāts minētajai vakancei tiks publiskots pēc iecelšanas amatā.
  • Tiešsaistes ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu Valsts prezidentam Egilam Levitam deva Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa.
  • Tiesībsargs konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei.
  • Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova ES forumā akcentēja tiesības uz cilvēka cieņu visām sabiedrības grupām.
  • Senāts: dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par komunālo pakalpojumu maksas parādiem, ja pakalpojumi izmantoti dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam.
  • Senāta Krimināllietu departaments krimināllietā par pensionētās prokurores slepkavību mantkārīgā nolūkā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un procesuālo izdevumu piedziņu no apsūdzētā valsts labā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.
  • Senāta Administratīvo lietu departaments lēmis apturēt tiesvedību lietā par Lauku atbalsta dienesta atteikumu piešķirt kompensācijas maksājumu par mikrolieguma meža teritorijām grūtībās nonākušam uzņēmumam.
  • Senāts izbeidzis tiesvedību AS “Latvijas gāze” pieteikumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu, ar kuru risināts civilprocesuāls strīds.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU