DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Tiešsaistes ceremonijā tiesneša zvērestu Valsts prezidentam dod Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa

20. aprīlī tiešsaistes ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu Valsts prezidentam Egilam Levitam deva Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa.

Uzrunājot Satversmes tiesas tiesnešus, Valsts prezidents Egils Levits sacīja:

“Ļoti cienītā Rodiņas kundze! Ar tikko doto zvērestu Jūs uzsākat savu jauno darbu kā Satversmes tiesas tiesnese. Līdz ar to arī Satversmes tiesa var turpināt savu darbu pilnā – septiņu tiesnešu – sastāvā.

Man ir patiess prieks, ka Jūs kā konstitucionālo tiesību un Satversmes tiesas procesa eksperte ar savu līdzšinējo pieredzi varēsiet turpināt šo darbu jaunā kvalitātē – tiesneša kvalitātē. Ja Jūs līdz šim novērojāt Satversmes tiesas darbu no malas un analizējāt to, tad tagad Jums pašai būs iespēja piedalīties Satversmes tiesas darbā un veidot tās judikatūru. Tas, ka Jūs pārejat no zinātnes uz tiesneša amatu, ir noteikti liels zaudējums konstitucionālo tiesību zinātnei, bet es esmu pārliecināts, ka Jūs atradīsiet veidu, tāpat kā Jūsu kolēģi, turpināt arī savu zinātnisko darbu, jo jūs visi zināt, ka tiesību zinātne un tiesību prakse manā izpratnē ir viens veselums. Jums turpmāk būs nedaudz grūtāk kritizēt Satversmes tiesas spriedumus, un to Jūs varēsiet izteikt savās domās, bet vienlaikus es gribu uzsvērt, ka mūsu konstitucionālo tiesību zinātnei, protams, ir jāvērtē Satversmes tiesas darbs.

Jūsu dzīvesgājumā var redzēt, ka Jūsu profesionālās gaitas aizsākās tieši Satversmes tiesā – toreiz, Satversmes tiesas pirmsākumos, kā tiesneses palīdzei. Tagad – 25 gadus vēlāk – ir Satversmes tiesas jubilejas gads, kas iezīmē nopietnu laikposmu mūsu valsts vēsturē, mūsu tiesiskuma un mūsu tiesību sistēmas vēsturē. Es esmu pārliecināts, ka Jūsu līdzšinējā pieredze un paveiktais zinātniskajā darbā būs laba bāze Jūsu darbam kā Satversmes tiesas tiesnesei.

Atbilstoši tradīcijai zvēresta nodošanas ceremonijā piedalās visi Satversmes tiesas tiesneši. Šodien šajā jubilejas gadā mēs varam atskatīties uz Satversmes tiesas darbu šajā laikposmā. Pirmo reizi konstitucionālā dokumentā Satversmes tiesa ir minēta 1990. gada 4. maija deklarācijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tas ir pirmais konstitucionālais pamatdokuments, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību, un jau tur bija iezīmēts, ka Latvijā ir jābūt jaunam valsts orgānam, kas līdz šim Satversmē nebija paredzēts, – konstitucionālajai tiesai. Satversmes tiesa tika izveidota sešus gadus vēlāk – 1996. gadā. Man ir patiess prieks par to, ka es šo visu laikposmu – kopš 1990. gada 4. maija līdz šodienai – varu pavadīt Satversmes tiesas darbu dažādos veidos. Savā laikā kā tieslietu ministram Satversmes tiesas izveide bija viena no manām prioritātēm. Es sagatavoju un iesniedzu Saeimai Satversmes tiesas likumprojektu, un tas bija 1993. gadā.

Jūsu darbs ir pamanīts sabiedrībā un ļoti augsti novērtēts. Jūs esat tas konstitucionālais orgāns, kas ir tiesu varas orgāns, bet nevis klasiskā tiesu varas izpratnē, bet gan tiesu varas orgāns sui gerenis. Tas nozīmē ‘atsevišķs’, jo Satversmes tiesas darbības priekšmets ir Latvijas valsts – tas, kā Latvijas valsts darbojas, kādas ir tās attiecības ar saviem iedzīvotājiem, pilsoņiem un kā Latvijas valsts funkcionē kopumā. Ja mēs salīdzinām mūsu Satversmes tiesas darbības tvērumu Satversmes tiesas likumā, tad mēs redzam, ka tas ir plašs un visaptverošs. Ne visām Satversmes tiesām pasaulē ir šādas tiesības, un es teiktu, ka tas ir nepieciešams, lai mūsu tiesiskums Latvijā funkcionētu. It sevišķi – kas nebūt nav pašsaprotami Satversmes tiesām pasaulē – konstitucionālā sūdzība. Pašā sākumā manā pirmajā likumprojektā konstitucionālā sūdzība bija paredzēta, taču bija diezgan liela skepse, kā tas būtu, ja cilvēks varētu iesūdzēt tiesā valsti. Tāpēc sākumā šo nodaļu svītroja no likumprojekta. Tikai dažus gadus vēlāk, 2000. gadā, konstitucionālā sūdzība tika atkal ietverta Satversmes tiesas darbības tvērumā. Kā jūs redzat, tas ir galvenais, ar ko jūs nodarbojaties. Tādēļ liels prieks, ka Rodiņas kundze ir īpaši pievērsusies šim Latvijas tiesiskuma, cilvēku pamattiesību aizsardzības instrumentam – konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesā.

Mēs varam redzēt arī to, ka Satversmes tiesa uzstāda standartu Latvijas tiesu sistēmā. Latvijas tiesu sistēma seko šiem pamatojumu standartiem, tiesību izpratnes standartiem, tiesību interpretācijas standartiem, un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tā ir augsta latiņa, kas ir uzstādīta, un šo latiņu jūs patiešām visu laiku esat turējuši. Es esmu pārliecināts, ka tā tiks turēta arī turpmāk.

Mani iepriecina arī Satversmes tiesas aktīvā starptautiskā darbība un sadarbība ar Eiropas Savienības Tiesu un citām Eiropas un pasaules konstitucionālajām tiesām. Kad es vēl biju tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā, sadarbībā ar Latvijas Satversmes tiesu tapa iniciatīva izveidot Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo tiesu tīklojumu. Mums bija paredzēta arī pirmā konference, kas tika atlikta COVID-19 pandēmijas dēļ, taču tā notiks, kad tas būs iespējams, lai šo ES konstitucionālo tiesu sadarbības tīklojumu mēs varētu īstenot. Tas ir ļoti svarīgi tādēļ, ka Latvijas Satversmes tiesa un Latvijas Republikas Satversme kopš 2004. gada nav vairs vienīgais konstitucionālais standarts un konstitucionālais ietvars tiesību sistēmai, kas darbojas Latvijā. Tā atrodas ciešā sazobē ar ES tiesībām un līdz ar to arī ar Eiropas Savienības Tiesu. Man jāsaka, ka šī atvērtība starptautiskajam dialogam un starptautiskajai sadarbībai, ja mēs skatāmies Eiropas un pasaules salīdzinājumā, nav tik pašsaprotama. Latvijas Satversmes tiesa tajā ziņā ir ļoti progresīva.

Tāpat es gribētu uzsvērt vēl vienu momentu, kas izceļ Satversmes tiesu. Tā varētu būt pirmā konstitucionālā tiesa Eiropā, kas tik aktīvi ir sākusi skaidrot savus nolēmumus. Es zinu, ka liela daļa tiesas (ne tikai konstitucionālās, bet arī citas) pieturas pie klasiskā principa – tiesa un līdz ar to tiesnesis runā tikai caur spriedumiem. Un tas ir vienīgais, ko tiesa saka. Diemžēl vai par laimi 21. gadsimtā ar to vien nepietiek. Sabiedrība ir kļuvusi kritiskāka. Arī pret tiesām un pret tiesu spriedumiem. Sabiedrībai ir vajadzīgi paskaidrojumi, pamatojumi, kādēļ tieši šāds un ne citādāks lēmums ir pieņemts. Šajā gadījumā – un atkal es runāju Eiropas salīdzinājumā – Satversmes tiesa ir aizsācēja. Piemērs, ko Satversmes tiesa rāda kolēģiem citās valstīs, ir sekošanas vērts.

Katra tiesneša darbs ir milzīga atbildība pret cilvēku un valsti. Jūs esat tie, kuri izsver, kam šajā gadījumā ir dodama zināma priekšroka, bet katrā ziņā ir jāskatās holistiski – valsts un pilsonis veido to telpu, kurā jūs pieņemat savu lēmumu, kurā jūs spriežat tiesu. Vienlaikus skatīties uz pilsoni, ņemt vērā viņa intereses un vienlaikus skatīties uz valsti, ņemt vērā valsts intereses. Reizēm pastāv tāda vienkāršota doma par to, ka vienā pusē ir cilvēks un otrā pusē ir valsts. Es teiktu, ka šī doma ir pārāk vienkāršota tādēļ, ka aiz valsts demokrātiskajā sistēmā stāv cilvēki, ieskaitot arī to, kurš ir iesniedzis savu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Šis holistiskais skats, ko es redzu, lasot Satversmes tiesas spriedumus, tomēr parādās. Es domāju, ka tā ir pareizā pieeja atbilstoši tiesiskuma principiem un pareizi izprotot mūsu Satversmi, mūsu konstitucionālo iekārtu. Tas ir skatījums uz to, ka valsts un pilsonis, indivīds ir jāskata kopumā kā viens veselums, un tad šī veseluma kontekstā ir jāizsver, kurām interesēm, tiesībām ir dodama priekšroka.

Ļoti cienītā Rodiņas kundze! Es domāju, ka Jūsu dotais zvērests Jūs iedvesmos Jūsu turpmākajā darbībā un Satversmes tiesa ir ieguvusi jaunu, ļoti spējīgu un kvalificētu kolēģi. Lai jums visiem veicas!”

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU