Senāts lēmumā atzina par pamatotiem apelācijas instances tiesas secinājumus, ka apsūdzētā darbības kvalificējamas kā slepkavība pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūkā. Tiesa ir izvērtējusi pierādījumus lietā un atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētais, nolūkā panākt mantojuma līguma mantisko saistību izpildi un nepieļaut līguma atcelšanu, nolēma noslepkavot cietušo sava mantiskā stāvokļa uzlabošanai.
Sākotnēji apsūdzētajam apsūdzība celta par Krimināllikuma 117.panta 2. un 9.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību) mantkārīgā nolūkā, apzinoties, ka cietusī atradās bezpalīdzības stāvoklī.
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, izslēdza kvalificējošo pazīmi – bezpalīdzības stāvoklis –, proti, no apsūdzības izslēdza Krimināllikuma 117.panta 2.punktu un atzina apsūdzēto par vainīgu pēc Krimināllikuma 117.panta 9.punkta, nosakot sodu – brīvības atņemšana uz 15 gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem. Senāts atzīst, ka, izslēdzot no apsūdzības kvalificējošo apstākli, bet neizvērtējot minētā apstākļa izslēgšanu, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ir pārkāpusi soda noteikšanas vispārīgos principus.
Senāts norāda – ievērojot to, ka tiesa atzina par vainīgu apsūdzēto vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, kā arī mainījās noziedzīgā nodarījuma rakstura apstākļi, tiesai konstatētie apstākļi bija jāizvērtē atbilstoši Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, taču tiesa šos apstākļus nav izvērtējusi.
Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu arī daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no apsūdzētā par labu valstij, jo apelācijas instances tiesas spriedums šajā daļā ir pretrunīgs, proti, procesuālo izdevumu apmēra summa, kas norādīta ar cipariem, atšķiras no summas, kas norādīta vārdiski.
Lieta Nr. SKK-68/2021 (11352011918)
